«Kā veidot konstruktīvu dialogu ar ieinteresētajām pusēm? Iesaistīšanas līmenī veiktais darbs pat ļoti atmaksājas.» Dāņu arhitektes Tīnas Sābī aprakstītā metodika* iedzīvotāju ideju izmantošanai apbūvētās vides pārmaiņās apstiprināja pielietoto pārliecību kopējas valodas atrašanai, arhitektūras zināšanās neformāli ievadot vidusskolu jauniešus.
Laikā, kad lietderīga nodarbinātība kļuvusi aktuāla ne tikai no mācībām brīvās vasaras pavadītājiem, īpaši interesants šķita piedāvājums sagatavot programmu triju dienu darbnīcai par tēmu «arhitektūra» Aizputes jauniešiem. Laikā, kad arhitekti pārorientējas no arhitektūras kā ainaviskās un pilsētnieciskās prioritātes masveida producēšanas uz individuālu skatījumu apbūvētās vides veidošanai kopumā — publisko ārtelpu un citus koptelpu strukturējošos elementus izvirzot ja ne pelnītajā plānošanas priekšplānā, tad vismaz obligāto pienākumu sarakstā, vilinošo vārdu «arhitektūra» nomainīju uz «apbūvētā vide» arī novadāmo nodarbību nosaukumā. Līdzīgi kolēģiem, kuri ar grāmatu Kā rodas laba arhitektūra? nepienesa pabiezā izdevumā apkopotas atbildes ievākotajam jautājumam, arī darbnīcā Kā veidojas apbūvētā vide? netika dotas teorētiskas pamācības. Tajā aicināju mazpilsētas vidusskolēnus kopīgi nonākt pie katram aizsniedzamas izpratnes, profesionālo viedokli neviennozīmīgi apmainot ar būvmākslā ieinteresētu, bet neskolotu uztveri.
Kāpēc Aizputē? Sadarbībā tieši ar šo pašvaldību un Sorosa fondu—Latvija biedrībai Next izdevies īstenot projektu IDEA House. Tā mērķis — veicināt jauniešu kļūšanu par nozīmīgu sabiedrības resursu.
Tajā skaitā, sniedzot saturīgu izmantojumu brīvajiem brīžiem — skološanās sezonā, ne tikai vasarīgajās brīvdienās. Teju gadu [no pavisam 10] Aizputes dome apmaksā radošajai iniciatīvai IDEA House atdotās bijušās mākslas skolas koka ēciņas komunālos izdevumus, kā arī atalgo projekta vadītāju, radot priekšnoteikumus daudzpusīgas sabiedriskās domas izveidei mazpilsētnieku jaunākajā daļā.
Atkal nosodoši jāskata Liepājas Karostā notikušais, jo IDEA House darbību nodrošina liepājnieki, kuri dzimtajā pilsētā palika bešā. Kā par novērstu nelaimi nu medijos «pašapmierināti» jālasa, ka beidz pastāvēt kultūras un informācijas centrs K@2. Kultūra Karostā kļuvusi par bomzi! Atšķirībā no Liepājas, kura starptautiskas kultūras dzīves nevalstiskajiem ienesējiem Karostā pārmet telpas neatbilstību un juridiskā pārākumā tās pakļauj iznīcībai pavisam [atņemtās ēkas jau izdemolētas], tā vietā, lai pretimnākoši palīdzētu sakārtot, nākotni noteicošā radošuma mājvietām pamatus paliek Aizputes pārvaldītāji. Jau septīto gadu mazajā Kurzemes pilsētiņā strādā vēl cita radošā grupa, kam rūp profesionālās mākslas attīstība visā Latvijā, — Serde. Kultūras brīvprātību koncentrējošajai Aizputei, kuras izmaiņu mērogu nosaka aptuveni 5000 iedzīvotāju, ir pat pilsētas arhitekts [būvvalde atvērta pirms mēneša]. Tikmēr gandrīz divdesmit reižu vairāk apdzīvoto Liepāju pārrauga 3 administrējoši arhitekti un viens izglītots pilsētplānotājs.
Aizputē nokļuvu pēc dalības Nākotnes pilsētas spēlē Liepājā, ko projekta Radošās pilsētas ietvaros organizēja Britu padome Latvijā, kā arī mediju un biznesa speciālistu pašdarbības seminārā Kāds ir tavs rīcības plāns
nākamajiem 5 gadiem? Abējādi ideju radīšanai izmantoja kopdarbības platformas, pielietojot interaktīvo metodi vai atvērtības tehnoloģiju — sociālo saspēli starp lektoriem un klausītājiem. Jo — jāatgādina! — veiksmīga rītdiena rakstāma tieši kolektīvajā formātā un socialajā sfērā. Darīšanā prieka pēc — galu galā.
Skaidrs — neformāla gaisotne, teicama administrācija un krīzes sildītā tēma par pilsētvidē vienmēr klātesošo apbūvi, kuras vēsturei ir neticami spēcīga loma cilvēka dzīvē un kuras veidošanas nebeidzamajā procesā jāiesaista arī to izprotoša jaunatne, — bija iedvesmojošs sākums. Balstoties pieredzē no līdzdalības jaunas arhitektu vidējās profesionālās izglītības programmas izstrādē iegūstamajai kvalifikācijai Arhitektūras tehniķis Liepājas mākslas vidusskolā, kā arī dažādos profesijas izpētes projektos, darbnīcas Kā veidojas apbūvētā vide? satura salikšanai izvēlējos ieinteresēšanas taktiku. Pirmā bija tematiskās sadraudzēšanās diena ar sulīgi vizualizētām lekcijām un intelektuālām spēlēm, Aizputes un Liepājas dienas plānoju ar piesaistēm pašmāju telpiskajām kvalitātēm un tuvējās lielpilsētas piemēriem.
- Kas ir mājīgs? Iepazīšanās, minot mājību telpā noteicošos 3 faktorus un uzzinot vides veidotāju versijas, izrādot profesionāļa mājokli. Kāds ir ceļš no pasūtītāja līdz ēkai? Tās tipi un daļas. Aizraujoši attēli starptautiskā skatlogā. Kas ir arhitektūra? Tās uzdevums, mērķi un rašanās paņēmieni. Kā atšķirt arhitektūru no vienkārši būvniecības? Nopietnas attieksmes nostiprinājums izklaidējošiem līdzekļiem. Arhitektu pašreklāma, apbūves mārketings, publicitāte un pieejamība, arhitektūra bērniem un tūristiem. Kas ir publiskā telpa? Jēdziens, loma un veidi. Apbūvētās vides atgriezeniskā saite — ietekme un ietekmēšana. Pilsētas un cilvēka mijiedarbība. Pilsētvide un piecas cilvēciskās maņas. Latvijas labākās arhitektūras piecgade — LAS skašu darbi, ieskaitot Aizputes apkārtni. Telpiskās atjautības rotaļas un mīklas. Ievados — jauniešu mutvārdu brīvdomība un secinošas sarunas nobeigumā.
AIZPUTES arhitektūras vēsture — dalībnieku un lektora ilustrētajos stāstījumos. Ekskursija pēc jauniešu vadīta maršruta. Vecpilsētas koka arhitektūras ansamblis — Valsts nozīmes koka pilsētbūvniecības piemineklis, kas iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Arhitektūras zīmējumi un foto. Mazpilsētas plānojuma skice un nozīmīgāko celtņu maketi no plastilīna. Vērojumi plus fantāzijas. Aizstāvēšana. Apbūvētā vide ir liela kolektīva secīgs kopdarbs. Pilsētas attīstības komisijas pārstāves viesošanās IDEA House. Ko veic pašvaldības attīstītāji? Kā pilsētnieks var mainīt pilsētu? Atšķirīgu Aizputes arhitektūras objektu apmeklējums, tiekoties ar saimniekiem. Jaunā katoļu draudzes baznīca [2009, arhitekte Ausma Skujiņa] — sakrāla jaunbūve no lietota materiāla vēsturiskā pilsētvidē. Mākslinieku rezidence Serde — mantoti kārtainas vecbūves iejūtīga pielāgošana mūsdienām, cienot ikvienam laikam raksturīgās namdaru manieres. Viesu nams Lejasraķi [nominācija Pārbūves 2007, arhitekti: Lejnieku projektēšanas birojs, interjers: Agris Padēlis—Līns] — ārpilsētas apbūve gleznainā ainavā ar komforta niansēm interjerā.
- LIEPĀJAS centra jaunākie arhitektūras objekti. Pastaiga un pusdienas pilsētnieciskas kafejnīcas jumta terasē. Arhitekta U.Pīlēna birojs. Kā strādā arhitekts? Darba vide, projektētāju kolektīvs un sadarbības modelis. Šogad apbalvotās Talsu 2.vidusskolas un sākumskolas sporta zāles projekta prezentācija un dokumentācijas sējumu kaste. Ģenplāna, arhitektūras, būvkonstrukciju, inženiertehniskās sadaļas. Konstruktīvie mezgli un tabulas. Liepājas būvvalde. Ko dara galvenais pilsētplānotājs un ko — pilsētas rajona arhitekts? No veloceliņa shēmas pilsētplānā līdz dizaina detaļai labiekārtojumā. Apbūvēto vidi veidojošo situāciju sasaiste vienotā veselumā, nobeidzot ar sākumpunktu.
Pat cilvēkbērns, kurš, ieskatījies plānošanas procesā, saprot, ka ne pa kam arhitektūru nestudēs, ir ieguvums. Tie, kuriem interese pozitīvi saasināta, iepazinuši savu par pielūgsmes pilsētu saukto Aizputi, paceļot acis uz augšu, ieklausoties faktos un kritikā, piemēram, par smuko māju dēvētajam dzīvojamam namam, ieejot tur, kur tepat blakus nav būts, izzinoši apciemojot citādi neinteresējošu, nepamanītu, par izmeklētu vai nepieejamu uzskatītu vietu. Tāpat kā par Aizputes attīstību atbildīgā ierēdne arī šā raksta autore uz radošuma reģionālo centru devās strādāt, nevis brauca uz darbu. Paldies visiem, kas atsaucās!
