Negaidīta revolūcija. Kongress uz laiku pārtraukts

Lai gan norisei Lāčplēša dienā saorganizētais LAS XVIII kongress noslēdzās aiz īrējamām telpām rezervētā laika pārtēriņa un badinātās arhitektu publikas pārguruma, neticis līdz programmā izskatāmo jautājumu pusei, notika neticamais — tika pieņemts revolucionārs lēmums mainīt LAS uzbūves un pārvaldes sistēmu. Lasi arī Anda Sīļa komentāru.

Iespaida labad LAS XVIII kongresa darbības vietai izvēlētās Pasaules tirdzniecības centra Rīga telpas nesekmēja sliktās tradīcijas izskaušanu — kā allaž sākumu kavēja kvoruma [vairāk nekā 230 balsstiesīgo dalībnieku] gaidas. Sekoja pagaidām LAS priekšsēža krēslā palikušā Sergeja Ņikiforova iemidzinoši garā, pašslavinošā un smieklīgi ilustrētā runa. Amatā viņš ievēlēts valsts ekonomiskās augšupejas apstākļos, taču atskaitīties nācās jau globālās krīzes fonā, kas īpaši spilgtina teju tukšgaitā aizlaistos 3 gadus — ar vispārzināmo Ņikiforovs sevi pieteica LAS vadīšanai, ar to arī atvadās. Arīdzan doto solījumu turējis — no jauna neko netika izgudrojis. Toties Rīga esot kļuvusi par «modernu» sporta būvi Arēna Rīga bagātāka, Arhitektu nams — par labiekārtotāko labierīcību tiesu laikmetīgāks, pašrocīgi skicētais nama paplašinājums mūsdienu arhitektūras propagandas [!] centram gan palicis autora datorā. Plašā LAS iespēju loka šaurā izmantojuma atreferējumu meklē kongresa bezmaksas bukletā [Arhitektu nama grāmatu galdā]!

Arī dēļ arhitektoniskas negausības taupības režīmā nonākušajai jubilārei — Latvijas valstij — ilgākā laika posmā bijis raksturīgi nozīmīgiem pārvaldes posteņiem piesaistīt kandidātus bez spējas atteikties no sev nepiemērota goda. Valsts prezidentu. LAS priekšsēdi. Liepājas galveno arhitektu. Citus. Vadāmo struktūru problēmas atstarojošus personāžus gan. Un Latvija savos svētkos simboliski salutē valstiski dažādi svarīgiem faktiem kultūrā, izņemot arhitektūru.

Par akūti aktualizējamo profesijas publicitāti joprojām vēlējuma izteiksmē runājošais Ņikiforovs plānoja paaugstināt LAS autoritāti tāpat kā jauno biedru interesi, vēl uzsākot LAS vadību. Jaunuzņemto biedru kuplā, bet pēdējā brīža iniciatīva nekādi nav saistāma ar viņa nopelniem — vien kā pretreakcijas efekts. Ņikiforovs lepni sniedz LAS atbalstu studentu karnevāliem un aizsāk neizdarībām pārpilnus ikgada Latvijas arhitektūras skolu audzēkņu plenērus. Nav noskaidrojams priekšsēža devums dominējoši jaunākās paaudzes arhitektu darbu triumfā, uzvarot viņa pārraudzībā aizvadītajās trijās LAS gada skatēs. Tas pierāda tik dzīves likumsakarību, ka daba tukšumu nemīl. Līdzīgi jauno aktivitātes radušas alternatīvus ceļus LAS garlaicīgos centienus noēnojošām izpausmēm gan arhitektūras izstāžu piedāvājumā, gan profesionālo mediju vai izdevējdarbībā.

Ņikiforovs darbībā apstiprinājis viena no saviem konkurentiem uz atbildīgo amatu, kolēģa Mārča Apsīša pirms 3 gadiem notikušajā LAS kongresā definēto arhitektu profesionālās organizācijas problēmu. Tā nav paslēpusies naudā, nedz ieguldāmajā laikā, bet gan darba organizēšanā. Līdz kuriozam nekorektumam jau kongresā nonākušajai anarhijai šajā komandas saspēlei tik svarīgajā aspektā Ņikiforova vadības stils kritizēts no valdes dalībniekiem — gan tiem, kas, saskatījuši bezjēdzību, pārtrauca sadarbību drīz pēc ievēlēšanas, gan tiem, kas dalījās domās diskusijā ar īsi pirms šā kongresa jaunuzņemtajiem LAS biedriem. Lai slavēts apņēmīgais LAS Revīzijas komisijas vadītājs Viktors Valgums — beidzot bezbailīgi konstruktīva kritika skanēja pat no kongresa tribīnes! Daudzos paldies citiem veltījušais priekšsēdis pats nesaņēma nevienu.

No necaurredzamākās pozīcijas — LAS budžeta — veiklā skaidrojuma Valgums atklāti norādīja uz acīmredzamajiem visas organizācijas klupšanas sliekšņiem. Neorganizētību. Neplānošanu. Prioritāšu neesamību. Lēmumu izpildes nekontroli. Uz lēmējvaras un izpildvaras pārklāšanos, piemēram, gada bilanci LAS valdei vienlaikus gan sastādot, gan apstiprinot, bet dienas kārtības jautājumos finanšu aprites informāciju apejot. Līdzšinējā LAS valde strādājusi kā haotisks un zema līmeņa diskusiju klubs, kam krahs ielikts jau pašos pamatos — statūtos, nosakot uz līderiem vērstu, arhaisku pārvaldes sistēmu. Iespējams, personīgo bezdarbību Valgums kompensē ar spējo pašiniciatīvu piedāvāt jaunu, uz valsts pārvaldes principiem balstītu struktūru LAS funkcionēšanai kā laikmetīgai formācijai, kas pārrauga profesionālos procesus. Kur saeima ir LAS kongresa ievēlēta padome [40—60 kolēģi], ministru kabinets — valde [7 kolēģi no padomes vidus] un prezidents — priekšsēdis [no valdes vidus valdes ievēlēts].

Tikai nedēļu pirms kongresa LAS valdei sēdē iesniegtais priekšlikums pavisam citādas organizācijas statūtiem, kuri izstrādāti saskaņā ar biroja Kļaviņš & Slaidiņš juristiem un konsultēti pie valsts Uzņēmumu reģistra galvenā notāra, atmetot divus citus gramatiskus vai progresīvo priekšlikumu tikai citējošus LAS statūtu uzlabojumus [3 varianti struktūrai], neticami ātri guva pozitīvu vairākuma balsojumu kongresā. Apstiprināšanai virzot ik pārveidoto statūtu nodaļu, vairāk nekā divsimt galvu raisītā domu vētra stihiski izsmēla laika limitu un noplicināja kvorumu līdz kongresa gaitas apturēšanai, kad projekta dokumentācijas koriģēšanā bija tikts līdz pusei. Trīs gadus LAS valdē ar negataviem jautājumiem uzturētais šaudīgās darbības modelis komplektā ar priekšsēža verbālajiem untumiem kā neprāta karuselis nu iegriezās kongresa ietilpībā. Nākamais seanss — iespējami ātri, bet ne vēlāk par 2009.gada 31.martu.

Kongresa dalībnieki noklausījās arī Ētikas komisijas ziņojumu Anda Ciņa skatījumā — starpkongresu posmā izskatīti 10 gadījumi, tai skaitā — atņemta licence. Pārskatāmu priekšlasījumu par tikko, šāgada 10.novembrī, Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja akceptētā LAS Sertificēšanas centra saistībām nākotnē sniedza Vita Rauhvagere. Tika nosaukti J.F.Baumaņa balvas laureāti — tēlnieks Kārlis Baumanis un arhitekts Andris Purviņš. Īpaši atzīmēja LAS rindās visilgāk — kopš 1946.gada — atrodošos arhitektu Andreju Holcmani. Apsveica šāgada Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierus, LAS biedrus, arhitektus Juri Dambi un Pēteri Blūmu.

Anda Sīļa komentārs

Kongress pieņēma negaidīti revolucionāru lēmumu mainīt esošo LAS uzbūves un pārvaldes sistēmu. Tiek ieviests jauns princips — LAS biedri sagrupējas interešu grupās vai kopās, no kurām izvirza pārstāvjus Padomei, kas aktīvi darbojas starpkongresu laikā, formulē uzdevumus un prasa atskaiti no Valdes.

Valdi ievēl Padome, nevis kongress. Valde un algotie LAS darbinieki kopā veido izpildvaru, Padome pilda lēmējvaras funkcijas. No Padomē ievēlēto arhitektu vidus tiek izvirzītas personālijas Valdei, viens no Valdes 7 locekļiem uzņemas priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, Valdes locekļiem par to vienojoties balsošanas procedūrā.

Svarīgi apzināties, ka jaunā shēma nodrošina iespēju, piemēram, jauno arhitektu kopai realizēt savas intereses un garantēti tikt pārstāvētai lēmējinstitūcijā. Līdz Kongresa turpinājumam būtu vēlams aktīvi apzināt kopu vai interešu grupu skaitu, izvirzīt formālos līderus un sagatavoties vēlēšanām.

Vēl joprojām nav skaidri formulēts veids, kā kandidātus izvirza Padomei [tiks izstrādāts nolikumā]. Pastāv vairākas iespējas — sastāda sarakstu, no kura, aizklāti balsojot, Kongresā tiek svītroti kandidāti līdz nepieciešamajam skaitam, vai gluži otrādi — jau pirms vēlēšanām kopas vienojas par saviem pārstāvjiem un iesniedz sarakstu, kuru Kongress akceptē ar atklātu balsojumu. Pēc manām domām, pirmais princips [Kongress kļūdaini un bez izpratnes nobalsoja iepriekšējā sesijā kā statūtu punktu 7.3] nav pareizs un ir pretējs pašai [no apakšas uz augšu] pamatdomai — tas pieļauj iespēju, piemēram, slēpotāju kopai izbalsot [svītrojot no saraksta] zaļo grupas izvirzīto līderi.

Iespējams, pārejas laikā jaunais princips radīs kādas problēmas, bet, sistēmai ieviešoties praksē, varam cerēt uz izteikti demokrātisku pašpārvaldes modeli vienas profesionālas organizācijas ietvaros. Nesaprotamas bija dažu biedru runas par izdomātu bīstamību, ja LAS sastāvā darbosies juridiskas personas. Vairums praktizējošo arhitektu ikdienā saskaras ar neskaitāmām juridiskām, likumdošanas uc. problēmām, kuras neskar personīgi, bet gan biroju kopumā. Tāpēc ir divi varianti — dibina atsevišķu Arhitektu kameru, kas šos jautājumus risina, vai dara to vienas organizācijas ietvaros. Salīdzinoši mazā valstī pēdējais variants ir krietni loģiskāks.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
58 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Z tornis

Tie arhitekti gan ir vieni lieli dīvaiņi., – agrāk cīnījās par lieliem naudas žūkšņiem, bet tagad sākas cīņa par varu. Tas arī saprotams – caur Arhitektu savienību tagad jau laikam plānots palaist publiskos konkursus, – laikā, kad valstī krīze, būt konkursa žūrijā par lēmēju nav tas sliktākais variants. Kā to arhitektu ,ar tām krāsainajām pēdiņām, ā, Sīlis, paskat, tas man šķiet pat ir pie galvenā arhitekta tanī komisijā, kur arī pārējie arhitekti – Gailis, Saukāns un Kreislers. Revolūcija, tā ir laba lieta. Laiks vecos, kuriem 60-70 vest uz mežu ar ragutiņām un tad radīt kārtīgu biznesa struktūra ( ar valsts… Lasīt vairāk »

Z tornis

Kādas tad vēl pasaulē ir tās lietas? Vai mūsdienu latviešu sabiedrībā viss ir tik smuki, skaisti un apgaroti? Mūsu prezidents ir melojis tikai skolā, vai tā varētu būt vistīrākā baltākā patiesība, kurā visiem būtu pavērtu muti jāklausās. Publiski viss varbūt izklausās labi un skaisti, bet parasti šādām revolūcijām apakšā ir elementāras neapgarotas intereses. Nu neesiet tik naivs Sīļa kungs.

Z tornis

Jā un par to skaisto bibliotēkas būvi. Nu protams, ka ir vajadzība, nu visiem ir vajadzība, bet vai nu vajadzēja tik rupji, nu taču nav solīdi. Nu vajadzēja taču pirms līgumu slēgt paņemt Kļaviņu un Slaidiņu kaut vai, tad arī varbūt nebūtu tik stulbi sanācis, – valstī grimst sistēmiskās bankas, bet mēs būvējam vēsā mierā stikla kalnu. Nu kaut kas taču īsti nav, vai varbūt viss ir OK?

Mr. MA

Copyright © 2007 by MAD. All rights reserved.

interesents

Vai kaut kur ir digitali pieejami LAS kongresa materiāli – atskaites par padarīto, konkursiem, janie statuti, utt. LAS mājas lapā neko nemana. Informācija tāda ļoti ‘pieticīga’, kā jau vienmēr.

indra ķempe

LAS XVIII kongresam sagatavotais un iesniegtais LAS STATŪTU PROJEKTS, kurš, pēc LAS mājas lapā izlasāmā, LAS Valdē netika izskatīts, nedz apstiprināts. Ar visiem labojumiem līdz 8.nodaļai.

http://www.architektura.lv/?sadala=246

Vita

Arī šeit neviens nerunā par Valguma- Sīļa lielo jaunumu- pr juridisko persobnu iesaistšsanos Ahitektu savienībā- ir jau tikai 3 punkti-Arh. sav. īpašums, sertifikācija un konkursu prakse, kas kādu interesē savienībā . Būtu dīvaini, ja par to sriestu 15 ne-arhitekti – juridisko personu vaadītāji…

Z tornis

Būtu interesanti uzzināt kāda ir Eiropas valstu prakse ar juridiskajām personām, vai tāda vispār ir? Juridiskā persona tomēr ir komercstruktūra, kura vērsta uz peļņas gūšanu, tas nozīmē ka varēs iesaistīties arī celtniecības firmas un palobēt savas lietas? Kā tad atšķirs avis no āžiem? Juridisko personu iespējas ir pavisam citas – gan resursi, gan bāze nav salīdzināma ar parastu arhitektu. Kāda problēma sadibināt 10 SIA un iegūt 10 balsis vai nodibināt savu interešu kopu un izvirzīt pārstāvi Padomei. Lamatas milzu lempjiem…

vita

Tapec jau gribētos par to vēlreiz runāt kongresā, jo pirmaja jauno statūtu punktā bija priekšlikums neminēt Savienības adresi vispār. Izskatās, ka varētu izvērsties kā rakstnieku savienībai ar mazēku nomalē.

Ir būtiski

Īpašums – juridisks jautājums.

Sertifikācija – juridisks jautājums.

Konkursu organizēšana un uzraudzība – juridisks jautājums.

...

Protams, tāpēc jau gribētos lai par Arh. savienības lietām nespriež juridisko personu pārstāvji- nearhitekti.

Z tornis

Varbūt ka tā arī vajag darīt, dibināt praktizējošo arhitektu kameru un risināt visas problēmas tur, nedomāju . ka šoreiz izdosies apiet pensionāru un pusaudžu problēmu, pat būvniekiem ir vairākas konkurējošas organizācijas un tas ir patiesībā labi. Mazais pīļu dīķis gan līdz pavasarim var aizaugt ciet, un nevienam nebūs vajadzīgs. Bet par pensionāriem un pusaudžiem gan man liekas krīzes laikā ir vērts arī padomāt, mūsu pašu līdzpilsoņi vien ir un kad tie sāks pamazām atstiept kājas, no tā ka valstī krīze, varbūt ka "lielajiem un dižajiem" paliks tā kā mazliet kauns. Līdzjūtību un iecietību vajag sludināt ne tikai vārdos ( skat.… Lasīt vairāk »

Z tornis

Ko tad īsti Lielie Brāļi vēlas? Runāt arī visu Mazo Brāļu vārdā, bīdot savas intereses Lielajos gaiteņos. Ja Lielajiem birojiem neinteresē ne savienības nekustamā īpašuma apsaimniekošana, ne jauno arhitektu licencēšana, tad varbūt ka LAS nemaz nevajag Lielos Brāļus, kāds ir biedra naudas lielums – smieklīgs Lielajiem Brāļiem. Nedomāju, ka sāks birt brīvprātīgu ziedojumu kaudzes, sorry Lielajiem Brāļiem šobrīd nemaz neiet tik viegli. Kur tas sāls? Kur ir tā stratēģija? LAS drīzāk ir sabiedriska organizācija, kas patiesībā ir diezgan inerta, bezobaina ar tādu iesīkstējošu struktūru, nu gluži kā politbirojs savā laikā. Vai vēlme ir radīt NATO tipa organizāciju ar Lielajiem Brāļiem… Lasīt vairāk »

...

Lasot šos tekstus rodas sajūta ka Sīļa kungs ir vienīgais biroja vadītājs LV. Nav šoreiz runa par sabiedriskā labuma organizāciju ar iespējamajām nodokļu atlaidēm, bet par pašu profesionālās organizācijas pamatprincipu- nu nevar būt Arh. sav. biedrs ekonomists vai jurists nav viņam tur ko darīt. lai veidojas juridosko personu apvienība Arhitektu kamera . Tas nu nekādi netraucētu Jauno arhitektu, slēpotāju, konkursotāju u.c. kopām Arhitektu savienības ietvaros. Atjaucot "pensionāru u pusaudžu pīļu dīķi" ar juridisko personu klātbutni neuzlabosies profesionālās organizācijas darbība. Tas pieļauj sīku naudas atmazgāšanu, ne organizācijas darbības uzlabojumus. Nebūs jau to ziedotāju, kas maksās neko pretī neprasot un ,ja būs,… Lasīt vairāk »

jtd

Manā izpratnē savienība ir radoša organizācija, kamēr kamera dziļi utilitāra. Ja pirmā nodarbojas ar arhitektūru kā būvmākslu (konkursu darbu u.c. projektu vērtēšana, arhitektu ētika utt. lielās un globālās lietas), tad otrā risina AS nosauktās praktiskās lietas (parauglīgumi, paraugprojekti, komunikācija ar apdrošinātājiem, visa veida juridiskie aspekti, savu biedru aizstāvība utt. ieskaitot mazās, ikdienišķās un praktiskās lietas, par ko neviens uz pleca nesit un ordeņus nepiešķir, bet ir tik ļoti nepieciešamas). Vai to visu spēj veikt viena organizācija pat tik mazā dīķītī – dalību ņemošo personu nacionālo īpatnību dēļ (dziļš un izteikts individuālisms pirmām kārtām)neesmu pārcliecināts. Šobrīd būt LAS biedram vairāk izskatās… Lasīt vairāk »

Z tornis

Tas, ka to nespēj viena organizācija, laikam jau pierāda LAS kongress, aizķeršanās kādēl nav dibināta Kamera ir drīzāk tajā, ka izveidosies divas it kā konkurējošas organizācijas, viena no tām ar izteikti biznesa novirzienu un domāšanu, bet šī organizācija tomēr nevarēs runāt visu arhitektu vārdā, – problēmas ar pārstāvību valsts iestādēs, likumdošanas projektu izstrāde u.t.t. Arhitektiem sava lobija protams nav vēsturiski bijis, tādēļ ka gudro galvu ir tik daudz un tās nespēj vienoties. Bizness šobrīd ir uz lejupejošas līknes un tādēļ sāk ievajadzēties sava lobija. Tas protams nebūs lēts pasākums un biedri nepavilks, vai vienkārši nesapratīs. Tādēļ varbūt tāda dumja situācija… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons

No malas raugoties, ir diezgan simtomātiski, ka nosacīti LAS vadības pozīciju pauž tikai vienīgi Andis Sīlis, citiem augstas erudīcijas eksemplāriem distancēti klusējot šajā virtuālajā diskusiju telpā. Šis simptoms, iespējams, liecina, ka lielākā daļa arhitektūras profesionāļu nav gatavi atklātai PUBLISKAI diskusijai par savas profesijas problēmām.

Tāpēc, manuprāt, apspriežams ir jautājums, kādas ir vienas vienīgas organizācijas priekšrocības versus vairākām. Kā zināms, arhitektu sertifikācijai Latvijā nav akreditēta neviena iestāde vai organizācija, kāpēc to nevarētu izdarīt kādi citi, jauni un apsviedīgi zēni un meitenes sadarbībā ar tik pat enerģiskiem jauniem juristiem?

Galvu augšā, jaunieši, un uz priekšu!

pArt

Tāpēc jau rakstīju "n o s a c ī t i", cerībā ka personības dalīšanās Tev nav raksturīga, taču akcents bija uz to, ka citi no vadības līmeņa figūrām nesaka neko. Tas ir vienkārši amizanti, ka kaut kur eksistē v i e d o k ļ i, taču publiskai informācijas telpai tādi netiek piedāvāti. Kāds tam ir iemesls?

pArt

nu tas ir akmens a4d redakcijas dārziņā – kur info par beidzot juridiski sakārtoto jautājumu?

arhitektiem nepiederīgā, bet arhitektūras patērētā

Visi arhitekti ir baigi foršie cilvēki. Pa vienam. Atsevišķi. Bet baigi kašķīgie, kad sanāk kopā vairāk par 1, kur nu vēl 100. Kašķīgums arī nekad neļaus pieņemt daudzmaz sakārtotus un racionālus lēmumus. Un tā inde, kas te veļas iz tekstiem, noderētu savākšanai un nodošani ārstniecības preperātu izgatavošanai pret pārlieku kašķīgumu.

Nav jau ar arhitektiem tik traki ( izņemot gadījumus, kad tiek palūgts pakomentēt otra darbu, tad gan parasti tiek atrocītas piedurknes ). Var novilkt cepuri AS priekšā, kas atšķirībā no citiem Lielajiem Brāļiem pauž savu viedokli, aizstāv un pamato. Ja nebūtu tik ļoti aizņemts ar arhitektūras radīšanu, no organizatoriskā, PR, pieredzes un biznesa viedokļa būtu labākais LAS priekšēdētājs, kādu arhitekti varētu vēlieties. Neskatoties uz demokrātiju, kā pamatvērtību, laikam jau šobrīd LAS priekšgalā vajadzīgs spilgts līderis, ar atpazīstamību sabiedrībā un valdībā, lai visa tā arhitektu lieta nebeigtos ar dziļu fiasko. Par līdzcietību. Ja nu tomēr lielajiem birojiem atrašanās LAS sastāvā ir… Lasīt vairāk »

jautājums

kāpēc a4d nevar komentēt pēdējos rakstus?

Z tornis

Tie arhitekti gan ir vieni lieli dīvaiņi., – agrāk cīnījās par lieliem naudas žūkšņiem, bet tagad sākas cīņa par varu. Tas arī saprotams – caur Arhitektu savienību tagad jau laikam plānots palaist publiskos konkursus, – laikā, kad valstī krīze, būt konkursa žūrijā par lēmēju nav tas sliktākais variants. Kā to arhitektu ,ar tām krāsainajām pēdiņām, ā, Sīlis, paskat, tas man šķiet pat ir pie galvenā arhitekta tanī komisijā, kur arī pārējie arhitekti – Gailis, Saukāns un Kreislers. Revolūcija, tā ir laba lieta. Laiks vecos, kuriem 60-70 vest uz mežu ar ragutiņām un tad radīt kārtīgu biznesa struktūra ( ar valsts… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Nemēri citus pēc sevis, Torņa kungs. Ja paša galvā bez žūksņiem un varas cita nekā nav, tad paaudzies un vismaz pieļauj iespēju, ka pasaulē ir arī ne tik duļķainas lietas.

Z tornis

Kādas tad vēl pasaulē ir tās lietas? Vai mūsdienu latviešu sabiedrībā viss ir tik smuki, skaisti un apgaroti? Mūsu prezidents ir melojis tikai skolā, vai tā varētu būt vistīrākā baltākā patiesība, kurā visiem būtu pavērtu muti jāklausās. Publiski viss varbūt izklausās labi un skaisti, bet parasti šādām revolūcijām apakšā ir elementāras neapgarotas intereses. Nu neesiet tik naivs Sīļa kungs.

Z tornis

Jā un par to skaisto bibliotēkas būvi. Nu protams, ka ir vajadzība, nu visiem ir vajadzība, bet vai nu vajadzēja tik rupji, nu taču nav solīdi. Nu vajadzēja taču pirms līgumu slēgt paņemt Kļaviņu un Slaidiņu kaut vai, tad arī varbūt nebūtu tik stulbi sanācis, – valstī grimst sistēmiskās bankas, bet mēs būvējam vēsā mierā stikla kalnu. Nu kaut kas taču īsti nav, vai varbūt viss ir OK?

Mr. MA

Copyright © 2007 by MAD. All rights reserved.

interesents

Vai kaut kur ir digitali pieejami LAS kongresa materiāli – atskaites par padarīto, konkursiem, janie statuti, utt. LAS mājas lapā neko nemana. Informācija tāda ļoti ‘pieticīga’, kā jau vienmēr.

indra ķempe

LAS XVIII kongresam sagatavotais un iesniegtais LAS STATŪTU PROJEKTS, kurš, pēc LAS mājas lapā izlasāmā, LAS Valdē netika izskatīts, nedz apstiprināts. Ar visiem labojumiem līdz 8.nodaļai.

http://www.architektura.lv/?sadala=246

Vita

Arī šeit neviens nerunā par Valguma- Sīļa lielo jaunumu- pr juridisko persobnu iesaistšsanos Ahitektu savienībā- ir jau tikai 3 punkti-Arh. sav. īpašums, sertifikācija un konkursu prakse, kas kādu interesē savienībā . Būtu dīvaini, ja par to sriestu 15 ne-arhitekti – juridisko personu vaadītāji…

Z tornis

Būtu interesanti uzzināt kāda ir Eiropas valstu prakse ar juridiskajām personām, vai tāda vispār ir? Juridiskā persona tomēr ir komercstruktūra, kura vērsta uz peļņas gūšanu, tas nozīmē ka varēs iesaistīties arī celtniecības firmas un palobēt savas lietas? Kā tad atšķirs avis no āžiem? Juridisko personu iespējas ir pavisam citas – gan resursi, gan bāze nav salīdzināma ar parastu arhitektu. Kāda problēma sadibināt 10 SIA un iegūt 10 balsis vai nodibināt savu interešu kopu un izvirzīt pārstāvi Padomei. Lamatas milzu lempjiem…

vita

Tapec jau gribētos par to vēlreiz runāt kongresā, jo pirmaja jauno statūtu punktā bija priekšlikums neminēt Savienības adresi vispār. Izskatās, ka varētu izvērsties kā rakstnieku savienībai ar mazēku nomalē.

Ir būtiski

Īpašums – juridisks jautājums.

Sertifikācija – juridisks jautājums.

Konkursu organizēšana un uzraudzība – juridisks jautājums.

...

Protams, tāpēc jau gribētos lai par Arh. savienības lietām nespriež juridisko personu pārstāvji- nearhitekti.

Andis Sīlis

Apbrīnojama tumsonība skan paustajās bažās. Izskatās arī, ka nav sanācis iepazīties ar ikdienas prakses problēmām LV. Arhitektiem – biroju vadītājiem ir pavisam citas aktualitātes nekā uzskaitītās "tikai trīs". Protams, pastāv iespēja nodibināt citu sabiedriskā labuma organizāciju, piemēram praktizējošo arhitektu Kameru un risināt līgumu, apdrošināšanas, likumdošanas, birokrātijas uc problēmas tur. Pārliecināt pensionārus un pusaudžus par elemntārām lietām aizņem nejēdzīgi daudz laika, tāpēc jau tā ideja sen virmo gaisā, tikai atmesta, jo kāda jēga būt neskaitāmu organizāciju biedram tik mazā pīļu dīķī. Un Ztorņa ideja ir vienkārši ģeniāla – kurš idiots dibinās 10 sia ar min. 2000ls statūtu kapitālu lai dabūtu nevienam… Lasīt vairāk »

Z tornis

Varbūt ka tā arī vajag darīt, dibināt praktizējošo arhitektu kameru un risināt visas problēmas tur, nedomāju . ka šoreiz izdosies apiet pensionāru un pusaudžu problēmu, pat būvniekiem ir vairākas konkurējošas organizācijas un tas ir patiesībā labi. Mazais pīļu dīķis gan līdz pavasarim var aizaugt ciet, un nevienam nebūs vajadzīgs. Bet par pensionāriem un pusaudžiem gan man liekas krīzes laikā ir vērts arī padomāt, mūsu pašu līdzpilsoņi vien ir un kad tie sāks pamazām atstiept kājas, no tā ka valstī krīze, varbūt ka "lielajiem un dižajiem" paliks tā kā mazliet kauns. Līdzjūtību un iecietību vajag sludināt ne tikai vārdos ( skat.… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Tathāgata ar demokrātiju nekrāmējās. Protams, var nodibināt īpašu līdzjūtības kameru jaunās LAS struktūras ietvaros.

Lielajiem birojiem neinteresē ne savienības nekustamā īpašuma apsaimniekošana, ne jauno arhitektu licencēšana. Ja lielie brāļi izstāsies no šīs sabiedriskās organizācijas un maksās biedra naudas [kā juridiska persona grāmatvedībā pieklājīgu summu norakstot] savā kamerā, tad “līdzpilsoņiem” labuma nebūs nekāda. Vai tad arhitekta izglītība nepalīdz saprast elementāru stratēģiju?

Z tornis

Ko tad īsti Lielie Brāļi vēlas? Runāt arī visu Mazo Brāļu vārdā, bīdot savas intereses Lielajos gaiteņos. Ja Lielajiem birojiem neinteresē ne savienības nekustamā īpašuma apsaimniekošana, ne jauno arhitektu licencēšana, tad varbūt ka LAS nemaz nevajag Lielos Brāļus, kāds ir biedra naudas lielums – smieklīgs Lielajiem Brāļiem. Nedomāju, ka sāks birt brīvprātīgu ziedojumu kaudzes, sorry Lielajiem Brāļiem šobrīd nemaz neiet tik viegli. Kur tas sāls? Kur ir tā stratēģija? LAS drīzāk ir sabiedriska organizācija, kas patiesībā ir diezgan inerta, bezobaina ar tādu iesīkstējošu struktūru, nu gluži kā politbirojs savā laikā. Vai vēlme ir radīt NATO tipa organizāciju ar Lielajiem Brāļiem… Lasīt vairāk »

...

Lasot šos tekstus rodas sajūta ka Sīļa kungs ir vienīgais biroja vadītājs LV. Nav šoreiz runa par sabiedriskā labuma organizāciju ar iespējamajām nodokļu atlaidēm, bet par pašu profesionālās organizācijas pamatprincipu- nu nevar būt Arh. sav. biedrs ekonomists vai jurists nav viņam tur ko darīt. lai veidojas juridosko personu apvienība Arhitektu kamera . Tas nu nekādi netraucētu Jauno arhitektu, slēpotāju, konkursotāju u.c. kopām Arhitektu savienības ietvaros. Atjaucot "pensionāru u pusaudžu pīļu dīķi" ar juridisko personu klātbutni neuzlabosies profesionālās organizācijas darbība. Tas pieļauj sīku naudas atmazgāšanu, ne organizācijas darbības uzlabojumus. Nebūs jau to ziedotāju, kas maksās neko pretī neprasot un ,ja būs,… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Vai tad kādam ienācis prātā mainīt statūtus uz tādiem, ka par AS biedru var kļūt ar arhitektūru nesaistītas personas [vienalga – privātas vai juridiskas]? Palasiet statūtus. Šos jautājumus regulēs struktūrvienību un padomes nolikums.

jtd

Manā izpratnē savienība ir radoša organizācija, kamēr kamera dziļi utilitāra. Ja pirmā nodarbojas ar arhitektūru kā būvmākslu (konkursu darbu u.c. projektu vērtēšana, arhitektu ētika utt. lielās un globālās lietas), tad otrā risina AS nosauktās praktiskās lietas (parauglīgumi, paraugprojekti, komunikācija ar apdrošinātājiem, visa veida juridiskie aspekti, savu biedru aizstāvība utt. ieskaitot mazās, ikdienišķās un praktiskās lietas, par ko neviens uz pleca nesit un ordeņus nepiešķir, bet ir tik ļoti nepieciešamas). Vai to visu spēj veikt viena organizācija pat tik mazā dīķītī – dalību ņemošo personu nacionālo īpatnību dēļ (dziļš un izteikts individuālisms pirmām kārtām)neesmu pārcliecināts. Šobrīd būt LAS biedram vairāk izskatās… Lasīt vairāk »

Z tornis

Tas, ka to nespēj viena organizācija, laikam jau pierāda LAS kongress, aizķeršanās kādēl nav dibināta Kamera ir drīzāk tajā, ka izveidosies divas it kā konkurējošas organizācijas, viena no tām ar izteikti biznesa novirzienu un domāšanu, bet šī organizācija tomēr nevarēs runāt visu arhitektu vārdā, – problēmas ar pārstāvību valsts iestādēs, likumdošanas projektu izstrāde u.t.t. Arhitektiem sava lobija protams nav vēsturiski bijis, tādēļ ka gudro galvu ir tik daudz un tās nespēj vienoties. Bizness šobrīd ir uz lejupejošas līknes un tādēļ sāk ievajadzēties sava lobija. Tas protams nebūs lēts pasākums un biedri nepavilks, vai vienkārši nesapratīs. Tādēļ varbūt tāda dumja situācija… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Vai tad kādam vēl nav pielecis, ka tiek piedāvāta iespēja veidot struktūrvienības ASavienības paspārnē? – Ekokopas, slēpotāji, seniori, jaunieši, darba ņēmēji/arodbiedrība utt. Viena no līdzvērtīgām ir juridisko biroju kopa, kamera vai vienalga kādā vārdā apsaukta. Šāda juridisko personu apvienība izdiskutē un sagatavo sev aktuālos jautājumus un piedāvā Padomei, kas ir visu struktūrvienību pārstāve, pieņemt lēmumu un uzdot valdei to īstenot dzīvē – gluži tāds pats mehānisms kā parastā parlamentā. Juridiskās personas var akumulēt lielākus līdzekļus un nolīgt dārgus juristus, konsultantus un taml. neatkarīgi no pensionēto un individuālo personu maksātspējas. Piemēram, apdrošināšanas jautājumi vairākās Eiropas valstīs tiek risināti šādām juridisko personu… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons

No malas raugoties, ir diezgan simtomātiski, ka nosacīti LAS vadības pozīciju pauž tikai vienīgi Andis Sīlis, citiem augstas erudīcijas eksemplāriem distancēti klusējot šajā virtuālajā diskusiju telpā. Šis simptoms, iespējams, liecina, ka lielākā daļa arhitektūras profesionāļu nav gatavi atklātai PUBLISKAI diskusijai par savas profesijas problēmām.

Tāpēc, manuprāt, apspriežams ir jautājums, kādas ir vienas vienīgas organizācijas priekšrocības versus vairākām. Kā zināms, arhitektu sertifikācijai Latvijā nav akreditēta neviena iestāde vai organizācija, kāpēc to nevarētu izdarīt kādi citi, jauni un apsviedīgi zēni un meitenes sadarbībā ar tik pat enerģiskiem jauniem juristiem?

Galvu augšā, jaunieši, un uz priekšu!

Andis Sīlis

Nu jau kādas pāris nedēļas ir akreditēts "Arhitektu savienības sertificēšanas centrs". "Neatkarīga" organizācija, formāli.

Andis Sīlis

Un vēl – es nepaužu LAS vadības viedokli. Tāpat kā visā organizācijā arī valdē pastāv radikāli atšķirīgi viedokļi par visu šo ļembastu.

pArt

Tāpēc jau rakstīju "n o s a c ī t i", cerībā ka personības dalīšanās Tev nav raksturīga, taču akcents bija uz to, ka citi no vadības līmeņa figūrām nesaka neko. Tas ir vienkārši amizanti, ka kaut kur eksistē v i e d o k ļ i, taču publiskai informācijas telpai tādi netiek piedāvāti. Kāds tam ir iemesls?

pArt

nu tas ir akmens a4d redakcijas dārziņā – kur info par beidzot juridiski sakārtoto jautājumu?

arhitektiem nepiederīgā, bet arhitektūras patērētā

Visi arhitekti ir baigi foršie cilvēki. Pa vienam. Atsevišķi. Bet baigi kašķīgie, kad sanāk kopā vairāk par 1, kur nu vēl 100. Kašķīgums arī nekad neļaus pieņemt daudzmaz sakārtotus un racionālus lēmumus. Un tā inde, kas te veļas iz tekstiem, noderētu savākšanai un nodošani ārstniecības preperātu izgatavošanai pret pārlieku kašķīgumu.

Nav jau ar arhitektiem tik traki ( izņemot gadījumus, kad tiek palūgts pakomentēt otra darbu, tad gan parasti tiek atrocītas piedurknes ). Var novilkt cepuri AS priekšā, kas atšķirībā no citiem Lielajiem Brāļiem pauž savu viedokli, aizstāv un pamato. Ja nebūtu tik ļoti aizņemts ar arhitektūras radīšanu, no organizatoriskā, PR, pieredzes un biznesa viedokļa būtu labākais LAS priekšēdētājs, kādu arhitekti varētu vēlieties. Neskatoties uz demokrātiju, kā pamatvērtību, laikam jau šobrīd LAS priekšgalā vajadzīgs spilgts līderis, ar atpazīstamību sabiedrībā un valdībā, lai visa tā arhitektu lieta nebeigtos ar dziļu fiasko. Par līdzcietību. Ja nu tomēr lielajiem birojiem atrašanās LAS sastāvā ir… Lasīt vairāk »

jautājums

kāpēc a4d nevar komentēt pēdējos rakstus?

58
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x