Noslēdzies arhitektūras konkurss Bauskas bibliotēkai, kas pavasarī
tika plaši apspriests A4D, galvenokārt arhitektiem visai nelabvēlīgo nosacījumu
dēļ. Neraugoties uz skarbajiem
nosacījumiem, organizētāji saņēma 12 projektus, par labāko atzīstot Viļņas biroja
A2SM iesniegto darbu Satikšanās krustcelēs.
Žūrijas komisijas priekšsēdētāja vietniece, Bauskas novada
Būvvaldes vadītāja Dace Putna devīžu atvēršanas sanāksmē pauda gandarījumu par
konkursa norisi: «Prieks, ka bijusi liela atsaucība un darbi iesūtīti kuplā
skaitā, turklāt visi iesniegtie darbi bija arhitektoniski augstvērtīgi.»
Konkursa darbu augsto līmeni uzteica arī citi žūrijas locekļi, gan Nacionālās
bibliotēkas direktors Andris Vilks, gan LAS pārstāvis Juris Poga.
Atbilstoši konkursa nolikumam, galvenie vērtēšanas kritēriji
bija arhitektūras tēls, plānojuma funkcionalitāte un atbilstība programmai, kā
arī — pilsētvides risinājumi. Žūrijas komisijas locekļiem balsojot, tika
pieņemts lēmums par šādu godalgoto vietu sadalījumu:
1. vieta (Ls 1
500) — meeting@crossroad,
autori — A2SM (Aurimas Sasnauskas,
Viačeslavas Malenko, Giedrius Mamavičius, Gabriele Ubarevičiūtė, Ieva
Saldauskaitė, Joris Šykovas) no Viļņas.
2. vieta (Ls 1 000)
— BCB17, autori — Legzdiņš
un partneri
3. vieta (Ls 500)
— B3B, autori
— Kvites.
Diviem darbiem žūrija lēma piešķirt veicināšanas balvu — Ls
250 katram:
- BAUSKE
LIBRARIUM, autori — CORE projekts un Ilze Zbitkovska - Bauska
2015, autori — Arhitekta L.Šmits darbnīca
Žūrijas loceklis Juris Poga pēc vērtēšanas atzina, ka
konkurss draudēja izgāzties, jo kaut arī vārdos no organizatoru puses tika pausta
vēlmes pēc jauna, modernas arhitektūras, mērķējot uz kaut ko pēc statusa
līdzvērtīgu Pārventas bibliotēkai, konkursa nolikumā sākotnēji tas nekādi neatspoguļojās.
Galu galā kritēriji tomēr sakārtoti un, kā sacīja Poga, — iesniegto darbu līmenis tiešām bijis labs — augstāks
par vidējo, haltūru nebijis. Lai gan pēc
kopējā žurijas vērtējuma var redzēt, ka pirmās un otrās vieta projekti ir saņēmuši
gandrīz vienādu punktu skaitu, Poga bilst, ka viņaprāt līdzvērīgi bija pirmās un
trešās vietas projekti, ko vienoja gan līdzīga telpas izpratne, gan ķieģeļa
pielietojums, veidojot ne tikai mūrus,
bet arī mūsdienīga sdubultās fasādes un pārdomātus energoefektīvus
risinājumus. Kā minēja Juris Poga, izķirīga
bijusi arī LNB direktora Andra Vilka un Bauskas bibliotēkas vadītājas Baibas
Tormanes nostāja, aizstāvot pārliecību, ka, lai jaunā bibliotēka pildītu arī
sociālu funkciju, tai nepieciešama arī jauna telpas kvalitāte. Bibliotēkas direktore
atzina, ka ir apmierināta ar konkursa
rezultātiem un viņasprāt uzvarētāja darbs rada telpu, kas visdrīzāk kļūs
pilsētnieku iemīļota, rosinot apmeklēt šo kultūras iestādi.
Pirmās vietas ieguvēja darbs veiksmīgi iekļaujas vecpilsētas
koptēlā un, neradot jaunus, pašmērķīgus akcentus, taču noteikti ceļ pilsētvides
kvalitāti. Būve veidota kā no vienstāva kodola
— ēkas vestibila ziejoši četri stari, kurā izvietotas dažādās iestādes
funkcionālie bloki. Iecerētā struktūra organiski un prasmīgi iekļauj arī veco
sporta skolas aministrācijas ēciņu, piedāvājot tajā izvietot kafejnīcu, kas pavērsta
pret pilsētu un var darboties autonomi, reizē cieši saistīta ar jauno
bibliotēku. Projektā paredzēta plaša konferenču zāle ar skatu uz pilsētu,
grāmatu krātuve, lasītava, bērnu bibliotēka, oriģināla jumta terase ēkas
pagalmā, telpas nevalstiskajām organizācijām.
A2SM ir gados
jauns birojs no Viļņas. Bez vairākiem privātmāju projketiem un interjera projektiem, viņi ir arī autori
pagājušajā gadā pabeigtajam kultūras centram Paģēģos (Pagėgiai) — rietumu pierobežas mazpilsētā,
kas atrodas t.s. Mazajā Lietuvā, dažu kilometru attālumā no kādreizējās
Tilzītes (tag. Sovetska). Par Bauskas bibliotēkas konkursu arhitekti uzzinājuši skatot A4D.
Atbilstoši metu konkursa nolikuma nosacījumiem uz sarunu
procedūru par līguma slēgšanu Bauskas Centrālās bibliotēkas skiču un tehniskā
projekta izstrādāšanai tiks uzaicināti pirmo trīs godalgoto vietu ieguvēji.
Līguma slēgšanas tiesības par Bauskas Centrālās bibliotēkas skiču un tehniskā
projekta izstrādāšanu tiks piešķirtas augstākās vietas ieguvējam, kura
piedāvājums (tajā skaitā kvalifikācija) tiks atzīts par atbilstošu sarunu
procedūras nolikuma prasībām.
Konkursa darbi līdz 28. jūnijam ir apskatāmi Bauskas novada
domē, Bauskā, Uzvaras ielā 1, 2. stāvā.
Pirmais iespaids par uzvarētāju darbu ļoti labs.
Būtu forši redzēt arī plānus.
diemzel visi projekti izskatas diezgan pabriesmigi ja neteiktu vel drumak .spriezot pec bildem. pilniga haltura. Kad mazas pilsetas bus pelnijushas ko labaku bet ta ir tipiska postsovjetiska domashana ka mazpilsetam jau neko labu nevajag . fiksi ko uzbliezt no suudigiem kiegeliem un miers. shur tur jau kas labs paradas bet tas ir tik maz. es vienkarshi anuletu to konkursu un saktu visu no jauna
prieks par bausku. projekts tiešām izdevies..
nu beidz, pirmā vieta ir ar ļoti labu potenciālu.
Ko nozīmē uzbliezt no sūdīgiem ķieģeļiem vispār? Viņi tur aprakstā paredzējuši – apdares materiāls > sūdīgi ķieģeļi 😀
tas pēdējais teikums bija domāts kā jautājums 🙂
Lumpenis Tu esi! Lum-penis!
veiksmīgs apjomu izkārtojums, arī, cik var spriest, vietas situācijā pamatots
mūsdienīgs galvenās fasādes ielas notinums ar vecā-jaunā sintētisku opozīciju
kā jau vērtējumā pieminēts – iespējas veidoties visādā ziņā perspektīvai un iecienītai ārtelpai pagalmā starp apjomiem…
vienīgais, ko nevaram spriest, plānus neredzot un programmu tik labi nepārzinot – cik pamatots ir funkcijas sadalījums vairākos vāji saistītos apjomos – vai tas netraucēs??
iespējams, ka šis kopumā varētu izrādīties viens reti veiksmīgs mazbudžeta un mapilsētas konkursa piemērs! tagad galvenais – neapmulst un nesamudžināties iepirkuma procedūras sarunās.. …
1) manuprāt, sadalījums vairākos apjomos netraucēs, jo:
– biznesa informācijas centru un pārējo bibliotēku tāpat pēc programmas vajadzēja veidot nodalītu un ar atsevišķām ieejām,
– veidot administrācijas bloku atsevišķi arī šķiet ok, jo direktorei, vietniekiem, IT cilvēkiem nav tik kritisks tuvums lasītavām,
2) man arī nešķiet tā sasaiste tik vāja. Tā varētu teikt, ja apjomi būtu savienoti ar gariem gaiteņiem, bet šajā gadījumā tā nav.
Visam var atrast attaisnojumu, bet vai projektējot jaunu būvi, no nulles, jau meta stadijā ir jāsamierinas ar gaiteņiem un saraustītu funkciju, ja ir iespējams veidot maksimāli racionālu daudzfunkcionālu plānojumu. Laikmetīgā bibliotēkā personālu nevis izolē no lasītājiem, bet iespējami tuvina, lai atvieglotu kontaktu un iekļautu kopējā bibliotēkas lietošanas procesā. Šķiet, ka bibliotēkas te daudziem ir brīnums.
es atvainojos kur jūs tur redzat gaiteņus?
šeit atzīmēju vietas kas varētu titkt traktētas kā gaiteņi > jūs tiešām domājāt, ka to šķērsošana cilvēkiem sagādās neērtības?
vēlreiz atkārtošu, pēc programmas biznesa centram un pārējai bibliotēkai vajadzēja būt atsevišķi, vai ne tā?
runājot par personālu – tas tiešām ir tik kritiski ka direktore, vietnieki, saimnieciskā daļa, IT nesēž blakus lasītavām?
Salīdzinot darbus un vērtējumus var nonākt tikai pie viena secinājuma. Latvijā vārdu KONKURSS jauc ar vārdu LOTERIJA. Lai uzvarētu šādos konkursos/loterijās noteikti nav jāņem vērā konkursa nolikumā noteiktā telpu programma, pat viselementārākie apbūves un ugunsdrošības noteikumi, nav jāpievērš uzmanība loģiskai funkcionalitātei, būvniecības un ekspluatācijas izmaksām, pat, ja uz to stingri norādīts nolikumā. Pietiek sacerēt panaivu pārsteigumu, vai uztriept košas krāsas un priekšplānā iekopēt izteiksmīgu stafāžu.
kurš bija tavējais darbs?
nu redzēs, kā kietuviešiem ies ar būvprojekta izstrādi par tiem nieka tūkstošiem un īsajā termiņā, kas bija nolikumā. Patiesībā LASam vajadzētu sekot, vai , ja savus biedrus žūrijā virzījuši, arī tālākajā gaitā nosacījumi tiek ievēroti. Jo tiem butu jābūt visiem vienādiem, un šī konkursa lielākā nelaime bija cena/termiņs, ko praktiski nebija iespējams ievērot.
Kurš ievēros cenu un termiņu, ja vērtēšanā atļaujas neievērot nolikumu. Abi pirmie darbi nav izpildījuši ne programmu ne LBN, bet saņēma pat godalgas ar LAS pārstāvja līdzdalību.
nu tā ir mūžsenā diskusija par LAS atbildību deliģējot savus biedrus vērtēšanai. Kāda jēga no profesionāļā žūrijā, ja vienīgais ko viņš redz ir 3d kvalitāte, ko tad Pasūtītājs ar to lai pēc tam dara- nemainīs jau LBN . Kurš bija no LAS žūrijā? Varbūt ja nejēdz, nākošreiz nav jāpiedāvā darbs žūrijā, lai nečakarē smadzenes ne pasūtītājiem ne dalībniekiem.
Iedvest, ka meta galvenā kvalitāte ir 3D un treknas stafāžas. Tas ir mūžsens veids kā veidot paša ģenialitātei pelēcību un absurdu fonu.
Ja izdosies bibliotēku uzbūvēt kā iecerēts, baušķenieki būs fantastiski ieguvuši, nevajag noniecināt labi padarītu darbu un šoreiz tas tā ir. Man žēl, ja kādu konkursa rezultātu ir aizvainojuši.
ar terminju nebija nekaadas probleemas, ar cenu gan.. 😀 mani programmaa mulsinaaja daudzo mazo lasiitavu skaits, vairaak izskatiijaas peec padomju laiku uzskaites sisteemas… zemes gabals vairaak kaa idiotisks.. pa lielam tur neko citu arii ielikt nevareeja.., un acerieties shis konkurs bija prieksh arhitektuuras entuziastiem…
par prasiibaam…. savaa dziivee nesu redzeejis ne1 projektu kur prasiibas no a lidz z tiktu izpildiitas… visbiezhaak pasuutiitaaja nestabijaas velmes deelj…
Tad viss ir pareizi, entuziasti uzvarēja. Korekti būtu nolikumā brīdināt, ka konkurss amatieriem bez zināšanām bibliotēku tehnoloģijā.
palasot komentārus rodas jautājums- vai tik te nav runa par latvietim tik ļoti tipisko skaudību (?) – šajā gadījumā par to, ka kaimiņzemes kolēģi, ir gatavi strādāt arī tikai (galvenokārt) entuziasma vadīti.
ja latvju celtnieciņi uzcels bibliotēku sav neierasti labā līmenī- manuprāt mazpilsētas cienīgs objektiņš.
Nešķiet gan, ka te skaudība iezagusies. Ja ļausim tik vieglprātīgi tērēs līdzekļus un kājām mīdīt profesijas ētiku un normatīvus, nekad Latvija no atpalicības un diletantu diktatūras neatbrīvosies.