A4D aptauja — gada notikumi 2023

Uz parastajiem A4D gada nogales jautājumiem par nozīmīgāko arhitektūrā pasaulē, Latvijā un paša personīajā pieredzē atbild: Alīna Beitane,  Armands Būmanis, Gatis Didrihsons, Jānis Lejnieks, Pēteris Ratas un Jānis Šaltāns.

A4D jautājumi:

1. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā pasaulē.
2. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā Latvijā.
3. Nozīmīgākais, interesantākais Jūsu profesionālajā dzīvē, Jūsu spilgtākā ar arhitektūru un pilsētu saistītā pieredze šajā gadā (notikums, ēka, pilsēta, projekts utt.)

Alīna Beitane

procesu arhitekte, punkts a (.A)

1. Arhitektūras globāla lokalizācija: pasaules līmeņa notikumos valstis spēj runāt par globālām problēmām ar lokāli raksturīgu problemātiku. Man bija grūti pieņemt, ka Latviju Venēcijas biennālē pārstāvēs lielveikala ideja, bet tā ir vides spilgta iezīme un Latvijas arhitektu komanda to padarīja par aizraujošu aktivitāti.

Rīgas Filharmonijas konkurss: man ir nozīmīgs ar to, ka vinnēja un godalgotas vietas ieņēma vietējie arhitekti – kas nozīmē, ka savu vidi saprotam un izjūtam vislabāk.

Dabas integrācija pilsētvidē — arvien mazāk diskusiju par vajadzīgumu, arvien vairāk saglabāto un jauniestādīto koku.

Kuldīgas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā — tas viennozīmīgi ir viens no spilgtākiem pasaules notikumiem šogad!

2. Pilsētvides aktīvisms. Kad ne tikai no ārzemju grāmatām par to runā, piemēram, Džeina Džeikobsa, bet reāli vietējie cilvēki, kuri ne tikai uzlabo vidi nākamām paaudzēm, bet arī parūpējas par cilvēkiem apkārt. Grīziņkalna biedrība (Marta Kotello), Āgenskalna biedrība (Madara Gibze), Provodņika lekcijas un aktivitātes, NRJA ar MAD telpu, pasākumi neatkarīgajā telpā “Smilga”, un Ilgtspējības vakari Viskaļos — tie nav vienīgie piemēri, bet mani šogad iedvesmo visvairāk.

3. Valmiera ir mans spilgtākais piedzīvojums šogad, — iedvesmo ar kvalitatīvu mācību vidi un talantīgiem mācībspēkiem, foršu skatu uz Gaujas upi no bibliotēkas logiem un iedzīvotāju iniciatīvu daudzumu. Cenšos izmantot daļēji attālināta darba iespējas un izdzīvot “Think globally, act locally” pricipus. Apbrīnoju pieredzējušo arhitektu veikumus un stiprinu savas prasmes ViA Jaunās būvniecības skolā.

Armands Būmanis

Pilsētvides aktīvists

1. Pasaulē ap mums.. Bauhaus idejas iet plašumā, arhitektūra kā spēle un tās lietotāji kā spēles dalībnieki, arī. Pieaug spiediens uz ilgstpēju, arī — uzturamībaa jomā

2. Pirmajā vietā likšu pirmo moderno ārtelpu Rīgā, kura ir visu acu priekšā, — Dailes teātra priekšlaukums! Vel neesmu iedziļinājies kongresa nama pārtapšanā par jauni koncertvietu, bet pirmais iespaids ir cerīgs. Vajag otro iespaidu, — kā filharmonijas projekts būs koncertzāle kura būs skaista, ērta un spēs arī taupīt, lai ietaupītais aiziet kultūras kvalitātē. Sarežģīti, jā! Svarīgi, viennozīmīgi, pirmais mazais solis sperts!

3. Pozitīvais, atdzimst idejas brīvības alejai, brīvības ielā… no negatīvā, iesaistes līmenis sabiedrībai Rīgā, manuprāt ir mazinājies. Rīgas pilsēta vel ar vien nespēj sevi pacelt, — pacelt nākamajā līmenī, gan mums (iedzīvotāju skaits krītas), gan investoriem (jaunu projektu un modernu kvartālu ir maz.. par maz).

Pielikšu vel vienu sadaļu, — “interesanti”. Interesanti bija palasīt Jāņa Lejnieka “Rīgas nākotnes vēsturi”. Jāiemācas mums sapņot diži, bet ar prātu.. tas attiecas arī uz RB Rail.

Gatis Didrihsons

DIDRIHSONS ARHITEKTI vadošais arhitekts, Nacionālās Arhitektūras Padomes vadītājs, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis

1. Kopenhāgenas UIA forums kā pirmais nāk prātā. Šoreiz nepiedalījos, bet atsauksmes un informācija par atziņām no šīs sanākšanas šķiet nozīmīgas. Mainās arhitektūras nozīmes izpratne ar skatu klimata izmaiņu virzienā, esošā mantojuma izmantošanu domājot par nedzīvošanu uz nākamo paaudžu rēķina utt. Viena lieta šajā sakarā ir globālās polarizācijas pazīmes, jeb nespēja vienoties par kopīgiem principiem — Baltijas valstis izstājās no šīs organizācijas (UIA). Iemesls ir absolūta nespēja dalībvalstīm vienoties par Ukrainas situāciju (piedāvājums bija apturēt agresorvalstu dalību, kamēr karš turpinās), tajā pašā laikā tirzājot tematus par energoefektivitāti un tamlīdzīgām detaļām. Arī joprojām UIA reģionu sadalījums ir kā pēc Otrsā pasaules kara, kur Baltijas valstis ir vienā grupā kopā ar Krieviju un Āzijas valstīm. Kā otru globālo notikumu gribētu pieminēt Venēcijas bienāli un Latvijas veiksmīgo dalība tajā. Jāatzīst, ka šogad fokuss bija uz Āfrikas valstu reģionu.

2. Rīgas Filharmonijas konkurss bija nozīmīgs gan valstiski, gan man personīgi. Ledus ir sakustējies un esam soli tuvāk tam lai Rīgā taptu Nacionālā koncertzāle. Uzvarējušā darba autoriem ir izdevies parādīt ka un kā šajā esošā Kongresu nama vietā ir iespējams atrisināt kvalitatīvu, pasaules līmeņa koncertzāli. Īpašs prieks, protams, par to ka šie autori ir Latvijas pārstāvji.

Otrais man šajā sarakstā ir Mežaparka estrāde un Dziesmusvētki, kur biju dziedātājs 14 tūkstošu lielā kora vidū …burtiski :). Laikmetīgā arhitektūra Latvijā manā pieredzē vēl nav piedzīvojusi tādu katarsi kā šogad — Jānis Lūsēns bija sarakstījis dziesmu “Sidraba birzs” ar vārdiem “Mans darbs ir skaists.”. Novēlu mūsu tautai un kolēģiem, lai izdodas vēl kādreiz pacelt arhitektūru tādā sabiedrībai nozīmīgā lomā. Lepojos.

Trešais ievērojam notikums manā izpratnē ir JRT sāga. Ticu, ka rezultāts būs labs (savādāk nemaz nevar būt), bet šis process mums parāda daudzas problēmas, no kā mēs visi varam mācīties lai nākotnē būtu efektīvāki.

3. Rīgas Filharmonijas konkurss, kā jau minēju, un mana gatavošanās būt par žūrijas locekli, apbraukājot septiņas Eiropas koncertzāles, tiekoties ar to pārstāvjiem, iepazīstot aizskatuves zonas, kā arī apmeklējot koncertus. Un protams iepazīstoties ar sirsnīgiem cilvēkiem — izcilām pasaules mūzikas personībām.

Pabeidzām savā birojā nozīmīgus projektus kā Lindenholmas nākamās kārtas (gandrīz 500 dzīvokļu) un vairākas biroju ēkas Busines Garden Riga kompeksā. Tāpat arī Magdelēnas kvartāla divas atlikušās projekta kārtas atrodas izstrādes stadijā, tādējādi ieskicējot gala izskatu šim kvartālam, kas tika uzsākts 2006. gada sākumā. Vēl gan liels darbs priekšā.

Prieks par laimīgiem un apmierinātiem klientiem. Man šis ir viens no svarīgākiem darbības mērķiem, un izjūtam labi padarīta darba sajūtu no Dr.Mauriņa klīnikas īpašniekiem un komandas, kas īsā laikā ir apdzīvojuši jauno ēku Mežaparkā.

Jānis Lejnieks

Žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors

1. Deivids Čiperfīlds saņēma 2023. gada Prickera prēmiju. Viņa ievērojamākie darbi ir muzeji viņa paša pārbūvētajās ēkās.

2. Ar mēs Latvijā arvien vairāk domājam par to, kā saglabāt un pārveidot jau esošās ēkas, nevis būvēt jaunas, kas gan bieži vien ir racionālāk, ērtāk un izdevīgāk. Kā tas būtu būvējot koncertzāli Uzvaras parkā, nojauktā padomju monumenta vietā. Lai uzbūvētu koncertzāli, mēs nenojaucām kompartijas Cekas ēku Kronvalda parkā, bet turpat netālu pārbūvēsim kompartijas uzcelto Kongresu namu. Tas būs dārgs un ilgstošs projekts, kurš jādomā tiks realizēts pēc Vāgnera zāles  koncertzāles pārbūves Vecrīgā. Netiks būvēts Latvijas laikmetīgās mākslas muzejs Skanstē, jo projekta pasūtītājs ir izslēgts no spēles. Arī arhitekts Deivids Adžejs ir kompromitējies. Laikmetīgā māksla izstādās LNMM ēkā Valdemāra ielā, jo Arsenāls ir slēgts jau gadus trīs, un neviens  nezina, kad šo ēku pārbūvēs. Jaunās kultūras celtnes ir jaukas, piemēram stiklotā ēka Valmieras pilsdrupās, bet tās ir nelielas un atrodas tālu no galvaspilsētas.

3. Šogad izdevniecība “Zinātne” izdeva manu grāmatu “Rīgas nākotnes vēsture”, — apjomīgs darbs, sver 1,5 kg, uz vāka lielākās neuzceltās ēkas Rīgas centrā — koncertzāle uz AB dambja un Rīgas pilsētas biroju ēka Daugavmalā. Tā ir mana vairāk nekā 50 gadus ilgā pieredze pilsētas attīstībā.

Pēteris Ratas 

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, Rīgas pilsētas arhitekts

1. Mākslīgā intelekta rīku izplatība radošajās nozarēs. Tas mainīs to kā mēs strādājam arī arhitektūrā un pilsētplānošanā.

2. Ievērojamākie notikumi pilsētas attīstībā Rīgā:

Austrumu maģistrāles posma atvēršana. Lai arī ļoti tehnisks projekts un šī ir tikai daļa no darāmā, šis projekts ļaus daļu no tranzīta satiksmes virzīt ap pilsētas centru, tādējādi mierinot satiksmi centrā. Tas mums ļaus beidzot sākt uzlabot pilsētas ielas un publisko telpu, piemēram Daugavas krastmalu.

Rīgas Pils pirmās kārtas būvniecības noslēgums. Beidzot sakārtojam vienu no svarīgākajām ēkām Vecrīgā. Ceru neapstāsimies un pabeigsim atjaunot visu pils kompleksu ar apkārtni.

Rīgas jaunās filharmonijas konkursa rezultāts, neskatoties uz visām pretrunām, Rīga ir pelnījusi modernu koncertzāli. Ir cerības, ka to izdarīsim.

3. Uzsāku gaitas kā Rīgas pilsētas arhitekts un vadu enerģisku, radošu un iedvesmas pilnu komandu. Mans mērķis ir likt uzsvaru uz reālām, kvalitatīvām pilsētvides uzlabošanas un transformācijas idejām. Mums ir jāmācās rīkoties ātrāk, labāk sadarboties ar privāto sektoru, un būt stratēģiskākiem. Mums ir jāatdzīvina pilsētas kodols un jāsāk risināt pilsētas strukturālās problēmas. Ar runām vien nekas nemainīsies. Mums ir jāsāk stratēģiski un gudri investēt resursus pilsētvides uzlabošanā. Arhitekta dienesta loma ir dot sākotnējo virzienu jeb vīziju šīm rīcībām. Mums ir jāatceras, ka Rīga konkurē ar reģiona galvaspilsētām par investīcijām un cilvēkiem. Ir izaicinājumi, bet ir arī cerības uz pozitīvām izmaiņām. No mūsu rīcības un izlēmības ir atkarīga tās nākotne.

Jānis Šaltāns

AIA, SALTANS ARCHITECTS 

1. Kamēr karš Ukrainā turpina radīt nāvējošus zaudējumus valsts iedzīvotājiem, kā arī iznīcinātas veselas pilsētas, izpostītas ēkas un vēsturiski nozīmīga arhitektūra, ir izcēlies vēl viens nāvējošs konflikts, kas iznīcina nevainīgus civiliedzīvotājus un noposta viņu apbūvēto vidi.

Tāpat kā pagājušajā gadā un šajā kontekstā, izcelt ievērojamus jaunus arhitektūras projektus (kuru bija daži), šķiet triviāli. Varbūt būtu pārvērtēt dažādi ierosinātie projekti, kas paredzēti Saūda Arābijai un NEOM priekšlikumā. Lai gan tiek izvirzīti pamatoti jautājumi par sociālajām un vides sekām, nevar nepamanīt vizionāro arhitektūru. Tādi projekti kā Zaha Hadid Architects Trojena tornis vai Epicom kūrorta torņi un villas ir tādu arhitektūras ideju izpēte, kuras var radīt tikai bagātīgs finansējums.

Līdzīgi kā tas notika ar Ričardu Meieru pirms dažiem gadiem, arī ievērojamais arhitekts Sers Deivids Adžejs atkāpās no vairākām lomām un tika atlaists no gaidāmajiem projektiem pēc tam, kad trīs vārdā neminētas bijušās darbinieces pret viņu izvirzīja apsūdzības seksuālos pārkāpumos.

2. Pirmās un otrās kārtas Rīgas Filharmonijas metu konkurss, iespējams, bija gada visvairāk apskatītais arhitektūras notikums. Neredzot fināla shēmas no četriem pārējiem finālistiem, uzvarētāja shēma – “Baltic Shine” šķietami atbilst sakāpinātajām cerībām un stingrajām prasībām. Cerams, ka to varēs veiksmīgi realizēt.

Pēc nedaudz necaurredzama procesa par Rīgas pilsētas arhitektu tika izvēlēts labi pelnījis arhitekts. Pētera Ratas bagātā un daudzveidīgā starptautiskā pieredze arhitektūrā un pilsētbūvniecībā dos tālredzīgu, niansētu un informētu pieeju pilsētas attīstība

3. Vens no maniem spilgtākajiem gada iespaidiem, — apmeklējot EUR rajonu Romā, apskatīju racionālistisko sabiedrisko ēku ansambli, jo īpaši ‘Palazzo della Civita Italiana’ un ‘Palazzo dei Congressi’.