Piecas komandas, kurās pārstāvēti arhitektūras praktiķi,
teorētiķi, studenti, ekonomisti un citu nozaru pārstāvji Nākotnes nama spēles ietvaros izstrādāja piecas dažādas vīzijas
Arhitektu nama pārvērtībai no šobrīd tumšas un noslēgtas vietas par atvērtu,
sabiedrību un profesionāļus uzrunājošu namu. A4D lasītājiem ir iespēja izvērtēt
pirmos idejas aizmetņus un, paužot savu viedokli komentāros, palīdzēt
dalībniekiem izprast sagatavoto koncepciju vājās un
stiprās puses.
1. Multikrātija
Pastāvēs, kas drosmīgs būs!
Idejas par Arhitektu namu nav atdalāmas no šī nama
apsaimniekotāja un organizācijas (LAS) un no laika, kurā pastāv abi šie
lielumi.
21. gadsimtu raksturo mobilitāte; globalizācija; virzība no
vertikālām struktūrām uz horizontālām, tīklveida; fragmentācija (pa mazākām
grupām), specializācija; paātrinājums, ātrums, elastība. Papildus tam mūsdienās
profesija vairs nav primārais kopienu, piederību veidojošais elements. Šajā
laikā nav efektīvas lielas, centralizētas un hierarhiskas organizācijas, jo ir
lēna lēmumu pieņemšana, visi nav eksperti par visu.
Lai nodrošinātu ilgtspēju un jaunu ideju rašanos un
īstenošanu, nepieciešamas pārmaiņas pārvaldes uzbūvē. Līdz ar to mūsu ideja ir
jauns PĀRVALDES MODELIS.
Tas balstās uz:
- vairākām tematiskajām komunām, piemēram,
teritoriālplānošana, izglitība, grāmatniecība, restaurācijas jaut. u.c.; - šīs komūnas apvieno gan indivīdus, gan
organizācijas; - komūnas ir leģitīmas un tām ir lemttiesības, tās
ir konsultāciju partneri valstij; - komūnas līdera pozīcija tiek ieņemta balsošanā
un rotācijā (pietiekami bieži mainās); - komūnas līderi veido koordinējošo, kopīgo
platformu (alternatīva pašreizējai LAS valdei un padomei).
Vara tiek dalīta un līdz ar to dalīta tiek arī atbildiba,
kas paaugstina motivāciju un interesi darboties.
LAS māja ir šo komūnu (un to partnerorganizāciju) darbošanās
platforma — tā ir arī fiziska koprades (co-working)
telpa; ar 3 galvenajām komponentēm:
1) arhitektūras
nozares diskusijas, debates; zināšanu apmaiņa; politikas apspriešana,
2) telpas,
pakalpojumu, instrumentu apmaiņa, dalīšanās, kopizmantošana,
3) piederības,
attiecību veidošana, socializēšanās.
Komanda:
- Kristīne Budže, Pastaiga
- Miķelis Putrāms, MADE
- Toms Kalniņš, RTU APF,
1.kurss - Jānis Gavars, Turība,
2.kurss - Ilze Saleniece, Britu
padome
2. Pro Open Office
Arhitektu nams — Pro Open Office
Esošā situācija — noslēgts nams, kurā atsevišķos kabinetos
izvietotas dažādas funkcijas — bibliotēka, izstādes, arhitektu biroji, LAS
administrācija, pasīva kafejnīca, suvenīru veikals un ieeja ar WC priekšplānā.
Risinājums — radikāla rekonstrukcija — funkcionāla, vizuāla,
filozofiska. No sadalītas struktūras uz vienotību un veselumu. No statiska,
tukša un miruša nama uz dzīvu. No tumša uz gaišu un atvērtu.
Piedāvājam Arhitektu namam pelnīt naudu ar unikālo — ēku.
Piedāvājam atteikties no funkcijām, kas netiek veiktas labā līmenī, izmantojot
apkārtnes infrastruktūru — izmantot apkārtnes bibliotēkas, kafejnīcas, izstāžu
telpas, atbrīvojot Arhitektu namā vietu profesionālās darbības veikšanai — kopā
strādāšanai, semināriem, LAS funkcijām, sapulcēm, konferencēm.
Katra telpa Arhitektu namā ir ar augstu lietderību —
izmantojama ikdienā dažādām vajadzībām. Vietējām un starptautiskām. Namā ir
pieejama visa veida tehniskā infrastruktūra — wi-fi, darbagaldi, konferenču un semināru aprīkojums. Bezvadu
situācijā telpas ir viegli adaptējamas, funkcijas un pielietojums — maināms.
Namam ir pieprasīts telpu izmantošanas grafiks, kurā
noteiktos laikos un telpās notiek LAS ikdienas sapulces/darbības, pārējie
pieejami brīvai rezervēšanai. Telpu izmantošana — maksas pakalpojums. Telpas
var noīrēt uz stundu vai dažām nedēļām. Telpu lietotāji — jaunie profesionāļi
bez birojiem, pieredzējuši arhitekti, kas laiku pa laikam vēlas mainīt vidi,
vietējie arhitekti, lai tiktos ar ārvalstu kolēģiem, partneriem, klientiem.
PRO OPEN OFFICE ir arī konsultāciju centrs un saskarsmes
telpa, kas pilda arhitektūras vēstniecības funkciju. Tas ir ceļš uz jauna veida
komunikāciju un nama identitāti.
PRO OPEN OFFICE ideja ir viegli iesākama, iztīrot un
atbrīvojot telpas, veicot kosmētisko remontu. To var attīstīt un mainīt,
reaģējot uz pieprasījumu.
PRO OPEN OFFICE ir rentabla apsaimniekošanas forma, kas
darbojas pie nosacījuma, ka ikviena telpa ir iznomājama un piepildāma ar
funkciju. Idejas realizēšanai nepieciešams kurators ar nelielu komandu, kas
veic saimniecisko darbību, iznomājot telpas un koordinējot sarīkojumus.
Komanda:
- Ieva Zībārte, arhitektūras
projektu kuratore, Lukabuka - Linna Lada Boze,
arhitektūras studente, RTU APF - Mārtiņš Ošāns, arhitekts, MARK
- Rihards Funts, dizaineris,
RIJADA - Zane Kokina, Eiropas
biznesa studiju studente, RISEBA
3. Arhitektu NAMA lietošanas pamācība
No MĀJAS uz NAMU
.. jeb kā radīt pašģenerējošu vidi?
Šīs komandas izstrādātā risinājuma pamatā ir stratēģiska
atkāpšanās par soli atpakaļ un palūkošanās uz LAS un Arhitektu NAMA reālo
darbību. Tā vietā, lai neargumentēti piedāvātu jaunas un radikālas idejas,
risinājums paredz radīt LAS padomei rekomendējošu un sabiedrībai brīvi pieejamu
tematisku koncepciju — pamācību, kā lietot Arhitektu Namu.
Esošā situācija
Arhitektūras un to centru loma, kā arī to attīstības virzība
nākotnē (gan globāli, gan lokāli) ir pakļauta dažādiem izaicinājumiem. Tie skar
jautājumus par arhitekta (kā mediatora) un Latvijas gadījumā — Arhitektu NAMA
(kā platformas) būtību un savstarpējo interakciju, kas, kopā ņemot, ir process,
kura laikā kolektīvā apziņa tiek realizēta lietojamā vidē. Ir skaidrs, ka pastāvošā situācija, kurā arhitektu darbs ir
nodalīts no sabiedrības un otrādi, nav iespējama savstarpēja, harmoniska
integrācija — iekļaušanās.
Vēlamā situācija
Ir nepieciešams skaidri definēt LAS MĀJAS izmantošanas
iespējas, lai tā pārtaptu par notikumu vietu — Arhitektu NAMU!
Veicinot uz kulturālām attiecībām balstītu arhitektu un
sabiedrības sadarbību, veidosies pašģenerējoša vide, kurā norisinās pastāvīga
un nemitīga ideju apmaiņa, realizējoties atgriezeniskās saites principam.
Ilgtermiņa
prioritātes
Arhitektu NAMA virsuzdevums ir pašģenerējošas vides
radīšanas veicināšana, definējot ilgtermiņa prioritātes. Tās būtu jāskata kā
savstarpēji saistītas ekonomikas, sociālās, kultūras un vides dimensijas.
Ilgtermiņa prioritātēm ir izvirzīti konkrēti rīcības virzieni, kas paredz praktiskas
metodes un instrumentus.
Risinājums
Izstrādājama koncepcija, kas rekomendē iespējamos lietojuma
veidus un iespējas, kā arī to ieviešanu un uzturēšanu. Dokuments veidojams
viegli lasāmā un visām ieinteresētajām pusēm saprotamā valodā, lai nākotnē būtu
izmantojams par pamatu lēmumu pieņemšanai un sabiedrības iekļaušanai.
Diskusija
Definējot realizējamas metodes un instrumentus, paredzēts
atbildēt uz jautājumu, vai Arhitektu NAMS ietilps esošajā LAS MĀJĀ?
Komanda:
- Zane Kalniņa, arhitektūras
studente - Mārtiņš Jurkāns, ekonomikas
students - Ilze Didrihsone, 1.618
- Agnese Kleina, DEKO
- Jānis Ķīnasts, LaB+371
4. Arhitektūras kvartāls
Mēs piedāvājam
izveidot Arhitektūras kvartālu starp Arhitektu namu (Torņa iela 11 un 15), LAS
piederošo ēku Trokšņu ielā un Arhitektūras muzeju — vietu Rīgā ar spēcīgu
identitāti — arhitektu paaudžu komunikācijas platforma, atraktīvi apdzīvota
publiskā telpa un atvērts nama 1. stāvs. Ko vajadzētu darīt?
(1) atrast spēcīgu, profesionālu «kurbulētāju» jeb kuratoru,
kas ieturētu vienotu, taču atvērtu stilu kvartāla sociālajās, kultūras un
mākslas aktivitātēs;
(2) izveidot profesionāļu — studentu kontaktbiržu, veicināt
meistars – māceklis zināšanu pārņemšanas metodi;
(3) Trokšņu ielas ēkā izveidot atvērtā tipa biroju
arhitektūras studentiem, kas nevar atrast vietu augstskolā, praktizējošiem
arhitektiem, kas vēlas strādāt neformālākā gaisotnē un ļauties komunikācijai ar
studentiem vai tikties ar pasūtītāju, kolēģiem u.c.;
(4) apvienot Arhitektu nama un muzeja resursus un kultūras
programmu;
(5) ar pilsētkomunikācijas, infografikas efementiem veidot
fizisku Arhitektu nama un muzeja saikni, kā arī apvienot resursus;
(6) «eņģeļu» veikaliņu aizvietot ar arhitektu kafejnīcu, LAS
biedriem un studentiem nodrošinot atlaides;
(7) netikai ēkas «saturs», bet tieši vide, kādu tā veido ap
sevi rada īsto piederības un identitātātes sajūtu. Veidot Trokšņu ielas
pilsēttelpu, kā pagalmu, kurā ļaut vaļu radošām instalācijām un performancēm,
atstāt formalitāti ēkas parādes durvīm.
Komanda:
- Toms Kokins, arhitekts,
FYU - Gunita Kuļikovska, arhitektūras
projektu kuratore, LAIC - Helvijs Savickis, arhitektūras
students Vīnes Mākslas akadēmijā - Rolands Puhovs, sabiedrisko
attiecību speciālists, BIROJNĪCA idejas autors
5. Atvērt!
1. stāva publiskā
telpa
- Caurredzamība
Panākt vidi, kura piesaista apmeklētājus,
radīt pieejamību
No Torņu ielas ieejas arhitektu nams nav
piesaistošs, un tas nerada publiskas telpas tēlu, kas ir iemesls arī
apmeklējuma mazajam procentam, mūsu priekšlikums ir veikt, durvju nomaiņu pret
stiklotām automātiskām durvīm. Kā arī atklāt telpas raksturu un
funkcionalitāti atbrīvojot logus no
iekšpuses noņemot priekšā esošo garderobes apjomu to pārvietojot uz ne tik
publisku vietu ieviešot skapīšu sistēmu.
- LAS iziet uz ielas
Torņu iela ir atsaucīga no pārredzamības
viedokļa, tāpēc LAS uz tās varētu izvietot dažādus objektus, kas piesaistītu
cilvēkus, piem. informatīvus plakātus, kompozicionālus veidojumus, iespējams
pat terasi vai kādu citu kompozicionālu objektu.
- Mikrorajona cepumi
1. stāvā plānots ierīkot kafejnīcu, kas
piesaistītu papildus līdzekļus LAS darbībai. Kafejnīcas pamatnodarbošanās
nebūtu kafijas un cepumu tirdzniecība,
bet gan profesionāla nozīme, kā piem. arhitektūras grāmatu tirdzniecība, info
lete, un darbinieks, kas varētu gan
pārdot arh. grāmatas, uztaisīt kafiju un
izcept «mikrorajona» cepumus
- Spēļu vieta
Šajā stāva, būtu arī vieta atvēlēta bērniem,
kuru vecāki būtu ieradušies uz kārtējo LAS sēdi, vai uz tikšanos ar pasūtītāju.
Tās būtu spēles netieši saistītas ar arhitekta profesiju.
Stāvu sadalījums
Pārējos stāvos nozīmīgs šķiet telpu sadalījuma raksturojums.
2. stāvā tiktu radīts mainīgs publisks saturs. piem. telpu izīrēšana, sēdes,
tikšanās, bet trešais un ceturtais stāvs iegūta privāta stāva saturu , kur
notiktu dažādas arhitektu privātas tikšanās ar pasūtītājiem, citiem profesijas
pārstāvjiem un tam līdzīgi.
Komanda:
- Daina Mežecka, Ziemeļu
ministru padomes birojs latvijā - Evelīna Ozola, arhitekte
- Mārtiņš Smilts, RTU APF
students - Matīss Pļuskis, Ekonomiksas
students - Raimonds Saulīts, arhitekts
