Arvien priecājamies par jaunām kultūras vietām Rīgā, vēl jo vairāk tad, ja tās ienes dzīvību panīkušā arhitektūras mantojumā un rada pozitīvus impulsus pilsētvidē. Zuzeum, kas ir mājvieta lielākajai privātajai latviešu mākslas kolekcijai, ir viens no nesenā laika labākajiem un spilgtākajiem piemēriem, — centra saturu veido māksla un ar to saistītie notikumi, taču būtisks ir arī biroja Annvil projektētais pienesums pilsētvidē — atjaunotā, atdzīvinātā ēka ar aicinošo pagalma ārtelpu tās priekšā.
Zuzeum mākslas centru 2017. gadā dibināja kolekcionāri un mecenāti Dina un Jānis Zuzāni, ar mērķi popularizēt Latvijas mākslu vietējā un starptautiskā mērogā, radot visplašākajai sabiedrībai pieejamu kultūras vietu ar izstāžu zālēm un telpām arvien augošajai viņu kolekcijai. Zuzānu kolekcija ar vairāk nekā divdesmit tūkstošiem dažādu žanru mākslas darbu ir skaitliski lielākā privātā Latvijas mākslas kolekcija, kuras kodolu veido 19. gadsimta beigu māksla un 20. gadsimta pirmās puses klasiskais modernisms, 1950. – 1980. gadu māksla padomju varas periodā, kā arī mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi.
Mākslas centrs ir izveidots 1910. gadā pēc arhitekta un inženiera Edmunda fon Trompovska projekta celtajā korķu fabrikā Lāčplēša ielā. Tobrīd tā bija dinamiskās un strauji augošās pilsētas rūpnieciskā teritorija gar dzelzceļa loku, kam šodien ir ievērojams potenciāls kļūt par pilnvērtīgu pilsētvidi Rīgas centrā. Zuzeum ir nozīmīgs pienesums Baltijas mākslas infrastruktūrā, un reizē arī solis Rīgas centra rūpniecisko nomaļu revitalizācijā, dodot novārtā pamestai ēkai jaunu funkciju un dzīvību, tiecoties iekustināt atjaunošanas procesus arī plašākā apkārtnē.
Zuzeum ēkas projekts ir dalīts divos etapos. Pirmā kārta (4000 m²) ir īstenota 2020. gadā un ietver divas izstāžu zāles (kopā 1100 m²), skulptūru dārzu, kafejnīcu un jumta terasi. Šobrīd Annvil strādā pie projekta otrās kārtas 3000 kvadrātmetru apjomā, kas tiks īstenota šogad. (Aksonometrijā – projekta pirmā kārta)
Aksonometrijā attēlots projekta pirmā kārta.
Ieeja mākslas centrā ir caur aicinošu priekšpagalmu, kas veidots kā atraktīva publiskā ārtelpa, — satikšanās vieta dažādu sociālo grupu mijiedarbībai. Šāds pievilcīgs pagalms Lāčplēša ielas malā ir jauks pienesums pilsētas dzīvīgumam, vairojot Rīgas ārtelpu dažādību un veicinot pilsētvides fizisko, sociālo, ekonomisko, simbolisko un estētisko attīstību.
Arī ēkas interjera projektam tika izvirzīts uzdevums sekmēt mijiedarbību starp cilvēkiem. Viens no interjera un Zuzeum identitātes būtiskākiem elementiem ir oranžā krāsa. Tā šeit ir kā instruments, kas pauž spēku, jaudu, enerģiju, tiešā veidā ietekmē šīs vietas dvēseli un cilvēkus tai apkārt. Autori uzskata, ka oranžais ienes spontanitāti, pozitīvu motivāciju un rosina uzlūkot dzīvi no gaišās puses, līdz ar to rosinot komunikācijas apetīti, veicinot dialogu un sociālo mijiedarbību, stimulē fiziskos un mentālos procesus, kas iekustina domu plūsmas un cilvēku rīcību.
Autori: ANNVIL — Annas Bates, Ilze Rukmane – Poča, Rihards Bebris, Reinis Sokolovs, Juris Sarmons, Didzis Vilks, Italo Armone, Jēkabs Šmits
2020
Oranžais bija vienas partijas krāsa, kurā ienesa politikā Kalvīti un nozīmīti ar trim bērniem katrā ģimenē un partijas priekšsēdi ar mēslu dakšu, kurš nemitīgi stāstīja kaut kādas pasakas par to, ka neko ne par ko nezin un nekur nepiedalās. Līdz ar to oranžais ir ar vēsturi. Zuzeum varbūt ir laba iniciatīva, bet vieta ir nekāda. Tūlīt tur būs Rail Baltic būvlaukums uz 5 gadiem. Zuzāns it kā prātīgs cilvēks, runasvīrs, bet kaut ko nav sapratis līdz galam – Rīgā ir spēcīgi nacionāli mākslas muzeji ar labām kolekcijām – vienkāršāk, netērējot naudu bija nodot kolekciju valsts paspārnē un aplūkot to periodiskās… Lasīt vairāk »
Jāsaka, ka esmu bijis ļoti daudzos modernās mākslas muzejos Eiropā, bet nekur neesmu redzējis uzrakstu Welcome to Art. OMG. Mazā, sačubinātā, mīļā fabrikā un Welcome to Art. Latvietis ir kūlīgs. Vinš vāc visādu stafu, iegrūž tajā piķi, iespringst ar dizaineriem, nokrāso visu oranžu, lai visiem saules brilles pašas paceļas uz pieres, uztaisa kafejnīcu tādu, lai tur var papudienot viss tuvumā esošā vilcienu depo personāls, izvieto pāris neuzkrītošus mākslas darbus ar proporciju 1 mākslas darbs uz 100 kv.m., iegrūž visādas eko lietas, ka nevar vairs atšķirt kas eksponāts, kas mēbele un uzraksta dievīgo uzrakstu Welcome to Art. Vēl tikai vajadzēja Lapčenoku… Lasīt vairāk »
Aha, Gailes kundze jau teica, ka tas Zuzeum ir eiroremonts.
Zaigas “vēsturisko ēku pārbūves intervenci” ļoti labi var redzēt JRT projektā, kur no ēkas un nepieradinātā teātra auras tikai ādiņa vien palikusi.
Man gan patīk tas popsīgais noformējums. Vakaros, braucot garām, ir laba sajūta un vilkme turp aiziet. Vismaz kaut kādas jaunas vēsmas un struktūras tajā depresjankas kvartālā.
Miķelim gan vajadzētu dažreiz paklusēt, ja nav īsti ko teikt. Savādāk runā pats ar sevi, kas ir jau mentāla problēma.
Miķelim kā reizi bija ko teikt par popsīgo, depresjankas kvartālā un ar sevi te neviens nerunā, tas tāds popsīgs komentēšanas stils, kuru dažreiz piekopju, kamēr arhinūģi slēpjas a4d.lv krūmos vai vāc gudro profesoru runas Venēcijai. Bet par ZG vēl pāragri spriest un izskatās ka gan jau būs labi, atšķirībā no oranžā popsīgā bezstila, kurš tomēr dažiem rada vilkmi. Kā dzīvot un ko domāt Miķelim, to te pārsvarā zin katrs, tas gan, bet diez vai būs veids kas mainīs manu spuraino rakstīšanas stilu.