Jāpieaug konkurencei starp tradicionālo un jauno

Lai gan A4D pamatmērķi atšķiras no LAS aktivitātēm, esam ieinteresēti atbalstīt nesen uzsākto diskusiju par valstī vienīgās profesionālās organizācijas jautājumiem. Tās impulss ir neparasts gadījums — gados jaunu 40 arhitektu iestāšanās LAS biedru rindās mēnesi pirms kongresa. Domu apmaiņas rosināšanai publicējam fragmentu no vairāku stundu garās sarunas ar LAS valdes pārstāvjiem un jauno biedru grupas iniciatoriem.

Arhitektu sabiedrisko un profesionālo organizāciju veidi, struktūra un hierarhija katrā valstī veidojusies savādāk. Latvijā vēsturiski izveidojusies situācija, ka cilvēku kopumu, kas saistīti ar arhitektūras profesiju, valsts un sabiedrības acīs pārstāv viena organizācija — Latvijas Arhitektu savienība [LAS]. Pēdējo gadu laikā šī organizācija darbojusies samērā nīkulīgi, liela daļa jauno un praktizējošo arhitektu neredz jēgu tās pastāvēšanai. Tajā pašā laikā LAS darbība ietekmē visu profesijā darbojošos kolēģu ikdienu — tās valde un priekšsēdētājs nodarbojas ar likumdošanas jautājumiem, pauž šķietami kopēju viedokli par visdažādākajām problēmām, pārstāv mūs visus starptautiskā līmenī, ietekmē konkursu norisi un regulē arhitektu prakses jautājumus. Pēdējo 15 gadu laikā notikušas būtiskas izmaiņas valsts sociālekonomiskajā situācijā, esam spiesti rēķināties ar ES likumiem, mainījusies izpratne par cunftes kopējām vajadzībām.

Sarunā piedalās: LAS valdes [turpmāk tekstā — Valde] pārstāvji Juris Poga, Edgars Treimanis, Andis Sīlis, viens no kandidātiem uz priekšsēža amatu LAS iepriekšējā, XVII kongresā Ingurds Lazdiņš, kā arī iniciatīvas grupas jauno biedru uzņemšanai LAS aktīvisti — Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele, Vents Vīnbergs, kā arī Renārs Putniņš (LAS — no 2005.gada) un Zanda Redberga (LAS — no 2004.gada).

Situācija

AS: Uz kuru pusi LAS darbību var ievirzīt, izmantojot jauno biedru iniciatīvas grupas centienus? Kad par LAS priekšsēdi ievēlēja Sergeju Ņikiforovu, sākām ar izbraukuma sēdi, kurā ilgi spriedām: kas ir LAS, ko un kā efektīvāk tai darīt, kā piesaistīt jaunus biedrus. Pēc Ņikiforova iniciatīvas atbrauca aicinātie pārstāvji no Jauno arhitektu kustības. Pirms 3 gadiem tika apcerēti šie paši jautājumi! Parunāšanās beidzās ar visnotaļ optimistisku teorētisko redzējumu par LAS nākotni. Rezultātā — izņemot Licencēšanas un Ētikas komisiju darbu, nekas jēdzīgs nenotika. Jo Valdi veido praktizējoši arhitekti, kas sanāk reizi mēnesī, lai ātri pieņemtu lēmumus akūti degošajos jautājumos.

Valdes sēdes netiek sagatavotas, priekšsēdis no darba brīvajā laikā formulē viedokli presei, paceļ telefona klausuli… Nav cilvēka, kas jēgpilni vadītu LAS darbību ik dienu. LAS algoto personālu sastāda: DIREKTORE, SEKRETĀRE, SARDZE. Valdei ir ierobežoti līdzekļi. Mēģinājums papildināt budžetu ar lielākām biedru naudām izgāzās. Jo nav skaidrs, par ko maksāt, ja nekas nenotiek. Savukārt, ja nav naudas, nekas arī nevar notikt. Tā tas turpinās.

Gan direktore [Brigita Blumberga], gan daudzkārtējie Valdes locekļi uzskata, ka viss ir kārtībā un kaut kas jau izdarīts ir. Piemēram, es nekad mūžā neesmu tik nelietderīgi tērējis laiku, kā šos 3 gadus, ejot uz Valdes sēdēm!

ET: Naudas trūkums nav galvenais motīvs. Problēma ir triviāla. Pirmkārt, ir grūti vienoties. Nav izkopts process, kā cilvēki vienojas. Otrs, cilvēki negrib darīt, jo ir aizņemti. Man bijis jādara kaut kas konkrēts, tāpēc neesmu jutis muldēšanu [strādā LAS izstāžu un skašu komisijā].

Vaina nav tajā, ka cilvēki nezin, ko grib. Viņi nespēj būt tik disciplinēti, lai pie tā nonāktu. Ja trešdaļa no Valdes savus pienākumus ignorē, nav mehānisma, kā no tā tikt vaļā. Labi, nenāc 5—6 reizes, lai nāk cits tavā vietā! Dažās struktūrvienībās [komisijās vai sekcijās] nekas nav darīts.

Naudas iegūšanas princips nerisinās, jo organizāciju veidojošā sabiedrība nav viendabīga. Pensionārus neinteresē tas pats, kas jaunos. Varbūt vairāk jādarbojas struktūrvienībās? Profesionālā organizācija ir ļoti vajadzīga kopības forma, kas jākopj. Organizācijas uzturēšana pie dzīvības un veselības nav vienkāršs pasākums. Ar vieglu roku izdarīt gribētājiem varu rekomendēt nesākt. Tikai tiem, kuri ar mieru nesavtīgi veltīt zināmu laiku no savas dzīves.

ZR: Valstī vienīgajai profesionālajai organizācijai ar tradīcijām un milzīgu cilvēku resursu ir atvērtas tik daudz durvju, pa kurām jāiet iekšā, lai patiešām varētu ietekmēt.

JP: Paredzu, ka nākamais sasaukums būs labs, jo ekonomiski politiskā situācija būs labvēlīga — daudz kas piebremzēsies…

1988.gadā, kad biju jaunais biedrs, LAS kongress [turpmāk tekstā — Kongress] ilga 2 dienas un pieņēma jaunos statūtus. Diskusiju galvenie runas vīri bija Vladimirs Neilands un Uldis Pīlēns. Pirms tam LAS struktūra bija dubulta — par pašreizējo krietni lielāka valde un prezidijs, kas darbojās Valdes sēžu starplaikā, un LAS vadītāju ievēlēja Valde no sava vidus. LAS dotēja valsts. Nolēma atstāt tikai Valdi, priekšsēdētāja statuss tika nomainīts no Valdes vadītāja uz LAS vadītāju. Bija demokratizācijas laiks, modē bija prezidenti, nobalsoja, ka jābūt tautas vēlētam priekšsēdētājam. Kāpēc daudzi balsoja pret to? Priekšsēdētājam jāvada Valdes — komandas — darbs. Būtu jābalso par dažādo komandu sarakstiem ar viņu līderiem. Tagad ir Valde, ko ievēl pēc reitinga, — 15 visvairāk balsu ieguvušie.

Par Valdes darbu — jākonstatē, reti kurš jautājums ir gatavots. Strādāšana veicas konkrētiem mērķiem nozīmētajās struktūrvienībās. Par ekspromtiem jautājumiem — tiešām murgs. Jāiedibina MK darbības mehānisms. Dokumentus iepriekš jāizstudē darba grupai vai LAS amatpersonai. Valde spēj pieņemt tikai lēmumus.

Neizdodas atrisināt informācijas apmaiņu: gan starp arhitektiem, gan darot zināmu plašajai sabiedrībai. Darbojas LAS diskusiju klubs, kura dibināšanas mērķis bija izdiskutēt plānošanas vai arhitektūras tēmas, pirms tās atnāk uz LAS, piemēram, pēc uzziņas no preses…

Ļoti svarīgi — LAS ir Latvijas pārstāve Eiropas Arhitektūras padomē, Jānis Lejnieks divreiz gadā devās uz tās sēdēm Briselē. Diemžēl finansējuma dēļ aktīvāk piedalīties nespējām. Cita lieta — iztrūkst juridisku dokumentāciju sagatavot spējīga arhitekta. Nebūtu slikti, ja kāds no kadriem upurētos, aizejot tajā arodā. 2003.gadā «dabūjām cauri», ka arhitektūra ir Kultūras ministrijas kompetencē, rezultātā — ir viena ierēdņa vieta arhitektam.

Arhitektūras kvalitātes likuma pirmais mērķis bija nodrošināt arhitekta profesijas savrupību no būvniecības kompleksa. Lai arhitekti būtu brīvi no MK noteikumu apgrūtinājumiem par nekur Eiropā neesošo akreditāciju un sertificēšanu jaunā formā. Otrs — vērsts uz visu sabiedrību, kam jāapzinās atbildība par vides veidošanos, kur arhitekts ir pasūtījuma izpildītājs. Trešais — par arhitektūras pārvaldi. Uzskatu, Jura Dambja priekšlikums pēc Francijas parauga izveidot Arhitektūras un Kultūras Pieminekļu Aizsardzības inspekciju nav slikts ceļš, jo pamainītu inspekcijas uztveri, kur pašlaik visu skata no vienas pozīcijas… Rīgā, ja Būvvalde izšempē, arhitekti var apelēt, ejot uz kolēģiju, Liepājā arī ir pārsūdzēšanas iespēja, reģionu līmenī — nav.

AS: Viens no LAS nopelniem ir arhitektu pasargāšana no nokļūšanas būvnieku pakļautībā LBS plānotajā Celtniecības un Arhitektūras ministrijā.

ET: Neatrisināta ir LAS politiskā nostāja. Domas dalās būtiski. Tā ir arodbiedrība? Klubiņš? Interešu pārstāvniecība augstākajās instancēs? Baigo gudrīšu apvienība? «Centrālais, vidējais, galvenais» viedoklis bieži robežojas ar individuāliem uzskatiem.

AS: Izbraukuma sēdē šīs potenciālās LAS izpausmes identificējām. Ir 100 nepadarītu darbu. Neaizstāvam biedrus pret negodīgiem pasūtītājiem. Neesam sagatavojuši vienotu līguma formu. Tai pat laikā no LAS kā vienīgās profesionālās organizācijas prasa viedokli politiskos jautājumos, piemēram, par Rīgas attīstības plānu. Ik pa brītiņam ir skandāli, kur jāvērtē objekta arhitektoniskās kvalitātes. Kā Valde var uzņemties atbildību 3 dienu laikā sagatavot un paust 500 cilvēku viedokli?

IL: Labi, ka ir izrunāts, bez kā LAS nevar iztikt! Varētu nodalīt nianses. Piemēram, paužot viedokli, būtu jāvadās pēc principiem tādiem, diferencējot dažādos gadījumus. Vislabāk darbojas valdes, kas ir strukturētas pa tēmām. Kā var priekšsēdētājs un 15 cilvēki 3 gadus strādāt bez struktūras? Kāpēc katram ik 2 mēnešus neprasa, kas notiek tavā sektorā? Intensīvi būtu jānostrādā tikai 3 gadus. Kā var samierināties ar tādu pasīvumu? Varētu sataisīt mazumiņu — parauglīgumu vai darba uzskaitījuma paketi — lielajam, mazajam projektam, interjeram, autoruzraudzībai utt., kas citās ES valstīs jau darbojas! Es ņemtu šo sektoru par līguma kontrolpaketi.

Kongress

AS: Vai jaunuzņemtie biedri ir tiktāl noorganizējušies, lai saprastu, ko paši grib? Varam runāt, kādi ir tūlītējās rīcības veidi. Vienīgais brīdis, kad var mainīt LAS darbību, ir Kongress. Kongress ir konservatīvs un skeptiski izturas pret jebkura veida izmaiņām, tāpēc izgāzusies ne viena vien iniciatīva darīt labāk. Mehāniski skaitot balsis — nesanāk. Ja uz Kongresu atnāksiet bez formulētas nākotnes stratēģijas un bez sagatavota runātāja, tas, kā parasti, beigsies ar neko. Praktizējošo arhitektu problēmas radikāli atšķiras no tā, kas interesē vairumu mandātu turētāju.

MJ: Kongress izklausās pēc baigā bubuļa! Jebkura piedāvājuma veiksme atkarīga no tā, kā to pasniedz.

JP: Kongresā piedalās vairāk nekā 300 cilvēku. Kursa biedri, kas satikušies… Kongresam vēl nopietnāk jāsagatavo konkrēti jautājumi. Jauno biedru iniciatīvas grupai skaidri jāzina, ko piedāvā, skaidri jāmāk pateikt, lai atliek pieņemt lēmumu. Kongress var piešķirt deleģējumu: «Jā, mēs esam par to!» Nevajadzētu tērēt laiku statūtu redakcijai. Jānosprauž programma nolēmumam Kongresā, kā jaunajai Valdei būtu jārīkojas statūtu sakarā.

VV: Vai biedrību un nodibinājumu likums prasa, kādus jautājumus izskata Kongresā?

ZR: Kādas ir Kongresa kompetences? Pieņem biedrības darbības programmu. Izdara grozījumus statūtos. Ievēl — Valdes priekšsēdētāju, 17 Valdes locekļus, Revīzijas komisiju 5 cilvēku sastāvā, Ētikas komisiju 7 cilvēku sastāvā. Lemj — par biedrības iestāšanos / izstāšanos arhitektu vai citās radošās organizācijās, par likvidāciju / izmaiņām tās struktūrā. Apstiprina — nolikumu par biedrības biedru kopu, Latvijas arhitektu Ētikas kodeksu.

JP: Galvenais — lai ir leģitīms Kongress, lai ievēl Valdi, kas ir pilnvarota darboties un attiecīgi lemt par struktūrvienību nodibināšanu. Kongresam jāiesniedz rakstiska rezolūcija: «Valdes turpmākā sasaukuma laikā realizēt to un to.» Pie katra dalībnieka tā nonāks izdales materiālos. Par to teikumu kādam jāuzstājas. Kongress lems.

ET: Viss nāk no otra gala: ir jautājums, kas jāpabīda, tad skatās statūtos, vai to drīkst darīt Valde, vai — ā! — tur Kongresa piekrišana vajadzīga, tad liek uz balsošanu. Kongresā «iziet cauri» tikai tas, kas ir maksimāli vienprātīgi un skaidri pasniegts. Tāpēc būtu jāizskauž pretrunas starp aktīvajiem un par visu jāvienojas iepriekš, kurus jautājumus un kādā formā jāsagatavo Kongresam.

VV: Mēs visi 40 esam anonīmi. Neviens no vairāk nekā 300 cilvēku lielā Kongresa mūs nezina. Mēs gribētu nobalsot par kādu, kurš varētu darīt to, ko kopīgi ar jums noformulēsim.

ET: Ja piesaka: jauno biedru iniciatīvas grupas pārstāvis tāds un tāds, normāli izstāsta, cilvēks spēj runāt, nostāties taisni un paskatīties visiem acīs, ir jābūt rezultātam!

MJ: Nevajag mūs uztvert kā jauniešu pārstāvjus. Aicinājums bija kopā ar mums iestāties LAS. Pārsteidzoši daudzi atsaucās.

AS: Reakcija uz 40 cilvēku iestāšanos LAS ir Jāņa Krastiņa redakcija statūtiem: «Valdes locekļus ievēl no to LAS biedru vidus, kuri vismaz vienu gadu aktīvi darbojušies LAS.»

: Mums tas netraucē! Mūsu priekšstats par LAS arī bija kā par milzīgu, grūti iekustināmu sistēmu. Mūsu iniciatīva ir atbalstīt to, kas jau ir pozitīvs. Gribam līdzdarboties!

JP: Pēdējo 10 gadu laikā mirušo LAS biedru skaits pārsniedz jaunpienākušos… Ja atnāk vienas paaudzes spēcīgs papildinājums, tad organizācijai nākotne būs. Svarīga būs taktika. Svarīgi, lai Valdei atjaunotos sastāvs — lai pieaugtu konkurence starp tradicionālo un jauno. Tas ir lielākais, ko var izdarīt Kongresā. 29.oktobrī paredzēta atvērtā Valdes sēde, kurā runās par nostādnēm, par ko Kongresam būtu jānobalso. Varētu parunāt par cilvēkiem, kas no jauno biedru iniciatīvas grupas pelna uzticību plašākās masās.

MJ: Jūtu, ka gaida, lai mēs atrisinātu problēmas. Nevajag uztvert mūs kā jaunu partiju, kas nāk ar savu programmu. Pamata uzstādījums ir iekļauties un kļūt balsstiesīgiem. Mēs varam iesaistīties problēmu risināšanā, uz kurām jūs mums norādītu.

VV: Mēs arī esam arhitekti, un mums ir tās pašas problēmas!

AS: Vispirms jauno biedru iniciatīvas grupa varētu izpētīt un papildināt minētās izbraukuma sēdes protokolu. Tad savā starpā apzināt cilvēkus, vai kāds ir gatavs ievēlēties un strādāt.

Valde

: Mēs vienojāmies, ka sākumā jāiet uz kaut ko vienu. Kāda būtu shēma, lai Valde būtu darboties spējīga?

RP: Lielākās problēmas LAS rada tas, ka ir viena galva un milzīga masa. Amorfu masu var novaldīt daudzas mazas galvas. Tas nozīmē, ka ir jāstrukturizējas. Respektīvi — vajag radīt galvai rīcības spējīgu ķermeni.

MJ: Viens variants ir izvirzīt cilvēkus, kas uzņemtos struktūrvienību vadību. Otrs variants — apzināt cilvēkus, kas pēc brīvprātības principa un pēc interesēm iesaistītos un apvienotos struktūrvienībās bez līderiem. No viņu vidus loģiski izvirzītos kandidāti Valdei, ko ievēlētu Kongress.

VV: Katram Valdē lai ir atbildība par katru no struktūrvienībām!

IL: Respektīvi — Valdes pamatne kļūst lielāka, to veido struktūrvienību pārstāvji.

AS: Teorētiski varētu būt dažādas struktūrvienības — pensionāru, jauniešu, praktizējošo, rakstošo, izglītības, konkursu, starptautisko sakaru uc. Kongresā balso par konkrētās struktūrvienības vienu vai otru kandidātu.  

JP: LAS statūti paredz, ka ar Kongresa lēmumu var tikt izveidotas teritoriālas un citas struktūrvienības. Daudz vieglāk būtu, ja struktūrvienības nozīmētu Valde.

ZR: Viens ir pieņemt lēmumu, ka tiek izveidota struktūrvienība. Otrs — kas apstiprina tās nolikumu? Mēs varam sasaistīt divas citas lietas — to, ka kongress ievēl valdi, ar to, ka kongress deleģē šiem 17 cilvēkiem konkrētus uzdevumus.

ET: Var iesniegt priekšlikumu: «Sakarā ar to, ka Valdē ir «ķīselis», jābalso par 4 dažādām struktūrvienībām.» Tas nav pretrunā LAS statūtiem.

JP: Likums biedrībām un nodibinājumiem neparedz rotācijas funkciju. Ja grib kādu Valdē nomainīt, jāsasauc ārkārtas Kongress.

AS: Varam sasaukt ārkārtas Kongresu ik pēc 3 mēnešiem.

IL: Ja Valdi ievēl pa struktūrvienībām, tad Valde no sava vidus izvēl priekšsēdētāja kandidātu, un Kongress to apstiprina. Gadījumā, ja Kongress nobalso pret vai izvirza citu kandidātu, tad šo procesu jāatkārto tikmēr, kamēr gan Valde, gan Kongress piekrīt. Valdi jāvada cilvēkam no iekšienes.

Tad vienīgo progresīvo lietu 10 gadu laikā izdarījis Lejnieks. Viņš, būdams LAS priekšsēdētājs, aizejot no amata, ieteica par jauno Valdi balsot šo 15 cilvēku sastāvā. No zāles pieliktu klāt vēl 4—5, tad balsotu un iegūtu 75% efektīvu Valdi!

ET: Valdi var vēlēt pa vecam, bet tur vajag dabūt iekšā kādu no jauno biedru iniciatīvas grupas, jums pašiem viņš jāvirza, lai dabūtu ārā tos, kas ignorē. Valde var darboties efektīvi pie 2 nosacījumiem: ja iekšā ir gan pārmantojamība, gan jaunie, un ja nav ignorētāju.

AS: To vārdi, kas ievēlējās Valdē, un nenāca uz sēdēm, būtu piespraužami pie ziņojumu dēļa… Atsauciet savas kandidatūras!

ZR: Pretēji — viņi ir reālisti, jo atklāti atzina, ka nav viņu spēkos šos 3 gadus strādāt. Varbūt veids būt godprātīgam «pēc tam» nav labākais.

MJ: Daudz patīkamāk būtu kandidēt uz konkrētu tēmu, nevis mistisku Valdi. Aktīvo cilvēku starpā par to jāizdiskutē iepriekš un sarakstu jāveido, atrodot kandidatūru katrai tēmai Valdē.

ET: Valde tāpat ir spiesta iedziļināties visās tēmās. Neticu, ka iespējams specializēties pirms balsošanas.

MJParādiet, kur jaunajiem jānāk palīgā! Mēs nevaram izdomāt jaunu sistēmu. Daudz enerģijas aizietu, lai to «ķīseli» mēģinātu sastrukturizēt.

ET: Sistēma ir tāda, ka cilvēki, kas grib, atnāk un paši priekš sevis to veido. Nav neviens tāds, viens pats jautājums, kuru atrisinot, viss aizies.

IL: Izvēlieties savu prioritāti 3 gadu plānam!

Finanses

ZR: Iespējams, nākošo gadu vienīgā prioritāte ir Eiropas struktūrfondu apgūšana! Vīzijas Latvija 2030 prezentācijā Valsts kancelejas vadītāja nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes savstarpējai sadarbībai veltītajā sadaļā sacīja, ka ir lielas iespējas, īpaši — profesionālajām organizācijām.

Jaunu LAS struktūrvienību veidošana pēc kādām pazīmēm ir viens risinājums. Otrs — jādomā, kā reglamentēt LAS komisijas — kongresā vai citā līmenī: kā top, kā strādā, kā atskaitās. Trešais — sabiedriskai organizācijai nevar piemērot biznesa institūcijas principus, tomēr var vēlēties, lai tā strādā optimāli, ko nodrošina profesionāla vadība un nākošais — projektu vadītāju līmenis. Neesmu kompetenta, lai spriestu par LAS budžetu kopumā, bet, naivi vaicājot, vai LAS ir nabadzīga, tās pašreizējā vadība atbildēja: «, LAS ir institūcija, kam trūkst ideju.» Gribētu panākt zināmu caurspīdīgumu LAS finansēs, jo tai ir īpašumi, tā nodarbojas ar sertificēšanu, ir biedru naudas, ziedojumi, telpu īre utt. 

AS: Pēc ievēlēšanas šo jautājumu uzdevu pirmajā Valdes sēdē. Zani Kalinku nozīmēja par atbildīgo, kas iepazīsies ar finanšu plūsmu. Līdz šim tas nav noticis…

MJ: Vai šobrīd par LAS finansēm neviens neatbild?

AS: Ir GRĀMATVEDE…

ZR: Internetā redzamo pārskatu esam izpētījuši. Diemžēl skaidrības nav…

ET: Cilvēku trūkuma dēļ LAS finansu vadība nav profesionāla.

MJ: Vai ir analizēts, kāda ir citu valstu Arhitektu savienību pieredze veiksmīgai funkcionēšanai — kur tās gūst līdzekļus?

: Klīst baumas par burtnīciņu, ka divos veidos var samaksāt LAS biedru naudu, tāpat ir arī ar īres maksu…

MJ: Vai Valdi šie jautājumi neinteresē, ka nav iespējams iegūt informāciju? Pieļauju, ka tagad tiek nodrošināts minimums. Bet ir 100 dažādu veidu, kā iegūt naudu. 

ZR: Vai tas minimums tiek apsaimniekots optimāli? Kopš pēdējā Kongresā pieņēma lēmumu noteikt strādājošajiem LAS biedriem gada maksu 50 latu apmērā un saglabāt nestrādājošajiem maksu 1 lata apmērā, pieļauju, ka daudzi nav samaksājuši.

AS: Taisni tā! Tā bija mana iniciatīva — jebkurš normāls arhitekts reizi gadā var samaksāt 50 latus. Nē, visi izlikās…

ZR: Tas bija steigā manipulatīvi pieņemts Kongresa lēmums. Liela daļa — tie, kas nav maksājuši vairāk nekā 3 gadus, — saskaņā ar LAS statūtiem kongresā 11.novembrī nebūs balsstiesīgi.

AS: Šitā tā čūska ēdīs savu asti līdz bezgalībai! Tikko te skaisti runāja, ka vajag apgūt struktūrfondus. Ja visi samaksātu biedru naudas, mēs varētu nolīgt cilvēku, kas sagatavo tam projektu.

: No pagājušā gada LAS apgrozījuma biedru nauda sastādījusi mazu procentu…

ZR: Vai pastāv iespēja, ka tu savu artavu ieskaiti konkrētam mērķim? 

: Tas ir ļoti tuvredzīgi. Visi LAS jautājumi vienlīdz svarīgi ietekmē mūsu profesiju. Piemēram, Latvijas likumdošana neveicina konkursu rīkošanu saskaņā ar LAS. Tālejošajam mērķim vajadzētu būt, ka profesionālā organizācija izskata visus arhitektūras konkursus, un no tā tiek iekasēta nauda.

AS: LAS jāspēj beidzot nolīgt JURISTU!

MJ: No sāpošajām tēmām — PUBLISKĀS ATTIECĪBAS ir nulles līmenī. Tas rada situāciju, ka Latvijas sabiedrībā arhitekta vārds nefigurē. Tas ir daudz svarīgāk par juristu un būtu ilgtermiņa ieguldījums LAS.

AS: Tās ir konkrētas izmaksas mēnesī.

ZR: Atkal viena no prioritātēm — metodiski reizi 2 nedēļās startēt ar kompetentu viedokli.

Priekšsēdētājs

ZR: Varbūt jāiet vienkāršākais ceļš, nosakot nelielu skaitu LAS prioritāšu 3 gadiem? Ir veiksmīgie ikgadējie LAS projekti — arhitektūras gada skates, dalība Venēcijas biennālē. Varbūt jānosauc vēl 1 vai 2 un tikai ar to jānodarbojas, nevis jāmēģina kampaņu veidā reaģēt uz visiem kairinājumiem?

 

ET: Tas notiek sekretariāta līmenī. Velta [Holcmane] bieži sūdzas. Priekšsēdis izmisīgi cenšas visu… Nav jāatsaucas katram starptautisko organizāciju aicinājumam!

 

ZR: Nedz Kongresa, nedz Valdes līmeņi nav tie vājākie! Klupšana krišana notiek aiz Valdes — komisijās un izpildinstitūcijā. Riskēju sakot, ka, izņemot dažas, komisijas ir pilnīga fikcija. Cik mērķtiecīgi un sekmīgi darbojas, piemēram, Saimnieciskās darbības komisija (M. Apsītis, A. Kronbergs), Sabiedrisko attiecību un masu informācijas līdzekļu komisija (J. Dripe), Jauno arhitektu sekcija (Z. Gaile, A. Sīlis)?… Neviens nerespektē to, ka Valdes — šo kompetento un aizņemto cilvēku, augstas klases profesionāļu — laiks būtu jāizmanto lietderīgi. Viņi paši pieļauj to, ka konsekventi tiek pazemoti, laiku tērējot «tukšībās».

 

AS: Nepiekrītu. Nekad vairs šādā sastāvā netērēšu tik daudz laika! Esmu kliedzis, balsojis pret, viens pats neesmu varējis neko panākt. Nav arī bijis daudz laika, ko veltīt, lai iedziļinātos TĀDĀS dokumentu paketēs, kuras haotiskā veidā priekšsēdis izsūta visiem: «Iepazīstieties un sniedziet komentārus!» 

 

ZR: Tam ir vajadzīgs filtrs!

 

VV: Kurš gatavo jautājumus — Velta?

 

AS: Kā Ņikiforovs vada sēdes? Tāds un tāds atsūtījis vēstuli — ko nu tagad darīsim? Ilgi un dikti izrunājas krustām šķērsām. Sajūku prātā no tik nesvarīga jautājuma. Man būtu skaidrs — to papīru izmestu, Valdei neko par to neprasītu. Viņš grib lēmumus pieņemt koleģiāli…

 

ZR: Vadītājam jāuzņemas atbildība! Varbūt Valde varētu nomierināties? Pieturēties pie stratēģiskiem jautājumiem. Viena no prioritātēm varētu būt — piestrādājam pie tā, lai sertificētie arhitekti atrastos LAS, — viņu ir daudz!

 

AS: Sadalot visu arhitektu kopumu dažādās interešu grupās, kurām būtu konkrētas vēlmes attiecībā pret LAS, ja tās būtu noformulētas, tad nākošajā Kongresā, sagatavojot vajadzību grozu, varētu sameklēt piemērotākos cilvēkus, Kongress droši vien nobalsotu pozitīvi.

 

ZR: Varbūt mūsu, sanākušo, misija ir vienkārša — uztaisīt savu listi Valdei un atbildēt par katru iekļauto, kas ir izgājis konsultāciju un apņemšanos posmu? Tur ir jābūt visam, par ko tikko runājām. Iespējams, tajā ir vērts ieguldīt pirms šī Kongresa.

 

Iniciatīvai par nākamās Valdes listes veidošanu būtu jānāk no esošās Valdes puses. Jaunajiem nav vēlreiz jāiziet cikls, kuru jūs nupat esat izgājuši. Cilvēki atnākuši paprasīt, kā to laiku, kas viņiem ir, varētu optimāli izmantot. Vienīgie, kas var dot padomu, ir tie, kas izgājuši krusta ceļu ar neoptimālu laika izmantojumu.

 

AS: Varam sarakstīt ideāli utopiskos mērķus un ieteikt jums stratēģiju vai metodi, lai tos sasniegtu. Kongresā jābūt precīzi sagatavotiem jautājumiem. Pirms tam tie formāli jāizdiskutē Valdē. Būs opozīcija, varam solīt jauno biedru iniciatīvas grupu aizstāvēt. Valdes atklātās sēdes laikā jāmēģina pieņemt rezolūcija, ko Valde akceptē. Lūdzu, sagatavojiet tos teikumus, par ko Kongresam būs jābalso!

 

MJ: Tā būs ļoti liela jūsu kļūda, ja neizmantosiet mūsu atbalstu jūsu radikālajiem lēmumiem. Negaidiet no mums konkrētus mērķus.

 

ZR: Paralēli procesa sekmēšanai jāspēj arī definēt vismaz 3 mērķus! No esošās Valdes var prasīt virzienus.

 

AS: Mums jāgatavo kaujas karogi tikai tāpēc, ka parādījušies jaunie? Formulējiet, ko jūs gribat no LAS, mēs padalīsimies pieredzē, kā to sasniegt.

 

MJ: Globālie mērķi ir skaidri. Vairāk jārunā par organizāciju! Kādā veidā ar mūsu nepieredzi varam nodefinēt mazos mērķīšus, ar kuriem sasniegt lielo? Ir definētas problēmas. Risinājumam jānāk no jums.

 

IL: Jārada jaunas, pozitīvas tradīcijas LAS strādāšanai kā atvērtai struktūrai konkrētai darbībai pa tēmām!

 

AS: LAS jums neko nebija devusi, tomēr iestājāties. Lietas notiek tad, kad tām jānotiek. Uz līdzenas vietas neko nevar iztaisīt, ja tam nav vajadzība. Labi, ir 40 mandātu vairāk — par maz, lai sāktu pārmaiņas. Var mēģināt izspēlēt jūsu — pietiekami lielā skaita indivīdu vienā laikā — kārti Kongresā.

 

MJ: Daudziem esam izrādījuši, ka mums interesē, kas notiek LAS. Vēl nāks simti klāt, kas atbalstīs šo iniciatīvu.

 

ET: Fokusējieties uz tiem, kas ies pa priekšu 40. Ja jūs esat aisberga redzamā daļa, aiz kuras nāks vēl, redzēsim…

 

VV: Pēdējo dienu kuriozs. Zvana arhitekte, kas nokavējusi iestāšanās iniciatīvas pirmo vilni, un prasa, kas jādara, lai iestātos. Velta teikusi: «Tagad nevar iestāties, mums līdz Kongresam ir pilnas rokas darba!»

 

AS: Es arī, pozitīva impulsa vadīts, neapdomīgi piekritu kandidēt Valdē. Zem impulsiem apakšā ir racionālais. Taču racionālo nevar ieviest, kamēr tas nav pa īstam vajadzīgs. Mēs te tagad bumbu mētājam uz laukuma pretējām pusēm: nē, jūs, jaunie, mēs tikai…, nē, jūs, vecie, mēs tikai… Tas liecina, ka situācija nav nobriedusi radikālai revolūcijai un ka jautājumi var filtrēties lēnā garā — soli pa solītim.

 

ZR: Gan no tā saucamajiem vecajiem, gan jaunajiem resursiem jāveido viens kopums.

 

ET: Taisiet savu sarakstu ar kandidātiem no visām paaudzēm! Svarīgi, lai jau savā vidē ir izrunāts un zināms, par ko balsot Kongresā.

 

AS: Vai absolūti demokrātiski ievēlētais Valdes priekšsēdētājs, kas ir Latvijas arhitektiem visredzamākā persona ar prognozējamām ētiskām kvalitātēm, spēs veikt ikdienas funkcijas? Visticamāk — nē. Var iedibināt apmaksātā RĪKOTĀJDIREKTORA amatu ar 8 stundu darba dienu, kas atbild Kongresam par padarīto. Varbūt 3 kandidātiem katram Kongresā jāprezentē savu redzējumu? Vai mums ir tādi cilvēki? Tie, kas varētu, negrib. Tie, kas grib, neliekas pieņemami balsotāju vairumam.

 

VV: Mēs par visu runājam tā kā no ārpuses. Asociē ar sevi!

 

MJ: Mērķtiecīgāk būtu, ja kāds no pieredzējušajiem pateiktu, kurš grib kļūt par priekšsēdētāju. Mēs azartiski atbalstītu.

 

ZR: Priekšsēdētāja kā komandas līdera loma ir izšķiroša.

Dalīties ar ierakstu:

19
Pievienot komentāru

avatar
10000
12 Komentāru pavedieni
7 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
skeptikjisKUgisLAS StatutipArte_r_ Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
jtd
Guest
jtd

Es izlasīju to garo penteri (kas vispār esot tikai ekstrakts no kopējās diskusijas), bet man laikam ļoooti garš kakls (garāks kā žirafēm), jo nekādi nepierāpoja, ko tie diskutanti gribējuši pateikt. Vienīgais, ko uztvēru – valsts arhitektiem dod tiesības uz paplātes, bet mēs ne protam, ne gribam tās ņemt un realizēt.

bet
Guest
bet

varbūt visa tā šībrīža saasinātā ņemšanās par un ap LAS un visu pārējo saistīti nesaistīto ir cieši saistīta ar:

– vispārējo ekonomisko situāciju LV un ārpus, kad darba vairs nav tik daudz kā gribētos un kā bija iepriekš

– attiecīgi parādās cilvēkiem vairāk brīva laika visvisādām tiešām/ netiešām ar profesiju saistītām nodarbēm, diskusijām un aktivitātēm

un kad atkal (?) viss būs kā iepriekš – tad to visu runāto/ neizrunāto …

dmn
Guest
dmn

Es ar izlasīju, un arī man neaizķērās kur tad ir tas sāls šitai diskusijai – itkā visi saprot, ka ir baigi slikti un milzīgs haoss. visiem patīk strādāt, ja zina, ka tam būs jēga un rezultāts tiks novērtēts, bet neviens negrib to akmeni ievelt savā dārziņā. man šķiet, ka vaina ir tajā, ka latvieši ar muti spēj kalnus gāzt, bet kad kaut kas jādara, tad.. šobrīd izskatās, ka ir tikai viens reāls atrisinājums – nafig visu šito iestādi un jāceļ tā māja pa jaunam, jo kāda jēga likt ielāpus neglītai un nederīgai drēbei. vēl diezgan ironiski ir tas, ka praktizējoši… Lasīt vairāk »

anekdote
Guest
anekdote

Vai lasījāt LAS mājas lapu par valdes sēdēm. LAS Valde ir izlēmusi apturēt jauno biedru uzņemšanu. Vai atkal kārtējais LAS sviests? Krastiņš droši vien ir ļoti nobijies….

LAS Statuti
Guest
LAS Statuti

Punkts 4.2. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem valde. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz valdes sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai.

skeptikjis
Guest
skeptikjis

Labais!

Tavos komentāros ir vairāk sakarīgu atziņu, nekā visā tājā diskusijā !:)

e_r_
Guest
e_r_

Jaunie aktīvisti, kā izklausās pēc diskusijas, vēl ir pilnīgi zaļi jautrajā sabiedrisko organizāciju dzīves un sadzīves batālijās, un nav apjautuši, ka ir iestājušies stagnējošā kolhozā, kurā visiem viss pieder, un nekam nepieder nekas… Šī sistēmas – LAS galva – valde ir spējīga tikai gudri papļāpāt, bet ne paveikt konkrētas prakstiskas lietas, jeb citējot dmn – ”vaina ir tajā, ka valde ar muti spēj kalnus gāzt, bet kad kaut kas jādara, tad..” Man ir nācies personīgi vilties šādu ”valžu” darbaspējās, kādu laiku vadot valdes procesus kādā dzīvokļu īpašnieku koopratīvajā sabiedrībā.. atvainojiet, kolhozā. Darbības problemātika nu gandrīz identiska diskusijā iztirzātajai! Gan tauta,… Lasīt vairāk »

KUgis
Guest
kUgis

Riskēju tikt gan apsaukāts no visu lietu pamatīgāk zinātāju puses par patvaļigu itkā-teorētisku vārdu veltu valkāšanu, gan atrauties vienlaikus i pa seju, i muguru, i abiem sāniem. (Tb.- no visiem). Tomer rādās, ka arī LAS kļuvusi par vēl vienu klasisku simulakru (sameklējiet ka nu paši, kas tas tāds), mēģinot izlikties, ka pārstav īsti neesošas [arhitektu?] kopienas īsti nepastāvošas kopīgas intereses. Kad vieni apspriež, kā visprecīzāk izzīmēt patiesībā nepastāvošas zemes karti, bet citi aizrautīgi ļaujas kopējai diskusijai par karaļa jauno tērpu, dažiem pēdējās cerības uz mazo puišeli, kurš aiz tīras neaudzinātības un sabiedrības smalkumu nezinašanas pateiks, ka karalis ir kails. Nekā!… Lasīt vairāk »

pArt
Guest
pArt

Man pēdējā laikā, kad tiek pieminēts nabaga kailais karalis un mazais, naivais puika, nez kāpēc ir jādomā nedz par karali (tak parasti par viņu viss skaidrs), nedz par puišeli (jo tādu vairs vienkārši nav), bet gan par pilnīgi aizmirstiem personāžiem – tie bija 2 ostapi benderi, kas par dārgu naudu pārdeva karalim tukšumu kā super grezno tērpu.

Tāpēc piedod manu prasto jautājumu – kas šoreiz varētu būt tie atjautīgie džeki, kas karalim – LAS- ir kaut ko iesmērējuši? Orģinālajā pasakā ir diezgan liels akcents uz galminiekiem, kuri veicināja skroderu blēdības, jo baidījās par savu vietu galmā.

Un tā, atslēgas vārds ir…

jtd
Guest
jtd

Es izlasīju to garo penteri (kas vispār esot tikai ekstrakts no kopējās diskusijas), bet man laikam ļoooti garš kakls (garāks kā žirafēm), jo nekādi nepierāpoja, ko tie diskutanti gribējuši pateikt. Vienīgais, ko uztvēru – valsts arhitektiem dod tiesības uz paplātes, bet mēs ne protam, ne gribam tās ņemt un realizēt.

bet
Guest
bet

varbūt visa tā šībrīža saasinātā ņemšanās par un ap LAS un visu pārējo saistīti nesaistīto ir cieši saistīta ar:

– vispārējo ekonomisko situāciju LV un ārpus, kad darba vairs nav tik daudz kā gribētos un kā bija iepriekš

– attiecīgi parādās cilvēkiem vairāk brīva laika visvisādām tiešām/ netiešām ar profesiju saistītām nodarbēm, diskusijām un aktivitātēm

un kad atkal (?) viss būs kā iepriekš – tad to visu runāto/ neizrunāto …

dmn
Guest
dmn

Es ar izlasīju, un arī man neaizķērās kur tad ir tas sāls šitai diskusijai – itkā visi saprot, ka ir baigi slikti un milzīgs haoss. visiem patīk strādāt, ja zina, ka tam būs jēga un rezultāts tiks novērtēts, bet neviens negrib to akmeni ievelt savā dārziņā. man šķiet, ka vaina ir tajā, ka latvieši ar muti spēj kalnus gāzt, bet kad kaut kas jādara, tad.. šobrīd izskatās, ka ir tikai viens reāls atrisinājums – nafig visu šito iestādi un jāceļ tā māja pa jaunam, jo kāda jēga likt ielāpus neglītai un nederīgai drēbei. vēl diezgan ironiski ir tas, ka praktizējoši… Lasīt vairāk »

anekdote
Guest
anekdote

Vai lasījāt LAS mājas lapu par valdes sēdēm. LAS Valde ir izlēmusi apturēt jauno biedru uzņemšanu. Vai atkal kārtējais LAS sviests? Krastiņš droši vien ir ļoti nobijies….

LAS Statuti
Guest
LAS Statuti

Punkts 4.2. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem valde. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz valdes sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai.

KUgis
Guest
kUgis

Tas, biedri, varbut tāpēc,ka "…sredi nas, tovarisci, est takije tovarisci, kotorije nam, tovarisci, sooovsem ne tovarisci!!! Kak- naprimer- tovarisc mensevik’s, kotorij sp…il moj bronevik’s…" (infa jaunieshiem- citāts no pagara anjuka par Leninu) No mazliet jaunākiem resursiem: Merfija likumi par birokrātiju: Brownian Motion Rule of Bureacracies: It is impossible to distinguish, from a distance, whether the bureaucrats associated with your project are simply sitting on their hands, or frantically trying to cover their asses. Heisenberg’s Addendum to Brownian Bureaucracy: If you observe a bureaucrat closely enough to make the distinction above, he will react to your observation by covering his ass.… Lasīt vairāk »

skeptikjis
Guest
skeptikjis

Labais!

Tavos komentāros ir vairāk sakarīgu atziņu, nekā visā tājā diskusijā !:)

e_r_
Guest
e_r_

Jaunie aktīvisti, kā izklausās pēc diskusijas, vēl ir pilnīgi zaļi jautrajā sabiedrisko organizāciju dzīves un sadzīves batālijās, un nav apjautuši, ka ir iestājušies stagnējošā kolhozā, kurā visiem viss pieder, un nekam nepieder nekas… Šī sistēmas – LAS galva – valde ir spējīga tikai gudri papļāpāt, bet ne paveikt konkrētas prakstiskas lietas, jeb citējot dmn – ”vaina ir tajā, ka valde ar muti spēj kalnus gāzt, bet kad kaut kas jādara, tad..” Man ir nācies personīgi vilties šādu ”valžu” darbaspējās, kādu laiku vadot valdes procesus kādā dzīvokļu īpašnieku koopratīvajā sabiedrībā.. atvainojiet, kolhozā. Darbības problemātika nu gandrīz identiska diskusijā iztirzātajai! Gan tauta,… Lasīt vairāk »