Arhitektu nama nākotne — pieci redzējumi

Piecas komandas, kurās pārstāvēti arhitektūras praktiķi,
teorētiķi, studenti, ekonomisti un citu nozaru pārstāvji Nākotnes nama spēles ietvaros izstrādāja piecas dažādas vīzijas
Arhitektu nama pārvērtībai no šobrīd tumšas un noslēgtas vietas par atvērtu,
sabiedrību un profesionāļus uzrunājošu namu. A4D lasītājiem ir iespēja izvērtēt
pirmos idejas aizmetņus un, paužot savu viedokli komentāros, palīdzēt
dalībniekiem izprast sagatavoto koncepciju vājās un
stiprās puses.

    1. Multikrātija

      Pastāvēs, kas drosmīgs būs!

      Idejas par Arhitektu namu nav atdalāmas no šī nama
      apsaimniekotāja un organizācijas (LAS) un no laika, kurā pastāv abi šie
      lielumi.

      21. gadsimtu raksturo mobilitāte; globalizācija; virzība no
      vertikālām struktūrām uz horizontālām, tīklveida; fragmentācija (pa mazākām
      grupām), specializācija; paātrinājums, ātrums, elastība. Papildus tam mūsdienās
      profesija vairs nav primārais kopienu, piederību veidojošais elements. Šajā
      laikā nav efektīvas lielas, centralizētas un hierarhiskas organizācijas, jo ir
      lēna lēmumu pieņemšana, visi nav eksperti par visu.

      Lai nodrošinātu ilgtspēju un jaunu ideju rašanos un
      īstenošanu, nepieciešamas pārmaiņas pārvaldes uzbūvē. Līdz ar to mūsu ideja ir
      jauns PĀRVALDES MODELIS.

      Tas balstās uz:

      • vairākām tematiskajām komunām, piemēram,
        teritoriālplānošana, izglitība, grāmatniecība, restaurācijas jaut. u.c.;
      • šīs komūnas apvieno gan indivīdus, gan
        organizācijas;
      • komūnas ir leģitīmas un tām ir lemttiesības, tās
        ir konsultāciju partneri valstij;
      • komūnas līdera pozīcija tiek ieņemta balsošanā
        un rotācijā (pietiekami bieži mainās);
      • komūnas līderi veido koordinējošo, kopīgo
        platformu (alternatīva pašreizējai LAS valdei un padomei).

      Vara tiek dalīta un līdz ar to dalīta tiek arī atbildiba,
      kas paaugstina motivāciju un interesi darboties.

      LAS māja ir šo komūnu (un to partnerorganizāciju) darbošanās
      platforma — tā ir arī fiziska koprades (co-working)
      telpa; ar 3 galvenajām komponentēm:

      1)      arhitektūras
      nozares diskusijas, debates; zināšanu apmaiņa; politikas apspriešana,

      2)      telpas,
      pakalpojumu, instrumentu apmaiņa, dalīšanās, kopizmantošana,

      3)      piederības,
      attiecību veidošana, socializēšanās.

      Komanda:

      • Kristīne Budže, Pastaiga
      • Miķelis Putrāms, MADE
      • Toms Kalniņš, RTU APF,
        1.kurss
      • Jānis Gavars, Turība,
        2.kurss
      • Ilze Saleniece, Britu
        padome

        2. Pro Open Office

          Arhitektu nams — Pro Open Office

          Esošā situācija — noslēgts nams, kurā atsevišķos kabinetos
          izvietotas dažādas funkcijas — bibliotēka, izstādes, arhitektu biroji, LAS
          administrācija, pasīva kafejnīca, suvenīru veikals un ieeja ar WC priekšplānā.

          Risinājums — radikāla rekonstrukcija — funkcionāla, vizuāla,
          filozofiska. No sadalītas struktūras uz vienotību un veselumu. No statiska,
          tukša un miruša nama uz dzīvu. No tumša uz gaišu un atvērtu.

          Piedāvājam Arhitektu namam pelnīt naudu ar unikālo — ēku.
          Piedāvājam atteikties no funkcijām, kas netiek veiktas labā līmenī, izmantojot
          apkārtnes infrastruktūru — izmantot apkārtnes bibliotēkas, kafejnīcas, izstāžu
          telpas, atbrīvojot Arhitektu namā vietu profesionālās darbības veikšanai — kopā
          strādāšanai, semināriem, LAS funkcijām, sapulcēm, konferencēm.

          Katra telpa Arhitektu namā ir ar augstu lietderību —
          izmantojama ikdienā dažādām vajadzībām. Vietējām un starptautiskām. Namā ir
          pieejama visa veida tehniskā infrastruktūra — wi-fi, darbagaldi, konferenču un semināru aprīkojums. Bezvadu
          situācijā telpas ir viegli adaptējamas, funkcijas un pielietojums — maināms.

          Namam ir pieprasīts telpu izmantošanas grafiks, kurā
          noteiktos laikos un telpās notiek LAS ikdienas sapulces/darbības, pārējie
          pieejami brīvai rezervēšanai. Telpu izmantošana — maksas pakalpojums. Telpas
          var noīrēt uz stundu vai dažām nedēļām. Telpu lietotāji — jaunie profesionāļi
          bez birojiem, pieredzējuši arhitekti, kas laiku pa laikam vēlas mainīt vidi,
          vietējie arhitekti, lai tiktos ar ārvalstu kolēģiem, partneriem, klientiem.

          PRO OPEN OFFICE ir arī konsultāciju centrs un saskarsmes
          telpa, kas pilda arhitektūras vēstniecības funkciju. Tas ir ceļš uz jauna veida
          komunikāciju un nama identitāti.

          PRO OPEN OFFICE ideja ir viegli iesākama, iztīrot un
          atbrīvojot telpas, veicot kosmētisko remontu. To var attīstīt un mainīt,
          reaģējot uz pieprasījumu.

          PRO OPEN OFFICE ir rentabla apsaimniekošanas forma, kas
          darbojas pie nosacījuma, ka ikviena telpa ir iznomājama un piepildāma ar
          funkciju. Idejas realizēšanai nepieciešams kurators ar nelielu komandu, kas
          veic saimniecisko darbību, iznomājot telpas un koordinējot sarīkojumus.

          Komanda:

          • Ieva Zībārte, arhitektūras
            projektu kuratore, Lukabuka
          • Linna Lada Boze,
            arhitektūras studente, RTU APF
          • Mārtiņš Ošāns, arhitekts, MARK
          • Rihards Funts, dizaineris,
            RIJADA
          • Zane Kokina, Eiropas
            biznesa studiju studente, RISEBA

            3. Arhitektu NAMA lietošanas pamācība

              No MĀJAS uz NAMU


              .. jeb kā radīt pašģenerējošu vidi?

              Šīs komandas izstrādātā risinājuma pamatā ir stratēģiska
              atkāpšanās par soli atpakaļ un palūkošanās uz LAS un Arhitektu NAMA reālo
              darbību. Tā vietā, lai neargumentēti piedāvātu jaunas un radikālas idejas,
              risinājums paredz radīt LAS padomei rekomendējošu un sabiedrībai brīvi pieejamu
              tematisku koncepciju — pamācību, kā lietot Arhitektu Namu.

              Esošā situācija

              Arhitektūras un to centru loma, kā arī to attīstības virzība
              nākotnē (gan globāli, gan lokāli) ir pakļauta dažādiem izaicinājumiem. Tie skar
              jautājumus par arhitekta (kā mediatora) un Latvijas gadījumā — Arhitektu NAMA
              (kā platformas) būtību un savstarpējo interakciju, kas, kopā ņemot, ir process,
              kura laikā kolektīvā apziņa tiek realizēta lietojamā vidē. Ir skaidrs, ka pastāvošā situācija, kurā arhitektu darbs ir
              nodalīts no sabiedrības un otrādi, nav iespējama savstarpēja, harmoniska
              integrācija — iekļaušanās.

              Vēlamā situācija

              Ir nepieciešams skaidri definēt LAS MĀJAS izmantošanas
              iespējas, lai tā pārtaptu par notikumu vietu — Arhitektu NAMU!

              Veicinot uz kulturālām attiecībām balstītu arhitektu un
              sabiedrības sadarbību, veidosies pašģenerējoša vide, kurā norisinās pastāvīga
              un nemitīga ideju apmaiņa, realizējoties atgriezeniskās saites principam.

              Ilgtermiņa
              prioritātes

              Arhitektu NAMA virsuzdevums ir pašģenerējošas vides
              radīšanas veicināšana, definējot ilgtermiņa prioritātes. Tās būtu jāskata kā
              savstarpēji saistītas ekonomikas, sociālās, kultūras un vides dimensijas.
              Ilgtermiņa prioritātēm ir izvirzīti konkrēti rīcības virzieni, kas paredz praktiskas
              metodes un instrumentus.

              Risinājums

              Izstrādājama koncepcija, kas rekomendē iespējamos lietojuma
              veidus un iespējas, kā arī to ieviešanu un uzturēšanu. Dokuments veidojams
              viegli lasāmā un visām ieinteresētajām pusēm saprotamā valodā, lai nākotnē būtu
              izmantojams par pamatu lēmumu pieņemšanai un sabiedrības iekļaušanai.

              Diskusija

              Definējot realizējamas metodes un instrumentus, paredzēts
              atbildēt uz jautājumu, vai Arhitektu NAMS ietilps esošajā LAS MĀJĀ?

              Komanda:

              • Zane Kalniņa, arhitektūras
                studente
              • Mārtiņš Jurkāns, ekonomikas
                students
              • Ilze Didrihsone, 1.618
              • Agnese Kleina, DEKO
              • Jānis Ķīnasts, LaB+371

                4. Arhitektūras kvartāls

                   Mēs piedāvājam
                  izveidot Arhitektūras kvartālu starp Arhitektu namu (Torņa iela 11 un 15), LAS
                  piederošo ēku Trokšņu ielā un Arhitektūras muzeju — vietu Rīgā ar spēcīgu
                  identitāti — arhitektu paaudžu komunikācijas platforma, atraktīvi apdzīvota
                  publiskā telpa un atvērts nama 1. stāvs. Ko vajadzētu darīt?

                  (1) atrast spēcīgu, profesionālu «kurbulētāju» jeb kuratoru,
                  kas ieturētu vienotu, taču atvērtu stilu kvartāla sociālajās, kultūras un
                  mākslas aktivitātēs;

                  (2) izveidot profesionāļu — studentu kontaktbiržu, veicināt
                  meistars – māceklis zināšanu pārņemšanas metodi;

                  (3) Trokšņu ielas ēkā izveidot atvērtā tipa biroju
                  arhitektūras studentiem, kas nevar atrast vietu augstskolā, praktizējošiem
                  arhitektiem, kas vēlas strādāt neformālākā gaisotnē un ļauties komunikācijai ar
                  studentiem vai tikties ar pasūtītāju, kolēģiem u.c.;

                  (4) apvienot Arhitektu nama un muzeja resursus un kultūras
                  programmu;

                  (5) ar pilsētkomunikācijas, infografikas efementiem veidot
                  fizisku Arhitektu nama un muzeja saikni, kā arī apvienot resursus; 

                  (6) «eņģeļu» veikaliņu aizvietot ar arhitektu kafejnīcu, LAS
                  biedriem un studentiem nodrošinot atlaides;

                  (7) netikai ēkas «saturs», bet tieši vide, kādu tā veido ap
                  sevi rada īsto piederības un identitātātes sajūtu. Veidot Trokšņu ielas
                  pilsēttelpu, kā pagalmu, kurā ļaut vaļu radošām instalācijām un performancēm,
                  atstāt formalitāti ēkas parādes durvīm.

                  Komanda:

                  • Toms Kokins, arhitekts,
                    FYU
                  • Gunita Kuļikovska, arhitektūras
                    projektu kuratore, LAIC
                  • Helvijs Savickis, arhitektūras
                    students Vīnes Mākslas akadēmijā
                  • Rolands Puhovs, sabiedrisko
                    attiecību speciālists, BIROJNĪCA idejas autors

                  5. Atvērt!

                  1. stāva publiskā
                  telpa

                  • Caurredzamība

                  Panākt vidi, kura piesaista apmeklētājus,
                  radīt pieejamību

                  No Torņu ielas ieejas arhitektu nams nav
                  piesaistošs, un tas nerada publiskas telpas tēlu, kas ir iemesls arī
                  apmeklējuma mazajam procentam, mūsu priekšlikums ir veikt, durvju nomaiņu pret
                  stiklotām automātiskām durvīm. Kā arī atklāt telpas raksturu un
                  funkcionalitāti  atbrīvojot logus no
                  iekšpuses noņemot priekšā esošo garderobes apjomu to pārvietojot uz ne tik
                  publisku vietu ieviešot skapīšu sistēmu.

                  • LAS iziet uz ielas

                  Torņu iela ir atsaucīga no pārredzamības
                  viedokļa, tāpēc LAS uz tās varētu izvietot dažādus objektus, kas piesaistītu
                  cilvēkus, piem. informatīvus plakātus, kompozicionālus veidojumus, iespējams
                  pat terasi vai kādu citu kompozicionālu objektu.

                  • Mikrorajona cepumi

                  1. stāvā plānots ierīkot kafejnīcu, kas
                  piesaistītu papildus līdzekļus LAS darbībai. Kafejnīcas pamatnodarbošanās
                  nebūtu  kafijas un cepumu tirdzniecība,
                  bet gan profesionāla nozīme, kā piem. arhitektūras grāmatu tirdzniecība, info
                  lete, un darbinieks, kas varētu  gan
                  pārdot arh.  grāmatas, uztaisīt kafiju un
                  izcept «mikrorajona» cepumus

                  • Spēļu vieta

                  Šajā stāva, būtu arī vieta atvēlēta bērniem,
                  kuru vecāki būtu ieradušies uz kārtējo LAS sēdi, vai uz tikšanos ar pasūtītāju.
                  Tās būtu spēles netieši saistītas ar arhitekta profesiju.

                  Stāvu sadalījums

                  Pārējos stāvos nozīmīgs šķiet telpu sadalījuma raksturojums.
                  2. stāvā tiktu radīts mainīgs publisks saturs. piem. telpu izīrēšana, sēdes,
                  tikšanās, bet trešais un ceturtais stāvs iegūta privāta stāva saturu , kur
                  notiktu dažādas arhitektu privātas tikšanās ar pasūtītājiem, citiem profesijas
                  pārstāvjiem un tam līdzīgi.

                  Komanda:

                  • Daina Mežecka, Ziemeļu
                    ministru padomes birojs latvijā
                  • Evelīna Ozola, arhitekte
                  • Mārtiņš Smilts, RTU APF
                    students
                  • Matīss Pļuskis, Ekonomiksas
                    students
                  • Raimonds Saulīts, arhitekts

                    Dalīties ar ierakstu:

                    Pievienot komentāru

                    avatar
                    10000