Pirmdien tika paziņoti Rīgas
autoostas attīstības koncepcijas konkursa rezultāti, kas apbēdinājuši daudzus
no konkursa dalībniekiem, jo žūrijas lēmums
bija godalgotās vietas nepiešķirt, tā kā neviens no septiņiem iesniegtajiem darbiem neapmierina
konkursa pamatnosacījumus.
Sanāksmē, atverot aploksnes ar devīzēm, Rīgas starptautiskā autoostas valde,
pamatojoties uz konkursa žūrijas komisijas 15. septembra sēdes rezultātiem un konkursa
piedāvājumu tehniskās atbilstības izvērtēšanas komisijas 29. septembra
iesniegumu, pauda savu lēmumu:
- Metu konkursa rezultātā
nepiešķirt: pirmo, otro un trešo vietu un nevienu no iesniegtajiem
piedāvājumiem neatzīt par Konkursa uzvarētāju, jo pamatnosacījumus pilnībā nav
izpildījis neviens no piedāvājumu iesniedzējiem; - Piešķirt veicināšanas
prēmijas — katru prēmiju EUR 1 300 apmērā šādiem metu piedāvājumiem ar
devīzēm: AR001, AO999, BA178, OO021,
JJ950;
Atverot aploksnes ar devīzēm, tika noskaidroti veicināšanas
prēmiju ieguvēji:
- BA178 — Nabito architects and partners un Sudraba arhitektūra (Roberto Ferlito,
Reinis Liepiņš, Berta Lerhe) - JJ950 —Harijs Alsiņš
- AR001 — Heima (Jānis Neiders)
- OO021 — OUTOFBOX sadarbībā ar Ainavu projektēšanas darbnīcu ALPS (Pēteris Bajārs, Līga Vanaga,
Ieva Lūse, Sabīne Vecvagare, Jekaterina Smirnova, Toms Loris, Ausma Ķibilde,
Roberts Sekste, Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Marc Geldof, Krišs Smildzers) - AO999 — SAALS
(Rasa Kalniņa, Māris Krūmiņš, Sintija Jonikāne) sadarbībā ar AS Ceļuprojekts
Jāatgādina arī
konkursa žūrijas sastāvs: komisijas priekšsēdētāja Vaira Gromule (AS Rīgas starptautiskā autoosta valdes
priekšsēdētāja); komisijas priekšsēdētājas vietniece Regīna Bula (Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora
vietniece); komisijas locekļi: Viesturs Brūzis (Rīgas pilsētas būvvaldes
Arhitektūras pārvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas
vadītājs), Jānis Lejnieks (Rīgas Austrumu izpilddirekcijas projektu vadītājs,
arhitekts); Jānis Krastiņš (Latvijas Arhitektu Savienības biedrs, RTU
profesors), Uldis Šulcs (Latvijas Būvinženieru savienības biedrs; Latvijas
Būvnieku Asociācijas revīzijas komisijas loceklis), kā arī LAS pārstāvji Renārs
Putniņš, Aldis Lapiņš un Uldis Bērziņš.
Konkursa rezultāti raisījuši zināmu mulsumu un sarūgtinājumu arhitektu
sabiedrībā, raisot pārmetumus žurijai un rīkotājiem, pārmetot tiem neizlēmību
un nekompetenci. Līdzīgi kā saistībā ar Jaunā Rīgas teātra konkursu, kura
rezultāti plaši tika appsriesti un arī kritizēti arhitektu sabiedrībā, A4D vērsās pēc īsa komentāra pie konkursa žūrijas,
turpmākajās rindkopās pārstātot žūrijas locekļa Renāra Putniņa sacīto.
«Konkursa nosacījumi nebija vienkārši, neapšaubāmi tas bija funkcionāli ļoti
sarežģītis uzdevums. Ierobežojumus noteica gan tas, ka autoostas attīstība nav
prioritāte ne pilsētai, ne Latvijas Dzelzceļam, gan arī tas, ka Satiksmes ministrija gatavo likumu par autoostu darbību nākotnē, kas
paredz uzlikt par pienākumu bez maksas apkalpot piepilsētas autobusu satiksmi. Tāpēc
iecerētās pārbūves uzdevums bija, pirmkārt, atrisināt autoostas pašas problēmas,
neizejot ārpus autoostas teritorijas. Tādēļ uz konkursa gaitā no dalībnieku
puses uzdoto jautājumu, — ko iesākt ar Rīgas vēsturiskā centra plānā iekļauto
ideju par dzelceļa uzbēruma pārveidošanu par estakādi, tika atbildēts, ka
vipirms jāatrisina konkursa tiešās prasības, taču tiek pieņemti arī priekšlikumi
tālākiem soļiem, plašāki pilsētbūvnieciski redzējumi.
Funkcionālās pamatprasības konkursa priekšlikumiem bija, pirmkārt, — optimāla
autoostas satiksmes organizācija — autobusu un pasažieru plūsmu shēma, otrkārt,
— iespēja autoostai pelnīt, resp. komercplatību izvietojuma koncepcija,
apzinoties, ka autoostas tiešie pakalpojumi mūsdienās tai gandrīz nekādu peļņu
nenes. Un tikai trešais nosacījums attiecās uz priekšlikumiem ārpus pašas autoostas
teritorijas, — neliegt ar savu risinājumu autoostai un vietai attīstīties nākotnē
(arī zem dzelzceļa estakādes). Tieši pēc šiem trim kritērijiem žūrija arī vērtēja
iesniegtos darbus. Bez tam svarīgs bija arī nosacījums par autoostas darbības nepārtrauktību
pārbūves laikā. Diemžēl daudzi darbi vairāk pievērsās plašākām pilsētbūvnieciskām
vīzijām, izvirzot populāras idejas (par savienojumiem ar Vecrīgu, kanāla apdzīvošanu),
izejot ārpus konkursa teritorijas, taču neatrisinot primāro — satiksmes
oprganizāciju. Vai arī darbs, kas citādi šķita veiksmīgs, taču diemžēl nogrieza
iespējamo attīstību zem dzelzceļa estakādes.»
Ar veicināšanas
prēmijām atzīmētos darbus paredzēts izstādīt apskatei autoostas 1. stāvā. Tāpat tos plānots pamazām publicēt arī A4D.
