Autoostas konkurss beidzas bez uzvarētājiem

Sanāksmē, atverot aploksnes ar devīzēm, Rīgas starptautiskā autoostas valde, pamatojoties uz konkursa žūrijas komisijas 15. septembra sēdes rezultātiem un konkursa piedāvājumu tehniskās atbilstības izvērtēšanas komisijas 29. septembra iesniegumu, pauda savu lēmumu:

  1. Metu konkursa rezultātā nepiešķirt: pirmo, otro un trešo vietu un nevienu no iesniegtajiem piedāvājumiem neatzīt par Konkursa uzvarētāju, jo pamatnosacījumus pilnībā nav izpildījis neviens no piedāvājumu iesniedzējiem;
  2. Piešķirt veicināšanas prēmijas — katru prēmiju EUR 1 300 apmērā šādiem metu piedāvājumiem ar devīzēm: AR001, AO999, BA178, OO021, JJ950;

Atverot aploksnes ar devīzēm, tika noskaidroti veicināšanas prēmiju ieguvēji:

  • BA178 — Nabito architects and partners un Sudraba arhitektūra (Roberto Ferlito, Reinis Liepiņš, Berta Lerhe)
  • JJ950 —Harijs Alsiņš
  • AR001 — Heima  (Jānis Neiders)
  • OO021 — OUTOFBOX  sadarbībā ar Ainavu projektēšanas darbnīcu ALPS (Pēteris Bajārs, Līga Vanaga, Ieva Lūse, Sabīne Vecvagare, Jekaterina Smirnova, Toms Loris, Ausma Ķibilde, Roberts Sekste, Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Marc Geldof, Krišs Smildzers)
  • AO999 —  SAALS (Rasa Kalniņa, Māris Krūmiņš, Sintija Jonikāne) sadarbībā ar  AS Ceļuprojekts

Jāatgādina arī konkursa žūrijas sastāvs: komisijas priekšsēdētāja Vaira Gromule (AS Rīgas starptautiskā autoosta valdes priekšsēdētāja); komisijas priekšsēdētājas vietniece Regīna Bula (Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora vietniece); komisijas locekļi: Viesturs Brūzis (Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs), Jānis Lejnieks (Rīgas Austrumu izpilddirekcijas projektu vadītājs, arhitekts); Jānis Krastiņš (Latvijas Arhitektu Savienības biedrs, RTU profesors), Uldis Šulcs (Latvijas Būvinženieru savienības biedrs; Latvijas Būvnieku Asociācijas revīzijas komisijas loceklis), kā arī LAS pārstāvji Renārs Putniņš, Aldis Lapiņš un Uldis Bērziņš.

Konkursa rezultāti raisījuši zināmu mulsumu un sarūgtinājumu arhitektu sabiedrībā, raisot pārmetumus žurijai un rīkotājiem, pārmetot tiem neizlēmību un nekompetenci. Līdzīgi kā saistībā ar Jaunā Rīgas teātra konkursu, kura rezultāti plaši tika appsriesti un arī kritizēti arhitektu sabiedrībā,  A4D vērsās pēc īsa komentāra pie konkursa žūrijas, turpmākajās rindkopās pārstātot žūrijas locekļa Renāra Putniņa sacīto.

«Konkursa nosacījumi nebija vienkārši, neapšaubāmi tas bija funkcionāli ļoti sarežģītis uzdevums. Ierobežojumus noteica gan tas, ka autoostas attīstība nav prioritāte ne pilsētai, ne Latvijas Dzelzceļam, gan arī tas, ka Satiksmes ministrija gatavo likumu par autoostu darbību nākotnē, kas paredz uzlikt par pienākumu bez maksas apkalpot piepilsētas autobusu satiksmi. Tāpēc iecerētās pārbūves uzdevums bija, pirmkārt, atrisināt autoostas pašas problēmas, neizejot ārpus autoostas teritorijas. Tādēļ uz konkursa gaitā no dalībnieku puses uzdoto jautājumu, — ko iesākt ar Rīgas vēsturiskā centra plānā iekļauto ideju par dzelceļa uzbēruma pārveidošanu par estakādi, tika atbildēts, ka vipirms jāatrisina konkursa tiešās prasības, taču tiek pieņemti arī priekšlikumi tālākiem soļiem, plašāki pilsētbūvnieciski redzējumi.

Funkcionālās pamatprasības konkursa priekšlikumiem bija, pirmkārt, — optimāla autoostas satiksmes organizācija — autobusu un pasažieru plūsmu shēma, otrkārt, — iespēja autoostai pelnīt, resp. komercplatību izvietojuma koncepcija, apzinoties, ka autoostas tiešie pakalpojumi mūsdienās tai gandrīz nekādu peļņu nenes. Un tikai trešais nosacījums attiecās uz priekšlikumiem ārpus pašas autoostas teritorijas, — neliegt ar savu risinājumu autoostai un vietai attīstīties nākotnē (arī zem dzelzceļa estakādes). Tieši pēc šiem trim kritērijiem žūrija arī vērtēja iesniegtos darbus. Bez tam svarīgs bija arī nosacījums par autoostas darbības nepārtrauktību pārbūves laikā. Diemžēl daudzi darbi vairāk pievērsās plašākām pilsētbūvnieciskām vīzijām, izvirzot populāras idejas (par savienojumiem ar Vecrīgu, kanāla apdzīvošanu), izejot ārpus konkursa teritorijas, taču neatrisinot primāro — satiksmes oprganizāciju. Vai arī darbs, kas citādi šķita veiksmīgs, taču diemžēl nogrieza iespējamo attīstību zem dzelzceļa estakādes.»

Ar veicināšanas prēmijām atzīmētos darbus paredzēts izstādīt apskatei autoostas 1. stāvā.  Tāpat tos plānots pamazām publicēt arī A4D.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000