ASV pieredze Rīgai

Kā A4D iepriekš rakstīja, vairākas Rīgas domes amatpersonas oktobrī devās braucienā pa piecām ASV pilsētām, «lai pārņemtu pieredzi arhitektūras, ostu menedžmenta, tūrisma un kultūras attīstības jomā». Viens no delegācijas dalībniekiem — Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe — labprāt piekrita padalīties ceļojumā gūtajā pieredzē.

Jānis Dripe: Vizītei bija izteikts darba raksturs, ko noteikti vērtēju pozitīvi: mūs sagaidīja nevis pilsētu mēri, bet gan cilvēki, kas ikdienā nodarbojas ar plānošanu, līdz ar to bija mazāk formalitāšu. Studējām pilsētvidi, pilsētu spēju sevi pozicionēt pasaulei caur kultūras iestādēm, kultūras tūrismu, arhitektūras pieminekļu aizsardzību, jaunu centru veidošanos pilsētās.

Tā kā šobrīd Rīgā strādājam ar Daugavas kreisā krasta siluetu, bija vērtīgi iepazīties ar ASV pilsētplānotāju pieredzi šajā jautājumā. Brauciena galvenā tēma tomēr bija dažādi kultūras centri ASV lielajās pilsētās — redzēt, kā tie funkcionē, ko tie dod pilsētai. Delegācijas dalībniekos nostiprinājās pārliecība, ka bez nacionālās bibliotēkas, akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja Rīga nevar sevi uzskatīt par Baltijas reģiona metropoli.

Bostona

Bostonas centrā cieši blakus atrodas zemā vēsturiskā apbūve un augstceltnes. Bostonas pilsētplānotāju nostādnes attiecībā uz veco un jauno, gājējiem un transportu ir ļoti tuvas mūsu pārliecībai — respektējot visu vēsturisko, tomēr nelikt šķēršļus šodienas izteiksmei un pilsētas ambīciju apliecinājumam, kas, acīmredzot, ir vertikāls. Daugavas kreisais krasts, jo sevišķi Ķīpsalas dienvidu gals, arī ir šādu pozitīvu ambīciju izpausme.

Bostonu uzskata par vienīgo gājējam piemēroto pilsētu ASV, protams, tas attiecas tikai uz Bostonas centra daļu. Lai izveidotu centram pieguļošo transporta loku, stāvvietas, savienojumus ar centrālo dzelzceļa staciju un lidostu, ieguldīti 30 miljardi dolāru. Autobraucējam, nonākot šajā lokā, ir iespēja ērti novietot automašīnu, un tālākajā ielu tīklā mašīna vairs nav vajadzīga. Ir radīti atbilstoši fiziskie apstākļi, un veikta izglītošanas kampaņa.

Arī Rīgā ir iespēja tādu situāciju realizēt, ja izveidojam Austrumu un Rietumu maģistrāles, un Ziemeļu šķērsojumu. Šis ir pārliecināšanas un audzināšanas jautājums. Jāpārlauž sajūta, ka esmu ticis pie mašīnas un tagad visur piebraukšu. Mums jādod iespēja ērti piebraukt pilsētas centra perimetrā un tālāk jāpiedāvā vai nu labs publiskais transports vai kājām veicams attālums.

Rīgā tirdzniecības centrs Alfa veidojas par pirmo loģisko park&ride punktu — šeit pienāk sabiedriskais transports, un cilvēki to tiešām sāk izmantot. Līdzīgi varētu veidoties park&ride arī Torņakalnā. Tai jābūt privātai iniciatīvai un līdzdalībai arī no pilsētas puses. Lielajiem tirdzniecības centriem stāvvietas ir nepieciešamas jebkurā gadījumā, iedzīvotājiem savukārt interesē tur pieejamie pakalpojumi. Pilsēta spēj uzbūvēt publiskā transporta pievadus un autostāvvietu, bet pakalpojumus tā nenodrošinās. Vēl labāk, protams, ja šo stāvvietu vajag privātam investoram, tad pilsētas atbildība paliek piedalīties, dodot labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai.

Apmeklējām arī Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu, kur redzējām Stīvena Holla projektētās studentu kopmītnes un Frenka Gērija Stata centru. Pirmais ir milzīga pilsētbūvnieciska masa, otrais — formā ļoti sarežģīta arhitektūra. Ir vērtīgi redzēt, ka arhitektūra var būt tik daudzveidīga, lai spētu pieņemt dažādos projektus, ko ierēdņiem ikdienā nākas skatīt.

Čarlstona

Čarlstona atrodas Dienvidkarolīnas štatā, kas ir uz ziemeļiem no Floridas un Džordžijas. Pilsēta nav liela — tajā ir tikai nedaudz vairāk kā simt tūkstoši iedzīvotāju. Čarlstonā koncentrējāmies uz kultūras pieminekļu aizsardzības jautājumiem, pilsētas vēsturiskā centra apskati. Lai gan ēkas ir krietni jaunākas kā Rīgā, vēsturiskās arhitektūras aizsardzības administrācija ir ļoti attīstīta — precīzi sadalīti sabiedrisku fondu, biedrību un valsts iestāžu pienākumi un ietekmes robežas, pastāv dažādas atvieglojumu programmas ēku īpašniekiem. Tiek aprēķināts, kā uzliktie ierobežojumi ietekmē uzņēmējdarbību un piemēroti atbilstoši nodokļu atvieglojumi. Guvām jaunas idejas par to, kādi atvieglojumu principi būtu ieviešami Rīgas vēsturiskajā centrā.

ASV pastāv vairāku līmeņu kultūras pieminekļu reģistri, katrs no tiem piešķir savas atzinības zīmes, kas kā dekoratīvas plāksnītes tiek piestiprinātas pie māju sienām. Cilvēkiem patīk tapt kādā veidā atzīmētiem, izceltiem no pārējo vidus, tas mudina vairāk rūpēties par savu īpašumu. Čarlstonā bieži redzējām ēkas ar vairākām plāksnītēm, kas piešķirtas dažādās kategorijās.

Vašingtona

Vašingtonā apmeklējām Džona F. Kenedija skatuves mākslu centru, tikāmies ar Nacionālās ģeogrāfijas biedrības tūrisma ekspertiem. Jāsaka, šeit bija ieplānots visvairāk oficiālo tikšanos. Vašingtonā vēlreiz pārliecinājos, ka šodienas izaugsmes tendence ir vertikāla, bet tai jābūt nepārspīlētā mērogā un pietiekamā attālumā no pilsētas vēsturiskā centra. Tradicionāli Vašingtona tiek uzskatīta par galvaspilsētu bez debesskrāpjiem, taču upes otrā krastā ir krietna augstbūvju koncentrācija, kas veidojusies tieši pēdējos gados.

Ņūorleāna

Bija interesanti apmeklēt pilsētu, kas atdzimst pēc tik smagas dabas katastrofas. Ņūorleāna nav atgriezusies pie agrākajiem iedzīvotāju skaita rādītājiem un dzīves vibrācijas, bet viss jaunais tiek darīts ar apņemšanos — mēs šeit paliksim, mēs darīsim labāk. Iepriekš izveidotie dambji ūdeni iesprostoja pilsētā, plānotāji un inženieri bija pieļāvuši kļūdas. Tagad, pēc Katrīnas, it kā tiek iets tas pats ceļš, bet sistēma ir daudz drošāka.

Misisipi upes ielokā atrodas slavenais franču kvartāls, kur ēkas rotā tradicionālie balkoni — īstas tērauda mežģīnes, bet turpat blakus slejas augstceltnes — pilsētas amerikāniskā daļa. Ņūorleāna ilgi atturējās no augstceltnēm, bet tagad, kad šis vertikālais akcents ir redzams arī no pilsētas vēsturiskās daļas, tas netraucē, tieši pretēji — tas rada vitalitātes sajūtu.

Ņujorka

Lai gan Ņujorkas mērogs ir pavisam citāds kā Rīgai, mums tomēr ir ko mācīties: Ņujorka ir kā augstceltņu enciklopēdija. Šeit līdzās ir mirdzošais un matētais, caurspīdīgais un smagais, apaļais un kantainais, tievais un druknais. Ņujorkā pastaigājos pa piekrasti, skatoties pāri Hudzonas upei uz Ņūdžersiju. Domājot par Ķīpsalas dienviddaļu un Klīversalu, kur būtu vieta mūsu arhitektūras augstās modes izrādei, uz Ņujorku var raudzīties kā uz augstceltņu piegrieztņu albumu — te viss jau ir izmēģināts.

Otra tēma Ņujorkā — tūrisma veicināšana. Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs ir izvēlējies cilvēku no privātā biznesa, kam uzticēts pierādīt Ņujorku kā tūrisma galamērķi. Lai to panāktu, tiek izmantoti visi pieejamie resursi: gan vājais dolārs, kas, protams, ir tūristiem izdevīgs, gan Ņujorkas populārās personības, gan Metropolitēna opera, gan arhitektūra — katrai tūristu grupai cits pievilināšanas paņēmiens. Irākas kara dēļ ASV kopumā ir zaudējusi vairāk kā 20% tūristu, bet Ņujorka tajā pat laikā pozitīvas kampaņas dēļ ir ieguvusi 9% klāt.

Izmantojām arī apstākli, ka Ņujorkā dzīvo Sigurds Grava, kas man un Pēterim Strancim sastādīja dienas programmu, un vakarā mēs tikāmies, lai redzēto pārrunātu — kas no pilsētplānošanas viedokļa darbojas un kas ne.

A4D: Rīgas Domes pārstāvji nu ir pārliecināti par Nacionālās bibliotēkas, koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību Rīgā. Vai guvāt idejas, kā noskaņot pārējos rīdziniekus par labu to celtniecībai?

Jānis Dripe: Šķiet, ka Latvijā cilvēki vairāk tic nevis profesionālam viedoklim, bet gan tam, kas pateikts televīzijā vai rakstīts avīzē. Masu medijiem ir ārkārtīgi liels spēks, tie formē sabiedrības viedokli. Tā ir liela atbildība, tādēļ mediju vadītājiem jābūt viediem cilvēkiem ar stratēģisku skatu. Tiem profesionāļiem, mūsu kolēģiem, kam ir iespēja publiski izteikties, vienmēr jādomā par visas profesijas prestižu, profesionālā viedokļa skaidrību.

Ja esam izsludinājuši starptautisku arhitektūras konkursu ar pasaules mēroga arhitektu līdzdalību, ja esam līdzīgi komplektējuši žūriju un ieguvuši teicamu rezultātu un prieku par pašmāju arhitektu veiksmi, tad mūsu akadēmiski vistitulētākajam arhitektam Jānim Krastiņam jāuzņemas liela atbildība, publiski apgalvojot, ka uzvarējušais projekts «sagandēs Rīgas vēsturisko centru» un ka «tie ir trakākie murgi, ko vispār var iedomāties, vieta ir absurda». Tā tiek devalvēta sacensības jēga un profesionāļu kolektīvās vienošanās jēga. Mans viedoklis — nevajag likt sevi centrā un domāt, ka arhitektūra kalpo tavām mirkļa sajūtām un citātu krāšņumam. Arhitektūra neapkalpo ne Jāni Dripi, ne Jāni Krastiņu, ne Andi Sīli, ne Andri Kronbergu, mēs visi kalpojam arhitektūrai un profesijas prestižam savā mazajā valstī.

Es domāju, ka mēs varam atlikt ikdienas rūpes kādas lielākas pilsētu un tautu vienojošas idejas vārdā. Vienmēr esmu uzskatījis, ka nacionālā bibliotēka, akustiskā koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs varētu būt vispārnacionāla vienošanās lielas idejas vārdā. Turklāt mums pilsētbūvnieciski ļoti veiksmīgi izdevies šīs trīs būves izvietot vienotā fiziskā telpā, tās ir vienlaicīgi uztveramas, kas ir liela priekšrocība. Es to salīdzinu ar situāciju, kāda ir Toronto ar parlamenta ēku, civilizācijas muzeju un Nacionālo galeriju vai Kopenhāgenu, kur Nacionālā bibliotēka, jaunā teātra ēka, Karaliskā opera un arhitektūras centrs ir uztverami gandrīz vienlaicīgi. Uzlūkojot šīs celtnes, rodas sajūta, ka pilsēta ir vienots, dinamisks un kultūras bagāts organisms.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
27 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Ķēniņš Zaķēniņš

"Mēs visi kalpojam arhitektūrai un profesijas prestižam savā mazajā valstī" (J.Dripe)

Skaisti vārdi, nudie.

Varētu bezmaz marmorā griezt un pie sienas likt, kādā arhitektu namā vai vismaz birojā. Vai arī – slīpiem zelta burtiem uzdrukāt uz LAS biedra kartes vai licences. Lai dies nogrābstās, ja šitais citāts neieies Latvijas arhitektūras vēsturē.

žoržs

Vispirms, paldies pilsētas arhitektam par šādu atskaiti. Vērojumus lasīt pietiekoši interesanti, cerams, pieredze noderēs ar.

<<Rīgā tirdzniecības centrs Alfa veidojas par pirmo loģisko park&ride punktu — šeit pienāk sabiedriskais transports, un cilvēki to tiešām sāk izmantot. Līdzīgi varētu veidoties park&ride arī Torņakalnā. Tai jābūt privātai iniciatīvai un līdzdalībai arī no pilsētas puses.>> – par to Park& Ride, man gan likās, iniciatīvai vispirms tieši no pilsētas jānāk. Alfa gan ir tāds piemērs, kas nejauši sanācis. Bet domāju, ka kopumā šādas lietas un vietas pilsētai jāplāno.

Dr.Ina

Ja angļu valodā „vibrant city” vai „vibrant life” izklausās saprotami un niansējoši, tad tomēr latviski „dzīves vibrācijas” skan, vismaz pagaidām vēl, visai dīvaini.

Arturs Pērkons

Ir labi, ja mērķtiecīgos braucienos gūst atziņas un idejas savu māju sakārtošanai. Mazāk labi, ja minētajos labas plānošanas piemēros netiek pateiktas būtiskas detaļas. J.Dripem drusku samisējies, sajaucot Toronto ar Ottavu, kam negadās… Taču Kopenhāgenas sakarā gribu uzsvērt būtiskas 2 lietas: 1,Karaliskās bibliotēka daļa – Black Diamond ir PIEBŪVE, pie tam 2. kārta, jo pirmā – saukta Slice, bija par mazu. Protams, bija diskusija, vai necelt citur, taču novietne nav nejauša. 2. Operas nams ir celts par privātiem līdzekļiem, iepriekš nopērkot zemi ostas noliktavu teritorijā. Starp citu, izmaksu tāme – 250milj.Ls (2,5 miljardi DKK) varētu kalpot kā kontrolskaitlis tāda tipa būvēm… Lasīt vairāk »

Ints Luters

"…domāju, ka mēs varam atlikt ikdienas rūpes kādas lielākas pilsētu un tautu vienojošas idejas vārdā. Vienmēr esmu uzskatījis, ka nacionālā bibliotēka, akustiskā koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs varētu būt vispārnacionāla vienošanās lielas idejas vārdā. Turklāt mums pilsētbūvnieciski ļoti veiksmīgi izdevies šīs trīs būves izvietot vienotā fiziskā telpā, tās ir vienlaicīgi uztveramas, kas ir liela priekšrocība." Diemzel tikai viena no sim ekam (LMM) ir pat dalejas saistibas ar so telpu kura vinas atrodas. Ja netiek realizeti nopietnas, saistosas atteicibas ar Daugavu (ta dominata elementa taja fiziska telpa kura vinas atrodas), tad sis ekas nebus "tautai vienojosas." Ja nav pozitivas, saudzejosas, un… Lasīt vairāk »

MiksK

Pievienojoties Indras teiktajam, ari es pateicos Evelīnai par laiku un iniciatīvu, kas ieguldīta šādas intervijas/referāta veidošanā. Ja jau runājam par profesionālo atbildību, šāds Jāņa Dripes atreferējums par celojumā gūto pieredzi un tās saikni ar tiešajiem profesionālajiem pienākumiem, būtu labs piemērs ierēdņu atbildības un profesionalitātes jautājumā. Vienīgā vēlme, kas varētu šeit rasties, būtu izvērstāks izklāsts par, teiksim, to, kas tika apspriests ar Sigurdu Gravu. Respektīvi, veidojot šādus ierēdņu pieredzes apmaiņas braucienus būtu nozīmigi, pēc atgriezšanās, veidot analītisku atskaiti, pieredzētajā daloties ar sabiedrību un pamatojot šo celojumu vērtību. Šī publikācija, noteikti, ir uzskatāma par pirmssākumu profesionālisma tradīcijām! Tīri no personīgā viedokļa, priecājos,… Lasīt vairāk »

Konstantīns Karantīns

Piekrītu Mikam, ka tas aizbildnieciski tēvišķais tonis pilsētas arhitekta viedoklī nu gan nebija amerikāniski, bet drīzāk stipri austrumeiropeiski. Viņš ar ir viens no varas pārstāvjiem – tas neattaisno (drīzāk tieši otrādi), bet izskaidro gan. Jo zinot Latvijas sabiedrisko un politisko kontekstu, nekāds pārsteigums jau šāda attieksme nav vis, atceroties , kā atsevišķi valsts valdošās koalīcijas partiju pārstāvji sava straujā reitinga kritumā un valdības krīzē vaino nevis savu neizdarību, prettiesiskos lēmumus, cinismu utt., bet gan „nepietiekošu darbu ar mēdijiem”.

pArt

Problēma ir domāšanas modelī, kad ierēdnis uzskata, ka plašākai sabiedrībai pašai NAV un nevar būt SAVS viedoklis, ka ir kaut kāds no sabiedrības noškirts "profesionāļu" īpaši pareizais viedoklis, un pārējie sabiedrības locekļi spēj domāt tikai nepareizi.

Var jau argumentēt ar ideālismu, taču šābrīža situācijā ir jājautā – kurš to ideālismu ir degradējis – "gudrie valdošie" vai nedefinēta sabiedrība?

/citāts/:

Jānis Dripe: Šķiet, ka Latvijā cilvēki vairāk tic nevis profesionālam viedoklim, bet gan tam, kas pateikts televīzijā vai rakstīts avīzē. Masu medijiem ir ārkārtīgi liels spēks, tie formē sabiedrības viedokli.

rossi

Nu i Dripe! Jūs, glumais Asara skolnieks, varbūt domājat, ka jau esat pārspējis savu skolotāju – vēl ir visai tālu! Gribat, kā veikls politikāņu rokaspuisis, atbildību par 25 gadu garumā vulgāra populisma virzīto un pavirši imitēto ”pilsētbūvniecisko attīstību” un ”nac.kultūras uzplaukumu” novelt uz "profesionāļu kolektīvo vienošanos". Vēl ticami nesanāk ! Vēl krietni jāpavibrē. Un kas tā par tādu institūciju ? Investoru kolēģija? Kam tā kalpo? Kam un kādas rūpes būtu tādēļ jāaizmirst? Jāni, Jūs tak vadījāt protokolu iepriekšējā darba vietā, nevis Patiesības ministriju. Zināšanai: Arhitektūrā, pie kuras kalpiem Jums gribētos būt pieskaitītam, atšķirībā no politikas, nepastāv kolektīva atbildība ir tikai… Lasīt vairāk »

a.s.

Es domāju, ka jāturpina izzināt, pārdomāt un pārrunāt. Būtu labi, ja arī arhitektu mājā būtu kāda "atrādīšana" par ceļojumos redzēto un tā notiktu ne tikai valdei, bet arī citiem – ierindas arhitektiem. Ir tāda sajūta, ka ir izveidojusies plaisa starp labi informētu arhitektu grupu un citiem…Varbūt tomēr vajadzētu atjaunot diskusiju klubiņu?

jtd

Arhitekts arhitektam arhitekts … zināmā mērā tāda ir objektīvā realitāte.

Šis ir labs resurss, taču tā interaktivitāte ir stipri ierobežota, kaut kāda savstarpējā komunikācija notiek tik pāris cilvēkiem paplēšoties komentāros par kādu strīdīgu projektu. Taču iespēja izvirzīt savu jautājumu/problēmu/sāpi [sākot ar jautājumu par kādu autocad fīču, turpinot par komunikācijas pieredzi ar saskaņojošajām institūcijām, beidzot ar "augsto mākslu"] ir ierobežota un pie tam atkarīga no portāla turētāju prāta [sadaļa piezīmes]. Ļoti noderētu brīvā tribīne/forums, tā kā [cik saprotu], šeit ir algots resursa uzturētājs, spama moderēšana nebūtu nekāda problēma.

Mārcis S

Ierosinu a4d ietvaros noorganizēt ringu/forumu par šo braucienu un secinājumiem ar Dripes dalību!

Tas būtu gana plašāk nekā raksts. Un paldies par rakstu, tiešām vietā un gana interesanti sekošana līdzi tādiem ceļojumiem!

Arturs Pērkons

Ir labi, ja mērķtiecīgos braucienos gūst atziņas un idejas savu māju sakārtošanai. Mazāk labi, ja minētajos labas plānošanas piemēros netiek pateiktas būtiskas detaļas. J.Dripem drusku samisējies, sajaucot Toronto ar Ottavu, kam negadās… Taču Kopenhāgenas sakarā gribu uzsvērt būtiskas 2 lietas: 1,Karaliskās bibliotēka daļa – Black Diamond ir PIEBŪVE, pie tam 2. kārta, jo pirmā – saukta Slice, bija par mazu. Protams, bija diskusija, vai necelt citur, taču novietne nav nejauša. 2. Operas nams ir celts par privātiem līdzekļiem, iepriekš nopērkot zemi ostas noliktavu teritorijā. Starp citu, izmaksu tāme – 250milj.Ls (2,5 miljardi DKK) varētu kalpot kā kontrolskaitlis tāda tipa būvēm… Lasīt vairāk »

kaskis

Un koncertzāle tiks celta Rīgā Krasta ielā par privātiem līdzekļiem

Ints Luters

"…domāju, ka mēs varam atlikt ikdienas rūpes kādas lielākas pilsētu un tautu vienojošas idejas vārdā. Vienmēr esmu uzskatījis, ka nacionālā bibliotēka, akustiskā koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs varētu būt vispārnacionāla vienošanās lielas idejas vārdā. Turklāt mums pilsētbūvnieciski ļoti veiksmīgi izdevies šīs trīs būves izvietot vienotā fiziskā telpā, tās ir vienlaicīgi uztveramas, kas ir liela priekšrocība." Diemzel tikai viena no sim ekam (LMM) ir pat dalejas saistibas ar so telpu kura vinas atrodas. Ja netiek realizeti nopietnas, saistosas atteicibas ar Daugavu (ta dominata elementa taja fiziska telpa kura vinas atrodas), tad sis ekas nebus "tautai vienojosas." Ja nav pozitivas, saudzejosas, un… Lasīt vairāk »

MiksK

Pievienojoties Indras teiktajam, ari es pateicos Evelīnai par laiku un iniciatīvu, kas ieguldīta šādas intervijas/referāta veidošanā. Ja jau runājam par profesionālo atbildību, šāds Jāņa Dripes atreferējums par celojumā gūto pieredzi un tās saikni ar tiešajiem profesionālajiem pienākumiem, būtu labs piemērs ierēdņu atbildības un profesionalitātes jautājumā. Vienīgā vēlme, kas varētu šeit rasties, būtu izvērstāks izklāsts par, teiksim, to, kas tika apspriests ar Sigurdu Gravu. Respektīvi, veidojot šādus ierēdņu pieredzes apmaiņas braucienus būtu nozīmigi, pēc atgriezšanās, veidot analītisku atskaiti, pieredzētajā daloties ar sabiedrību un pamatojot šo celojumu vērtību. Šī publikācija, noteikti, ir uzskatāma par pirmssākumu profesionālisma tradīcijām! Tīri no personīgā viedokļa, priecājos,… Lasīt vairāk »

Konstantīns Karantīns

Piekrītu Mikam, ka tas aizbildnieciski tēvišķais tonis pilsētas arhitekta viedoklī nu gan nebija amerikāniski, bet drīzāk stipri austrumeiropeiski. Viņš ar ir viens no varas pārstāvjiem – tas neattaisno (drīzāk tieši otrādi), bet izskaidro gan. Jo zinot Latvijas sabiedrisko un politisko kontekstu, nekāds pārsteigums jau šāda attieksme nav vis, atceroties , kā atsevišķi valsts valdošās koalīcijas partiju pārstāvji sava straujā reitinga kritumā un valdības krīzē vaino nevis savu neizdarību, prettiesiskos lēmumus, cinismu utt., bet gan „nepietiekošu darbu ar mēdijiem”.

pArt

Problēma ir domāšanas modelī, kad ierēdnis uzskata, ka plašākai sabiedrībai pašai NAV un nevar būt SAVS viedoklis, ka ir kaut kāds no sabiedrības noškirts "profesionāļu" īpaši pareizais viedoklis, un pārējie sabiedrības locekļi spēj domāt tikai nepareizi.

Var jau argumentēt ar ideālismu, taču šābrīža situācijā ir jājautā – kurš to ideālismu ir degradējis – "gudrie valdošie" vai nedefinēta sabiedrība?

/citāts/:

Jānis Dripe: Šķiet, ka Latvijā cilvēki vairāk tic nevis profesionālam viedoklim, bet gan tam, kas pateikts televīzijā vai rakstīts avīzē. Masu medijiem ir ārkārtīgi liels spēks, tie formē sabiedrības viedokli.

rossi

Nu i Dripe! Jūs, glumais Asara skolnieks, varbūt domājat, ka jau esat pārspējis savu skolotāju – vēl ir visai tālu! Gribat, kā veikls politikāņu rokaspuisis, atbildību par 25 gadu garumā vulgāra populisma virzīto un pavirši imitēto ”pilsētbūvniecisko attīstību” un ”nac.kultūras uzplaukumu” novelt uz "profesionāļu kolektīvo vienošanos". Vēl ticami nesanāk ! Vēl krietni jāpavibrē. Un kas tā par tādu institūciju ? Investoru kolēģija? Kam tā kalpo? Kam un kādas rūpes būtu tādēļ jāaizmirst? Jāni, Jūs tak vadījāt protokolu iepriekšējā darba vietā, nevis Patiesības ministriju. Zināšanai: Arhitektūrā, pie kuras kalpiem Jums gribētos būt pieskaitītam, atšķirībā no politikas, nepastāv kolektīva atbildība ir tikai… Lasīt vairāk »

a.s.

Es domāju, ka jāturpina izzināt, pārdomāt un pārrunāt. Būtu labi, ja arī arhitektu mājā būtu kāda "atrādīšana" par ceļojumos redzēto un tā notiktu ne tikai valdei, bet arī citiem – ierindas arhitektiem. Ir tāda sajūta, ka ir izveidojusies plaisa starp labi informētu arhitektu grupu un citiem…Varbūt tomēr vajadzētu atjaunot diskusiju klubiņu?

jtd

Arhitekts arhitektam arhitekts … zināmā mērā tāda ir objektīvā realitāte.

Šis ir labs resurss, taču tā interaktivitāte ir stipri ierobežota, kaut kāda savstarpējā komunikācija notiek tik pāris cilvēkiem paplēšoties komentāros par kādu strīdīgu projektu. Taču iespēja izvirzīt savu jautājumu/problēmu/sāpi [sākot ar jautājumu par kādu autocad fīču, turpinot par komunikācijas pieredzi ar saskaņojošajām institūcijām, beidzot ar "augsto mākslu"] ir ierobežota un pie tam atkarīga no portāla turētāju prāta [sadaļa piezīmes]. Ļoti noderētu brīvā tribīne/forums, tā kā [cik saprotu], šeit ir algots resursa uzturētājs, spama moderēšana nebūtu nekāda problēma.

Mārcis S

Ierosinu a4d ietvaros noorganizēt ringu/forumu par šo braucienu un secinājumiem ar Dripes dalību!

Tas būtu gana plašāk nekā raksts. Un paldies par rakstu, tiešām vietā un gana interesanti sekošana līdzi tādiem ceļojumiem!

Ķēniņš Zaķēniņš

"Mēs visi kalpojam arhitektūrai un profesijas prestižam savā mazajā valstī" (J.Dripe)

Skaisti vārdi, nudie.

Varētu bezmaz marmorā griezt un pie sienas likt, kādā arhitektu namā vai vismaz birojā. Vai arī – slīpiem zelta burtiem uzdrukāt uz LAS biedra kartes vai licences. Lai dies nogrābstās, ja šitais citāts neieies Latvijas arhitektūras vēsturē.

žoržs

Vispirms, paldies pilsētas arhitektam par šādu atskaiti. Vērojumus lasīt pietiekoši interesanti, cerams, pieredze noderēs ar.

<<Rīgā tirdzniecības centrs Alfa veidojas par pirmo loģisko park&ride punktu — šeit pienāk sabiedriskais transports, un cilvēki to tiešām sāk izmantot. Līdzīgi varētu veidoties park&ride arī Torņakalnā. Tai jābūt privātai iniciatīvai un līdzdalībai arī no pilsētas puses.>> – par to Park& Ride, man gan likās, iniciatīvai vispirms tieši no pilsētas jānāk. Alfa gan ir tāds piemērs, kas nejauši sanācis. Bet domāju, ka kopumā šādas lietas un vietas pilsētai jāplāno.

indra ķempe

paldies, kolēģei Evelīnai Ozolai par iniciatīvu uzzināt Rīgas pilsētas arhitekta & co dārgo pieredzi!

Dr.Ina

Ja angļu valodā „vibrant city” vai „vibrant life” izklausās saprotami un niansējoši, tad tomēr latviski „dzīves vibrācijas” skan, vismaz pagaidām vēl, visai dīvaini.

Juhanson The Great

Nu, nevajag jau uzreizi tik dogmatiski. Ja jau var būt „dzīves ratiņš”, „dzīves līkloči” un „dzīves viļņi”, kāpēc lai nebūtu „dzīves vibrācijas”? Tas pat skan visai tēlaini.

Es, piemēram, būtu tikai lepns, ja par mani kādreiz sacītu: ”Viņš nodzīvoja ilgu un vibrējošu mūžu.”

27
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x