Kopenhāgenas lidostas autors — ar lekciju Rīgā

«Kādu pamatu diskusijām rada mūsdienu arhitekti?» vaicā ievērojamā dāņu biroja Vilhelm Lauritzen Arkitekter vadītājs, Kopenhāgenas lidostas autors Sērens Daugbjergs. Pirmdien, 28.aprīlī plkst.18.00 viņš ar lekciju Arhitektūra kā stratēģija ilgtermiņa attīstībai viesojas Arhitektu namā.

«Ievērojamais dāņu kultūras kritiķis Georgs Brandess pirms 100 gadiem ir teicis: «Pierādījums tam, ka eksistē dāņu literatūra, ir fakts, ka tā rada pamatu diskusijām.» Tas bija modernisma sākums Dānijā. Šo domu attiecinot uz arhitektūras jomu, jājautā, kādu pamatu diskusijām rada mūsdienu arhitekti? Man liekas, ka mums ir nepieciešama tāda izglītība, kura spēj dot atbildes uz jautājumiem, kuri skar cilvēku dzīves!»

Søren Daugbjerg

Sērens Daugbjergs (dz.1957.g.) ir leģendārā dāņu biroja Vilhelm Lauritzen Arkitekter (VLA) vadošais arhitekts, nozīmīgu projektu un ilgtspējīgu arhitektūras koncepciju autors. VLA ir viens no ievērojamākajiem Skandināvijas modernisma reprezentētājiem, birojs ar vairāk kā 80 gadu tradīcijām, ko 1922.gadā dibinājis Vilhelms Lauritsens.

S.Daugbjergs ir Dānijas Arhitektu akadēmiskās asociācijas biedrs, ilggadējs Dānijas Ārzemju studiju institūta (Danish Institute for Study Abroad; DIS) profesors, vieslektors Dānijas Karaliskajā akadēmijā un vairākās starptautiskās arhitektūras skolās Amerikas Savienotajās Valstīs. Arhitektūru Sērens Daugbjergs studējis Dānijas Karaliskās mākslas akadēmijā, bez tam ieguvis profesionālā biznesa vadības maģistra grādu Kopenhāgenas Biznesa augstskolā. Viņa vadībā Dānijas Ārzemju studiju institūta starptautiskās programmas ietvaros RTU iegūtās zināšanas papildinājuši vairāki latviešu arhitekti: Dace Kalvāne, Eduards Beernaerts, Viktorija Barinova un Oskars Redbergs.

Nozīmīgākie Daugbjerga projekti saistīti ar pilsētu un lidostu pilsētu attīstību. Viņa vadībā izstrādāti un īstenoti tādi Dānijai nozīmīgi projekti kā Kastrupas (Kopenhāgenas) lidosta — teritorijas attīstības plāns, pārkraušanas termināls, lidojumu kontroles tornis, «hrestomātiskais» 3.termināls un dzelzceļa stacija, divas — arhitektūras un biznesa – skolas Kopenhāgenā, Dānijas Karalistes vēstniecība Vašingtonā, kā arī Keflavīkas (Reikjavīkas) lidosta Īslandē un vairākas augstceltnes Pekinā. Viņa un viņa biroja — Vilhelm Lauritzen Arkitekter — darbs un nopietnība attieksmē pret arhitektūru un arhitekta profesiju kopumā ir augsti novērtēta un labi zināma visā pasaulē.

«Dānijas galvenā eksporta prece ir zināšanas. Lauksaimniecības un pat rūpniecības produktu ražošana Dānijā ir ierobežota, un lielāko daļu no savām precēm dāņi eksportē uz citām valstīm. Tāpēc es sagaidu, ka zināšanu ražošana, menedžments un zināšanu aprite nākotnē būs Dānijas ekonomikas un eksporta atslēgas komponenti. Zināšanu produktiem zīmološana un pozicionēšana tirgū ir tikpat svarīga, cik plaša patēriņa precēm. Arhitektūrai un dizainam būs izšķiroša loma zināšanu produktu zīmološanā.»


Lekciju ciklā Pilsēttelpa — dzīves telpa organizē Fonds starpdisciplinārai sadarbībai mT15. Lekciju atbalsta: arhitektu birojs Standardsituation, Dānijas Kultūras institūts, Dānijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Latvijas Arhitektu savienība.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x