RISEBA pasniedzēja saņem Kopenhāgenas arhitektūras balvu

Pagājušajā nedēļā notika ikgadējā Kopenhāgenas
arhitektūras balvas ceremonija, kurā par 2011. gada labāko publisko ēku tika
atzīts Ziemeļrietumu rajona kultūras centrs un bibliotēka. Ēkas
autori ir RISEBA augstskolas Arhitektūras studijas vadītājas Vanesas Mirjamas Karlovas
(Vanessa Miriam Carlow) birojs COBE sadarbībā ar biroju Transform.

Balvu (Gode
og smukke bygninger i Københavns Kommune
), kuras mērķis
ir rosināt arhitektus un viņu pasūtītājus radīt inovatīvu un mūsdienīgu
arhitektūru, Kopenhāgenas pašvaldība pasniedz kopš 1902. gada.

Atraktīvā ēka Bispjebergas pakalna virsotnē Kopenhāgenas
Ziemeļrietumu rajonā (Nordvest) ir
kļuvusi par pirmo šāda veida integrēto kultūras centru un bibliotēku Dānijā. Ēka
ietver vairākas bibliotēkas, plašas sanāksmju telpas, kafejnīcu un foajē, kā
arī datorstudiju. Izsludinot konkursu topošajai ēkai, nolikumā bija teikts, ka tās
mērķis ir izveidot unikālu ietvaru kultūras refleksijai un attīstībai, kas raisītu
enerģiju un stiprinātu kopienas dzīvi. Kopenhāgenas pilsēta jauno kultūras namu
plānoja kā Bispjebergas apkaimes pulcēšanās vietu, kam būtu nozīmīga mezgla
potenciāls visa multietniskā un daudzveidīgā Ziemeļrietumu rajona mērogā. Ēka
jau  ir kļuvusi par vietzīmi, stiprinot apkaimes identitāti.

Jaunā ēka ir paplašinājums jau esošai kultūras
iestādei. Kultūras nama programma apvieno četras dažādas institūcijas: atsevišķas
bibliotēkas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, kā arī koncertzāli. Šīs
četras funkcijas ir sakrautas viena uz otras kā grāmatu kaudze. Katra «grāmata»
ir pasaule par sevi, ar atšķirīgu interjeru un mēbelējumu. Telpas starp grāmatām
ir zonas elastīgai izmantošanai, radot dažādas sakarības starp atvērtajām un
slēgtajām telpām. Atvērto telpu noskaņu un saturu nosaka saistītais konteksts,
kamēr slēgtās telpas ir pilnībā inscenētas vietas.

Ēkai ir divas
ieejas — no ziemeļiem un dienvidiem, ļaujot foajē un zonai starp esošo ēku un
jauno piebūvi darboties apkaimē kā pilsētnieciskai pasāžai. Kultūras nama augšā
novietota koncertzāle, — jaudīgais objekts, kas it kā met izaicinājumu gravitācijas
likumiem, piedāvā lielisku skatu uz Kopenhāgenu un rada apjomīgas cilvēku plūsmas
vestibilā un kāpnēs, rosinot dzīvību visā ēkā.

Dalīties ar ierakstu:

68
Pievienot komentāru

avatar
10000
20 Komentāru pavedieni
48 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
3 Komentāru autori
Ingurds LazdiņšMantens DevrīntsMiks KārkliņšIngurds LazdiņšMantens Devrīnts Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Kārlis
Guest
Kārlis

Lūk, šī ir mana pasniedzēja!

KP
Guest
KP

mana arī 🙂

Kārlis
Guest
Kārlis

Lūk, šī ir mana pasniedzēja!

KP
Guest
KP

mana arī 🙂

kri_
Guest
kri_

ļoti patīk – viss – arhitektūra,interjers. viss viss. iedvesmojoši

novērotājs
Guest
novērotājs

nu, nu – lēnāk pār tiltu!

ja fasādē tās metāla mežģīnes vēl būtu kaut cik pieņemamas, tad interjerā to pielietojums rādās stipri vien mehānisks, un drīzāk rada tādu kā cietuma atmosfēru

robustais iekštelpu tukšums un detaļu un nianšu neesamība to tikai pastiprina

V
Guest
V

cietuma atmosfēra interjerā?

iekštelpu tukšums?

nianšu neesamība?

vai tik to nesaka rtu cilvēks.

novērotājs
Guest
novērotājs

kā tad savādāk lai nosauc attēlos redzamo iekštelpas noskaņu?!

jāsaka, ka man kā arhitektam nav skaidra arī motivācija, kāpēc fasādes parupjo mērogā režģi par katru cenu vajadzēja "ielocīt" ēkas klucīšu iekstelpas plakņu apdarē, un vēl arī tajās margās….. Kāds baigi starā par to???

V
Guest
V

ja to nejautātu bietes balvas ieguvējs un ādažu ciematu projektētājs, tad es varbūt atbildētu

novērotājs
Guest
novērotājs

?????? ar sevi sarunājies?!

ko tāds puktīgs? tā Jūs, jaunais cilvēks, pie arhitekta diploma nekad arī nenonāksiet..

Kārlis
Guest
Kārlis

Nu kā redzi šo balvu sauc Kopenhāgenas arhitektūras balva, un ja nesalasija, tā ir atzīta par 2011. gada labāko publisko ēku. Dānija ir ar senām arhitektūras un dizaina tradīcijām, otrkārt pie šādas arhitektūras ir jāpierod padomju laika ierūsējušām actiņām.

novērotājs
Guest
novērotājs

Tā kā neesmu bietes balvas ieguvējs, ne arī ciematus Ādažos projektējis – labprāt dzirdētu Jūsu argumentus par labu metāla režģu estētikai iekštelpā. Mans arguments būtu, ka telpa, līdzīga komentāro augstāk pievienotajai attēlā pa labi, būtu visai atbilstoša, piemēram, viena jauna, mūsdienīga cietuma sportazālei. Savukārt, attēlā pa kreisi acīmredzami pietrūkst interjera detalizācijas cilvēciskā mērogā – nav pakārtoto iekārtojuma elementu, nav taustāmu, savstarpēju kompozīciju veidojošu virsmu, faktūru, tonalitāšu – tikai restes un režģi monohromā tonī. Ar ko vēl tas varētu asociēties, ja ne ar ieslodzījumu? PS. Kaut cik analizējamu izteikumu kultūra, veselīga spriestspēja un spēja savus argumentus formulēt izsekojamā veidā līdz šim… Lasīt vairāk »

losangelos
Guest
losangelos

Nu gan. Vai tad nezini, ka cietuma un koncentrācijas nometnes baraku estētika ir modes kliedziens jau kādus gadus 10. Parasti tam piemēro apzīmējumu "konceptuāli". Šī stila adepti ir sajūsmā, piemēram, par Salaspils memoriālu (kas tiešām ir izcils), un tiecas panākt līdzīgu formu valodu un noskaņas arī privātmāju, bibliotēku un bērnudārzu arhitektūrā. Viss pārējais, attiecīgi, "nav konceptuāli", vismaz nav manīts, ka šādu apzīmējumu izmantotu, aprakstot citādas estētikas objektus. Bet kurš gan negrib būt "konceptuāls" – visi grib, pretējā gadījumā – riskē dabūt bieti

novērotājs
Guest
novērotājs

paldies par skaidrojumu 😉 tā jau apmēram arī domāju.. Starp citu – manuprāt, šīs ēkas galvenais spēks ir būvmasu un ēkas atsevišķo stāvu īpatnējājā kārtojumā (kas pats par sevi gan arī nav nekāds jaunums pasaules arhitektūras ainavā), proti – stāvu apjomi pamīšus traktēti kā vairāk vai mazāk noslēgtas kastes pretstatā pilnīgi atklātām, caurskatāmām, tikai ar perimetrāla rakstura lentveida vitrīnām norobežotām "lieltelpām". Šāds kompozicionālais paņēmiens, šķiet, dematerializē jaunās daudzstāvu piebūves masīvumu, pretstatā vēsturiskajam apjomam; veido patīkamu atsevišķo dažādo stāvu būvapjomu kompozīciju – kā krāvumu; efektīvi nojauc tik ierasto un banālo 4-stāvu ēkas-klucīša semantiku – "viena fasādes plakne, 4as logu rindas pa… Lasīt vairāk »

laura
Guest
laura

Vai Tev liekas, ka ja tā ir Dānija ar tradīcijām arhitektūrā, tad tas ir viennozīmīgi ģeniāls darinājums, tikai tādēļ vien? Tās "padomju actiņas" man liekas ir modrākas par tām, kas šobrīd sajūsmā ieplešas par katru ārzemju modes spiedzienu, lai cik diskutabls tas arī nebūtu.

V
Guest
V

padomju actiņas ar rtu dvašu var skatīties uz purvciema apbūvi un priecāties

kri_
Guest
kri_

ļoti patīk – viss – arhitektūra,interjers. viss viss. iedvesmojoši

novērotājs
Guest
novērotājs

nu, nu – lēnāk pār tiltu!

ja fasādē tās metāla mežģīnes vēl būtu kaut cik pieņemamas, tad interjerā to pielietojums rādās stipri vien mehānisks, un drīzāk rada tādu kā cietuma atmosfēru

robustais iekštelpu tukšums un detaļu un nianšu neesamība to tikai pastiprina

V
Guest
V

cietuma atmosfēra interjerā?

iekštelpu tukšums?

nianšu neesamība?

vai tik to nesaka rtu cilvēks.

novērotājs
Guest
novērotājs

kā tad savādāk lai nosauc attēlos redzamo iekštelpas noskaņu?!

jāsaka, ka man kā arhitektam nav skaidra arī motivācija, kāpēc fasādes parupjo mērogā režģi par katru cenu vajadzēja "ielocīt" ēkas klucīšu iekstelpas plakņu apdarē, un vēl arī tajās margās….. Kāds baigi starā par to???

V
Guest
V

ja to nejautātu bietes balvas ieguvējs un ādažu ciematu projektētājs, tad es varbūt atbildētu

novērotājs
Guest
novērotājs

?????? ar sevi sarunājies?!

ko tāds puktīgs? tā Jūs, jaunais cilvēks, pie arhitekta diploma nekad arī nenonāksiet..

novērotājs
Guest
novērotājs

Tā kā neesmu bietes balvas ieguvējs, ne arī ciematus Ādažos projektējis – labprāt dzirdētu Jūsu argumentus par labu metāla režģu estētikai iekštelpā. Mans arguments būtu, ka telpa, līdzīga komentāro augstāk pievienotajai attēlā pa labi, būtu visai atbilstoša, piemēram, viena jauna, mūsdienīga cietuma sportazālei. Savukārt, attēlā pa kreisi acīmredzami pietrūkst interjera detalizācijas cilvēciskā mērogā – nav pakārtoto iekārtojuma elementu, nav taustāmu, savstarpēju kompozīciju veidojošu virsmu, faktūru, tonalitāšu – tikai restes un režģi monohromā tonī. Ar ko vēl tas varētu asociēties, ja ne ar ieslodzījumu? PS. Kaut cik analizējamu izteikumu kultūra, veselīga spriestspēja un spēja savus argumentus formulēt izsekojamā veidā līdz šim… Lasīt vairāk »

Kārlis
Guest
Kārlis

Nu kā redzi šo balvu sauc Kopenhāgenas arhitektūras balva, un ja nesalasija, tā ir atzīta par 2011. gada labāko publisko ēku. Dānija ir ar senām arhitektūras un dizaina tradīcijām, otrkārt pie šādas arhitektūras ir jāpierod padomju laika ierūsējušām actiņām.

laura
Guest
laura

Vai Tev liekas, ka ja tā ir Dānija ar tradīcijām arhitektūrā, tad tas ir viennozīmīgi ģeniāls darinājums, tikai tādēļ vien? Tās "padomju actiņas" man liekas ir modrākas par tām, kas šobrīd sajūsmā ieplešas par katru ārzemju modes spiedzienu, lai cik diskutabls tas arī nebūtu.

V
Guest
V

padomju actiņas ar rtu dvašu var skatīties uz purvciema apbūvi un priecāties

losangelos
Guest
losangelos

Nu gan. Vai tad nezini, ka cietuma un koncentrācijas nometnes baraku estētika ir modes kliedziens jau kādus gadus 10. Parasti tam piemēro apzīmējumu "konceptuāli". Šī stila adepti ir sajūsmā, piemēram, par Salaspils memoriālu (kas tiešām ir izcils), un tiecas panākt līdzīgu formu valodu un noskaņas arī privātmāju, bibliotēku un bērnudārzu arhitektūrā. Viss pārējais, attiecīgi, "nav konceptuāli", vismaz nav manīts, ka šādu apzīmējumu izmantotu, aprakstot citādas estētikas objektus. Bet kurš gan negrib būt "konceptuāls" – visi grib, pretējā gadījumā – riskē dabūt bieti

novērotājs
Guest
novērotājs

paldies par skaidrojumu 😉 tā jau apmēram arī domāju.. Starp citu – manuprāt, šīs ēkas galvenais spēks ir būvmasu un ēkas atsevišķo stāvu īpatnējājā kārtojumā (kas pats par sevi gan arī nav nekāds jaunums pasaules arhitektūras ainavā), proti – stāvu apjomi pamīšus traktēti kā vairāk vai mazāk noslēgtas kastes pretstatā pilnīgi atklātām, caurskatāmām, tikai ar perimetrāla rakstura lentveida vitrīnām norobežotām "lieltelpām". Šāds kompozicionālais paņēmiens, šķiet, dematerializē jaunās daudzstāvu piebūves masīvumu, pretstatā vēsturiskajam apjomam; veido patīkamu atsevišķo dažādo stāvu būvapjomu kompozīciju – kā krāvumu; efektīvi nojauc tik ierasto un banālo 4-stāvu ēkas-klucīša semantiku – "viena fasādes plakne, 4as logu rindas pa… Lasīt vairāk »

vārds
Guest
vārds

Maketā vienam klucītim tāds plakns stikla jumts – interesanti, kā tas reālajā ēkā funkcionē, es domāju – saule, nokrišņi, sniega slodze….. Varbūt tomēr aizstāts ar kādu citu risinājumu?

vārds
Guest
vārds

Maketā vienam klucītim tāds plakns stikla jumts – interesanti, kā tas reālajā ēkā funkcionē, es domāju – saule, nokrišņi, sniega slodze….. Varbūt tomēr aizstāts ar kādu citu risinājumu?

KP
Guest
KP

tas ir ļoti vienkārši – katram sava gaume, bet zinot to, ka Dānijā ir kritiskā masa ar radošajiem prātiem (G.McDonald), tad nu var kļūt par vērotāju šim objektam, uzdodot jautājumus, kādeļ ir šāds risinājums – spēt atrast motivāciju šiem elementiem!_iespējams, ka tas mums atklāj šo to jaunu metodikā kā savienot inside ar outside!

KP
Guest
KP

tas ir ļoti vienkārši – katram sava gaume, bet zinot to, ka Dānijā ir kritiskā masa ar radošajiem prātiem (G.McDonald), tad nu var kļūt par vērotāju šim objektam, uzdodot jautājumus, kādeļ ir šāds risinājums – spēt atrast motivāciju šiem elementiem!_iespējams, ka tas mums atklāj šo to jaunu metodikā kā savienot inside ar outside!

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

Iespējams, svarīgākais, ko no Vanessas Miriamas un COBEs varētu mācīties, ir apjomu radīšanas metode, kāda pēdējā laikā ir moderna – ar saviem pirmsākumiem OMAā (R.K.vadībā), līdz perfekcijai izkopta BIGā (B.I. interpretācijā, lai gan saknes tā pat no OMAs:), un kuru ievērojami veiksmīgi un konsekventi pielietota Carlovas darbos (skat.mājas lapu COBEi) http://www.cob…ct/the-library Bibliotekas piebūve ir spilgts un visādā ziņā veiksmīgs šīs metodes pielietojuma piemērs. Par Interjera detalizāciju un citām niansēm, protams, var diskutēt, taču nenoliedzama ir ēkas proporcionalitāte, labs funkcionālais risinājums, opozītā saspēle ar vēsturiskajiem apjomiem, arī fasāžu niansēts izveidojums – ar savu "plaknes dziļumu" (daudzplākšņainību) un konsekventiem fasāžu tehniskajiem un… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

starp citu – vai šai konkrētajai "metodei" ir jau izgudrots un atzīts arī kāds atpazīstams apzīmējums?

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

ir, ir…programmISMS 🙂

Pēc būtības gan…visas sankes šai skolai ir meklējamas Rema the Downtown Athletic Club. Tas, ka mēs te esam "pieprecējuši" klāt tādu kā "Frankenšteinu" (H&DeM VS 50’to gadu modernisma "Caurspīdīguma" spēles) ir Spāņu manierisma "dāvana". Galu galā…projekts pēc satura un fasādēm atsrādāc visu pasaules teorētisko sasniegumu kanonu ietvaros. Vai ir kādi iebildumi pret to, ka cilvēks salicis punktiņus uz visiem "i"?

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

metode un tās rezultāts

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

un tikai niecīgs ieskats pasaules kontekstam

http://www.e-a…_w151010_1.jpg

Māra
Guest
Māra

Ou, iedvesmojošs formulējums!

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

kas tieši domāts?

Māra
Guest
Māra

"metode mūsdienās = stils senatnē"

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

jauki, ka par to runājam. uzskatu, ka stilu definīcijas izdomātas klasifikācijas ērtības pēc, bez tam arī, jo senajos gadsimtos atsevišķās teritorijās un noteiktos laika posmos pielietotās būvniecības metodes un stils bija ievērojami monolītas – objektīvu iemeslu pēc – gan dēļ ģeogrāfiskās nošķirtības, gan komunikācijas ierobežotības, gan atšķirīgiem attīstības līmeņiem utt. Tad lūk – mana teorija ir, ka, tā kā mūsdienās identificēt un klasiski nodefinēt atsevišķus aktuālos stilus ir gandrīz neiespējami, un arī bezjēdzīgi (ja godīgi), tad jebkādas iespējamās klasifikācijas labad būtu jāatzīst, ka atsevišķo arhitektu vai sabiedrisko kopu būvmākslas profesionālos rokrakstus būtu jēdzīgi klasificēt drīzāk PĒC TO METODES. T.i. –… Lasīt vairāk »

Līga Knēziņa
Guest
Līga Knēziņa

Ingurd, paldies par gudro atbildi 🙂 , jo tā jau ir – katrs autors individuāli atrod sev piemērotāko veidu, kā tikt galā ar uzdevumu un radīt. Katrs veido savu metodi, mācoties no autoritātēm, kolēģiem, pasniedzējiem un galu galā nonākot pie sava darba radīšanas veida.

slepenais stils
Guest
slepenais stils

varētu būt arī brutālisms vai cinisms…

slepenais stils
Guest
slepenais stils

varētu būt arī brutālisms vai cinisms…

jonis
Guest
jonis

… ir no pasaules konteksta, kādu Latvijā nu nevajadzētu pozitivizēt vai klonēt. Mēs ļoti labi varētu iztikt ar Birkerta organiskās arhitektūras metodoloģiju, kas protams nav no vieglajām, jo prasa padziļinātu pieeju radošajam procesam.

jonis
Guest
jonis

… ir no pasaules konteksta, kādu Latvijā nu nevajadzētu pozitivizēt vai klonēt. Mēs ļoti labi varētu iztikt ar Birkerta organiskās arhitektūras metodoloģiju, kas protams nav no vieglajām, jo prasa padziļinātu pieeju radošajam procesam.

novērotājs
Guest
novērotājs

V un Kārli – šeit varētu veidoties diskusija par arhitektūru. Vai jums par arhitektūru nekas tomēr nav sakāms?

novērotājs
Guest
novērotājs

V un Kārli – šeit varētu veidoties diskusija par arhitektūru. Vai jums par arhitektūru nekas tomēr nav sakāms?

........
Guest
........

Ja kāds no RISEEBA bļauj ka RTU ir ar " padomju actiņiem" , tad labāk padomājiet uz ko balstās Jūsu arhitektūras pasniegšana :))))) Šeit vismaz ir uz ko balstīties. Fakultātei ir tradīcijas kopš jau cāra laikā. Nevajag visur lipināt klāt padomju laiku-jau 20 gādu kā "de juro" neeksistē. Pie tam , ne viss, kas atnācis no Dānijas – ir apriori labs. Arhitektūra ir tehniskā joma. Un RTU ne tikai zīmē, bet arī konstruē, taisa ventilāciju, vāda gāzi,piesledz ūdeņi, piesaista pie zemesgabala, orientē būvi, izstrādā mezglus u.t.t. Tāpēc arī prasam tādus jautājumus. RISEEBA ir radoša darbnīca ar vienu dāņu pasniedzēju. Tad… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

nu jā…tā ir…viena Tauta, viena Valoda, viens RTU. Beigu beigās, gan…no tā RTU augstumiem, tas vien ir dzirdams kā – es jūs visus mīlu, ejat ka jūs… un vispār…es jau te 20 reizi izlasiju komentārus un nu nekādīgīgi neredzu to RISEEBA komentētāju.

Mantens Devrīnts
Guest
Mantens Devrīnts

If You think that the new faculty is based on just one Berlin architect then You are wrong. The new faculty has professors from RTU, LMA and other faculties as well as professors from abroad. I would invite you to come and have a look at what your colleges did in stead of ‘argumenting’ why You are better than them. We worked hard to have such an international school in Latvia, so before shouting I want to see you participating in the ‘open first task’ of next semester where we will invite also You to join. Then I can check… Lasīt vairāk »

Aija
Guest
Aija

Tad , esot Latvijas universitātes students/e, raksti bez ortogrāfijas kļūdām.:)

Un vispirms uzzini, tad secini 😉

........
Guest
........

Ja kāds no RISEEBA bļauj ka RTU ir ar " padomju actiņiem" , tad labāk padomājiet uz ko balstās Jūsu arhitektūras pasniegšana :))))) Šeit vismaz ir uz ko balstīties. Fakultātei ir tradīcijas kopš jau cāra laikā. Nevajag visur lipināt klāt padomju laiku-jau 20 gādu kā "de juro" neeksistē. Pie tam , ne viss, kas atnācis no Dānijas – ir apriori labs. Arhitektūra ir tehniskā joma. Un RTU ne tikai zīmē, bet arī konstruē, taisa ventilāciju, vāda gāzi,piesledz ūdeņi, piesaista pie zemesgabala, orientē būvi, izstrādā mezglus u.t.t. Tāpēc arī prasam tādus jautājumus. RISEEBA ir radoša darbnīca ar vienu dāņu pasniedzēju. Tad… Lasīt vairāk »

Aija
Guest
Aija

Tad , esot Latvijas universitātes students/e, raksti bez ortogrāfijas kļūdām.:)

Un vispirms uzzini, tad secini 😉

Normunds
Guest
Normunds

Baigās studentu cīņas te notiek. Prieks, ka katrs ir lepns par savu augstskolu, ceru, ka arī savu valsti tā aizstāvat:)

Man šķiet, ka no bildēm un maketiem var spriest tikai par lielām un konceptuālām lietām, bet to, cik ērta un forša ēka sanākusi var novērtēt tajā ieejot un padzīvojot. Man kā attīstītājam ir gadījies, ka rasējumos un maketos projekts izskatās labs, bet apdzīvot ēku nav omulīgi. Ja ir patīkams mikroklimats, piemērots izgaismojums (par to LV ļoti bieži tiek aizmirsts) un piemērots akustiskais risinājums (atkarībā no telpu funkcijas), tad arī cietuma sienas var būt patīkamas.

Normunds
Guest
Normunds

Baigās studentu cīņas te notiek. Prieks, ka katrs ir lepns par savu augstskolu, ceru, ka arī savu valsti tā aizstāvat:)

Man šķiet, ka no bildēm un maketiem var spriest tikai par lielām un konceptuālām lietām, bet to, cik ērta un forša ēka sanākusi var novērtēt tajā ieejot un padzīvojot. Man kā attīstītājam ir gadījies, ka rasējumos un maketos projekts izskatās labs, bet apdzīvot ēku nav omulīgi. Ja ir patīkams mikroklimats, piemērots izgaismojums (par to LV ļoti bieži tiek aizmirsts) un piemērots akustiskais risinājums (atkarībā no telpu funkcijas), tad arī cietuma sienas var būt patīkamas.