Ar saprašanos uz līdzsvarotu parka attīstību

Vienu pilnu darba dienu — 16.jūniju — Liepājas būvvaldes speciālisti pavadīja, strādājot plenērā Jūrmalas parka dienvidu daļas un Piejūras slimnīcas teritorijas perspektīvā attīstība, kura rezultāti turpmāk ļaus argumentēti atbildēt apmeklētājiem par aplūkotās zonas iespējamo nākotni. Turklāt tas bija audzinošs profesionālās kvalifikācijas kurss.

Atšķirībā no citiem Liepājā nereti rīkotajiem pilsētplānošanas plenēriem šajā pieaicinātu kolēģu «no malas» nebija. Tieši Piejūras slimnīcas teritorijai būvvaldieši pievērsās tāpēc, ka agri vai vēlu mainīsies tās pašreizējā funkcija, un tika nolemts laikus [pirms atnāk apņēmīgs investors] domāt par to, kādas jaunas funkcijas un būves tur iespējamas vai pieļaujamas. Pašvaldībai sava stāja jāformulē īpaši uzmanīgi, jo tas ir valsts pārvaldījuma īpašums. 13.jūnijā tika apsekota plenēra teritorija, 16.jūnijā — tā 15 dalībnieki, strādājot 3 grupās, saskaņoja viedokļus 3 variantu skicēs. Tajās fiksētie secinājumi ir līdzīgi, lai arī grupu darba metodes atšķīrušās — Guntas Šnipkes kā arhitektes vadībā kolēģi idejoja grafiski, pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone kā plānotāja veicinājusi SVOT analīzi, Liepājas galvenā pilsētplānotāja Arvīda Vitāla komanda gan zīmējusi, gan izvērtējusi.

Vecliepājas rajona arhitekte, Liepājas būvvaldes Arhitektūras daļas vadītāja Gunta Šnipke plenēra neparasto formātu pamato ar 4 skaidrojumiem:

1. tas bija eksperiments
2. pasākums būvvaldes kolektīva izglītošanai, darbības loka paplašināšanai un saliedēšanai vienotam darbam komandā, kur ikdienā kopā strādā ne tikai projektētāji — plānotāji un arhitekti, bet arī zemes ierīkotāji, inspektori, arhivāri un sekretāri
3. finansiāli netika apgrūtināts Liepājas domes budžets
4. iegūti argumentēti ieteikumi prognozējamām priekšdienām

Pārmaiņas Liepājas Jūrmalas parkā šobrīd nosaka 2004.gadā apstiprinātais plānojums Jūrmalas parka attīstības koncepcija, kas, secināts, arvien tās labi risina, tomēr aktuālas kļuvušas jaunas vietas parkā un tam piekļautās teritorijas, to izmantošanas idejas un prasības.

Pēc Maksa Paula Berči projekta 1900.gadā pabeigtais pilsētas slimnīcas komplekss Dārtas ielā 31 — lakoniski sarkanā ķieģeļa arhitektūra — arvien stāv iežogots, padarot pamirušu prāvu pludmales sleju aiz žoga jūras pusē un novedot strupceļā savrupmājām pilnās Vecliepājas šķērsielas posmā no parku nodalošās Jūrmalas ielas līdz pat guļamrajonu Dienvidrietumi iezīmējošajai Pērkones ielai.

Plenēra mērķis bija nonākt pie ieteikumiem apskatāmās teritorijas un tās riskantāko zemesgabalu turpmākajai attīstībai, nosakot areālus, kur nepieciešama detaļplānošana, arhitektūras metu konkursi vai izvirzāmas citas īpašas prasības. Ieteikumi ietver konkrētu teritoriju funkcionālo izmantojumu, dabas un vēsturisko vērtību saglabāšanas nepieciešamību, vides piesātinājumu ar apbūvi utt.

Priekšlikumu izstrādei kā izejmateriāli tika izmantoti plānošanai saistošie pieejamie dokumenti, piemēram, Pilsētas transporta shēma, Pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas robežu karte, tai skaitā — baumas.

Secinājumi:

• vēsturiskā centra parka daļas ainavas vērtība nākotnē tikai palielināsies, it īpaši tūrisma tirgū, tāpēc te galvenais ir saglabāšana, jaunas ēkas var būvēt zaudētas apbūves zemesgabalos, turklāt jebkurai jaunbūvei jāiekļaujas šīs vides mērogā pēc augstuma, blīvuma, detalizācijas un izpildes kvalitātes.
• ārpus vēsturiskā centra parka un apstādījumu teritorijā pieļaujamas arī augstākas būves.
• jāievēro, ka lielāka apbūves intensitāte palielina arī transporta piesaisti.
• Vecliepājā veidojama vienlaidu visiem pieejama apstādījumu zona gar jūru. 
• vecās slimnīcas teritorijas funkcijas maiņai, ievērojot pilsētas transporta tīkla un pārējās infrastruktūras iespējas, apstādījumu un apbūves vērtības, nepieciešams saskaņot investoru vēlmes un iedzīvotāju intereses.

Vecās slimnīcas teritorijā iespējama SPA un sporta viesnīca (teniss, futbols, vieglatlētika), kempings, sporta un bērnu rotaļu laukumi — objekti ar parka zonai atbilstošām funkcijām. Slimnīcas ēkas saglabājamas. Jaunceļamās ēkas pieļaujamas augstākas par veco apbūvi. Viedokļi šķīrušies par jaunceltņu izvietojumu.

Caur slimnīcas teritoriju jāturpina publiski pieejamā piejūras zaļā zona, jāveido vismaz viena jauna izeja no pilsētas uz jūru, gājēju, velo, apkalpes ceļu trases savienojamas ar Jūrmalas parkā esošajām. Turklāt apstādījumi šeit dominē pār apbūvi.

Vannu māja kopā ar katlu māju — atjaunojamas, piebūvēm pieļaujot tikai trīs stāvu augstumu un atrašanos rietumu jeb jūras pusē. Autostāvvietas šajā parka rajonā jāveido pazemē.

Koncertestrādi Pūt, vējiņi! arī atjaunojama vai tās vietā veidojami pārsegti tenisa laukumi, kas pazemes līmenī būtu savienoti ar esošajiem kortiem. Drosmīgākie estrādes funkciju pārvietotu uz bojāgājušo jūrnieku pieminekļa pakalniņa ieloku, tur izveidojot ainavisku būvi atklātu terašu veidā.

Kafejnīcas Banga vietā paliek kafejnīcas funkcija labas arhitektūras (projektu konkurss) jaunbūvē.

Plenērā apskatītajā teritorijā būtu jāievēro šādi nosacījumi:

• nepārtraukta zaļā josla — nākotnē publiski pieejama visā Vecliepājas garumā
• autostāvvietas — katrā iespējamā vietā parka tuvumā, apstādījumu zonā — tikai pazemē
• transporta iebraukšana apstādījumos — tikai epizodiski, komunālajiem un glābšanas dienestiem
• nav vēlama jaunu un lielu objektu izvietošana Jūrmalas parkā
• vispirms nepieciešams uzlabot un pilnveidot jau esošos objektus un zonas, tikai pēc tam dodama iespēja jaunu ēku plānošanai
• pieļaujams lokāls, videi draudzīgs sabiedriskais transports parka apmeklētājiem
• iespēja gājējiem nokļūt no pilsētas līdz pludmalei — ik pēc diviem trīs kvartāliem
• nepārtraukta trase velosipēdistu kustībai paralēli jūrai
• noteiktas un respektējamas robežas zonai, kur vides veidošanā priekšroka dota vēsturiskajai apbūvei un ainavai
• izveidoti dīķīši purvaino vietu sakārtošanai
• stādījumu detalizēta dendroloģiskā izpēte un papildināšana
• skata uzlabošanai un apmeklētāju drošībai diennakts tumšajās stundās jāparedz parka kokus un koku grupu izgaismošana

Par būvvaldes plenērā padarītā pirmo panākumu uzskatāma Liepājas deputātu atsaukšanās parka izskatīšanai piesaistīt arī citas domes struktūrvienības, turpinot izpēti un dodot prognozes no saimnieciskās plānošanas puses.

Šā raksta autore pastāv uz to, ka Liepājas piejūras zona izmantojama pārvērtībām tikai ierasto stāvu augstumos ar tūrisma apsēstībā maz manītu, taču jau vēsturiski ieliktu kritēriju — klusais kūrorts. Tāpat Liepājai iespējams palikt pašapzinīgai pilsētai, kurai, pirmkārt, rūp pilsētnieku veselība un dvēseles miers, saglabājot esošo — slimnīcas funkciju — atveseļošanās kūrei visefektīvākajā novietnē — parkā pie jūras. Protams, to modernizējot, integrējot un pielāgojot nākotnes varbūtībām. Piemēram, Budapeštas centrālās daļas Donavā atrodošos Svētās Margaritas zaļojošiem stādījumiem apaugušo saliņu nav atļāvušies pakļaut izklaidējoši augstai apbūvei, kā to mēģina darīt ar Rīgas Zaķusalu vai Liepājas Vannu māju, tā izsenis ir vieta, kur maģāri līdzās iebraucējiem atpūtina, vingrina un peldina savas citviet peļņu nesošās miesas.