Piektdienas vakarā svinīgā apbalvošanas ceremonijā VEF kvartāla mākslas un kultūras telpā “VASARNĪCA”, tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureāti. Lielo gada balvu šogad saņēma Dailes teātra priekšlaukums un tā autori — MADE arhitekti (Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Birojam šī ir jau otrā Lielā gada balva, — 2012. gadā viņi to ieguva par Saldus mūzikas un mākslas skolu.
„Dailes teātris ir iemīļots kultūras galamērķis un izcils modernisma arhitektūras piemērs. Laukumā saglabāti teātra arhitektūrai un modernisma garam raksturīgie labiekārtojuma principi un materiāli, un izveidota jauna kustības un tā izmantošanas stratēģija, tiecoties laukumu padarīt pieejamu ikvienam. Laukumā realizēti jaunu koku un krūmu stādījumi un izmantoti ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi. Daļa demontēto materiālu laukumā izmantoti atkārtoti, uzstādīti ilgmūžīgi labiekārtojuma elementi, un teātra atpazīstamībai plašākā telpā realizēti uzraksti un jauni reklāmas laukumi. Veidojot Dailes teātra priekšlaukumu un tā elementus, sekojām Dailes teātra moto „Skaidrība. Vienkāršība. Kaislība.”” stāsta projekta autori.
Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka laukums ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrija uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība. “Pilsētas nav veidotas no ēkām, bet gan no ēkām, publiskās telpas un cilvēkiem. Žūrijasprāt ir svarīgi, lai arhitekti izveidotu gan labas ēkas, gan arī rūpētos par labu publisko telpu, to, kā cilvēki to izmantos. Dailes teātra laukums ir lielisks piemērs tam, kā uzlabot pilsētu, nevis visu pilnībā pārveidojot, bet gan pielāgojoties mūsdienu vajadzībām, nepārtrauktībā ar esošo. Tas pats, bet savādāk un labāk!” stāsta žūrijas pārstāvis arhitekts Kristians Borets.
Gada balvas saņēma divi projekti — Saules aptiekas zāļu pagatavošanas nodaļa Brīvība sielā (MUUD — Dins Vecāns, Jurijs Kostirko, Raitis Štobe) un koka biroju ēka Lizumā (MADE arhitekti — Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Krists Lūkins, Jēkabs Slava, Patrīcija Lidere). Zāļu pagatavošanas nodaļas pieci lieli skatlogi, Brīvības ielā 68, ļauj ieskatīties farmaceita ikdienā. „Ir radies stereotips, ka zāļu pagatavošana ir kaut kas slēpjams, ar ko nodarbojas ‘tumšās laboratorijās’, taču mēs vēlējāmies pievienot interjeram papildus vērtību un parādīt darba procesu, veidojot izpratni par farmaceita profesiju.” stāsta projekta autori. Koncepcijas izveides lielākais izaicinājums arhitektiem bija jautājums par to, kā saglabāt vēsturiskā nama krāšņo interjeru, eksponēt to un reizē nodrošināt sterilu darba vidi darbiniekiem. Atbilde bija ‘box in box’ princips – nepieskaroties ģipša rotājumiem, tika kopēta telpas forma ar metāla kvadrātcaurules konstrukcijā.
Žūrijas viedokli formulēja Audrjus Ambrass: “Pirmajā acu uzmetienā šķietami dīvains skats, — pret ielu vērsti lieli skatlogi aiz kuriem cilvēki supertīrā vidē ražo zāles. Bet kāpēc gan ne? Pilsētā mums patīk pirmie stāvi, kas bāgātina publisko telpu un pilsētniecisko atmosfēru. Tomēr mājokļi ne vienmēr ir piemēroti, biroju jau ir pietiekami daudz, un nevaram visu piepildīt ar veikaliem un bāriem. Tā ir lieliska izvēle, šādi parādīt aptiekas darba telpas, — arī ražošanai ir tiesības uz vietu pilsētā, un tā ir pelnījusi arī labu arhitektūru. Projekts ir ļoti pārdomāts un izstrādāts ar lielu rūpību, radot konsekventu dizainu, kas manāmi pārsniedz interjera dekorēšanas robežas. Žūrija novērtēja ne tikai dizaina eleganci, bet arī veidu, kā tikt galā ar interjeru, kam ir mantojuma vērtība, — bieži šādos projektos redzam piesardzīgu vai pārāk pieticīgu pieeju, taču šeit arhitektūra ir gan cieņpilna, gan arī ļoti drosmīga”
Koka biroju ēka Lizumā ir energoefektīva un ilgtspējīga biroja ēka koka konstrukcijās nozīmīgam Vidzemes kokrūpniecības uzņēmumam. Ēka apvieno uzņēmuma administratīvo un ēdināšanas funkciju, radot ērtu satikšanās vietu darbiniekiem un laikmetīgu akcentu rūpnīcas kompleksā, kas labi pamanāms no iebraucamā ceļa. Uzsvars uz racionālu resursu izmantošanu, īstenojot universālu plānojumu, kurš pamatots ar ēkas strukturālo un klimatoloģisko sistēmu, un iespējami izmantojot vietējas izcelsmes materiālus. Lineārais būvapjoms ar pārkarēm un D—Z orientācija nodrošina paredzamu un kontrolējamu ēkas ventilāciju un telpu noēnojumu.
“Ēka apliecina, ka lielas arhitektūras ambīcijas var īstenot arī tālu no Rīgas kultūras karstajiem punktiem. Arhitektu, inženieru un pasūtītāju komandai izdevies pacelt klienta sākotnējo redzējumu izcilā līmenī. Papildus funkcionālajiem risinājumiem un ēkas estētiskajām kvalitātēm, arhitekti ir pierādījuši, ka pārdomātas arhitektūras izvēles var ievērojami samazināt oglekļa emisijas un veicināt veselīgu dzīves vidi. Ēka darbojas kā dzīvs organisms, dabiski regulējot gaisa plūsmu bez sarežģītas tehnikas.” — žūrijas loceklis Barts Gelinks.
Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process Valmieras Kurtuve (Sudraba Arhitektūra — Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko). Valmieras bijusī katlu māja, kas būvēta 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, atrodas pašā Valmieras centrā un 2022. gada nogalē tika pārveidota par pagaidu telpām Valmieras teātrim. Ideju pārcelties uz šo ēku teātris prezentēja Valmieras novada pašvaldībai 1. oktobrī, savukārt pirmā izrāde jaunajās telpās notika jau 21. decembrī. Divu mēnešu laikā, ar pašvaldības atbalstu un teātra piesaistīto Kultūras ministrijas finansējumu, tika izstrādāts projekts un veikta pārbūve, izveidota teātra zāle un palīgtelpas, reizē saudzējot ēkas industriālo raksturu. Jaunās skatuves fonā — scenogrāfiju papildinošs elements — logi uz Rīgas ielas vakara ainavu. Industriālā mantojuma pielāgošana kultūras būvei kā arhitektūras process.
Žūriijas viedokli par šo projektu pauda Kristians Borets: “Labu arhitektūru nerada labs arhitekts viens pats. Tas ir kopīgs darbs, kas prasa mijiedarbību starp dažādām ieinteresētajām personām, tostarp pasūtītāju, kurš uzsāk projektu, lietotājiem, kas galu galā apdzīvos telpu, un institūcijām, kas atbild par uzraudzību un atļauju izsniegšanu. Turklāt nevajadzētu par zemu novērtēt pasūtītāja lomu projekta iedzīvināšanā. Šis pagaidu teātra projekts Valmierā kalpo kā apliecinājums šīs sadarbības nozīmīgumam. Tā ir bijusi gudra izvēle, — pārveidot un piemērot jaunai izmantošanai šķietami neievērojamu, utilitāru pagātnes būvi, piešķirot tai jaunu nozīmi. Ēku saglabāšana un atkalizmantošana, tās pārveidojot, ir pilsētas attīstības nākotne. Šis projekts to apliecina. Atzīstot, ka ir iespējams izdarīt arī labāk, žūrija aicina līdzīgos projektos saglabāt tādu entuziasmu un asumu, kā šajā pašvaldības, lietotāju un arhitekta saspēlē.”
LAGB 2023 iesniegto objektu vienojošā tēma šogad tika izvirzīta kā jautājums “Ambiciozitāte arhitektūrā: godīga un iespējama?”. „Par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 vadmotīvu izvēlēts godīgums, turklāt pozicionēts attiecībās ar ambiciozitāti. Jautājuma zemtekstā šķietami ietverts šo divu vērtību pretnostatījums, kamēr patiesībā jau mūsu mērķis ir iet uz to līdzāspastāvēšanu vai pat vēl vairāk, – gribētos pieņemt godīgumu un patiesumu kā neatņemamu daļu no arhitekturālajām ambīcijām. Arhitekta profesionālajai darbībai ir nozīmīga sabiedriskā loma, tāpēc ikvienam arhitektam būtu jāapzinās, jāizprot un apzināti jāveicina savas prakses potenciālais pienesums. Tas ir arī būtisks katras konkrētās būves koncepcijas aspekts, kas ņemts vērā, vērtējot balvai pieteiktos darbus.” stāsta žūrijas priekšsēdētājs un arhitektūras un dizaina studijas “Sampling” vadošais partneris Mantens Devrīnts (Manten Devriendt).
Atlases žūrijas atzinību “Par arhitektu personīgo ieguldījumu ētiskas, pret vidi un sabiedrību atbildīgas arhitektūras radīšanā” vienlīdzīgi ieguva trīs biroji – GoodPattern, MADE arhitekti un NRJA (No Rules Just Architecture).
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureātus vērtēja starptautiskā žūrija – arhitekts un arhitektu biroja “Audrius Ambrasas Architects” dibinātājs un vadītājs Audrjus Ambrass (Audrius Ambrasas); Arhitekts, pilsētplānotājs un Briselē, Beļģijā, bāzētās dizaina studijas “1010AU” līdzdibinātājs Bērts Gelinks (Bert Gellynck); Briseles galvaspilsētas reģiona būvniecības meistars un galvenais arhitekts Kristiāns Borets (Kristiaan Borret).
Visus “Latvijas Arhitektūras gada balvai 2023” pieteiktos darbus, pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija šādā sastāvā — žūrijas priekšsēdētājs, biroja “Sampling” vadošais partneris Mantens Devrīnts (Manten Devriendt); biroja “OAD” (Open Architecture Design) dibinātāja un vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce; būvniecības uzņēmuma “Rem Pro” vadošā arhitekte Ilze Ratniece; Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle un arhitektu biroja “Virtu” īpašniece Anda Kursiša; būvinženieris, inženierzinātņu doktors, praktizējošs būvkonstruktors un būvkonstrukciju projektēšanas biroja “IG Kurbads” vadītājs Normunds Tirāns; arborists, dārznieks, koku eksperts un uzņēmuma “LABIE KOKI” dibinātājs un vadītājs Edgars Neilands; mākslas kurators un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags.
Es protams esmu nedaudz vīlies, jo man nepatīk lietot konservus. Un balvas saņēma konservi, bet izcila inovācija NRJA izpildījumā cirka ēkas kupola izskatā neguva nekādu žūrijas novērtējumu. Es kaut ko nesaprotu. Varbūt man var kāds paskaidrot?
P.S. Aiz tām stikla konstrukcijām aptiekā ir kas? Vakuums? Un par skaidrību, vienkāršību un kaislību. Tas par teātri?
Un biroju mājas risinājums, kas ir vismaz 20 gadus vecs un redzēts kā klišeja n-tajos žurnālos. Jūs nopietni? Tā ir Latvijas Arhitektūras gada balva?
P.S.P.S. Žūrija ko – lietoja Chat GPT 3.5? Un vēl bezmaksas versiju? Nesakasīja 20 USD mēnesī Plus līmenim? OMG…
Mikel, jauna paaudze. Tas Tev nav ne Arhis ne SZK. Cita domāšana, cita pieeja praksei. NRJA kupols bija labs, bet ne tik labs lai pārspētu savu postpadomju perfomances būtību.
Apsveicu laureātus! Te tik vel ETER pietrūka lai būtu full House! Long live users of ChatGPT!
Bet vispār skumji…mēs te turpināsim deklarēt savas pārliecības divatā ar retiem iestarpinājumiem no Arta? Es saku domāt, ka būs jāatgriežas Facebook pēc 15 gadu partraukuma.
Zinu, Mik. Piekrītu ar protams. Bet gribējās kādu jaunbūvi. Tādu labu, lai ir kur piesieties 😉
Par Facebook. Drīz būs par maksu, lai skatītos bez reklāmām 🙂 Šeit Artis ir tomēr pavisam cita līmeņa portālu radījis. Nenāk jau, jo baidās 😉 Latvietis vispār ir viens bailīgs lapsa kūmiņš 😉 Vistiņu vienmēr grib nočiept…
Par Arti šaubu man noteikti nav.
Starp citu, uz tukša laukuma spēlēt ir ērtāk 😉 Redz galvenie špīleri traumēti vai aizsūtīti uz fārmklubiem – Andis, Ingurds, Arnis, Dārts, Pēteris vispār slidas pazaudējis un bišķi tā kā apvēlies. Nu ko padarīsi, Mik 😉
Iedomājies, – izejam laukumā, izslidojamies, pagrūstamies – Tu mani bortiņā, es Tevi. Bišķi paspļaujam asinis, ieregulējam kaulus un viss OK. Pārējie? Tie sēž nagus grauzdami, mammas nelaiž. gribētos, bet dūšas nav, jo pārējie zēni ir daiļslidotāji. Nu labi Andis nav, Dārts nav, par Pēteri šaubos. Zēniem tagad daiļslidošānā jāvēlk tērpi ar dziļiem dekoltē, gluži kā dāmām 90-tajos, lai spēlētu uz publiku. Apmeklē tos arhitektu pasākumus, kur džeki ar vīna glāzēm defilē – tīrākā daiļslidošana – aksels, trīskāršais, piruete, paklanīšanās, flips, celiņš un tad mazliet tizli tvizli. Tāpēc jau viss pārnesies uz Facebook. Tur var tik labi izslidoties, pārādīt savu dziļo… Lasīt vairāk »
Ja Tu gribi šodien radīt laikmetīgu arhitektūru, kas apsteidz laiku, tad tev nevis jāpārzin jaunākie arhitektūras žurnāli, bet to kas notiek materiālzinātnē, astronomijā, kvantu fizikā utt. Jo zinātne pārceļ cilvēces horizontu, atbīda to + garīgās disciplīnas ( metafizika, ja to tā var saukt ) vai cilvēka garīgās attīstības prakses. Protams, kā parāda HAMAS – cilvēks ir viens sasodīts aptracis slepkavnieks un arhitektūra var rasties ne jau Palestīnā vai Irānā, kur valda pustraki mullas, arī ne Krievijā, kur valda pustraks KGBešņiks ar cara sindromu un idiota gaumi, laikmetīgā arhitektūra šodien rodas brīvajā pasaulē ar visu “progresīvo” tik nīstā kapitāla palīdzību. Kreisās… Lasīt vairāk »
Farmācijas nodaļas apbalvojumam ir stratēģiska vērtība (sirsnīgi apsveicu autorus): 1. nav mazu darbu; 2. var kaut ko pārradīt pilnībā, nesabojājot vēsturisko; 3. publiskās atvērtības līmenis skatlogos palīdz mainīt sabiedrības domāšanu un padara pilsētu pievilcīgu. Autori paskaidrojumā rakstījuši “lielākais izaicinājums bija saglabāt vēsturiskā nama krāšņo interjeru”. Nez, vai viņi zina, ka interjers nav radies reizē ar ēku, bet to Staļina laikā trikotāžas salonam radījis arhitekts Josifs Goldenbergs?
Skaidrs ka nav mazu darbu, Ilze. Bet kur ir latviešu arhitektūras jaunbūves? Kur ir varēšana, kas apstiprina mūsu nācijas spēju radīt ko jaunu. Nevis vākt kopā sasistu podu lauskas, bet paņemt māla piku un uzvirpot, apdedzināt un glazēt. Mēs to vairs nemākam?
Josifs Goldenbergs. Mazliet apsmējos, paldies par remarku. Bet vislabāk man protams patika Zanes lidvāveres tērps, tas bija mazliet tā kā no manas jaunības filmām par Betmenu laikiem. Par to vien iedotu kādu balvu, tā bija īsta odziņa. Iedomājies, Zane pieiet pie klints, uzvelk ķiveri un aidā …. Vasarnīca laba vieta, līdz nepasēdēju divās stikla apspriežu telpās un gandrīz iztecēju viss uz grīdas. Bet tā jauka vietiņa…latvieši ir sajūsmā, tur viss iet rūkdams….Diez cik mums ir tādu vecu ķieģeļēku Latvijā? Ak jā, Provodņiks taču ar vēl jāremontē. To varētu visi kopā, tur daudz darba. Reiz staigāju Briselē ar pavērtu muti gar… Lasīt vairāk »
A kas tur tajā teātra laukumā ir mainījies?
Tur bija diezgan šausmīgas lielās betona plāksnes, pa pusei iekritušas, pa pusei sadrupušas. Protams šobrīd ir viss čiki-piki, – labiekārtojums ir patiešām labs, par kokiem nezinu – parasti tie pie mums neizdzīvo ( skat. Krasta ielu, kur bojā aizgāja faktiski kādi 50% un podos Rīgā aiziet bojā 100%. Rīdzinieki ir tādi kā koku HAMAS uz civilizētās pasaules fona).
Jā, bet jautājums paliek – kas tad ir Latvijas Arhitektūras gada balvas mērķis? Ko tā veicina, vai sakās veicinām?
bruģēts laukums ar pāris podiem tagad ir gada balva .
kam tas milzu laukums vajadzīgs ,lai pa dignāli pāriet var .
Ar ko labāks par vecajām plāksnēm ,ar materiālu un līdzenumu ?