Bez aizdomām un ironijas

«Ko ieguva Latvijas provinces pilsēta, atsakoties no projekta, uz kuru tika mesta šaubu ēna? Vietējie būvnieki atviegloti uzelpoja, jo nebija jāsaspringst, apgūstot jaunas un nezināmas tehnoloģijas, kompartijas funkcionāri varēja pilnībā norobežoties no «klanīšanās rietumu priekšā» un turpināt sekot austrumu paraugiem.» Plaģiātisma jautājumā izsakās Jānis Lejnieks.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Daugavpilī bija iespēja uzbūvēt ēku, kura pēc Vienības nama būtu kļuvusi par pilsētas arhitektūrai emblemātisku ēku. Autori — Pilsētprojekta Modra Ģelža darbnīcas jaunie arhitekti Juris Gertmanis un Egils Bušs pēc uzvaras institūta iekšējā konkursā radīja Padomju nama projektu, ko īsi varētu raksturot kā «divus gaisā pakārtus kubus». Kāpēc divi? Padomju varas mehānisms sastāvēja no komunistiskās partijas vietējās komitejas un tautas deputātu padomes izpildu komitejas! Elegantās būvformas uz monolītā betona serdēm radīja pārliecinošu un spēcīgu iespaidu.

Kāpēc ēku neuzbūvēja — to lai pēta arhitektūras vēsturnieki. Es varu liecināt tikai par vienu epizodi, kad mūs, Rīgas arhitektus, kas ciemojās Daugavpilī, ar nākotnes plāniem iepazīstināja toreizējais pilsētas arhitekts Valdis Kalniņš. Padomju varas gados pilsētas arhitekts bija ievērojamāka figūra nekā tagad, jo viņš uzturēja saikni starp vietējo varu un valsti, būdams arī LPSR Valsts celtniecības lietu komitejas kalpībā. Un lūk, biedrs Kalniņš negatīvi vērtēja jauno arhitektu projektu, jo tas atgādinot Olivetti firmas ēku Frankfurtē. Tātad maz oriģinalitātes, klanīšanās rietumu priekšā utt.

Jā, Daugavpils Padomju nama projekta līdzība ar Olivetti ēku nav noliedzama, tāpat pēdējās ar BMW biroju ēku un vēl vienu otru, kuras kompozīcijas pamats ir monolītā betona serde un apjoms no vizuāli efektīgām konsolēm. Varam jautāt — ko ieguva Latvijas provinces pilsēta, atsakoties no projekta, uz kuru tika mesta šaubu ēna? Vietējie būvnieki atviegloti uzelpoja, jo viņiem nebija jāsaspringst, apgūstot jaunas un nezināmas tehnoloģijas, kompartijas funkcionāri varēja pilnībā norobežoties no «klanīšanās rietumu priekšā» un turpināt sekot austrumu paraugiem padomju neoeklektisma manierē ar balto marmoru un sarkanajiem tepiķiem kā vadošo ēkas motīvu.

Atkāpjoties vēl tālākā vēsturē, būs grūti atrast būvi Latvijā — no jūgendstila īres namiem līdz funkcionālisma savrupmājām, kurām nevar sameklēt kādu analogu ārzemēs, bet izteikties plaģiātisma jautājumā mani rosināja aktīvā diskusija platformā A4D. Tur nesenā Liepājas Jūrniecības muzeja konkursa uzvarētājiem — birojam MARK — kolēģi interneta vidē mēģina inkriminēt šo netikumu. Tiesa gan, krietna daļa šo A4D komentāru būtu izslēdzami no virtuālās diskusiju telpas, jo tie ir anonīmi. Mūsu pašu pieņemtā profesijas ētika nosaka, ka «arhitektu savstarpējās attiecībās nav pieļaujama aizmuguriska kritika» un to, ka «arhitekts neiejaucas savu kolēģu savstarpējās attiecībās».

Tātad konsekventi būtu pagaidīt, vai birojs BIG izteiks kādas pretenzijas formu analoģijas sava mājokļu un tirdzniecības kompleksa Soro (Dānija) projekta sakarā. Protams, procesu var virzīt, uz ko platformā A4D [11/06/2009 13:32] kāds feisbuk arī rosina: «Vajag aizrakstīt Bjarke sejugrāmatā!» Latvijas kultūras vēsturē jau ir precedents, kad kāds E.P. aizrakstīja somu komponistam Janam Sibeliusam, uzrādot viņa un Emīla Dārziņa kādas kompozīcijas līdzību. Iznākums — latviešu komponists iznīcināja savus darbus un darīja sev galu. Jācer, ka MARK ir mazāk ievainojams un arhitekti neizdzēsīs savus projektus no datoru diskiem, lai mestos zem vilciena.

Ne tikai mūzikā, bet arī arhitektūrā matemātiski precīzi nav iespējams noteikt vai objekts B ir objekta A pakaļdarinājums, jo jebkuras būves tapšanā ir daudz komponentu. Bez tam, citāti nekad nav izslēgti no arhitekta darba metodes. Un vispār — autortiesības arhitektūrā ir pēdējo gadsimtu arhitektūras problēma, it īpaši jau iestājoties «zvaigžņu arhitektu» laikmetam. Viduslaiku katedrāļu būvmeistarus jeb arhitektus mazāk satrauca autorība, viņi darīja savu darbu bez īpašas publicitātes, izplatot to, ko mēs šodien sauktu par progresīvām tehnoloģijām vai pieredzes apmaiņu.

Arhitektu labie tikumi, apkopoti LAS Arhitektu ētikas kodeksā, prasa no arhitekta apzināties, «ka radošā darba pamatā ir viņa paša zināšanas, profesionālā erudīcija un personības individualitāte. Viņš apzinās, ka pakaļdarinājums (plaģiāts) nav savienojams ar arhitekta ētiku», (p. 1.4.). Turpat gan teikts, ka «arhitekta pienākums ir nepārtraukti celt savu profesionālo kvalifikāciju, apgūstot jaunākos sasniegumus pasaules arhitektūrā, mākslā, zinātnē un tehnikā», (p. 1.3.). Bez tam, «arhitekts visas savas zināšanas atdod, lai veicinātu indivīdu un sabiedrību sasniegt augstu ētisko un saimniecisko dzīves standartu», (p. 1.2.).

Diskusijas par Liepājas muzeja jaunbūvi varētu būt konstruktīvas tikai MARK konkursa projektā piedāvātās ēkas apdzīvojamā jumta sakarā, ņemot vērā «pilsētas, kurā piedzimst vējš», atmosfēru. Tomēr, ja žūrija projektā ir iepazinusies ar autoru izsmeļošiem paskaidrojumiem un ja liepājnieki ir apmierināti ar šo slīpo plakņu arhitektūru, kura pasaulē pazīstama jau labu laiku, bet Latvijā vēl nav realizēta, tad viņiem ir tiesības mēģināt būt pirmajiem. Diskusijai par pārprastām autortiesībām ar to nav sakara.

Atliek novēlēt veiksmi konkursa uzvarētājiem, pieņemot, ka kolēģi zina arī šo LAS Arhitektu ētikas kodeksa punktu: «stādamies līguma attiecībās ar pasūtītāju, arhitekts nodod viņa rīcībā visas sava aroda zināšanas, vispusīgi iedziļinās visos izejas materiālos (izcēlums mans — J.L.) un, uz pasūtītāja pieprasījumu, sniedz izsmeļošos padomus un paskaidrojumus.»

Dalīties ar ierakstu:

16
Pievienot komentāru

avatar
10000
4 Komentāru pavedieni
12 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
marts
Guest
marts

Nākošais varētu būt kādas provinces pašvaldības konkurss, kur uzvarētājs bez biezā kvalifikācijas dokumentu žūksņa kā grafisko materiālu ir ieskanējis lapaspusi no ārzemju žurnāla. Varbūt provincei tas nāks tikai pa labu.

sliktais arts
Guest
sliktais arts

nu tad jau tagad šādam risinājuma zaļā gaisma ir ieslēgta….vālējam tikai!

sirdsapziņu malā, gribasspēku vēlmi parādīt vietējiem, kā taisa pasaulē pa priekšu un viss ir čikeniekos!

marts
Guest
marts

Nākošais varētu būt kādas provinces pašvaldības konkurss, kur uzvarētājs bez biezā kvalifikācijas dokumentu žūksņa kā grafisko materiālu ir ieskanējis lapaspusi no ārzemju žurnāla. Varbūt provincei tas nāks tikai pa labu.

sliktais arts
Guest
sliktais arts

nu tad jau tagad šādam risinājuma zaļā gaisma ir ieslēgta….vālējam tikai!

sirdsapziņu malā, gribasspēku vēlmi parādīt vietējiem, kā taisa pasaulē pa priekšu un viss ir čikeniekos!

andrejs ģelzis
Guest
andrejs ģelzis

Gan nostaļģiski, gan mazliet sāpīgi lasīt Lejnieka rakstu a4d konkursa diskusiju kontekstā. Lasot komentārus iegūst to nelūgto ieskatu par valdošo "aktīvo" domāšanu un profesionālajiem kritērijiem. No vienas puses diskusija- tas labi, no otras jautājums- kāds ir sausais atlikums. Man liekas, ka 70-tajos vēl eksistēja tāda kā Latviešu arhitektūras skola, kuras kontekstā un vēlmē līdzināties pasaules piemēriem labi iederējās minētais objekts un analogs, kuru man ir bijusi iespēja aplūkot dabā. To gan bija paredzēts nojaukt, bet tas mani spēcīgi uzrunāja kā brīnišķiga arhitektūra pretstatā turpat blakus jaunceļamajiem mūsdienu birojiem. Šodien vizualizāciju raibumā, kas parasti raksturo arhitektu darbus ir grūti noķert to… Lasīt vairāk »

novērotājs
Guest
novērotājs

tieši tā – paskatījām sastāvu un izlēmām – "vai nē"

varbūt arī par apgabaltiesu vajadzēja tā pat

jo tas, ko beigās vērtēja, jau nebija tas pats, kas uzdevumā

a.g.
Guest
a.g.

vai esi kādreiz rakstījis uzdevumu?

novērotājs
Guest
novērotājs

a.v.: Re: atkārtošos [16/06/2009 15:06]

No žūrijas vērtētajiem pirmajiem 12 darbiem PIECOS nav ievērots PAU p.1.4.D

No nākamiem 12 žūrijas vērtētajiem vēl PIECI neatbilst tam pašam punktam.

Kā tad ir ar to KONKURSA NOTEIKUMU TRAKTĒŠANU? Ja PAU ietilpst konkursa materiālos, tad TĀ NEIEVĒROŠANA IR ARĪ NOLIKUMA NEIEVĒROŠANA. Vienkāši.

Kam tad domāts konkursa nolikums ar visiem pievienotajiem materiāliem, kas definēti PRASĪBAS FORMĀ, ja tie nav bijuši saistoši žūrijas vērtējumā? Ja žūrija raksta: "Tādu pretendentu, kuru iesniegtie piedāvājumi neatbilstu konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām, nebija."

novērotājs
Guest
novērotājs

ja nopietni – labs uzdevums ir 60% no konkursa veiksmes – pasūtītājam ir ievērojami lielākas iespējas iegūt pilnvērtīgu un pielietojamu projektu, savukārt dalībniekiem ļauj taupīt resursus

tā inteliģenti

cita lieta, ka sabiedriskam un kaut cik apjomīgam projektam tā saucamo "uzdevumu" parasti nekad neraksta viens cilvēks, viena perona – tas ir vairāku ieinteresēto pušu vēlmju un nosacījumu apkopojums

varētu būt runa par redaktoru un viņa devumu

bet Tu laikam tiesai rakstīji? cik varēja noprast pēc aktīvās darbībības žūrijā

a.g.
Guest
a.g.

-vismaz izlasīju.

andrejs ģelzis
Guest
andrejs ģelzis

Gan nostaļģiski, gan mazliet sāpīgi lasīt Lejnieka rakstu a4d konkursa diskusiju kontekstā. Lasot komentārus iegūst to nelūgto ieskatu par valdošo "aktīvo" domāšanu un profesionālajiem kritērijiem. No vienas puses diskusija- tas labi, no otras jautājums- kāds ir sausais atlikums. Man liekas, ka 70-tajos vēl eksistēja tāda kā Latviešu arhitektūras skola, kuras kontekstā un vēlmē līdzināties pasaules piemēriem labi iederējās minētais objekts un analogs, kuru man ir bijusi iespēja aplūkot dabā. To gan bija paredzēts nojaukt, bet tas mani spēcīgi uzrunāja kā brīnišķiga arhitektūra pretstatā turpat blakus jaunceļamajiem mūsdienu birojiem. Šodien vizualizāciju raibumā, kas parasti raksturo arhitektu darbus ir grūti noķert to… Lasīt vairāk »

novērotājs
Guest
novērotājs

tieši tā – paskatījām sastāvu un izlēmām – "vai nē"

varbūt arī par apgabaltiesu vajadzēja tā pat

jo tas, ko beigās vērtēja, jau nebija tas pats, kas uzdevumā

a.g.
Guest
a.g.

vai esi kādreiz rakstījis uzdevumu?

novērotājs
Guest
novērotājs

a.v.: Re: atkārtošos [16/06/2009 15:06]

No žūrijas vērtētajiem pirmajiem 12 darbiem PIECOS nav ievērots PAU p.1.4.D

No nākamiem 12 žūrijas vērtētajiem vēl PIECI neatbilst tam pašam punktam.

Kā tad ir ar to KONKURSA NOTEIKUMU TRAKTĒŠANU? Ja PAU ietilpst konkursa materiālos, tad TĀ NEIEVĒROŠANA IR ARĪ NOLIKUMA NEIEVĒROŠANA. Vienkāši.

Kam tad domāts konkursa nolikums ar visiem pievienotajiem materiāliem, kas definēti PRASĪBAS FORMĀ, ja tie nav bijuši saistoši žūrijas vērtējumā? Ja žūrija raksta: "Tādu pretendentu, kuru iesniegtie piedāvājumi neatbilstu konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām, nebija."

novērotājs
Guest
novērotājs

ja nopietni – labs uzdevums ir 60% no konkursa veiksmes – pasūtītājam ir ievērojami lielākas iespējas iegūt pilnvērtīgu un pielietojamu projektu, savukārt dalībniekiem ļauj taupīt resursus

tā inteliģenti

cita lieta, ka sabiedriskam un kaut cik apjomīgam projektam tā saucamo "uzdevumu" parasti nekad neraksta viens cilvēks, viena perona – tas ir vairāku ieinteresēto pušu vēlmju un nosacījumu apkopojums

varētu būt runa par redaktoru un viņa devumu

bet Tu laikam tiesai rakstīji? cik varēja noprast pēc aktīvās darbībības žūrijā

a.g.
Guest
a.g.

-vismaz izlasīju.