Neskatoties
uz piecām komandām, 25 dalībniekiem, pieciem pieaicinātajiem ekspertiem un pieciem
dažādiem scenārijiem kā iedvest dzīvību
Arhitektu nama telpās, lielākais 14. un 15. februārī notikušo Nākotnes nama
spēļu ieguvums ir tas, ka ikkatra no piecām idejām lieliski papildina viena
otru un apliecina galveno — pārmaiņām būt!
Vai tā ir
PRO OPEN OFFICE piedāvātā
profesionālā sadarbības telpa, ārpus nama iznesot un profesionāļu rokās nododot
neefektīvi strādājošās funkcijas (divus apmeklētājus mēnesī apkalpojošā
bibliotēka, nevienam nepieejamā pagraba kafejnīca) vai ATVĒRT! ar rosinājumu par atvērtu, gaišu un (pats galvenais!)
cilvēkus iekšā aicinošu ēku vai piedāvātā ARHITEKTU
NAMA LIETOŠANAS PAMĀCĪBA, visas idejas kā vienas puzzles gabaliņi iezīmē
kopējo ainu — Arhitektu nams ir tumša, neaicinoša, ne profesionāļiem, ne sabiedrībai
nekalpojoša ēka. Ja mēs neesam gatavi to mainīt, tad varbūt izeja ir diskusijās
minētais radikālais variants — ēku pārdot! Un tad jau restart — jauns sākums pie baltas lapas.
Britu
Padomes izstrādātā metodika, kas tika izmantota par pamatu Nākotnes nama spēļu
norisē, paredz dalībnieku un pieaicināto ekspertu balsojumu par spēlē
izstrādātajām idejām. Balsis ļoti līdzīgi dalīja un favorītos izvirzīja divus
projektus — MULTIKRĀTIJA un ARHITEKTŪRAS KVARTĀLS — kas, manuprāt,
arī bija vistuvākie savā attieksmē un paustajās idejās. Vien tik, ka viens
centās sakārtot namu un tā apkārtni, bet otrs — prātus. Un kā jau iepriekšējās
NNS publikācijas komentāros minēja Elīna Rožulapa: Šis nav stāsts par namu, šis ir stāsts par cilvēkiem.
Multikrātija. Jauns
pārvaldes modelis
Domājot
par Arhitektu namu un to, kā to padarīt atvērtāku un piepildīt ar dzīvību,
vissvarīgākais ir jautājums par aktīvu un ieinteresētu cilvēku iesaistīšanu gan
nama attīstības plānošanā, gan sadarbības veidošanā starp arhitektiem un
sabiedrību kopumā. Pašlaik nama dzīve, lielākoties, ir saistīta ar Latvijas
arhitektu savienības biedru aktivitātēm.
Lai ar LAS
veic darbības un iniciatīvas, kas ietekmē arhitektūras nozares attīstību
Latvijā un neformāli pārstāv visu arhitektūras nozari, LAS biedri ir vien salīdzinoši
neliela daļa no Latvijas arhitektu sabiedrības, kā arī pašlaik LAS nav
iesaistījušies citu — ar arhitektūru saistīto nozaru pārstāvji — cilvēki, kuru
idejas, intelektuālais potenciāls, enerģija, tīkli gan vietējā, gan
starptautiskā mērogā, ir neizmantots resurss, kas nodrošinātu vajadzīgo
dinamiku un svaigumu Arhitektu namā. Visu aktīvi darbojošos indivīdu sadarbība
dotu iespēju palielināt kapacitāti, ekonomēt kopējos resursus un mērķtiecīgi
risināt nozarei svarīgos jautājumus.
Strādājot
pie idejas par Nākotnes namu, Multikrātija grupa balstījās uz diviem
galvenajiem jautājumiem: kā iesaistīt un motivēt aktīvus nozares pārstāvjus? Kāds
arhitektiem un sabiedrībai būtu labums no aktīva, atvērta Arhitektu nama?
Piedāvātais
jaunā pārvaldes modeļa risinājums ir iespēja iesaistīties un uzņemties
atbildību par kādiem jautājumiem it visiem interesentiem gan no arhitektūras,
gan saistītajām nozarēm. Arhitektiem aktuālie jautājumi, kā arī organizācijas
un indivīdi, kas grib iesaistīties šo jautājumu kūrēšanā tiek rasti
starpdisciplinārā kongresā, kas tiek organizēts izmantojot pašorganizēšanās
metodi Open Space.
Līdz ar
to LAS sastāvā veidojas interešu kopas (teritoriālplānošana, restaurācijas
joma, arhitektu izglītība utt.), kas ir tieši ieinteresētas kāda noteikta
jautājuma attīstībā. Šīs interešu kopas arī uzņemas atbildību par šo konkrēto
jautājuma un to līderi ir tiesīgi būt oficiālie LAS pārstāvji, sadarbības
partneri valsts institūcijām un trešajām pusēm lēmumu pieņemšanas procesā. Interešu
kopu līderi veido padomi, kas saskaņo kopējo darbības virzienu un darbojas
kopīgu jautājumu, interešu labā. Padomē darbojas arī atbalsta komiteja, kas
aptver saimnieciskās, tehniskās organizācijas funkcijas, kā arī veic arhitektu
sertificēšanas funkciju.
Šāds
pārvaldes modelis nodrošinās tikai aktuālo jautājumu iekļaušanu dienas kārtībā,
aktīvo un ieinteresēto indivīdu un organizāciju iesaistīšanos, ātrāku lēmumu
pieņemšanu un efektīvāku komunikāciju ar trešajām pusēm (valsti, citiem
partneriem), arhitektu sadarbību ar citām nozarēm un sabiedrību kopumā.
Multikrātija — prezentācija
Autori: Kristīne
Budže, Miķelis Putrāms, Toms Kalniņš, Jānis Gavars, Ilze Saleniece
Arhitektūras kvartāls
Arhitektūras kvartāls ir
ilgtermiņa attīstības piedāvājums arhitekta un arhitektūras lomai sabiedrībā un
Rīgā. Kvartāls paredz izveidot fizisku un emocionālu, kā arī resursu ziņā
vienotu saikni starp Arhitektu namu Torņa iela 11 un 15, LAS piederošo ēku
Trokšņu ielā un Arhitektūras muzeju, kopā radot vietu ar spēcīgu identitāti
arhitektu paaudžu komunikācijai un atraktīvai publiskās telpas apdzīvošanai.
Jau sākotnēji
priekšlikuma autori piedāvā vairākas idejas Arhitektu nama atdzīvināšanai un
saiknes veidošanai ar Arhitektūras muzeju, soli pa solim apdzīvojot arī Trokšņu
ielas ēku un veidojot arhitektu neformālās komunikācijas kafejnīcu Torņa ielas
15 telpās. Taču, lai šī nepaliktu tik
vien kā skaista vīzija, autori piedāvā tūlītēju darāmo darbu sarakstu, kas
atmodinātu interesi par arhitektu namā notiekošo un vedinātu uz paaudžu dialogu
ar pasākumu kopu, kas neprasa lielas investīcijas.
Tūlītējie pasākumi sevī ietver studentu
un profesionālu arhitektu kontaktu biržas izveide Arhitektu savienības mājas lapā.
Ir jāatjauno paaudžu saikne – meistars un māceklis jeb mentoru programmas
izveide. Pagrabstāva telpu atvēršana performancēm un instalācijām katru mēnesi.
Fizisku norāžu un aprakstu sakārtošana. Gada Skates izvietošana starp Arhitektu
namu un Arhitektūras muzeju pilsētas telpā.
Arhitektūras kvartāls — prezentācija
Autori: Toms
Kokins, Gunita Kuļikovska, Helvijs Savickis, Rolands Puhovs
Iespējams, spēle nav
atbildējusi uz pašu galveno jautājumu, kas vīdējis gan iepriekšējās NNS publikācijas
komentāros, gan skaļi izskanējis arī Arhitektu nama zālē — jauki, bet mums jau
idejas, ko un kā darīt, bet kur ir nauda??? Tomēr man vairāk gribētos piekrist
spēles dalībnieka — Birojnīcas autora
Rolanda Puhova paustajam: lai mainītu
lietas, jāmaina attieksme, un to nevar izdarīt par naudu.
"lai mainītu lietas, jāmaina attieksme, un to nevar izdarīt par naudu."
vai tam ir konkrēti piemēri?
kam? attieksmes maiņai? noteikti ir!
Piemēri attieksmes maiņai ne par naudu, kas attiecās uz mūsdienu tautiešiem. Ja tādi ir, varētu par tiem pastāstīt?
Milisi, nu tad mainiet taks pasi savu attieksmi ar! Vai varetu vienreiz partraukt sito akciju, akciju tusosanu un vienreiz nopietni pardomat, kas tad ir tas ko gribat mainit. Qou vadis virtualo izmainu klubins?!!
Pirms attieksmes maiņas tā ir jādefinē. Viens gudrs cilvēks pateica, ka visu nosaka intereses, arī attieksmi. Es viņam piekrītu, jo bieži sastopos ar šo attieksmes interpretāciju savā dzīvē. Ja cilvēks ir ieinteresēts, viņš ir aktīvs, ja nav ieinteresēts – vienaldzīgs. Un, ja cilvēks mēģina ieinteresēt (IEINFORMĒT) citus, viņš visticamāk netiek galā pats. Bet studenti (bezmaksas iniciatīvas avots) vienmēr uzķerās.
Virtuālo izmaiņu klubiņš? Dzīvosim – redzēsim.
KArh: Pagaidam es neko arpus virtualutates (pieci slaidi/divas publikacijas?!!!) nesaskatu un nevaru izburtot. Tamdel ari Klubins man skiet virtuals. Izklausas ka pagaidam tas sausais atlikums ari tads dikti eterisks sanacis. Spelmanu naktij: Par attieksmi piekritisu. Visu maina attieksme. Saja sakara man, personigi, diezgan nenopietna skiet izejas nostaja – padarit viduslaiku eku "veri open" un tikpar "veri open" padarit LAS (lai ari diezgan arhaisko, bet tomer.) strukturu. Piedodiet, bet var jau zakaties par to ka LAS tiem trukst "vienotu merku un funkciju", bet ja visa izpratne par so instutuciju tiek noniveleta lidz laut kadai 2. kursa burbuldiagrammai, tad nu…cik nopietni tad… Lasīt vairāk »
X-PAT, kad man mainīt savu attieksmi un uz kuru pusi, nolemšu es pati. Man pašai sava galva, es cenšos izteikties loģiski, esmu uzmanīga un toleranta. Es neuztveru neargumentēta viedokļa uzspiešanu – tam nav nekādas vērtības. Cik es jautāju, vai ir reāls piemērs attieksmes maiņai ne par naudu? Joprojām bez atbildes… Ja tādi piemēri ir, tad kāpēc neviens vēl neko nav pieminējis? Varbūt šādu piemēru VIENKĀRŠI NAV, un tie ir tikai skaisti vārdi? Un, tieši pretēji, ir daudz piemēru attieksmes maiņai par naudu: 1) "piesaistit kadu puslidz nopietnu "lidzdarboni", vai ari "lidzdarbonu loku", bus iespejams tikai tad, kad izejas uztadijumi bus… Lasīt vairāk »
…lai saprastu publikas viedokli, iesākumā veic kādas formālas, neformālas aptaujas. Par respondentiem var izvēlēties arhitektus, vienkāršus garāmgājējus arhitektu namam u.t.t. Jautājumus sataisa ar skaidru atbilžu iespējamību. Pēc tam jau uz šī aptauju pamata modelē iespējamās situācijas un liek priekšā vairumam biedru jau apspriešanai grupās un pēc tam kongresā. Jautra padarbošanās no sērijas "mēs gan zinām kā labāk", kura iespējams beigsies ar "jāpārdod, un jāiepērk kas openigāks", var beigties ar to kā kāds Krievzemes oligarhs dzīvos skaistā namā Vecrīgā, bet arhitekti pulcēsies uz saviem tusiņiem kādā Rīgas mikrorajonā un karos ar vietējiem bomžiem, kuri dzīvos vietējā "ilgtspējīgā parciņā". Cerams ka visiem… Lasīt vairāk »
Jā, tā notiek publiskā viedokļa izpratne. Ja gribi kādu saprast – uzklausi. Elementāri.
Bet…
1) Kāpēc ir/nav vajadzīga publiskā aptauja? Respektīvi, KAM? (atkal ir stāsts par interesēm)
Gadījumam, ja būs pieņemts lēmums, ka aptauja ir jāveic. Un parādās daži tehniski jautājumi. Kā garantēt to, ka:
2) aptauja vispār notiks un tai domāti resursi neaizies citā virzienā?
3) aptaujas dati nebūs viltoti?
4) aptaujas dati būs ņemti vērā un būs pielietoti aptaujas nolūkos?
Te jau prasas likumdošana (Arhitektu Kodekss, piemēram)
nekad neesu vareejis saprast ar ko LAS nodarbojas… skatoties uz to jau daudzus gadus ir tikai viens rezumee… atsevishkjiem indiviidiem, vajadziigos gadiijumos, shis tas ir zinaams vairaak…
un cik taalu tad LAS buus atveerts? uz biblioteeku wediis bernudarzu grupinjas un peectam pagrabaa baros ar konchaam??
Manierīgums nomāc saturu. Tas ir novērojams gan latviešu arhitektūrā, gan a4d komentāros.