Birojs Uģis Šēnbergs, arhitekts piedāvā arī Tev piedalīties velosipēdu celiņa projektēšanas, izveides un plānošanas darbā Rīgai. Viņi paredz savienot pilsētas centru ar agrāk izbūvēto maršrutu Imanta—Jūrmala, attīstot un izveidojot veloceliņu posmā Latvijas Universitātes mācību centrs Torņakalns — vecpilsēta.
Pilsētā ar vēsturisku apbūves struktūru sevišķi svarīgi nodrošināt labus apstākļus gājēju un velosipēdu satiksmei. Kā jau norādīts, liela loma jāatvēl gājēju un velosipēdistu drošības palielināšanas pasākumiem. Esošās situācijas pētījums liecina, ka velosipēdu celiņu nav ierīkoti pietiekami. Velosipēds var tikt izmantots kā transporta veids un kā pārvietošanās līdzeklis atpūtai un sportam, tas ir pieejams visām sociālajām grupām, jo ir ērts, ekoloģisks un efektīvi izmantojams pārvietošanās attālumos no 3—5 kilometriem.
Ņemot vērā pieaugošo velosipēdu lomu, mūsdienu transporta risinājumos nepieciešams attīstīt velosipēdu maršrutu tīklu, veicot sekojošus pasākumus:
- atrisināt velosipēdu celiņu izveides variantus, paredzēt velosipēdu novietnes (arī apsargātas) gar parkiem, pie lielākajiem veikaliem un atpūtas kompleksiem
- izskatīt iespēju par jauna maršruta izveidošanu
- attīstīt ar velotransportu saistītos pakalpojumus — noma, remonts u.c.
- projektējot jaunas vai rekonstruējot esošās ielas, jāparedz nobrauktuves velosipēdiem un ratiņiem
Uģis Šēnbergs, arhitekts ideja iespējamam velo—maršrutam
Piedalies un raksti ierosinājumus: marita@senbergs.lv
Nesaprotu, kapēc tik vienkāršai lietai kā veloceliņš jārīko akcija – akcija? Vai tiek veidots jauns "veloceliņu tīkls" visā pilsētā? Man gan likās, ka te runa iet part to ka jānoasfaltē viens gabaliņš līdz Akmens tiltam no Zolitūdes stacijas. Bet vispār, jāsaka…amizanta doma…šis veloceliņš varētu saistīt kopā izcilu sociālo spektru. Teiksim, Jūrmalnieks, uz pēdējās šnites Ferrari mountainbike un turpatām līdzās Imantas iedzīvotājs uz mēreni ierūsējuša Škoļņika…abi divi minās uz Centru. Bet nu, ka jau sabiedrība saka, ka ritenis ir laba lieta, tad jau…ka tik kāds, vienalga kāds, galvenais, ka šnitīgi. Diez, kad Šēnberga kungs pats pēdējo reizi ir uzminis uz kāda… Lasīt vairāk »
Lielajaa eiro-pasaulee ari socialam majam un pat rajonu planosanai tiek rikotas akcijas-akcijas, kur cilveki~parastie noklust tiesa saikne ar projektetajiem un izpilditajiem, tadejadi veidojot augligu dialogu un palidzot attistitajiem atrast isto zelta atsledzinu daarza vaartinjiem.
Pasmaju valstibaa gan iedibinajies ‘mes zinam labak ko viniem vajag’ viedoklis, vai ka?
Plus, aicinajums vairak adresejas individam ka aktivam pilsonim~velosipedistam, nevis ka Arhitektam.
No vienmēr komunikablajiem biroja Uģis Šēnbergs, arhitekts kolēģiem saņemtais sūtījums zemāk parakstīts: "Mēs būsim ļoti pateicīgi, ja šo informāciju izvietosiet savā portālā. Tā būs pieejama A4D apmeklētājiem – viņi varētu komentēt vai ko ieteikt šajā sakarā!"
Skati uzsvaru uz vārdiem KOMENTĒT un IETEIKT!
Šēnberga kungs vispaŗ visai bieži uzkāpj uz velosipēda pedāļa, gandrīz katru dienu.
Artur, varbūt šis brīdis, kad vari dāvinājuma formātā portālam A4D piešķirt savus ilustrējošos attēlus ar cilvēkiem uz kā tik izmantot iespējamajiem ritenīšiem no CPH pilsētvides?
izomats taa riktiig iesvilies.. rakstaamais piemeties?!
bravo Kārkliņ! piekrītu!
es Mikam stipri piekrītu par pēdējo rindkopu. nesaprotami kautkā – sociālā aptaija ar padziļinātu izpēti?
uzrakstīšu, kas man tā saucamajos veloceliņos nav vajadzīgs:
-sarkanā krāsa,
-baltā nepārtrauktā līnija, kas piemēram pie olimpijas rada vairāk haosu, nevis kautko organizē,
-velosipēda attēls luksaforā blakus gājēja simbolam,
-barjeras pirms sliedēm, kas krēslā ir nopietnāks drauds veselībai nekā vilciens vai tramvajs.
Ņemam tam paredzēto naudu un izveidojam normālas uzbrauktuves, bez tā nejēdzīgā 3-4cm pakāpiena, kas ir visos Rīgas veloceliņos.
Un par to tad arī velobraucēji teiks paldies.
Ir/nav vajadzīgs: -sarkanā krāsa – krāsa noteikti nav nepieciešama, ja v-celiņš ir atsevišķi no gājēju joslas. -baltā nepārtrauktā līnija,- veloceliņu atdalošai līnijai no gājēju vai auto brauktuves ir jābūt obligāti; "-velosipēda attēls luksaforā blakus gājēja simbolam," – atkarībā no krustojuma sarežģītības mēdz būt pat atsevīšķi luksofori velosipēdistiem. "-barjeras pirms sliedēm, kas krēslā ir nopietnāks drauds veselībai nekā vilciens vai tramvajs." – obligāti elementi drošībai. Ir atšķirība nolidot no riteņa barjeras dēļ un ielidot vilcienā vai tramvajā, piekrīti? Starp citu, Dānijā tumšajā diennakts laikā braukt bez apgaismojuma priekšā un aizmugurē ir aizliegts un sods ir ~ 50Ls. Lūdzu atcerieties, ka palielinoties… Lasīt vairāk »
My 2 cents (as part of the team working on it): Riga lacks a proper bicycle/pedestrian path network. Riga is flat, thus easy to cycle about. Tornakalns is going through a master plan at the moment, involving major public entities. In this process there is the attempt to make sense of the patchwork of intentions in terms of bike paths. I truly believe that it is by investing in major roads that we can begin changing. In no possible way Riga will become "blessed" by a complete network from day to night. These would be baby steps. We all aim… Lasīt vairāk »
Pedro, I agree with you, in 100 %!
We`ll have to change something in this roads-system, for bicycle too!
Bet tikai atcerēsimies, ka prioritāte ir sabiedriskais transports, jo tieši tas ir jautājums, kādam tam būt, lai es atstātu savu auto mājās. Un lai to darītu ir daduz darba, jo vnk zemā grīda nepalīdzēs.
Kas attiecas uz veloceliņiem, ideāli ka pa to tiek domāts, taču šobrīd velobraucēju ir relatīvi maz, jo gluži vienkārši visiem nav dušas birojā un katras dienas braukšana ar riteni (ja vien tu neesi velokurjers) ir ļoti stipra individualitāte, dēļ kuras šobrīd nav vērts šķērst līdzekļus, kamēr nav pievilcīgā līmenī izrisināti primārāki jautājumi, kā jau aukstāk minēju.
Acīmredzams ka tiešām nepiekop pedāļsparu 😉
Tie kas brauc ar velo noteikti varēs atbildēt ka pēdējo 2 sezonu laikā velosipēdistu skaits ir krietni pieaudzis, minēšu – divkāršojies.
šobrīd tā vispār ir modes lieta un katrs sevi cienošs ”intelektuālais” jaunietis grib vai jau ir iegādājies retro riteni. Subkultūras bums kas Rīgai vēl ir tikai priekšā (atkal minēšu – nākamā vasara) ir no velokurjerisma radies virziens ar vienātruma sporta riteni bez bremzēm. Vienvārdsakot ričuki kā trends vēl brīdi būs, veloceliņi varētu paspēt. Cita lieta ka LV velo ir ļoti sezonāls pasākums, tā ka pašsaprotami ka bez publiskā transporta nekā.
Veloceliņu plānošana Latvijā ir pilnīgs jaunums. Nīderlandē un Holandē tos plāno jau 70 gadus. Tādēļ mums vai nu jāpārņem no citām valstīm vai nu jāizdomā kaut kas savs. Varbūt ir maģistrālie veloceliņi vai lokālie.
Bet varbūt Jauno pilsētas centru Torņakalnā sākt nevis ar auto ceļu izveidi, Bet gan ar veloceliņu izveidi?…
Veloceliņi ir aktuāla lieta, jo divriteņus mūsdienās izmanto arvien biežāk. Šis pārvietošanās līdzeklis tiek izmantots nu jau ne tikai brīvdienās, bet arī darba dienās (Rīgā un tās apkārtnē).
http://vic.vel…losatiksme.php
Citviet Eiropas pilsētās riteņbraucējs ir pilnvērtīgs satiksmes dalībnieks un ir radīts veloceliņu tīkls: http://vic.vel…e/eurovelo.php , kas riteņbraucējam ļauj nokļūt jebkurā pilsētas punktā. Rīgā diemžēl tas vēl tā nav.
http://vic.vel…cijas_par_mums
Tā piemēram pēc http://www.veloriga.lv datiem ir zināms, ka radās iecere un atbalsts no Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas par ieceri Pārdaugavā būvēt zaļo veloceliņu maršrutā Vanšu tilts-Āgenskalna līcis-Uzvaras parks-Arkādijas parks-Māras dīķis-Bieriņi: http://vic.vel…losatiksme.php
Lai veicas ar labas iniciatīvas novešanu līdz produktam! 1. labi izstrādāts un laicīgi piedāvāts velotīkls novērsīs iespējamību, ka pēc pārējās infrastruktūras izveides ritenim pietrūks vieta. 2. Lai velo būtu ne tikai šikam vai izrādei, bet arī ērts ikdienas satiksmei, maksimāli reāli ir jāatdala gājēji no riteņiem, jo ritenis pa labu celiņu brauc pāri 20km/h, bet pie katra gājēja jāuzmanās un jābremzē. 3. Nobrauktuves ietve/veloceļš – iela jāveido daudz platākas, visas pārejas platumā, jo pie pārejām katrs gājējs izvēlas ērtāko – līdzenāko ceļu, un iet tieši pa šīm nobrauktuvēm. Tad nu braucējs, kurš negrib bojāt savu muguru un riteni un ir… Lasīt vairāk »
1. Ko kartē nozīmē pārtrauktās līnijas, ko pilnās linījas?
2. Kur īsti ir Latvijas universitātes mācību centrs Torņakalns?
Ikdienā ar velo braucu kādus 6 gadus un turpināšu to darīt, ar vai bez veloceliņiem. Mani kaitina, ka šī tēma GADIEM tiek apspriesta, plānota, taisīti plenēri, par mūsu nodokļiem iegūta pieredze un zīmētas vīzijas, bet rezultāts noput plauktā, jo nav līdzekļu. Un Rīdzinieki tik turpina SĒDĒT- darbā pie kompja, bibliotēkā, koncertzālē, kino, mājās pie TV un sastrēgumos kas savieno visas šīs vietas… Pievienojos tiem, kas uzskata, ka jāsāk ar elementārām lietām- jāsakārto uz/nobrauktuves un velosipēdistiem vismaz būs IESPĒJA braukt pa trotuāru. Pagaidām atliek gaidīt benzīna cenu kāpumu, kas piespiedīs izmantot velo/sabiedrisko transportu arī sēdētmīlošajai Rīdzinieku daļai, jo tikai tad ielās… Lasīt vairāk »
Nesen mēģināju pieparkot savu vellapēdu Vecrīgā pie ieejas domē ar nolūku to apmeklēt.
Tad momentāni no pompozās velvjotās ieejas cēli izslāja apsargs un aizliedza man šo padarīšanu (laikam radās retā iespēja pierādīt savu amata nepieciešamību), apgalvojot, ka ieejas tuvumā nekas tāds nav pieļaujams.
Tā arī nesapratu, vai aiz drošības nolūkiem vai nesmukā vizuālā iespaida dēļ (nekāds krutais fellis jau man nav, pēc 5. nozagtā velosipēda sapratu, ka jo lētāk jo ilgāk).
Teorētiski jau ir iespējams viss, modžahedu atriebība, arī tas, ka neuzkrītoši atstāta bērna trīsritenīša rāmī var tikt ieslēpti trotila stienīši utt.
pareizi ir, vispirms sāk ar attieksmi. Un attieksme, tāpat kā skaistums, nāk no iekšām. Kamēr naudas devējiem, plānotājiem un būvētājiem nebūs priekšstata, kāpēc tas ir vajadzīgs, tikmēr jālāpās kā var, katrs pats atrod sev veloceliņu.
Pagaidām auto viennozīmīgi ir galvenais, tikai tā var rasties tādi risinājumi, kā jaunajā Juglas pārvadā, kur gājējus un velobraucējus iedzen tādā smukā potenciāli čurājami-kriminogēnā tunelī (ar pagriezienu, neredzu, kas aiz stūra). Gluži kā pirms 30 gadiem Salu tiltā.
ja godīgi, tad arī es esmu saskārusies ar šādu problēmu, ka nav iespēju novietot riteni pie ieejas tādās svarīgās iestādēs.
Un piemēram, tur pat blakus atrodas RTU, bet es kā studens vēl neesmu atklājusi, kur būtu iespejas tur pieslēgt riteni, ja neskaita apgaismojuma stabu..
Ta rodas negrezni skati, kad pie cēlās ieejas kaut kur tiek piekabināts, kāds par neglītu maskējies braucamrīks. Un šādos gadījumos arī man bijis tas gods pārmīt pāris vārdus ar apsargu.
labĀk ceļam METRO!!!
Izlasot šo visu, gribas teikt:"vot, latvieši.." Kāpēc mums vienmēr vajag visu tā kā citiem? Redzi, šitie dara tā, mēs nu tagad pakaļ..tā pat kā ar īpašuma privatizācijas modeli pēc neatkarības atgūšanas. Dažkārt nevar vienkārši paņemt kaut ko gatavu un sākt izmantot – ir japielāgo. Tāpēc ļoti labi, ka tiek jautāts pēc sabiedrības viedokļa, jo kas gan cits izmantos jaunradītos labumus, ja ne mēs paši. Pilnīgi piekrītu tam, ka jāsāk ir ar nobruktuvēm – Rigas centrs salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām ir tieši tik maziņš, ka visātrāk pārvietoties ir tieši ar velosipēdu, taču pašlaik tas nav pārāk ērti augsto ietvju dēļ… Lasīt vairāk »
Šajā vasarā, lai veidotu ārvalstu tūristiem velomaršrutus pa Baltijas valstīm, apsekojām visas Baltijas valstis un, diemžēl, Latvijā situācija veloinfrastruktūras jomā ir visnožēlojamākā, kas noteica to, ka lielāko daļu maršruta posmu bijām spiesti plānot kaimiņu valstīs, kur arī atbilstoši tiks iztērēta lielākā ārvalstu tūristu naudas daļa.
Ar cieņu:
Asnāte Ziemele, Juris Smaļinskis,
Līdzās valsts autoceļiem veloceļi līdz šim Latvijā nav projektēti un izbūvēti, tādēļ informācijas par veloceļiem līdzās autoceļiem vienkārši nav.
VAS “Latvijas valsts ceļi” līdz šim nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt plānus veloceliņu izbūvei un VAS “Latvijas valsts ceļi” pie labākās gribas nevar sniegt padomus, kādā veidā ir iegūstama neesoša informācija.
Plānojot velotransporta attīstību jāņem vērā izmantošanas veidu īpatnības:
lietišķais velotransports, kam tāpat kā pārējiem transporta veidiem jānodrošina, lai cilvēkiem ir stabila, ātra un ērta saikne ar viņu darba vietām, iepirkšanās vietām, veselības aizsardzības, izglītības, valsts un pašvaldību pakalpojumu un atpūtas iestādēm. Lietišķais velotransports vairāk raksturīgs apdzīvotām vietām un to tuvumā un parasti realizējas īsākos attālumos un īsākā laikā (1 – 2 stundas). Pie lietišķā velotransporta pieskaitāma arī velosipēdu izmantošana pasta un kurjeru pakalpojumos, kā arī nelielu kravu piegādei. Lietišķā velotransporta veloceļam jāsavieno objekti pēc iespējas pa īsāko ceļu;
Rīga bez velosipēdiem
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
Ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits (gājēji, pasažieri, autovadītāji, velosipēdisti)
5593
5466
4495
4391
5097
5514
4874
5199
Ceļu satiksmes negadījumos cietušo velosipēdistu skaits,
393
429
384
337
279
321
303
255
tai skaitā: bojā gājušie
77
104
79
66
45
51
41
24
ievainotie
316
325
305
271
234
270
262
231
Ievadam: Velosipēdu satiksme ir viena no straujāk augošajām alternatīvām motorizētajiem transporta līdzekļiem. Pēc Rīgas iedzīvotāju aptaujāšanas izriet (RDSD mājas lapā) – "Arvien vairāk Rīgas iedzīvotāju izvēlas velosipēda priekšrocības, jo velotransports sevi pierādījis kā: • Garastāvokli uzlabojošs un veselību nostiprinošs pārvietošanās veids • Videi draudzīgs transporta līdzeklis • Ekonomisks un izmaksu ziņā viegli pieejams • Pilsētvidē līdz 8 km mobilitātes un ātruma ziņā „no durvīm līdz durvīm” – visbiežāk ir ātrāks par tradicionāliem transporta līdzekļiem." Rīgas klimats Lai gan velotransporta izmantošanai ir sezonāls raksturs, tomēr Rīgas klimats ir maigāks un reljefs līdzenāks nekā daudzās Zviedrijas un Somijas pilsētās, kur velotransporta izmantošana… Lasīt vairāk »
no taa ka riigaa uzbuuvees dazhus velo celinjus nekas nemainiisies, vinji ir japrojektee tapat kaa ielas un ietves visaa pilseetaa, un tad weel jaacer ka gudrie autovadiitaaji ar bmw nenobraux velosipeedistus.. aizmirstat, driizaak sagaidiisies pensijas pielikumu.
Hello friends! I want to invite you all to play with me at Atlantica Private Server. The first and only private server of Atlantica Online, the MMORPG where you need to unlock the secrets of Atlantis to save the world. If you want to join me in this great game, or you want to join one of the other games that OGRealms.com has, please click on the following links: Main Site: http://ogrealms.com Forums: http://forum.ogrealms.com Game Site: http://atlantica.ogrealms.com Note: This message was provided by "OGRAtlantica" to be used in our advertising system. We take no responsibility for the misuse of this… Lasīt vairāk »
es Mikam stipri piekrītu par pēdējo rindkopu. nesaprotami kautkā – sociālā aptaija ar padziļinātu izpēti?
uzrakstīšu, kas man tā saucamajos veloceliņos nav vajadzīgs:
-sarkanā krāsa,
-baltā nepārtrauktā līnija, kas piemēram pie olimpijas rada vairāk haosu, nevis kautko organizē,
-velosipēda attēls luksaforā blakus gājēja simbolam,
-barjeras pirms sliedēm, kas krēslā ir nopietnāks drauds veselībai nekā vilciens vai tramvajs.
Ņemam tam paredzēto naudu un izveidojam normālas uzbrauktuves, bez tā nejēdzīgā 3-4cm pakāpiena, kas ir visos Rīgas veloceliņos.
Un par to tad arī velobraucēji teiks paldies.
Ir/nav vajadzīgs: -sarkanā krāsa – krāsa noteikti nav nepieciešama, ja v-celiņš ir atsevišķi no gājēju joslas. -baltā nepārtrauktā līnija,- veloceliņu atdalošai līnijai no gājēju vai auto brauktuves ir jābūt obligāti; "-velosipēda attēls luksaforā blakus gājēja simbolam," – atkarībā no krustojuma sarežģītības mēdz būt pat atsevīšķi luksofori velosipēdistiem. "-barjeras pirms sliedēm, kas krēslā ir nopietnāks drauds veselībai nekā vilciens vai tramvajs." – obligāti elementi drošībai. Ir atšķirība nolidot no riteņa barjeras dēļ un ielidot vilcienā vai tramvajā, piekrīti? Starp citu, Dānijā tumšajā diennakts laikā braukt bez apgaismojuma priekšā un aizmugurē ir aizliegts un sods ir ~ 50Ls. Lūdzu atcerieties, ka palielinoties… Lasīt vairāk »
– baltā līnija ir vajadzīga tikai tad, ja tā kautko organizē vai atdala. Apskatiet jau minēto posmu pie olimpijas, lielāka kārtība būtu tad, ja tās nebūtu. Ja nav īsta priekšstata, kas jāatdala, tad nevajadzētu atdalīt, jo tad notiek sistēmas pašorgaizācija. – vilciens un tramvajs pie mums pārvietojas ar ieslēgtām gaismām un troksni, tātad tie ir pamanāmi, ko nevarētu teikt par barjerām mūsu supegaišajā galvaspilsētā. Piemērs veloceliņā uz Imantu – ne velti blakus asfaltētajam celiņam ir smuki iebraukta taciņa garām barjerām. Es neesmu pret visa veida drošības pasākumiem un satiksmes organizāciju, mani tikai uztrauc tas, ka bieži vien tie ir formāli… Lasīt vairāk »
Doma, ka jāsāk ar pamatlietām, lai vēlāk apgreidotu uz augstāku līmeni, ir ideālistiska, taču praksē nedarbojas, vismaz Latvijā noteikti ne.
Ja kaut ko kādā posmā dara, ir jāizdara viss racionāli nepieciešamais, ņemot piemērus no skandināviem, salabojot aplamības pie Olimpijas. No kļūdām jāmācās.
Lai labi ripo!
My 2 cents (as part of the team working on it): Riga lacks a proper bicycle/pedestrian path network. Riga is flat, thus easy to cycle about. Tornakalns is going through a master plan at the moment, involving major public entities. In this process there is the attempt to make sense of the patchwork of intentions in terms of bike paths. I truly believe that it is by investing in major roads that we can begin changing. In no possible way Riga will become "blessed" by a complete network from day to night. These would be baby steps. We all aim… Lasīt vairāk »
Pedro, I agree with you, in 100 %!
We`ll have to change something in this roads-system, for bicycle too!
Hello friends! I want to invite you all to play with me at Atlantica Private Server. The first and only private server of Atlantica Online, the MMORPG where you need to unlock the secrets of Atlantis to save the world. If you want to join me in this great game, or you want to join one of the other games that OGRealms.com has, please click on the following links: Main Site: http://ogrealms.com Forums: http://forum.ogrealms.com Game Site: http://atlantica.ogrealms.com Note: This message was provided by "OGRAtlantica" to be used in our advertising system. We take no responsibility for the misuse of this… Lasīt vairāk »
Bet tikai atcerēsimies, ka prioritāte ir sabiedriskais transports, jo tieši tas ir jautājums, kādam tam būt, lai es atstātu savu auto mājās. Un lai to darītu ir daduz darba, jo vnk zemā grīda nepalīdzēs.
Kas attiecas uz veloceliņiem, ideāli ka pa to tiek domāts, taču šobrīd velobraucēju ir relatīvi maz, jo gluži vienkārši visiem nav dušas birojā un katras dienas braukšana ar riteni (ja vien tu neesi velokurjers) ir ļoti stipra individualitāte, dēļ kuras šobrīd nav vērts šķērst līdzekļus, kamēr nav pievilcīgā līmenī izrisināti primārāki jautājumi, kā jau aukstāk minēju.
Acīmredzams ka tiešām nepiekop pedāļsparu 😉
Tie kas brauc ar velo noteikti varēs atbildēt ka pēdējo 2 sezonu laikā velosipēdistu skaits ir krietni pieaudzis, minēšu – divkāršojies.
šobrīd tā vispār ir modes lieta un katrs sevi cienošs ”intelektuālais” jaunietis grib vai jau ir iegādājies retro riteni. Subkultūras bums kas Rīgai vēl ir tikai priekšā (atkal minēšu – nākamā vasara) ir no velokurjerisma radies virziens ar vienātruma sporta riteni bez bremzēm. Vienvārdsakot ričuki kā trends vēl brīdi būs, veloceliņi varētu paspēt. Cita lieta ka LV velo ir ļoti sezonāls pasākums, tā ka pašsaprotami ka bez publiskā transporta nekā.
Veloceliņu plānošana Latvijā ir pilnīgs jaunums. Nīderlandē un Holandē tos plāno jau 70 gadus. Tādēļ mums vai nu jāpārņem no citām valstīm vai nu jāizdomā kaut kas savs. Varbūt ir maģistrālie veloceliņi vai lokālie.
Bet varbūt Jauno pilsētas centru Torņakalnā sākt nevis ar auto ceļu izveidi, Bet gan ar veloceliņu izveidi?…
ieteiktu pārņemt pieredzi, nevis domāt ko jaunu…
un kāda starpība ar ko sākt, ar ūdensvadu vai kanalizāciju? abi divi vajadzīgi un abi iet puslīdz paralēli..
par lokālajiem veloceļiem – velosipēds nav tramvajs, ceļu atradīs – ja būs pietiekama platuma ietves ar nobrauktuvēm, varēs iztikt arī bez veloceliņa nosaukuma.
Tik un tā Rīgā veloceliņi parādās vietās, kur arī līdz tam nebija nekādu problēmu pārvietoties.
Beigsim sākt un sāksim darīt! Vai šēnberga kungs var man izskaidrot, ko nozīmē teksts "Jauno pilsētas centru SĀKT…ar veloceliņu?!"
Veloceliņi ir aktuāla lieta, jo divriteņus mūsdienās izmanto arvien biežāk. Šis pārvietošanās līdzeklis tiek izmantots nu jau ne tikai brīvdienās, bet arī darba dienās (Rīgā un tās apkārtnē).
http://vic.vel…losatiksme.php
Citviet Eiropas pilsētās riteņbraucējs ir pilnvērtīgs satiksmes dalībnieks un ir radīts veloceliņu tīkls: http://vic.vel…e/eurovelo.php , kas riteņbraucējam ļauj nokļūt jebkurā pilsētas punktā. Rīgā diemžēl tas vēl tā nav.
http://vic.vel…cijas_par_mums
Tā piemēram pēc http://www.veloriga.lv datiem ir zināms, ka radās iecere un atbalsts no Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas par ieceri Pārdaugavā būvēt zaļo veloceliņu maršrutā Vanšu tilts-Āgenskalna līcis-Uzvaras parks-Arkādijas parks-Māras dīķis-Bieriņi: http://vic.vel…losatiksme.php
Lai veicas ar labas iniciatīvas novešanu līdz produktam! 1. labi izstrādāts un laicīgi piedāvāts velotīkls novērsīs iespējamību, ka pēc pārējās infrastruktūras izveides ritenim pietrūks vieta. 2. Lai velo būtu ne tikai šikam vai izrādei, bet arī ērts ikdienas satiksmei, maksimāli reāli ir jāatdala gājēji no riteņiem, jo ritenis pa labu celiņu brauc pāri 20km/h, bet pie katra gājēja jāuzmanās un jābremzē. 3. Nobrauktuves ietve/veloceļš – iela jāveido daudz platākas, visas pārejas platumā, jo pie pārejām katrs gājējs izvēlas ērtāko – līdzenāko ceļu, un iet tieši pa šīm nobrauktuvēm. Tad nu braucējs, kurš negrib bojāt savu muguru un riteni un ir… Lasīt vairāk »
Bez šaubām no drošības viedokļa šie veloceļi būtu nepieciešami un paralēli jau to visu vajadzētu attīstīt, bet tomēr ir mazliet utopiki velosipēdu uzskatīt par nopitnu sastāvdaļu no transporta viedokļa. Tas neatrisinās problēmu, bet ko darīt ? Varbūt tad ir jāskatās cik tas viss maksā ? Cik mēs visi no tā iegustam ? Viss ir atkarīgs no izmaksām ja iet runa par veloceļu izstrādi, bet godīgi sakot šobrīd tas nav aktuāli, tas ir jautājums kas ir paralēls, daudz svarīgākem jautājumiem. Domāju ka zinoši arhitekti un pilsētbūvnieki varētu piedāvāt kvalitatīvus risinājumus sabiedriskajā transportā vadoties no citu pilsētu pieredzes, jo satiskmes departamentā trūkst… Lasīt vairāk »
1. Ko kartē nozīmē pārtrauktās līnijas, ko pilnās linījas?
2. Kur īsti ir Latvijas universitātes mācību centrs Torņakalns?
1.Pārtrauktās līnijas nozīmē veloceliņi, kurus Rīgas Dome nav apstiprinājusi, tie ir idejas līmenī. Bet nepārtrauktās – Rīgas Domes apstiprinātie veloceliņi.
2.Tas nebūs kā kompakts komplekss, bet gan ir plānojams kā atsevišķi stāvošas ēkas, Torņakalnā.
3. Ko Jūs domājat ar Imantas-Jūrmalas celiņa savienošanu ar centru?Vai tas nozīmē pārskatīt esošo savienojumu – esmu pati braukusi pa esošo pāri vanšu tiltam, gar olimpijai, utt? Vai tas arī kādā kartē jums ir atšifrēts?
4. Uz kurieni tālāk ved tie celiņi, kas iziet ārpus pievienotās kartes robežām?
5. Varbūt tad iespējams saņemt karti, kur ir detālplānā paredzētie celiņi lielākā mērogā?
3. Varbūt ir interesanti vienu dienu nebraukt uz Jūrmalu, bet apbraukāt Uzvaras parka rajonu..
Uzvaras parka „cilpa” ir tehniski tik pat izcila kā Rīgas-Jūrmalas veloceliņš. Uzvaras parka „cilpai” vajadzētu savienot t.s. „magnētus” – apmeklējamus objektus, kuru dēļ ir vērts veikt investīcijas veloceliņa izveidē. Celiņš – investīcijas, kuras ir jāatpelna – iespējams samazinātos automobiļu sastrēgumi. Ir iespēja uzbūvēt dzelzceļa tilta (pār Daugavu) konstrukcijas, papildinot asimetriski vienā pusē, kas savienos 13.janvāra ielu ar Mūkusalas ielu. Šāda konstrukcija ir jau izstrādāta Jūrmalas dzelzceļa tiltam pār Lielupi, Priedainē.
4. Šiem celiņiem ir jāved uz tām vietām, kuras ir „pieprasītas” ikdienā, piem., augstskolas, sporta centri, lielveikali utt. Veloceliņu maršruti ir jāizdiskutē pilsoņu vidū, pat vairāk nekā maģistrālie auto celiņi.
5. Rīgas pilsētas attīstības plāna karte: http://www.rdpad.lv/rpap/
skatiet tabulā zemāk, nodaļa ar Nr. 9.4.
Ikdienā ar velo braucu kādus 6 gadus un turpināšu to darīt, ar vai bez veloceliņiem. Mani kaitina, ka šī tēma GADIEM tiek apspriesta, plānota, taisīti plenēri, par mūsu nodokļiem iegūta pieredze un zīmētas vīzijas, bet rezultāts noput plauktā, jo nav līdzekļu. Un Rīdzinieki tik turpina SĒDĒT- darbā pie kompja, bibliotēkā, koncertzālē, kino, mājās pie TV un sastrēgumos kas savieno visas šīs vietas… Pievienojos tiem, kas uzskata, ka jāsāk ar elementārām lietām- jāsakārto uz/nobrauktuves un velosipēdistiem vismaz būs IESPĒJA braukt pa trotuāru. Pagaidām atliek gaidīt benzīna cenu kāpumu, kas piespiedīs izmantot velo/sabiedrisko transportu arī sēdētmīlošajai Rīdzinieku daļai, jo tikai tad ielās… Lasīt vairāk »
Nesen mēģināju pieparkot savu vellapēdu Vecrīgā pie ieejas domē ar nolūku to apmeklēt.
Tad momentāni no pompozās velvjotās ieejas cēli izslāja apsargs un aizliedza man šo padarīšanu (laikam radās retā iespēja pierādīt savu amata nepieciešamību), apgalvojot, ka ieejas tuvumā nekas tāds nav pieļaujams.
Tā arī nesapratu, vai aiz drošības nolūkiem vai nesmukā vizuālā iespaida dēļ (nekāds krutais fellis jau man nav, pēc 5. nozagtā velosipēda sapratu, ka jo lētāk jo ilgāk).
Teorētiski jau ir iespējams viss, modžahedu atriebība, arī tas, ka neuzkrītoši atstāta bērna trīsritenīša rāmī var tikt ieslēpti trotila stienīši utt.
pareizi ir, vispirms sāk ar attieksmi. Un attieksme, tāpat kā skaistums, nāk no iekšām. Kamēr naudas devējiem, plānotājiem un būvētājiem nebūs priekšstata, kāpēc tas ir vajadzīgs, tikmēr jālāpās kā var, katrs pats atrod sev veloceliņu.
Pagaidām auto viennozīmīgi ir galvenais, tikai tā var rasties tādi risinājumi, kā jaunajā Juglas pārvadā, kur gājējus un velobraucējus iedzen tādā smukā potenciāli čurājami-kriminogēnā tunelī (ar pagriezienu, neredzu, kas aiz stūra). Gluži kā pirms 30 gadiem Salu tiltā.
ja godīgi, tad arī es esmu saskārusies ar šādu problēmu, ka nav iespēju novietot riteni pie ieejas tādās svarīgās iestādēs.
Un piemēram, tur pat blakus atrodas RTU, bet es kā studens vēl neesmu atklājusi, kur būtu iespejas tur pieslēgt riteni, ja neskaita apgaismojuma stabu..
Ta rodas negrezni skati, kad pie cēlās ieejas kaut kur tiek piekabināts, kāds par neglītu maskējies braucamrīks. Un šādos gadījumos arī man bijis tas gods pārmīt pāris vārdus ar apsargu.
labĀk ceļam METRO!!!
Nuu taa jau ir viena no prioritātēm, protams tas ir dārgi, bet neviens tā nopietni nav izkalkulējis, pazeme, virszeme, tranšeju rakšana, dziļurbuma metode. Protams nesalīdzināt ar veloceliņiem, bet daudz lietderīgāk. Galvenais lai metro vagoni būtu pietiekoši ērti arī priekš velosipēdistiem 🙂
ar metro ir reala laika taupīšana, bet velo…pa pilsētu, starp mašīnām,,nu tas pats, kas pīpēt, jo mašīnu izplūdes gāzes pa plaušām dod nereāli
…ja ar velo, tad pa mazpilsētām, teiksim, Liepāja ir ideāla pilsēsa velo transportam – jūras jonizētais gaiss, relatīvi nelielais auto daudzums, vienmēŗ vējšššš, un attālumi, kas ar velo veicami perfekti – fizkultūra bez pārpūles…
Bet par velo Rīgā – es pret, nav ko bojāt veselību!!!
Rokam metro!!!
Nu it kā jau paralēli tas jautājums ir jārisina par velo infrastruktūru, bet nu parasti izdara globālākas lietas, tieši tā, pēc perfekta sabiedriskā transporta modeļa izveides varētu padomāt arī par riteņbraucējiem, taču (nerunājot par to ka Rīgai ir nepieciešams daļējs pazemes transports) velo infrastruktūras līdzekļus varētu novirzīd uz pilsētas vilciena attīstīšanu (nu vismaz augstie peroni, lai cilvēki ar bērnu ratiem tiek iekšā). Ir daudz darba, pašlaik veloattīstībai nav vietas, kā vienīgi iezīmēt perspektīvās trases, lai ar to varētu rēķināties un absoluti neko vairāk. Taču ir vēl variants, Rīgu padarīt par vienu no Indijas pilsētām, kur nav sabiedriskā transporta, ir sastrēgumi… Lasīt vairāk »
es šaubos, vai metro atrisinātu manu problēmu – ātra nokļūšana no "centra" uz "centru"..
bet par to pīpēšanu – nevajag jau pārspīlēt!
par pīpēšanu tomēr nepārspīlēju – dzīvoju pie gaisa kontroles kastes Valdemāŗ štrāsē un secinājumi tādi, ka Rīga ir piesmirdināta pilsēta, un, ja piepēlē plaušās, minot pedāļus, tad rezultātu var redzēt jau vismaz pēc gada – Rengenonkuļa izgudrotajā baltmelna bildē …diemžēl…
par vielcieniem – piekrītu, sliedes ir, mašruti visnotaļa loģīski….
Lūdzu neslēpt, pēc kādas metodes ir pierādīts, ka pārvietojoties no punkta A uz punktu B pa ielu C ar velosipēdu ir plaušām kaitīgāk, nekā noejot tieši to pašu gabalu ar kājām n reizes ilgākā laika sprīdī? Varbūt var arī pamatot, kā auto salonā rodas no dūmgāzēm tīrs un ar skābekli bagātināts gaiss?
lielāka fiziska piepūle, straujāka sirds darbība, intensīvāk tiek ieelpots gaiss…protas, ari staigat pa ielam ir štruntīgi, bet minot pedāļus, divtik slikti..sorī..elementāra fizioloģīja
p.s. es nebūt neesmu pret velo…elegants rīks, es tikai ta starp citu pateicu, ka kaitigi.
ES esmu PAR METRO!!!!
Nu protams ir baigias kontrasts diskusijā starp metro un velo 🙂 Taču ilgtermiņā pazemes transportu (metro vai pazemes tramvajs) būtu jāiekļauj, es pat teiktu, ka bez tā mēs vienkārši neiztiksim ja gribam konkurēt citu Eiropas pilsētu līmenī. Jo ar zemās grīdas tramvaju nebūs līdzēts (kaut gan tramvaju tunelis ar staciju zem VEF, jau ir paredzēts, kas nozīmē ka cilvēki nonāk pie slēdziena, ka Rīgai nav brīvu koridoru. Bet šis manuprāt ir pilnīgi atsevišķšs jautājums ko vajadzētu apspriest, tomēr lietderīgs, no perspektīvo plānojumu viedokļa, metro nebūs "cost effective"varients, tomēr labāk ir vienreiz uzbūvēt, nekā 10 reiz pārbūvēt. Kas trūkst visvairāk šajā… Lasīt vairāk »
Metro nespēj aizstāt velosipēdu. Dānijā vislielākās velosipēdu parkošanas vietas ir tieši pie pazemes vilciena stacijām. Ir zināms, ka viņi vienā virzienā izmanto vairākus velosipēdus, pa vidu lielo attālumu nobraucot ar vilcienu, kurš kā zināms, pie mājas vai darba klāt nepieved.
tieši tā, katram transporta līdzeklim ir savs ātrums un ietilpība. Dažādu transporta līdzekļu apvienošana vienā kopīgā sistēmā, veido kvalitatīvu un ātru pārvietošanās modeli. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt tiem, kas vēlas pārvietoties nelielos attālumos ar velosipēdu šādu iespēju.. es šaubos, ka ierindas iedzīvotājs mīsies katru dienu no Jūrmalas uz centru (nogurdinoši un laikietpilpīgi), bet tuvākus attālumus pārvarēt būtu pat tīri patīkami pa drošu un ērtu veloceliņu līdz pat vēlam rudenim, pat ziemā (mums tagad ziemas siltas). Kā jau iepriekš tika minēts, veloceliņi varētu savienot vairākas visbiežāk apmeklētās vietas, varbūt uzsverot jaunāko paaudžu pārvietošanās virzienus. Gribās jau visu un uz reiz, visu… Lasīt vairāk »
dzīvot arī ir kaitīgi
dzīvot ir skaisti! Tikko pamodos, un sapratu, ka kaut kas nav kartībā…attieksme nav īstā…pret visu , visapkārt…
Izlasot šo visu, gribas teikt:"vot, latvieši.." Kāpēc mums vienmēr vajag visu tā kā citiem? Redzi, šitie dara tā, mēs nu tagad pakaļ..tā pat kā ar īpašuma privatizācijas modeli pēc neatkarības atgūšanas. Dažkārt nevar vienkārši paņemt kaut ko gatavu un sākt izmantot – ir japielāgo. Tāpēc ļoti labi, ka tiek jautāts pēc sabiedrības viedokļa, jo kas gan cits izmantos jaunradītos labumus, ja ne mēs paši. Pilnīgi piekrītu tam, ka jāsāk ir ar nobruktuvēm – Rigas centrs salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām ir tieši tik maziņš, ka visātrāk pārvietoties ir tieši ar velosipēdu, taču pašlaik tas nav pārāk ērti augsto ietvju dēļ… Lasīt vairāk »
Latvija saskaņojās ar kaimiņvalstīm Lietuvu ,Igauniju, lai iekļautos EuroVelo maršrutu tīklā. Latviju šķērsos divi EuroVelo ceļi: 10. ceļš – Baltijas jūras loks un 11. ceļš – Nordkaps-Atēnas.Rīgu šķērsos divi EuroVelo ceļi: 10. ceļš – Baltijas jūras loks un 11. ceļš – Nordkaps-Atēnas.
Valsts programmas finansēšanas avoti: valsts budžets, pašvaldības, uzņēmumi un organizācijas. No valsts ceļu fonda un no autotransporta civiltiesiskās apdrošināšanas iemaksām rekomendējams izlietot ik gadus 1 % līdzekļu velotransporta infrastruktūrai. EuroVelo tīklu varētu daļēji finansēt Eiropas Savienības fondi.
Šajā vasarā, lai veidotu ārvalstu tūristiem velomaršrutus pa Baltijas valstīm, apsekojām visas Baltijas valstis un, diemžēl, Latvijā situācija veloinfrastruktūras jomā ir visnožēlojamākā, kas noteica to, ka lielāko daļu maršruta posmu bijām spiesti plānot kaimiņu valstīs, kur arī atbilstoši tiks iztērēta lielākā ārvalstu tūristu naudas daļa.
Ar cieņu:
Asnāte Ziemele, Juris Smaļinskis,
Līdzās valsts autoceļiem veloceļi līdz šim Latvijā nav projektēti un izbūvēti, tādēļ informācijas par veloceļiem līdzās autoceļiem vienkārši nav.
VAS “Latvijas valsts ceļi” līdz šim nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt plānus veloceliņu izbūvei un VAS “Latvijas valsts ceļi” pie labākās gribas nevar sniegt padomus, kādā veidā ir iegūstama neesoša informācija.
Vecrīga un Torņakalns vienīgās Rīgas pilsētas daļas valsts likumdošanā (kājāmgājēju getto),kur varētu iziet pastaigāties tumsā bez atstarotāja un bez testamenta kabatā.Kur nejūties uz stundu vakarā pirms miega apdraudēts.Kāda ir statistika -cik cilvēku gadā sabrauti ar velosipēdu?Vai kāds ,kas strādā morgā,nevarētu atrakstīt?
Plānojot velotransporta attīstību jāņem vērā izmantošanas veidu īpatnības:
lietišķais velotransports, kam tāpat kā pārējiem transporta veidiem jānodrošina, lai cilvēkiem ir stabila, ātra un ērta saikne ar viņu darba vietām, iepirkšanās vietām, veselības aizsardzības, izglītības, valsts un pašvaldību pakalpojumu un atpūtas iestādēm. Lietišķais velotransports vairāk raksturīgs apdzīvotām vietām un to tuvumā un parasti realizējas īsākos attālumos un īsākā laikā (1 – 2 stundas). Pie lietišķā velotransporta pieskaitāma arī velosipēdu izmantošana pasta un kurjeru pakalpojumos, kā arī nelielu kravu piegādei. Lietišķā velotransporta veloceļam jāsavieno objekti pēc iespējas pa īsāko ceļu;
Velosipēdu parks ES valstīs ir apmēram 200 miljoni velosipēdu vai 1 velosipēds uz diviem iedzīvotājiem (Dānijā, Nīderlandē un Vācijā ir 1 velosipēds uz katru iedzīvotāju). Ik gadus saražo 14 miljonus velosipēdu, eksportē vienu miljonu, bet importē piecus miljonus velosipēdu. ES valstīs notiek 50 miljoni velobraucienu dienā vai 5 % no visu braucienu kopskaita (prognozēts sasniegt 10 %), tajā skaitā atsevišķās valstīs: Spānijā – <1 %, Vācijā – 10 %, Dānijā – 18 %, Holandē – 27 %; pilsētās: Madridē – <1 %, Strasbūrā – 8 %, Zalcburgā – 19 %, Oulu – 30 %, Minsterē – 34 %. Velobraukšanas apjoms… Lasīt vairāk »
Rīgai šāds eksperimentāls veloceliņa projekts ir pārāk liels un sarežģīts pasākums. Realizējot eksperimentālo pilotprojektu kaut kur citur, būtu iespējams: -iegūt pieredzi abu velotransporta veidu – lietišķā un velotūrisma – veloceļu tīkla plānošanā un veloceļu izveidošanā dažādos apstākļos, īpaši veltījot vērību veloceļa vai velojoslu atdalīšanai no pārējās brauktuves; -pārbaudīt veloceļa infrastruktūras elementu ierīkošanas principus; -noslīpēt Satiksmes ministrijas sadarbību ar pilsētas pašvaldību; -iegūt pieredzi kartogrāfisko materiālu sagatavošanā un izplatīšanā; -pārbaudīt velosipēdu nomas vietu ierīkošanas principus un nomas punktu darbību; -atjaunot vai radīt jaunus tūrisma maršrutus; -izmēģināt dažādus veloceļu seguma veidus; -pārbaudīt darbībā veloceļa zīmes, brauktuves apzīmējumus; -pārbaudīt veloceļa un tā infrastruktūras elementu… Lasīt vairāk »
Rīga bez velosipēdiem
Velosipēdu satiksme ir viena no straujāk augošajām alternatīvām motorizētajiem transporta līdzekļiem. Ātruma un pārvietošanās mobilitātes ziņā velosipēds pilsētvidē līdz 8 kilometriem maršrutos „no durvīm līdz durvīm” visbiežāk ir efektīvāks un lētāks par tādiem tradicionālajiem pārvietošanās līdzekļiem kā sabiedriskais transports un autotransports.
Pēc Rīgas iedzīvotāju ataujāšanas izriet (RDSD mājas lapā) "Arvien vairāk Rīgas iedzīvotāju izvēlas velosipēda priekšrocības, jo velotransports sevi pierādījis kā:
* Garastāvokli uzlabojošs un veselību nostiprinošs pārvietošanās veids
* Videi draudzīgs transporta līdzeklis
* Ekonomisks un izmaksu ziņā viegli pieejams
* Pilsētvidē līdz 8 km mobilitātes un ātruma ziņā „no durvīm līdz durvīm” – visbiežāk ir ātrāks par tradicionāliem transporta līdzekļiem."
Pēc RD Satiksmes departamenta mājas lapā esošās informācijas – "Lai arī veloceliņu būvniecība prasa ievērojamus ieguldījumus, velosatiksmes attīstībā ir ieinteresēta arī pašvaldība, jo satiksmes dalībnieku ieradumu maiņa lielā mērā ietekmē transporta noslodzi pilsētas ielās. Pēc 6 gadu pārtraukuma ir rasts finansējums velosatiksmes attīstībai un atsākta veloceliņu būvniecība. 2007.gadā tika izbūvēts veloceliņš uz Mežaparku un uzsākta „Zaļā veloceliņa” būvniecība."
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
Ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits (gājēji, pasažieri, autovadītāji, velosipēdisti)
5593
5466
4495
4391
5097
5514
4874
5199
Ceļu satiksmes negadījumos cietušo velosipēdistu skaits,
393
429
384
337
279
321
303
255
tai skaitā: bojā gājušie
77
104
79
66
45
51
41
24
ievainotie
316
325
305
271
234
270
262
231
Lai gan velotransporta izmantošanai ir sezonāls raksturs, tomēr Rīgas klimats ir maigāks un reljefs līdzenāks nekā daudzās Zviedrijas un Somijas pilsētās, kur velotransporta izmantošana vidēji ir 11 % no kopējā braucienu apjoma. Rīgas pilsēta pēc sava lieluma ir piemērota velosatiksmes attīstībai, jo lielākā daļa pilsētas vietējo centru iekļaujas 8 km rādiusā no pilsētas centra. Līdz ar to šim transporta veidam Rīgā ir plašas attīstības perspektīvas.
Pēc aptaujas „Velosipēdu izmantošana Rīgā” datiem (RDSD mājas lapā), salīdzinot ar 2002. gadu, velosipēdistu daudzums ir palielinājies 3,25 reizes. Velosipēds galvenokārt tiek izmantots atpūtas un sporta vajadzībām, taču pieaugusi velosipēda izmantošana ikdienas braucieniem uz skolu, darbu vai iepirkšanās vajadzībām.
Šī nozare attīstās…
Ievadam: Velosipēdu satiksme ir viena no straujāk augošajām alternatīvām motorizētajiem transporta līdzekļiem. Pēc Rīgas iedzīvotāju aptaujāšanas izriet (RDSD mājas lapā) – "Arvien vairāk Rīgas iedzīvotāju izvēlas velosipēda priekšrocības, jo velotransports sevi pierādījis kā: • Garastāvokli uzlabojošs un veselību nostiprinošs pārvietošanās veids • Videi draudzīgs transporta līdzeklis • Ekonomisks un izmaksu ziņā viegli pieejams • Pilsētvidē līdz 8 km mobilitātes un ātruma ziņā „no durvīm līdz durvīm” – visbiežāk ir ātrāks par tradicionāliem transporta līdzekļiem." Rīgas klimats Lai gan velotransporta izmantošanai ir sezonāls raksturs, tomēr Rīgas klimats ir maigāks un reljefs līdzenāks nekā daudzās Zviedrijas un Somijas pilsētās, kur velotransporta izmantošana… Lasīt vairāk »
no taa ka riigaa uzbuuvees dazhus velo celinjus nekas nemainiisies, vinji ir japrojektee tapat kaa ielas un ietves visaa pilseetaa, un tad weel jaacer ka gudrie autovadiitaaji ar bmw nenobraux velosipeedistus.. aizmirstat, driizaak sagaidiisies pensijas pielikumu.
Nesaprotu, kapēc tik vienkāršai lietai kā veloceliņš jārīko akcija – akcija? Vai tiek veidots jauns "veloceliņu tīkls" visā pilsētā? Man gan likās, ka te runa iet part to ka jānoasfaltē viens gabaliņš līdz Akmens tiltam no Zolitūdes stacijas. Bet vispār, jāsaka…amizanta doma…šis veloceliņš varētu saistīt kopā izcilu sociālo spektru. Teiksim, Jūrmalnieks, uz pēdējās šnites Ferrari mountainbike un turpatām līdzās Imantas iedzīvotājs uz mēreni ierūsējuša Škoļņika…abi divi minās uz Centru. Bet nu, ka jau sabiedrība saka, ka ritenis ir laba lieta, tad jau…ka tik kāds, vienalga kāds, galvenais, ka šnitīgi. Diez, kad Šēnberga kungs pats pēdējo reizi ir uzminis uz kāda… Lasīt vairāk »
Lielajaa eiro-pasaulee ari socialam majam un pat rajonu planosanai tiek rikotas akcijas-akcijas, kur cilveki~parastie noklust tiesa saikne ar projektetajiem un izpilditajiem, tadejadi veidojot augligu dialogu un palidzot attistitajiem atrast isto zelta atsledzinu daarza vaartinjiem.
Pasmaju valstibaa gan iedibinajies ‘mes zinam labak ko viniem vajag’ viedoklis, vai ka?
Plus, aicinajums vairak adresejas individam ka aktivam pilsonim~velosipedistam, nevis ka Arhitektam.
Dārgais siksna…nu nevajag jau arī censties iebarot tā sauktajam "indivīdam-pilsonim~velosipedistam ", ka akcija – akcija ir kautkāda maģija, ar "zelta atslēdziņas" pēcgaršu. Lai akcijai būtu kāds rezultāts, nepieciešams uzstādijums, nevis "stāvlaukumi" un "nobrauktuves". Šajā konkrētajā gadījumā, man personigi, neradās NEKĀDA sapratne par to, kāds ir akcijas mērķis. Šī iemesla dēļ uzdevu pāris jautājumus, bet nu…liekas, ka atkal sarunas nonāks pie jau ierastā "opijs tautai" balagāna.
Tad nu, atvainojos, ja esmu uzdevis muļķigus jautājumus.
Veiksmi darbos!
No vienmēr komunikablajiem biroja Uģis Šēnbergs, arhitekts kolēģiem saņemtais sūtījums zemāk parakstīts: "Mēs būsim ļoti pateicīgi, ja šo informāciju izvietosiet savā portālā. Tā būs pieejama A4D apmeklētājiem – viņi varētu komentēt vai ko ieteikt šajā sakarā!"
Skati uzsvaru uz vārdiem KOMENTĒT un IETEIKT!
Paldies par skaidrojumu. Ja uzsvars ir uz "komentēt" un "ieteikt", vai tas nozīmē, ka jautāt liegts? Pieņemsim, ka Šēnberga arhitektūras prakse IR komunikabla…vai šeit būtu jāpieņem, ka komunicēt var tikai pa taisno, izmantojot e-mail? Var jau būt, ka mistiskais "siksna" ir Arhitekta Šēnberga preses pārstāvis…neņemos spriest. Bet tomēr, ja uz sekundi to pieņemam par realitāti, jāatzīst, ka tāda pašvaka tā komunicēšana…tik žēlabas par "lielajiem apspiedējiem". Līdz šim neviens no maniem jautājumiem nav atbildēts! Varbūt uzsvaru vajadzētu likt uz pašu KOMUNICĒŠANU, nevis ieteikumu un sūdzību grāmatu? Par ieteikumiem…ieteiktu Šēnberga kungam likt mieru Imanta-Babīte arhaismiem. Tīri tēla ziņā, šī Padomju laiku "rosības… Lasīt vairāk »
Šēnberga kungs vispaŗ visai bieži uzkāpj uz velosipēda pedāļa, gandrīz katru dienu.
Jauki, ka Arhitektam Šenbergam ir tik kupls preses sekretāru loks. Par pašpārliecinātību nesapratu…vai ar to ticis domāts, ka Šēnberga kungs ir ironiski pašpārliecināts velominējs? Priecājos (bez sarkasma), ka arī Šenberga kungs uzmin uz riteņa pedāļa. Jāsaka, ka pats uz riteņa pedāļa Rīgā uzminis neesmu jau gadus 10, bet…lietas nav tik krasi izmainijušās, lai mana izpratne par pedāļmīšanos Rīgā būtu nepieskaitāma. Šēnberga kungam šai pieredzei tādā gadījumā būtu jābūt vel dziļākai un mūsdienīgākai. Tas tad arī ir tas iemesls, kapēc esmu vairāk kā pārsteigs, ka nepieciešama ir akcija-akcija. Ja jau cien. Arhitektam ir gluži personīga pieredze riteņpedāļmīšanā, tad nevajadzētu būt problēmai… Lasīt vairāk »
Nju… Zini, viegls smaids pār manu seju, kārtējo reizi man pārsteigums, ka kāds var domāt un runāt kā jūs. Prieks par katru atšķirīgo pērli, tomēr bēdīgi. Katrā ziņā ironijas izpratne lai paliek jūsu ziņā. Kuriozi arī tas – ko jūs tur īsti nesaprotat? Neprasa jau gatavu tehnisko projektu, prasa ierosinājumus, idejas, piedāvājumus, pārsvarā gan diskusiju. Es pat nedomāju, ka publikai būtu jālēkā ar resniem flomateriem, kāds īss apcerējums laikam jau būtu arī labs. Jūs minējāt citā (laikam) savā komentārā par to naudu – nu, veloceliņi jau laikam nebūs ideja, projekts, infrastruktūras inovācija, kas pacels kādu pasaules arhitekta līmenī, ar to… Lasīt vairāk »
"par to Ferrari mountainbike un imantas štoļņiku"
starp citu, Dānijā šādu Mika Kārkliņa asprātību neviens nesaprastu, jo tur tā ir ikdiena un pat vēl vairāk -gana bieži turīgi lauži brauc ar kaut ko pusrūsējušu blakus čomam ar jaunāko kardāna piedziņas ritenīti un nestreso.
Pieņemu, ka viņiem katram ir kādi 3 ritenīši un labāko ikdienā nelieto.
Artur, varbūt šis brīdis, kad vari dāvinājuma formātā portālam A4D piešķirt savus ilustrējošos attēlus ar cilvēkiem uz kā tik izmantot iespējamajiem ritenīšiem no CPH pilsētvides?
Protams, kālab ne. Tikai attēlu izmērs te tāds no 90 tajiem gadiem, kad internets lēns vēl bija. Šo problēmu esmu vairākārt uzsvēris, jo fotografējoši ļauži neciena sīkbildes.
izomats taa riktiig iesvilies.. rakstaamais piemeties?!
Šķiet, tev arī (skatos zemāk). Amsterdamā gan tie stabi ar riteņiem interesanti izskatījās – vienīgi tur bija kādi 10 ap vienu stabu…
Velostāvvietu Rīgā pagaidām ir ļoti maz. Diemžēl daudzas no tām (galvenokārt lielveikalu tuvumā) pilnībā nepilda savu funkciju – pasargāt no zagļiem, jo saslēgt iespējams tikai vienu no riteņiem.
Un tomēr – Rīgā ir arī drošas velostāvvietas, kas atbilst velodrošības prasībām – iespēja pieslēgt velosipēdu pie rāmja un abiem, vai vismaz viena no riteņiem, – atzīmētas kartē:
http://velorig…velostavvietas
bravo Kārkliņ! piekrītu!