Augustā noslēdzās konkurss Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai. Konkursa programma ietvēra gan neviennozīmīgi vērtējamu ikoniskās modernisma būves paplašināšanu, — gan uz ssāniem, gan skatuves daļām, risinot reizē arī akustikas jautājumus, gan koncertzāles dārza teritorijas labiekārtošanu un palīgēkas. Tādejādi konkursa uzdevums bija stipri komplicēts. Par labāko priekšlikumu, gan nepiešķirot 1. vietu, tika atzīts biroja VINCENTS darbs.
Konkursa galvenais uzdevums bija risināt Modra Ģelža projektētās (1959-1963, kopā ar inženieri Andri Biti) vasaras zāles paplašināšanu no 2100 līdz 2900 vietām un — arī pārvēršanu par ziemas koncertzāli. Nu, labi, varbūt ne gluži ziemā lietojamu, bet uzdevums paredzēja zāles abās pusēs plānots izbūvēt atveramas stikla konstrukcijas, kā arī ierīkot energoefektīvu apsildi, — “lai pagarinātu koncertsezonu ārpus vasaras”. Vienlaikus bija prasība, “lai mijiedarbībā ar mūsdienīgiem risinājumiem tiktu saglabāta vasaras koncertzāles kultūrvēsturiskā vērtība un zāles unikālā akustika” kā arī, — lai piedāvātie risinājumi būtu praktiski realizējami, nebūtu sarežģīti vai dārgi apsaimniekojami.”
Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises. Savā darbā pietāti pret vēsturisko būvi ir pauduši MARK arhitekti, atstājot to atvērtu, necenšoties pārvērst par aizstiklotu verandu.
Vēl viens konkurss bez 1. vietas
Konkursa rezultāti ir neviennozīmīgi arī ar to, ka šī ir kārtējā arhitektu sacensībā, kurā it kā ir uzvarētājs, bet nav pirmās vietas. VINCENTA piedāvājums novērtēts ar 2. vietu un 7500 eiro, savukārt trīs citu dalībnieku (MARK arhitekti, ZGT, DUAL arhitekti), kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības piešķirts 4000 eiro maksājums par dalību.
Var censties saprast žūrijas šaubas šādās reizēs, kad tiek pieņemts, ka neviens no piedāvājumiem nav atrisinājis pasūtītāju ieceres pilnībā. Bet reizē tas arī ir viens no faktoriem, kas degradē arhitektūras profesionālo vidi, arhitektūras kultūru kopumā. Tas nereti ļauj pasūtītājam būvprojekta izstrādei izvēlēties kādus pavisam citus projektētājus, ne tos arhitektus, kas bijuši labākie konkursā. Vai arī spiež stipri mainīt uzvarējušā projekta ideju, pieprasot risinājumā integrēt to un šo no citiem projektiem. Rezultātā gadās, ka iegūstam būves, un bieži tās ir vērā ņemamas publiskas ēkas, kuru arhitektūra lepnuma sajūtu neraisa.
Tāpat profesionālo vidi nekādi nestiprina konkursa konsekvences, kad no iepriekš nolikumā paredzētā balvu fonda dalībniekiem tiek izmaksāta tikai daļa. Pret šo lēmumu savu attieksmi pauduši MARK arhitekti, sūtot oficiālu vēstuli Jūrmalas domei.
Ļoti apjomīgs projekts, ļoti. Projekta nostādnes savā ziņā uzlika konkrētus pienākumus tā realizētājiem. Palielināt zāles ietilpību (diezgan strīdīgs priekšlikums, kuru var vienkārši risināt ar komercijā bāzētiem risinājumiem, cenu politiku un koncertu skaitu), kā arī pasūtītājs jau nāca ar savu vīziju, kur ko un kā vēlas. Vīzija, nav slikti, bet tā neļauj pilnvērtīgi atīstīt doto teritoriju. Man personīgi, ietilpības palielinājums nešķiet atbilstošs. Šis objekts ļoti prasās pēc idejiskas pārkārtošanas, ļoti jāsaglabā esošās vērtības un jāuzlabo tas kas nestrādā (skatuves izmērs, piemēram). Un balvu fonda neizlietošana. Tas ir smieklīgi, uz ko mēs taupam. Uz ko? Iekšēja vēlme man bij lai projekts pieskaras… Lasīt vairāk »
Latvijā likumi ļauj izsludināt iepirkumu konkursam ar jebkādiem noteikumiem. Šajā konkrētajā gadījumā prasības zāles skanējumam saturēja neskaitāmas pretrunas un ambīcijas, no kurām galvenā bija prasība meta konkursā iesniegt akustisko aprēķinu neuzprojektēta zāles interjera skanējumam.
Kas tās par tizlām skatītāju vietām sāniņos, bez jebkādas iespējas akustiski ko sadzirdēt. Mēs ko – esam arhitektūras pirmā kursa studenti, kuriem jāapgūst akustikas priekšmets. izskatās kā Degradācija uzņēmusi jaunus apgriezienus. Vēl jau bija iespēja uz kāpas uztupināt kādas vietas, ielikt stikla jumtu, lai caur to viss būtu redzams un izsniegt akustiskās austiņas klausītājiem utt. Jēdzīgu modernisma arhitektūru mēs mākam sabojāt – paskat uz RTU Studentu pilsētiņu – Latvijas Rosola arhitektūras stils un tur pie šprices RTU APF, neviens cits.
Sāpīgi apzināties, ka dabiskā akustika ir kā dekoratīvs elements, ko var nolikumos ierakstīt, lai izskatītos/izklausītos gudri un svarīgi. Mūsdienās ārtelpās notiek daudz un dažādu žanru koncertu un visi bez izņēmuma tiek profesionāli labāk vai sliktāk apskaņoti. Klausītājs ir pieradis pie noteikta skaņas spiediena līmeņa (tautas valodā – skaļuma), lai nebūtu jāpiepūl ausis, piano pianissimo vietas klausoties. Dzintaru koncertzāles ienesīgums ir tv šovi, un citi populārās mūzikas pasākumi – tie visi tiek apskaņoti. Nolikumā bija laipots un neskaidri pateikts, ko tad īsti pasūtītājs vēlas. Par šo un citiem dīvainiem nolikumiem atbildību jāuzņemas kādai personai, kura uzskata sevi par akustikas karali Latvijā,… Lasīt vairāk »
Cik noprotu, esošā akustika ir gandrīz klāt neesoša. Ārtelpas atdalīšana no zāles, protams radīs labāk akustiku, bet telpas konfigurācija labu akustiku neparedz. Zālē esošoe cilvēki, tik lēzenā un nu jau daudz ietilpîgākā zālē visu dzīvo skaņu apēdīs, esošie griestu paneļi ar neveicina akustiku, turklāt to krāsojums, forma un izvietojums ir lieliska sava laika liecība. Akustikas izpēte visdrīzāk bij domāta mērķējot vainu uz kādiem nesasniedzamiem akustiskajiem parametriem vai lai sašaurinātu pieteikties spèjīgu arhitektu loku… apskaņošana būs ejamais ceļš
Skatoties uz translucences pārbagātību vizualizētajos floras un faunas objektos, nāk atmiņā 90-ie gadi…. Autobusa logā iekarināts vimpelis, kurā bija redzams pērtiķis ar cigareti un pudeli: “Пить я буду, но курить не брошу”.