Gaidot jauno valdību, atbildīgām valsts un Rīgas pilsētas amatpersonām nosūtīta vēstule, ko parakstījušas deviņas vadošās nevaldības organizācijas pilsētu attīstības un plānošanas jomā, mudinot Latvijai tik svarīgo 21. gadsimta infrastruktūras projektu iekļaut topošās valdības prioritāro darbu sarakstā, nodrošināt Latvijas valsts un Rīgas domes līdzfinansējumu nākamajā plānošanas periodā (no 2020. gada) Rail Baltica un ar to saistīto publiskās infrastruktūras un labiekārtojuma projektu realizācijai, neaprobežojoties tikai ar jauna sliežu savienojuma un daļēju stacijas pārbūves risinājumu. Vēstule tika nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām, Rīgas domes priekšsēdētājam, kā arī Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāriem.
Atklātā vēstule “Par ātrāku RailBaltica projekta realizāciju un Latvijas interesēm”
Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūve ir svarīgākais 21. gadsimta infrastruktūras projekts Latvijā. Tas savienos Latviju ar pārējo Eiropu, padarīs Rīgu par Baltijas centrālo transporta mezglu un dos jaunas attīstības iespējas tādām Rīgas apkaimēm kā Maskavas forštatei, Torņakalnam un Rīgas centram.
Kā būtiskākos tiešos projekta ieguvumus varam minēt:
- Rīga – Baltijas centrālais pasažieru transporta mezgls – savienojums ar Tallinu un Viļņu, starptautisko lidostu “Rīga”, pārējo Latvijas dzelzceļa sistēmu, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta maršrutiem;
- Rīgas centra pārveidošana – jauns, ērts un mūsdienīgs multimodālais transporta mezgls, aptverot gan dzelzceļa stacijas, gan autoostas, gan citu pārvietošanās veidu (gājēji, velotransports, taksometri, piegādes transports, privātais autotransports, stāvvietas) funkcijas, Vecrīgas un Maskavas forštates savienošana, kvalitatīva publiskā ārtelpa, Centrāltirgus apkārtnes attīstība, Daugavas kreisā krasta izglītības un inovāciju teritorijas savienojumi;
- Latvijas reģionu attīstībai – reģionālā pasažieru satiksme un jaunas industriālās zonas ražotnēm un loģistikai Bauskā, Iecavā, Ķekavā, Mārupē, Salaspilī Vangažos, Skultē, Salacgrīvā u.c.
Latvijas valsts uzdevums ir maksimāli izmantot šī projekta sniegtās iespējas visas Latvijas un Rīgas pilsētas kā Ziemeļeiropas metropoles attīstībai, tai skaitā nodrošinot pēc iespējas ātrāku Rail Baltica dzelzceļa līnijas un ar to saistīto projektu realizāciju sociāli atbildīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm.
Vienlaikus vēlamies norādīt, ka vērienīgā Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves iecere, dzelzceļa savienojums ar lidostu, jaunu pasažieru vilcienu iepirkums un jauni autobusu reģionālo pārvadājumu līgumi rada visu nepieciešamo pamatu, lai beidzot Latvijā iedarbinātu dzelzceļa pasažieru pārvadājumus kā iedzīvotāju mobilitātes pamatu – būtiski samazinot transporta izmaksas, automašīnu sastrēgumus un gaisa piesārņojumu.
Mēs, apakšā parakstījušies, atbalstām Rail Baltica projekta realizāciju un aicinām Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, Rīgas domes priekšsēdētāju un visas politiskās partijas atbalstīt mūsu nostāju, apņemoties:
- iekļaut Rail Baltica topošās valdības prioritāro darbu sarakstā (valdības deklarācijā) un Ministru prezidentam uzņemties tiešu atbildību par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves projekta pārraudzību;
- nodrošināt Latvijas valsts un Rīgas domes līdzfinansējumu nākamajā plānošanas periodā (no 2020.gada) Rail Baltica un ar to saistīto publiskās infrastruktūras un labiekārtojuma projektu realizācijai;
- piesaistīt privāto līdzfinansējumu Rīgas centrālās stacijas apkārtnes pārveidei, neaprobežojoties tikai ar jauna sliežu savienojuma un daļēju stacijas pārbūves risinājumu;
- iesaistīt lēmumu pieņemšanā profesionālās un nevalstiskās organizācijas un to deleģētos pārstāvjus, izmantojot teritorijas lokālplānojumu kā vienošanās platformu.
Andis Kublačovs, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Juris Poga, Latvijas Arhitektu savienības prezidents
Gatis Didrihsons, Nacionālā arhitektūras padomes priekšsēdētājs
Pēteris Šķiņķis, biedrības Urban Institute valdes loceklis
Daiga Zigmunde, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes priekšsēdētāja
Kaspars Zandbergs, biedrības Pilsēta cilvēkiem valdes priekšsēdētājs
Mārtiņš Vanags, Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs
Mārcis Rubenis, biedrības Free Riga valdes priekšsēdētājs
Alija Turlaja, Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētāja
Varbūt kaut ko nesaprotu – lai beidzot Latvijā iedarbinātu dzelzceļa pasažieru pārvadājumus kā iedzīvotāju mobilitātes pamatu – mēs aicinām līdz visurienei sliedes sabūvēt? Latvijas iedzīvotāju mobilitātes garants ir gan auto, gan starppilsētu autobusi, nevis dzelzceļš. Pie Latvijas iedzīvotāju skaita zem 2 mlj. ( kaut protams ja Rīgā ir ~ 700 tk, diez vai pārējā Latvijā ir 1.3 mlj., visticamāk ka mūsu atlicis 1.4-1.5 mlj., savukārt pārējie ir emigrācijā ), nekas cits arī nav ekonomiski izdevīgs. Tā kā atbalstīt vajadzēja pārdomāta ceļu tīkla izveidi, kas ļautu omei no laukiem nevis vienu reizi nedēļā ar autobusu nokļūt vietējā centrā, bet piedāvātu tādu… Lasīt vairāk »
Tavi argumenti neiet kopā. Situācijā, kad Latvijas perifērijas tukšojas, grūst naudu ceļos un izplest lauku autobusu tīklu, ir ļoti neekonomiski. Samazinot ceļu tīklu un koncentrēties uz rajonu centriem ir tas, kas vēl varētu glābt perifērijas. Mežrūpniecība un lauksaimniecība tiks galā ar pārējo teritoriju. Ja runā par jauno dzelzceļu, tad Rail Baltic kalpotu un paaugstinātu konkurētspēju stiprākajiem Latvijas punktiem, kas noteikti ir Rīga un Pierīga. Pašreizējā situācijā, Rīgai jākonkurē ar citām reģiona lielpilsētām un normāla dzelzceļa līnija tam krietni palīdzēs.
The gribētu uzkraut mežrūpniekiem un lauksaimniekiem lauku ceļu remontu un uzturēšanu? Mans arguments ir, ka valstī reāli ir zem 1.5 mlj. iedzīvotāju un ekonomika nedarbojas, jo neieplūst nauda ražošanai, zviedri nopērk mežus, bet apstrādei naudu nedod. RB būs divpudu svara bumba kaklā jau tā nepaceļamiem tēriņiem, jo infrastruktūras uzturēšana gulsies uz valsts budžeta pleciem. Rīga šobrīd nekonkurē ne ar vienu skandināvu metropoli, jo 600 tk iedzīvotāju nevar konkurēt ar 1-1.5 mlj. tikai tādēļ ka arī Liepāja nevar konkurēt ar Rīgu. Par kravām no Ķīnas varam aizmirst, Baltkrievijā top megacentrs konteineru kravām. Pie hūtes gudrības turoties esam zaudējuši jau Klaipēdai. Krievijā… Lasīt vairāk »
Konkurēt var ja piedāvā infrastruktūru ražošanai, – ir kāda liela pasaules zīmola fabrika Rīgā pēdējos 20 gadus uzcelta, skandināvi pārcēluši uz šejieni lielās ražotnes? Ko mēs ražojam no pasaules top produktiem -labi, optisko šķiedru, Mikrotik, SAF, Valmieras stiklašķiedra utt. Tā visa ir vieglā rūpniecība. Nerunājot par reģioniem. Nav ražošanas, nav naudas. Nav naudas, iedzīvotāji emigrē. Iedzīvotāji emigrē, nav ekonomikas. Lūk arī viss stāsts. Piegriezām uzturēšanās atļaujas, atskaitījāmies par netīro naudu amerikāņiem un kādus 9 miljardus izņēmām no ekonomikas. Nu un tagad ko? Pareizi, meklējam kur procentus notirināt no ES naudām, alkatīgi lūkojamies RB virzienā. Bet vai tas kādam vajadzīgs? OK,… Lasīt vairāk »
Vēlos Tev, Miķeli, oponēt vismaz daļā par to, ka viss jau par vēlu un nav vērts klaigāt. Patīk tas kādam, vai nepatīk, bet darbs pie Rail Baltica projekta norisinās jau diezgan sen, lai gan vērā ņemamu dinamiku ieguva tikai pēc RB Rail nodibināšanas un jautājuma pacelšanas politiskā līmenī. Daudz ko var darīt ātrāk, saprotamāk un šķietami pareizāk, taču nupat tika sasniegts punkts, kad kļuva skaidrs, ka šī vērienīgā projekta risinājumi no tiešo attīstītāju puses (RB Rail un Eiropas dzelzceļa līnijas (EDZL)) diemžēl aprobežosies tikai ar salīdzinoši šauru joslu (juridiski to mēz saukt par dzelzceļa nodalījuma joslu) abpus sliedēm, un pat… Lasīt vairāk »
Man šķiet tas, ka viss aprobežosies tikai ar sliedēm bija skaidrs pēc Anda S insaida info uzreiz pēc stacijas ēkas konkursa. Ka nolemts riktīgi piekļūt ES piķim, klaji ignorējot pilsētas intereses. Tas bija pirms kādiem diviem gadiem. Skaidrs ka tad visi bija aizņemti ar saviem projektiem, krīze vēl neelpoja pakausī un saulīte pavasarī patīkami sildīja. Jaunā valdība mums diez vai tik ātri būs, izskatās ka tagad pat pēc vēlēšanām katrs turpina bozt spalvu un pozicionējas vēlētāju priekšā. Rīko 1001 apspriedi un ķīvējās par katru sīkumu. Skaidrs ka katra iniciatīva no arhitektu, plānotāju puses, kas mēģina kaut ko vēl saglābt ir… Lasīt vairāk »
Spēcīgi vārdi. Es jau par to pašu reālpolitiku vien runāju. Nav man pietiekošas informācijas, lai kvalitatīvi spriestu par “spalvaino roku” kompānijām un to iesaisti RB Rail un EDZL pasūtījumu izpildē. Jāseko līdzi pašreiz notiekošajam vērienīgajam D&B tenderim, un jāuzstāj uz atkātību šī tendera saturiskajiem risinājumiem. Ir liels risks, ka projekta apjoms sarūk vēl vairāk, ja būvnieku cenas būs būtiski lielākas nekā EDZL tāmētāji iepriekš ir rēķinājuši. Un gribētos ticēt, ka Koordinācijas padome var iegūt jaunu elpu, ja vien jaunā Satiksmes ministrijas vadība būs ieinteresēta aktīvi un atklāti rīkoties, tai skaitā stimulējot sekmīgāku sadarbību starp Latvijas dzelzceļu kā attiecīgo īpašumu turētāju… Lasīt vairāk »
Cenas protams būs lielākas, jo būvniecībā trūkst strādātāju, būs jāved iekšā. Man jau liekas, ka viss sen sadalīts, atceros vēl no ES Ūdenssaimniecības projektiem, kur tika rīkotas neformālas iknedēļas sanāksmes ar triju partiju konglomerāta spici, lai menedžētu piķi un Emsas katru dienu sazinājās ar Londonu, jo tur atradās ofšoru priekšsēdētāji-lelles. Galvenais nebūt naiviem. Ir kāda filma – Operācija ы, tur trim čabaniem tiek dots uzdevums imitēt noliktavas aplaupīšanu un kad kāds iebilst, tad atskan sakramentālie vārdi: всё уже украдено до нас! Vēlreiz: neesam naivi, nu tas pēdējais kas te mums atlicis, neesam naivi!
sakiet kas RB dēļ Maskavas priekšpilsētā mainīsies? (neskaitot dažu zemes gabalu pāriešanu valsts īpašumā un visur jaunu žogu būvēšanu)
Visbeidzot matemātikas uzdevums:
Riverside Hotel SPA – izmaksas 25 miljoni EUR
Centrālā Stacija + tilts pār Daugavu + estakādes + sliedes līdz lidostai + vecā tilta pārbūve + Torņkalna stacija + visa automātika = 200 miljoni EUR
Kaut kā matemātiski neizskatās labi, vai ne?
Konkrētajā ~200 mio EUR tenderī saskaitāmie gan bija nedaudz citi. Bet šoks ir liels, ieraugot vakardienas EDZL ziņu, ka piedāvājumus ir iesnieguši tikai 2 no izvēlētajiem pretendentiem un cena abos gadījumos vairāk kā 2 reizes pārsniedz prognozēto. Ceru, ka sekos rūpīga analīze, skaidrojumi un risinājums. Kaut kā neticās, ka AECOM un pēc tam jau EDZL piesaistīto tāmētāju aplēses ir bijušas tik gaužām nepareizas. Man aizdomas krīt uz pārspīlēti stingrām prasībām pretendentiem, kā rezultātā ir ielikta liela papildus cena par risku. Ja vienkārši projekta apjomu samazinās uz pusi, tad no tā nekāds dižs ieguvums pilsētas centra pievilcīguma un funkconalitātes uzlabošanā nav… Lasīt vairāk »
Tāmētāji nebija ierēķinājuši apetītes lielumu. Un apetīte ir liela. Kā arī tāmēs nebija iecenots LAK ( Latvijas alkatības koeficients ). Uzvarētājs konkursā no diviem protams būs Izja, konkursu varēja nemaz nerīkot. Tālāk jau Izja ar Pumpja ( EDZL ) palīdzību pumpēs naudu no valsts budžeta, jo lielākas būs vēlmes, jo vairāk naudas izpumpēs, tā kā dzelzceļam raksturīga утряска un усушка, seri riktīgi uzvārīs. Rezultātā tāmes pieaugs par kādiem 300% un visi tikai mās ar galvām – RB vajadzīgs, šatli vajadzīgi utt. Tā kā tuvojas jauna pasaules finansu krīze, tad neko daudz Rīgā sabojāt nepaspēs, ja projekts tiks iesaldēts ap 2020.gadu.… Lasīt vairāk »
Mikeli….Tu esi ljoti provinciaals. Cieniitais…Riigaa iedziivotaaju skaits varbut arii saruuk vai nemainaas…..tb 700tk….bet kaa tad ar Pieriigu. Tomeer liolos vilcienos ap zem miliona ir kustiiba. Un ja mes gribam buut konkureetspeejiiga metropole….muma buutu jaadomaa ne tikai par Rail Baltica. Nerunaasim VEEL par aatrgaitas transportu Riigaa. Pasarg Dievs vai tas buutu pazemes tramvajs vai metro. Es domaaju tad Tev vispaar paliktu sirmi mati. Bet paies 20 gadi….un mees buusim tur pat kur esam….tieahi shaadu regresiivu domaataaju deelj. Es atvainojos….bet BMW ir nekam nederiigs un daargs auto kursh eed naudu….bet varbuut ir probleema ka mes nevaram atljauties to noporikt. Ja man nav… Lasīt vairāk »
Skaidrs ka esmu provinciāls, jo arvienu vēl atrodos Latvijā. Tev nav garumzīmes datorā vai telefonā? Milions bija kustībā treknajos gados, kad bija diezgan pieklājīgi sastrēgumi, šobrīd Rīga ir kādi 500 tk + Pierīga ap 200 tk. Miljons nu nekādi nav, šito pasaciņu mums te visi stāsta, bet tā kā dzīvoju Rīgā jau kādus 50 gadus, diezgan precīzi cilvēka daudzumu var monitorēt pēc atmiņas. Sirmi mati jau ir tagad, tā kā metro īpaši tos sirmākus nepadarītu. Katrai tautai jāmāk dzīvot savu ienākošo līdzekļu ietvaros. Pie mums pat Rīgas dome dotē Rīgas satiksmi, kurai parāds sasniedz jau 350 miljonus EUR. Tas, ka… Lasīt vairāk »
Daudz kur taisniiiba. Es noteikti gribeetu saakt ar Rigas domes esoashaa sastaava likvidaaciju. Un RS bezjeedziigo aukshgalu.
Te vairaak bija doma par pilseetas struktuuru un iedziivotaaju skaitu.
Lai runaatu un veidotu kvalitatiivu infrastruktuuru ir jaamainaas taas veidotaajiem.
Tā ir, piekrītu.