No vienas puses — tā ir kā skriešanās pēc jaunākajām tendencēm pasaules arhitektūrā, no otras — tā ir arhitektūra šodienas sabiedrībai un tās daudzslāņainībai, nevis ziedošanās skolā mācītiem arhitektūras likumiem. Par saviem vērojumiem un darbu Kopenhāgenas birojā Dorte Mandrup Arkitekter stāsta Linda Krūmiņa.
Pirms desmit gadiem dāņu arhitektus varētu raksturot tikai un vienīgi kā īstenus dāņu modernisma skolas sekotājus. Vēl 20.gadsimta beigās dāņu arhitektūras tradīcija dominēja pār jautājumu KĀ?, un vai mūsdienu dzīvojamā māja, skola vai birojs ir tas pats, kas vairākus desmit gadus atpakaļ? Viss darbojās vispārpieņemtajos un labi pazīstamos «rāmjos» — labi proporcionētas fasādes, ieejas halles un pareizā finierējuma izvēle apdarē. Tradīcija bija un ir spēcīga — «pieslīpēt» un «pieslīpēt» esošus un labi pārbaudītus paņēmienus.
Taču sabiedrības aktivitāšu un interešu loks ir krasi mainījies un līdz ar to arī uzdevums arhitektiem. Šodien jau pēc būtības cilvēkiem vajadzīgas savādākas mājas. Konkursu programmās atrodamas prasības pēc vēl nebijušiem programmu salikumiem — vienā celtnē tiek paredzētas krasi atšķirīgas funkcijas un daudz telpas tiek atvēlēts šo atšķirīgo funkciju koplietošanas vajadzībām. Nemitīgi tiek definētas jaunas izmantošanas un pamatīgi pārdomātas esošās.
Šo un citu iemeslu dēļ pēdējo piecu gadu laikā dāņu vietējo arhitektūras «snaudu» ir satricinājuši daži pašmāju aktīvisti un virkne pasaulē labi pazīstamu arhitektu, kuru ēkas tiek būvētas Kopenhāgenā un tās apkārtnē. No vienas puses skatoties, varētu teikt, ka tā ir kā skriešanās pēc jaunākajām tendencēm pasaules arhitektūrā, no otras — tā ir arhitektūra šodienas sabiedrībai un tās daudzslāņainībai, nevis ziedošanās skolā mācītiem arhitektūras likumiem. Labs piemērs tam ir Plot projektētās dzīvojamās mājas VM, kuras tiek vērtētas ļoti pretrunīgi, bet sabiedrības daļa, kas pēc kaut kā tāda bija izslāpusi, dzīvokļus izpirka trijās nedēļās.
Jau četrus mēnešus vērojot arhitektu darbu Dortes Mandrupas arhitektu birojā Dorte Mandrup Arkitekter Kopenhāgenā, man ir sajūta, ka arhitektūra, kas top šajā birojā, ir uz robežšķirtnes starp dāņu klasiskajām arhitektūras tradīcijām un tiešo radikālismu. Nav vēlme radīt kaut ko šokējošu, taču nenotiek arī ieslīgšana bezmērķīgā lietu estetizēšanā. Strādājot pie projektiem, ir vēlme izprast tās aktivitātes, kādas būs ēkā, un radīt piemērotu telpu šīm aktivitātēm. Ar aktivitātēm savā ziņā tiek definēta telpa. Tā ir ļoti humāna attieksme pret ikvienu potenciālo ēkas iemītnieku, viņa rīcības un kustības brīvību ēkā. Kontekstā ar visas sabiedrības novecošanos, ar īpašu rūpību tiek domāts par vecākās paaudzes cilvēkiem un cilvēkiem ar kustības traucējumiem.
Ar tādu pašu iejūtību biroja darbā tiek reaģēts arī uz vietas kontekstu. Tas nenozīmē darīt tāpat, kā jau ir, vai censties ko nomaskēt, bet reaģēt tikai uz esošo mirkli. Piemēram, ja ir robs kvartālā, nozīme tiek piešķirta saules gaismai, ko līdz ar robu ieguvuši blakus māju iedzīvotāji, nevis tam, kā noteiktā laikā kvartāls izskatījies. Pagātne nav tik interesanta kā tas, kā šī konkrētā un unikālā situācija var rast jaunas vērtības nākotnē. Un būtisks konteksta moments ir arī tas, ja jauna ēka tiek būvēta blakus simts gadus vecai apbūvei, tad tas taču ir absolūti kontekstuāli šo gadu starpību atzīmēt.
Taču Dortes mājas nevarētu vien raksturot tikai ar iejūtīgu attieksmi pret iemītniekiem un kontekstu, tajās ir tāda iekšēja loģiska kārtība kā pasaku pasaule, šķiet, viņai pašai vien zināma. Tas ir kā tāds iekšējs stāsts, kas parāda lietu jēgu un nozīmi. Protams, ka 35 cilvēku birojā viņa nestāv klāt katrai līnijai un lēmumam, arī stāsts burtiski netiek stāstīts. Taču sarunās par projektu tas laiku pa laikam ir klāt, līdz ar to projektam ir raksturs — es to saucu par Dortes estētiku.
Septiņu gadu laikā birojam izveidojies skaidrs un dāņu sabiedrībā labi pazīstams profils. Pateicoties tam birojs strādā pie daudzām nozīmīgām sabiedriskām un kultūras celtnēm, skolām un bērnudārziem. Piemēram, nupat ir pabeigts rekonstrukcijas projekts Arnes Jakobsena projektētajai Munkegård pamatskolai Kopenhāgenā, kurai būvdarbi jau sākušies. Birojā visu laiku notiek darbs pie vairākiem uzaicinātajiem pašmāju un starptautiskiem konkursiem. Neizsīkstošs ir arī dzīvokļu pieprasījums Dānijā un līdz ar to birojā top vairāki dzīvojamo māju projekti. Birojs strādā arī pie virknes interjeriem, nozīmīgākais šobrīd ir dāņu porcelāna Royal Copenhagen veikals pašā Kopenhāgenas centrā.
