Izstāde un grāmata Process — viedokļi II

Arsenālā skatāmā arhitektūras izstāde paredzēta visai plašai auditorijai. A4D interesē ne vien arhitektu, bet arī citu izstādes apmeklētāju viedoklis par notikumu. Savās domās par izstādi un gadagrāmatu dalās Mārtiņš Sils, Kristaps Ģelzis, Andris Vītoliņš, Aigars Červinskis, Artis Bandonis, Una Meistere, Valters Māziņš, Jānis Domburs un Aigars Štokenbergs.

Mārtiņš Sils

Motoavantūrists, Moto piedzīvojumu klubs Appasaule

Neesmu profesionāls arhitektūras izstāžu apmeklētājs, tādejādi maz ir ar ko salīdzināt. Bet tā vairāk no malas skatoties, šķiet interesanti, ka vienkopus savākta un izstādīta liela daļa no mūsdienu LV uzbūvētajiem vai vēl būvējamajiem «brīnumiem», vienkopus visa arhitektu virtuve. Interesanti arī paskatīties, kā kuram birojam veicies ar sevis parādīšanu viena stenda ietvaros.

Kristaps Ģelzis

Mākslinieks

Apsveicu arhitektus ar notikumu, ko publika un profi jau sen bija pelnījuši. Prieks par to, ka saturiski izstāde noteikti ir izdevusies un emocionāli blīva. Tā noteikti atbildēja skatītājiem uz daudziem jautājumiem, kurus vienkopus nekad neizdodas uzdot: Kas notiek Latvijas arhitektūrā? Kvalitatīva un pamatota atbilde.

Varbūt vienīgi pārdomas var izraisīt izvēlētais «kantoru» pārstāvniecības spektrs, kāpēc tāds? Vai tas bija nacionālā lepnuma jautājums? Noteikti šis process uzprasās pēc tradīcijas attīstībā!

Kritiski vērtēju izstādes iekārtojumu:
Es būtu labāko un enerģiski stiprāko daļu tomēr izvietojis izstāžzāles telpas ģeogrāfiskajā centrā. Tā izvairoties no «nodeguša salmiņa» efekta otrās zāles nobeiguma daļā. Skatītājs spiests izšaut pulveri jau pašā sākumā pie stendiem, kas prasa izstāvēt brīvu lodziņu uz koncentrāciju un nopietnu ieurbšanos. Tālāk dodoties apmeklētājs jau ir nogurdināts un arī ekspozīcijas noriets palīdz padoties pāris žāvām. Bet varbūt arī precīzi — tā starptautiskā «lieta» jau pagaidām tāda muldēšana vien ir.

Andris Vītoliņš

Mākslinieks

Pirmkārt — nu tad beidzot šāda izstāde ir notikusi!!!
Kopumā man iespaids ir pozitīvs. Man pat negribas iet to tipisko letiņu ceļu un
sākt kaut ko kritizēt vai piesieties kuratoriem par sīkumiem. Var darīt šādi, var darīt citādi, BET IR forši, ka viņi ir to realizējuši. Es teiktu — malači.

Par to, kas man pietrūka. Es labprāt būtu redzējis pilsētu — satiksmes risinājumus, infrastruktūru u.c. attīstošus projektus. Vairums eksponēto projektu saistīti ar atsevišķu celtņu un kvartālu būvniecību. Žēl, ka nebija redzami projekti, kas saistīti ar pilsētplānošanu.

Nu, bet varbūt še pie vainas ir pašvaldības… Arī Pardaugavas projekts ir nez kur aizmirsis par dzelzceļa un veloceliņu iespējām. Liekas, ka tas ir uztaisīts priekš investoriem, lai varētu saņemt atļaujas bliezt vairumā debesskrāpjus, bet ceram, ka ar būvniecības krīzi tas nobeigsies dabiskā nāvē.

Aigars Červinskis

andrejsala.lv redaktors

Izstāde sniedz vispārīgu, taču pietiekami precīzu ieskatu pašreizējās Latvijas arhitektūras tendencēs, kas seko līdzi laikmetam un sabiedrības prasībām. Tā ir loģiski iekārtota kā tematiskā, tā arī vizuālā ziņā. Par spīti eksponātu daudzveidībai tie savstarpēji nevis «noēd», bet papildina cits citu. Pozitīvi, ka jebkuram interesentam par saprātīgu samaksu bija iespējams iegādāties grāmatu Process. Kā rodas laba arhitektūra?

Vispatīkamāk pārsteidza projekti, kas iekļauti sadaļā Šķūņi, kā arī arhitektes Zaigas Gailes projektētā Brīvdienu māja, kam pamatā ir bijusī sūkņu stacijas būda un tās atrašanās vieta. Lielisks risinājums un piemērs, kā rast balansu starp jauno un vecā saglabāšanu.

Artis Bandonis

Frizieris

Izstāde atstāj pamatīguma sajūtu. Tomēr tikai daži arhitektu biroji skaidri parāda izstādes galveno ideju — kā rodas laba arhitektūra. Kā labāko piemēru varu minēt Sīļa un, ja nemaldos, Ģelža e-mail saraksti. Šī fakta dēļ vien ir vērts izstādi redzēt. Man kā frizierim šāda pieredze ir nenovērtējama.

Una Meistere

Modes žurnāliste, anothertravelguide.com redaktore

Manuprāt, izstādes lielākā veiksme ir tās apvienojums ar grāmatu, kas patiešām ir izcila — profesionāla un vienlaikus lieliski uzrakstīta. Tieši šim komplektam — izstādei un grāmatai, kopumā veidojot pamatīga un ļoti profesionāla darba pēcgaršu. Pati izstāde izcēlās ar milzīgu informācijas blīvumu, dažbrīd teju radot iespaidu, ka mēģināts aptvert neaptveramo — kas, protams, ir saprotami, ņemot vērā, ka tā ir pirmā šāda veida un vēriena izstāde Latvijā. Tieši tālab tik būtiska ir grāmata, kas pēcāk palasot it kā saliek visus punktus uz «i», piemēram, arī atbildot uz konceptuālo jautājumu — kā rodas laba arhitektūra, kas ne visās izstādes sākumā esošajās arhitektu biroju prezentācijās (izņemot Sīli) bija īsti nolasāms.

Kopumā — jau pats fakts ir apsveicams un prieks, ka beidzot kaut kas tāds notiek!

Valters Māziņš

Jaunrīgas attīstības uzņēmuma valdes priekšsēdētājs

Zināmā mērā šī izstāde uzsver arhitekta kā mākslinieka, ne tikai «projektu» zīmētāja lomu. «Cepuri nost» izstādes organizatoriem, kas spēja izveidot izstādes kopējo skanējumu. Pārsteidza izstādes vēriens un mērogs, un tā, pozitīvā nozīmē, lielā «burzma», ko varēja vērot atklāšanā. Tas liecina par nepieciešamību pēc domas un redzējuma svaiguma, un vēlmes izlauzties no nedaudz iesīkstējušā arhitektu darbībā. Pozitīvi, ka ir arhitekti, kas tiecas būt moderni un laikmetīgi savā domāšanā un attiecībās ar sabiedrību.

Izcils rezultāts ir producētā grāmata. Domāju, ka tā piedzīvos turpinājumus, saņemot ieteikumus un daudzpusīgas kritikas piezīmes. Vienlaikus grāmata dod labu materiālu, kas papildina šobrīd tik trūcīgo Latvijas arhitektūras periodikas plauktu.

Gribu novēlēt, lai neapsīkst enerģija izstādes organizētājiem un atbalstītājiem! Ceru, ka Latvija, arhitektūras jomā, drīzumā droši varēs runāt par panākumiem gan, iepazīstinot ar jau realizētiem projektiem, gan gūstot atzinību starptautiskos konkursos.

Tieši arhitektūras profesionālo diskusiju laukā, manuprāt, ir nepieciešams kvalitatīvs pavērsiens, lai rosinātu patiesu diskusiju un sasniegtā risinājuma objektīvu novērtējumu.

Jānis Domburs

Žurnālists, Kas notiek Latvijā?

Izstādi Process, manuprāt, ļoti būtiski vērtēt kopskatā ar grāmatu Kā rodas laba arhitektūra?, jo līdzās arhitektūras paraugu plašākai eksponēšanai izstādē, grāmata sper soli arhitektūras analīzes un kritikas virzienā. Gan nozarē strādājošiem, gan interesentiem izstāde dod, protams, subjektīvi atlasītus, tomēr visnotaļ interesantus vizuālos paraugus — gan procesam, gan rezultātam. Savukārt tikai grāmata ietver plašāku tekstuālo formu, kurā var detalizētāk vērtēt notiekošos vai nenotiekošos procesus Latvijas arhitektūrā. Tieši šo aspektu gribētos akcentēt.

Grāmata gana daudzšķautņaini apraksta arhitektūras tapšanas procesu un tā autorus, taču mazāk izvērsts paliek kritikas virziens. Turklāt, ar mazu izņēmumu, neapgūts palicis nearhitektu skatījums — no plašāka vērtību skatījuma idejiski līdz racionāliem nosacījumiem, ko rada pasūtītāju intereses gan privātajā, gan valsts sektorā.

Manuprāt, ļoti nozīmīgi, ka iekļauts pilsētvides aspekts, kas, ņemot vērā Latvijas teritoriju plānošanas peripetijas tiklab Rīgā, kā reģionos, ir ne mazāk būtisks par konkrētu projektu arhitektoniskām kvalitātēm.

Pašam pērn iedaloties starptautiskā arhitektūras konkursa Europan 9.sesijas žūrijā, kura vērtēja dažādu valstu arhitektu piedāvājumus vairākiem un atšķirīgiem objektiem Latvijā un Somijā, man bija ļoti interesanti vērot, kā vairāki pieredzējuši Eiropas arhitekti no dažādām valstīm, līdz ar to, ar atšķirīgu skolu un tradīcijām, no Norvēģijas līdz Spānijai, debatēja par iesniegto projektu arhitektonisko oriģinalitāti un mentalitāti, funkcionalitāti un ilgtspēju. Domāju, ka Procesa grāmatā Kā rodas laba arhitektūra? būtu bijis lietderīgi producēt arī kādus aizrobežu kolēģu rakstus.

Bet, kopumā, protams, lai cik un ko varētu vēlēties vairāk vai savādāk, nevar nepievienoties atzinībai. Mans formulējums šai atzinībai būtu — par to, ka Process ir izaicinājums jaunām ambīcijām arhitektūras nozarē un tās attiecībām ar sabiedrību. Šīs ambīcijas turpmāk var un vajadzētu uzturēt un realizēt gan gadskārtējās izstādēs un grāmatās, gan Latvijas mediju un informatīvajā telpā ikdienā.

Aigars Štokenbergs

Saeimas deputāts, Sabiedrība citai politikai

Pirmkārt, paldies Ievai par lielisko dzimšanas dienas dāvanu, ko viņa pati sev kopā ar draugiem sarūpējusi.

Mani visvairāk interesēja pilsētplānošanas tēma, Andris Kronbergs jau iepriekš bija izstāstījis, ka būs kreisā krasta makets, un tas tur arī bija. Tas ir labs pieteikums diskusijai.

Domāju, ka diskusijas galvenā tēma gan attiecībā uz kreiso krastu, gan pilsētu kopumā būtu publiskās telpas kvalitāte. Man šķiet, ka tā pēdējos gados ir samazinājusies. Joprojām nehumāna un nepieejama ir Daugava labajā krastā, par stāvvietām pārvērsti lieli gabali no parka pie Ārlietu ministrijas un Vērmanes dārza, cilvēki dzīvo sastrēgumos, joprojām nav nevienas civilizētas gājēju ielas, un šo sliktā uzskaitījumu varētu vēl ilgi turpināt.

Atceros Jana Gēla lekcijas pirms vairākiem gadiem, kuru galvenā tēma bija — atgūt publisko telpu. Nākotnes kreisajā krastā pretēji pagātnes labajam krastam vēl ir iespēja šīs kļūdas neatkārtot.

Paldies par iespēju izteikties un veiksmi visiem portāla veidotājiem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
2 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
abc@sina.com

<a href="http://www.onl…quot;>Gucci Positano</a>

<a href="http://www.onl…quot;>Gucci Britt</a>

<a href="http://www.onl…quot;>Gucci Pochette</a>

abc@sina.com

<a href="http://www.onl…quot;>Gucci Positano</a>

<a href="http://www.onl…quot;>Gucci Britt</a>

<a href="http://www.onl…quot;>Gucci Pochette</a>

2
0
Would love your thoughts, please comment.x