Viena no
aizvadītā gada nozīmīgākajām Rīgas būvēm ir DnB
Nord banka Skanstes ielā. Skaidri izturēta telpiskā koncepcija reaģē gan uz
vietas šodienas, gan iecerētās nākotnes situāciju. Telpa zem pārkares sapludina robežu starp ēkas iekšpusi un ārpusi,
veidojot plūstošu pāreju no ārtelpas uz iekštelpu, tiecoties radīt bankas ēkai
atbilstoši reprezentatīvu, bet reizē arī mājīgu vidi nemājīgā apkārtnē.
Teritorija
starp Ganību dambi, Duntes un Vesetas ielām — vieta, ko šodien pazīst, kā
Skanstes ielas apkaimi, ir kādreizējā Daugavas deltas vieta — zema ieplaka, no
kuras ūdeņus smēla Sarkandaugava, kas šai apkārtnē jau gandrīz pilnīgi
izzudusi. Būdama zema un applūstoša teritorija, tā ilgi palika neapbūvēta, taču
jau kopš 15. gadsimta bija pazīstama kā pilsētas ganības. Tikai 20. gadsimta
sākumā te parādījās būves — Rīgas preču stacijas mezgls, vēlāk arī dažādas
industriālas un noliktavu teritorijas, mazdārziņi, hipodroms. Savukārt 1990.
gados tika izveidota mūsdienu Skanstes iela un pamazām un visai haotiski
iesākusies apkārtnes apbūve.
Pretenzijas
uz plānotu apkārtnes attīstīšanu pirms dažiem gadiem pieteica kompānija Merks,
kas kā kompensāciju par hokeja halles (Rīgas Arēna) celšanu no pilsētas veikli
un izdevīgi bija ieguvusi zemes 18 ha platībā. Kaut arī Skanstes ielas apkārtne
it kā pretendē būt par Rīgas vēsturiskā centra turpinājumu, realitāte gan
astoņos Merka plānotajos
kvartālos, gan pārējā kādreizējo ganību teritorijā ir visai pieticīga.
Šī vieta piedāvā drīzāk ko līdzīgu jaunas paaudzes Krasta ielai — gar
maģistrāli izvietotu piepilsētas apbūvi, nevis mūsdienīgu pilsētas centru, kas
kādreiz varētu būt patīkams arī kājāmgājējam, ne tikai autobraucējam. Rīga
trekno gadu lielummānijā nespēdama izšķirties par vienu teritoriju, ko attīstīt
par savām jaudām atbilstošu intensīvu un mūsdienīgu darījumu centru, kur
koncentrētos pilsētas biznesa galvenās aktivitātes (angliski: CBD jeb
Central Business District), investoriem piedāvāja vairākas vietas.
Rezultātā neviena no tām vēl ļoti ilgi (un varbūt — nekad) nebūs tīkama
pilsētvide, ne arī pietiekoši nozīmīgs pilsētas epicentrs.
2007. gadā
rīkotajā slēgtajā konkursā tiesības projektēt DnB Nord bankas centrālo
ēku Skanstes ielā ieguva Viļņas arhitektu birojs Audrius Ambrasas Architects. Ambrass ir viens no šodien
pazīstamākajiem lietuviešu arhitektiem, viņa biroja ievērojamākie darbi skatāmi
tā sauktajā Viļņas jaunajā centrā — Eiropas kvartālā (2004): Eiropas darījumu
centra tornis, iepirkšanās centrs, Viļņas apriņķa valdes ēka un Eiropas laukums.
Kompleksa tiešā tuvumā, Konstitūcijas prospekta otrā pusē ir biroja projektētā Swedbank Lietuvas centrālā ēka (2008).
Blakus
Krājbankai un Rietumu bankai DnB Nord ēka ir jau trešā banka Skanstes
ielas apkārtnē. Tomēr bez bankām, divām sporta hallēm, dzīvojamo augstbūvju
kompleksa, pāris autoservisiem un saloniem, kā arī dažām biroju ēkām nekā cita
tur nav. Bankas ēka ir pirmā jaunveidojamajā kvartālā, kura apbūves
priekšlikumu savulaik pirms četriem gadiem izstrādāja toreiz vēl biroja F.L.Tadao&Lukševics arhitekti.
Novietne rosinājusi jaunajai būvei būt par skaidru kvartāla stūra un būvlaides
noteicēju, gan sasaucoties ar iepriekš izstrādātajām vadlīnijām, gan vienlaikus
tās individuāli interpretējot. Ēkas
pilsētbūvnieciskā risinājuma koncepcijas pamatā ir uzsvērts kvartāla stūris,
padarot to pamanāmu plānotās apkaimes
plašākā telpiskajā sistēmā, ko veido ielas, krustojuma un iekškvartālu telpa.
Reizē pati ēka ir veidota atvērta un aicinoša gan tajā strādājošajiem, gan
apmeklētājiem.
Ēku veido
divi vienādi, bet perpendikulāri novietoti 10 stāvu apjomi, kurus savieno
caurspīdīga vertikālo komunikāciju mezgla struktūra. Apvienojot kompozīciju,
abus apjomus pārsedz vienu stāvu augsta taisnstūra formas jumta plātne. Brīvā
telpa, kas veidojas zem iespaidīgās jumta plātnes ir salīdzinoši vienkāršās,
bet tīrās un elegantās koncepcijas
būtība. Šī starptelpa ir mēģinājums sapludināt robežu starp ēkas iekšpusi un
ārpusi, veidot komfortablu
un plūstošu pāreju no ārtelpas uz iekštelpu. Tie ir centieni radīt bankas ēkai
atbilstoši reprezentatīvu, bet reizē arī mājīgu, pat intīmu vidi tādā nemājīgā
apkārtnē, kāda tā ir ap Skanstes ielu.
Plānā taisnstūrainie apjomi ar šaurajiem, slēgtajiem galiem ir vērsti
pret ielu, savukārt pret kvartāla iekšieni un minēto starptelpu zem jumta
pārkares pagriežot stiklotās, caurspīdīgās sānu fasādes. Tādejādi arī Skanstes
ielas ārtelpa tiek it kā ievilkta zem jumta plaknes un neskatoties uz īso fasādi pret maģistrāli,
ēka veido telpisku saikni ar ielu.
Lielas
pārkares, kas veido segtu ārtelpu vai drīzāk starptelpu starp iekšu un āru — tāda
arhitektūra Rīgā nav iecienīta. Varētu sacīt, ka potenciāls, kāds piemīt šādam
paņēmienam, te nav novērtēts. Mēģinot atcerēties, prātā nāk Spices iepirkšanās centrs, kura galvenā
ieeja arī kādreiz bija veidota zem milzu jumta, raisot ne tikai reprezentablu monumentalitātes
noskaņu, bet arī mājīgumu, it īpaši lietus laikā. Diemžēl nu jau šī ieeja ir
aizbūvēta, zaudējot vērtīgāko arhitektūras vaibstu, kas ēkai piemita. Var
atrast vēl vienu otru citu ēku Rīgā, kas izmanto lielas pārkares, taču jaunajā
bankas ēkā Skanstes ielā noteikti šis risinājums ir ieturēts viskonsekventāk un
vērienīgāk, jo ir viens no telpiskās
koncepcijas stūrakmeņiem. Tomēr lielā jumta plātne nav gluži tā, kas
aizsargātu šo vietu no lietus un sniega, tam tā ir par augstu. Pārkare darbojas
drīzāk pilsētbūvnieciskā mērogā, iezīmējot kvartāla stūri plašākā teritorijā.
Savukārt mājīgumu un cilvēcisko mērogu ēkas priekšā ienes nojume, kas pārsedz
divas galvenās ieejas. Viena domāta apmeklētājiem bankas filiālē ēkas pirmajā
stāvā, otra — darbiniekiem, kas strādā bankā. Ieejas atrodas 25 metri viena no
otras un ved katra savā apjomā, bet nojume izlocoties virs abām tās it kā
apvieno. Zem nojumes izvietoti arī soliņi, kas ir nozīmīgi kaut vai tāpēc, ka pusdienlaikā
kājām darbiniekiem apkārtnē īsti kur iet nav.
Zem ēkas ir
veidota garāža nedaudz automašīnām un augstais gruntsūdens līmenis noteicis
Rīgā jau ierasto risinājumu — ēka izvietojas it kā nelielā mākslīgā pakalnā. Vērtējot
no pilsētnieciskā viedokļa tam ir savi plusi un mīnusi. Ja nākotnes rajonu gribētu
iztēloties kā humānu un kājāmgājējiem draudzīgu pilsētvidi, liktos dabiski, ka
ēku pirmajiem stāviem un ieejām arī jāatrodas ielas līmenī. Ēkai izaugot no
dabiskā zemes līmeņa risinājums, iespējams, liktos organiskāks, veidotos lielāks priekšlaukums, kas sāktos
jau no ielu krustojuma un turpinātos līdz ieejām ēkā, līdzīgi kā to varēja
nojaust no agrīnajām projekta vizualizācijām. Taču šajā gadījumā bankas ēka
piemērojas vispārējai Skanstes ielas rajona attīstības realitātei — atrodoties
pie automaģistrāles ēka ir kā izolēta sala, ieejas līmenim paceļoties virs
apkārtnes un piešķirot zināmu mājīgumu pretstatā plašajai un nemīlīgajai apkaimei.
Noteikti atzīmēšanas vērts panākums ir tas, ka autostāvvieta zem ēkas nav
nekādi nojaušama lūkojoties no krustojuma — galveno skatu uz ēku nebojā ne
ventilācijas caurules no pagraba, ne arī atvērumi uz to.
Iepriekšējā
LA numurā DnB Nord bankas ēka tika pieteikta,
kā «ekskluzīvās arhitektūras» piemērs, jēdzienu skaidrojot «komfortabla un patīkama
noskaņa, gaumīgas telpas un izsmalcinātas mēbeles, importēti interjera
priekšmeti — to raksturo ar vārdu «ekskluzīvi»». Jāatzīst, ka lai arī varbūt
mēbeles jaunajā bankas ēkā tiešām ir importētas, par ekskluzīvām telpas nekādi
negribētos saukt, drīzāk par pieticīgām un vienkāršām. Jāpiemin, ka ēkas
interjera autori ir citi — latviešu birojs XYZ.
Lielāko daļu bankas stāvu aizņem atvērta plānojuma biroji, kur darbinieku
galdi izvietoti rindās pa 2-3 blakus viens otram, jo kopā ēka paredzēta 840 darbiniekiem. No
iekštelpām visiespaidīgākā ir ātrijs, kas atklājas ienākot ēkā pa darbinieku
ieeju. Jāatzīst gan, ka pirmais iespaids ir drīzāk ir kā vilšanās — priekš tik
apjomīgas ēkas trīsstāvu ātrijs šķiet neliels. Tomēr aplūkojot pārējās
vienkāršās un arī apdarē necilās telpas, ir skaidrs, ka ātrijs ir interesantākā
vieta ēkas iekšpusē. Jumta plātne, kas no ārienes šķiet iespaidīga, iekštelpā
nekādu labumu no tā negūst, jo sadalīta vairākās salīdzinoši nelielās telpās. Pateicoties
skatiem, kas paveras uz centru un Vecrīgu, sevišķi augšējos stāvos, noteikta
pievilcība piemīt caurspīdīgajiem gaiteņiem starp abiem apjomiem, kur
izvietojas arī kāpnes un lifti.
Zināmā mērā
par ekskluzīvu varbūt var uzskatīt vienīgi koncepcijas skaidrību, kas nav īpaši
raksturīga mūsdienu Latvijas arhitektūrai. Radot brīvstāvošu un kompaktu objektu, arhitekti
vienlaikus prasmīgi rīkojušies ar ārtelpu, piešķirot ēkai noteiktas
pilsētnieciskas kvalitātes. Ar pārliecinošo telpisko risinājumu jaunā
banka ir ne tikai arhitektoniski interesantākā un ievērojamākā ēka Skanstes
ielas apkaimē, bet arī viena no vērtīgākajām būvēm Rīgas pēdējās desmitgades
arhitektūrā un noteikti pretendē uz kādu no Latvijas Arhitektu savienības gada
balvām — ja tās piešķir arī ēkām, kuru autori nav LAS biedri. Savā ziņā pilsētai
ir paveicies, ka vienu no savām labākajām ēkām, ja ne vislabāko, Ambrass ir
uzbūvējis tieši šeit.
DnB Nord banka
Adrese: Skanstes iela 12,
Pasūtītājs: SIA Skanstes 12
Autori: Ambraso architektų biuras / Audrius
Ambrasas Architects — Audrius
Ambrasas, Mindaugas Reklaitis, Monika Sriubaitė
Būvnieki: Merks
Interjers: XYZ
Kopējā platība: 14445 m²
Konkurss: 2007
Projekts: 2007-2008
Būvniecība: 2008-2010
