Arhitektūras egoismu izskauž tīkla domāšana

Arī Sēņu mājas Karostā veidotāju Exyzt + K@2 kolektīvā filozofija māca, cik plakans ir atrauts prātojums par vienu kvalitatīvu būvi salīdzinājumā ar domāšanu kopsakarībās par visos slāņos cilvēkam labvēlīgu vidi.

Vienlaikus un blīvi ne tikai arhitektūras mediji mēģina formulēt atbilstošāko pieeju hierarhijai pilsētvides veidošanā, kā arī pievēršas tās atgriezeniskajai saitei — ietekmei. «Pilsēta nav vienkārši ēku apvienojums, bet gan veids, kā tās ir apvienotas. Būtiskākā ir telpa starp celtnēm: pilsētas telpa. Nozīmīgs ir pilsētas nospiedums uz zemes, nevis siluets,» 51N4E Rīgā. Izstādes Urbanoloģika (pašlaik Andrejsalā) pētījums par pilsētvidi nosakošajām sastāvdaļām meklē norādes tam, ka pilsētu veido ne tikai ēkas, un saka: «Pilsēta būtiski ietekmē tās iedzīvotāju uzvedību un domāšanu.» Tāpat televīzijas Vakara intervijā uzsvēra Meinhards fon Gerkāns: «Arhitektūra vienmēr ir klātesoša. Tāpēc arhitektūra ir medijs, kurš var iedarboties uz cilvēku.»

«Arhitektūra nav bilde, bet vieta, kur dzīvot,» arī Exyzt paveiktā atšķirību starp 10.Venēcijas arhitektūras biennālē izstādītajiem piemēriem atceras Kultūras un informācijas centra K@2 projektu direktore Kristīne Briede. Gluži pretēja nostāja raksta Mežonīgie austrumi autora vērojumam par latviešu arhitektu darba stilu: «Katrs grib strādāt par sevi, nedaloties idejās vai kritikā ar citiem, taču tieši pastāvīga konfrontācija ar citiem arhitektiem ceļ vispārējo līmeni,» redzama arhitektu, mākslinieku un citu radošo profesiju, tostarp — dažādu tautību pārstāvju grupas Exyzt vēlmē saukties par kolektīvu (Collectif Exyzt), nevis organizāciju. Panākumu fenomenu viņi ierauga tieši kolektīvajā darbā.

Šķiet, Exyzt nedala dzīvi realitātes šovos un instalētā ikdienā. Viņi meklē, atrod un rāda tās esamības šķautnes, kur dzīve pati sastopas ar mākslu (dzīvot), kuras dzīvotājs savā rīcībā jauš mākslinieciska fakta klātbūtni un kļūst par tā nesēju skatītājam — arīdzan līdzdalībniekam. Viņiem būtiskākā ir telpa starp cilvēkiem telpā — mijiedarbības veids, kas vieno. Viņi aicina būt utopiskiem un eksperimentēt, jo arhitektūrai var būt nepieciešami pavisam jauni ietekmes instrumenti.

Exyzt kolektīvs sācies no 5 diplomētu arhitektu apvienošanās kaislē uz alternatīvu arhitektūru. Viņus saista dalīšanās pieredzē un zināšanās un citu piesaistīšana tīkla domāšanai. Exyzt paši projektē, ceļ un apdzīvo savus darbus, projektiem vienmēr izvēloties vietas, kuras neregulē nekustamā īpašuma tirgus, nedz sabiedriskā pārvalde, — aizlaistas zemes vai pamestas telpas un tādas neitrālas pozīcijas kā izstādes un festivāli. Līdzšinējā Exyzt darbības ģeogrāfija aptvērusi Eiropas metropoles, aizsniegusi Ņujorku, 2004.gadā noticis kopprojekts arī ar Jauno mediju kultūras centru RIX—C Rīgā, tagad — Liepājas Karosta.

Exyzt un K@2 satikās Rīgā. Videofilma Eiropas vērošana, kā arī interneta informācija par kultūras aktivitātēm Karostā atveda Exyzt līdz Liepājas bijušajai kara pilsētiņai. Jau pēc gada savstarpējas diskusijas ievadīja projektu Sēņu svētki / LabiChampi

Kāpēc sēnes? Pirmkārt, latvieši, kas dzīvo mežos un pārtiek no sēnēm. Otrkārt, latvieši šobaltdien sēņojot aiz nabadzības. Treškārt, Īrijas faktors. Bet tās taču var audzēt un lasīt tepat! Angliskais mushroom pārklāts ar Kalles (K@2 vadītāja Karla Bjoršmarka) ideju par sēnes cepuri ēkas karkasam (Cēsu rotas ielā 2), kas ilgi stāv bez jumta. Karostiešu vārdu spēlēs room aizvieto ar roof — vienu ēkas daļu ar citu, un Exyzt izstrādā koncepciju LabiChampi sēņu fabrikas struktūrai mushroof. Tas līdzinās sēņu puduram, kas no iekštelpas pamatiem izaudzis līdz pārsegumam. Smejot par latviešu sakāmo «jumts aizbrauca», Kalle rāda, ka jumts mēdz atbraukt atpakaļ. Zem tā secīgi bija iepazīstamas sēņu audzēšanas fāzes no micēliju maisa līdz glāzei zupas.

Kalle piekodina, Sēņu māja ir pagaidu mākslas instalācija — celtne festivāla izrādēm, kurā apmeklētājus aizsargķiverēs ielaiž pa grupām, bērnus — tikai gida pavadībā, bet naktīs to apsargā. Aprēķins koka klāja konstrukcijas nestspējai (600 kg/m2) precizēts rūpīgi, taču zāģmateriāla un vētrās kritušo priežu baļķu būves atbilstība būvnormatīviem nav noteikta, nedz oficiāli grāmatota. Sākotnējo domu par sēņu audzēšanu Karostas kvartālu zālājos, kur ziemā virs siltumtrasēm kūst sniegs, gaisā plūstošo enerģiju izmantojot lecektīm, nokāva Liepājas enerģija (agrākais Liepājas siltums) administrācija. Izšķērdību mākslai ziedot nevar. Cilvēki redzēs…    

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
10 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
jeh hura

pilniba piekritu. 1 fazi latvju architekti bus izvilkusi (zurnalu skirstisana un aci bagstisana citam par spikosanu (tradicionala skaudiba)). 2 faze iet pilna spara (parsteigsana ar daznedazadam kleitam (nu kurs kuru)). nu 3 faze, lukosim uz kuru pusi sabiedriba vilks, jo mes jau esam vinas sastavdala, nekas vairak, neesam jau nekadi marsa sutni.

Lelle

Es ļoti un šausmīgi gribēju iet. Visiem teicu, ka jāiet, bet Rīgā gadatirgus, bērniem eksāmeni un visādas citas štelles, turklāt paziņojums par sarīkojumu nāca pavisam un galīgi pēdējā brīdī. Kā parasti. Baigi žēl.

mikausis

cik ilgi PIRMS rīdziniekiem jāuzzina par pasākumu 200 KM ārpus rīgas, lai sakravātu čemodānus? un kad nebūs par ātru, lai neaizmirstu? nabaga franči, nezināja par letiņu gadatirgu…

pArt

Karostas un Kalles menedžēto pasākumu sakarā mani tas pārsteidza 5-6 gadus atpakaļ. Tagad tas ir pašsaprotami tik ļoti, ka pat nav ko komentēt, vienīgi secināt – radošos (nav būtiski, arhitekts vai unisex māxslenieksis) interesē only themselves un nedaudz draugu lietas. Pārējie nekotējas un garlaiko.

KUgis

Es centīšos varbūt vēlāk vēl dažas lietas piekomentēt un, iespējams, arī kādu mazkavlitīvu bildi. Bet šobrīd tikai nopūsties neizpratnē par to, ka, Kallesprāt, diezgan lielajā apmeklētāju barā mēs ar Indru bijām VIENĪGIE latvijas arhitekti. (Lai man piedod kāds, ja tur bija un es to nepazinu vai tumsā nepamanīju- un, lai padod balsi!) Karostas iedzīvotāji un, īpaši- bērni, neskatoties uz savu sociālo izcelsmi vai stāvokli (vai varbūt tieši- pateicoties tiem?) un reizēm ne pārāk smalkajām manierēm ir garīgi daudz atvērtāki piedalīties un pieņemt…citādo, neirāmēto. To, kas radīts no Vietas un Vietai, praktiski- ne no kā. Kurā lielākā daļa ir process, darbs,… Lasīt vairāk »

jeh hura

pilniba piekritu. 1 fazi latvju architekti bus izvilkusi (zurnalu skirstisana un aci bagstisana citam par spikosanu (tradicionala skaudiba)). 2 faze iet pilna spara (parsteigsana ar daznedazadam kleitam (nu kurs kuru)). nu 3 faze, lukosim uz kuru pusi sabiedriba vilks, jo mes jau esam vinas sastavdala, nekas vairak, neesam jau nekadi marsa sutni.

Lelle

Es ļoti un šausmīgi gribēju iet. Visiem teicu, ka jāiet, bet Rīgā gadatirgus, bērniem eksāmeni un visādas citas štelles, turklāt paziņojums par sarīkojumu nāca pavisam un galīgi pēdējā brīdī. Kā parasti. Baigi žēl.

mikausis

cik ilgi PIRMS rīdziniekiem jāuzzina par pasākumu 200 KM ārpus rīgas, lai sakravātu čemodānus? un kad nebūs par ātru, lai neaizmirstu? nabaga franči, nezināja par letiņu gadatirgu…

pArt

Karostas un Kalles menedžēto pasākumu sakarā mani tas pārsteidza 5-6 gadus atpakaļ. Tagad tas ir pašsaprotami tik ļoti, ka pat nav ko komentēt, vienīgi secināt – radošos (nav būtiski, arhitekts vai unisex māxslenieksis) interesē only themselves un nedaudz draugu lietas. Pārējie nekotējas un garlaiko.

10
0
Would love your thoughts, please comment.x