Līdz 16.janvārim ilgst sabiedriskā apspriešana dzīvojamās mājas projektam Ernesta Birznieka―Upīša ielā 13, kuras autori ir Arhitektonika. Ēka piekļaujas un veido turpinājumu nozīmīgai Rīgas vēsturiskā centra publiskajai ārtelpai — 1913.gadā celtajai Upīša pasāžai (arh. A.Vanags).
Vairāk par sabiedrisko apspriešanu — RDPAD mājas lapā
Pilsētbūvnieciskais raksturojums un risinājums
Projektējamās dzīvojamās mājas gruntsgabals atrodas kvartālā starp E. Birznieka―Upīša, Dzirnavu, Čaka, Avotu un Lāčplēša ielām. Apjoma ziņā kvartāla raksturīgākā telpiskā struktūra ir Upīša pasāža, kas sākas no Čaka ielas un pašlaik atduras neapbūvētā gruntsgabalā. Arka kvartāla vidū aicina uz turpinājumu. Projektējot jauno apbūvi, zināmā mērā primārā ir ārtelpa. Projektētās apbūves kompozicionālo struktūru nosaka:
- Nepieciešamība apbūves galveno pagalmu veidot kā pasāžas turpinājumu — gan telpiska savdabība, gan komerciāla iespēja.
- Esošās Upīša pasāžas vairākpagalmu sistēma — atpazīstama struktūra pilsētas audumā.
- Konkursa Plānošanas — arhitektūras uzdevumā formulēta vēlme visu jauno apbūvi veidot 4,3 m attālumā no kaimiņu gruntsgabala robežas E. Birznieka―Upīša ielā 15. Projekta sasaiste ar blakusesošo vienstāva ēku pirmā stāva līmenī atrisināta kā vārti iebraukšanai pagalma stāvvietā.
- Asociatīvais faktors — kvartālam piemītošo UPES motīvu (Upīša pasāža un Ernesta Birznieka―Upīša iela) atspoguļot jaunajā apjomā un pasāžas izveidojumā.
Apbūves arhitektoniskais un telpiski-funkcionālais risinājums
Projektētā apbūve veidota kā vienots apjoms ar četrām kāpņu telpām. Apjoma izlocītā forma nodrošina apkārtējai vēsturiskajai apbūvei raksturīgo mērogu (fasāžu garumi iekšpagalmos, piemēram) un vienlaicīgi veido vienotu, iespēju robežās labi izsauļotu pusdienas un pēcpusdienas saulei atklātu pagalmu―pasāžu.
Pasāža — pagalms paredzēta gājējiem un velosipēdistiem. Vienlaicīgi vārtu arkas augstums nodrošina iespēju izbraukt ugunsdzēsības, apkalpes vai īpaši reprezentatīvam transportam. Iebraukšana autostāvvietā — no ielas. Ieeja visās kāpņu telpās — no pagalma.
Projektētais apjoms pieslēdzas ugunsmūriem gruntsgabala ziemeļaustrumu stūrī. Otram ugunsmūrim gruntsgabala dziļumā ir pieslēgts neliels apjoms — ap 100 m2 vienā stāvā. Tajā virs komerciāli iznomājamām platībām paredzēti divi divstāvu dzīvokļi. Katrā no tiem ieeja no kopējās kāpņu telpas attiecīgi 4. un 5.stāva līmeņos paredzēta pa stiklotu galeriju, ko iespējams izveidot kā nelielu ziemas dārzu. Augšējām dzīvoklim piederošs ir arī trešais līmenis ar jumta terasi. Īpaši paredzēts pielietot arī apzaļumotas balkonu/lodžiju metāla rāmju konstrukcijas.
Ēkas fasādes mainīgo augstumu gar E. Birznieka―Upīša ielu nosaka pa kreisi esošās vēsturiskās ēkas dzega un E. Birznieka―Upīša ielas visai nelielais platums, kā dēļ jaunās ēkas dzegas augstumu nācās daļēji pazemināt līdz 16,5 metriem. Otrs pamatojums šādam dalītam fasādes veidojumam ir Rīgas pilsētas saistošie nosacījumi par divu blakus esošo vēsturisko mazstāvu koka ēku saglabāšanu — pārskatāmā nākotnē nav paredzama augstāka perimetrālā apbūve šajā ielas posmā.
Apbūves funkcionālā struktūra ir zināmā mērā tradicionāla:
- Seši dzīvojamie stāvi, no kuriem pieci ir līdzīgi, bet jumta stāvs — ar plašām terasēm.
- Komerciāli iznomājamas platības izvietotas visa pirmā stāva platībā, bet ar mainīgu augstumu. Ielas fasādē telpu augstums ir 4 metri, bet pagalmā — dzīvojamo stāvu augstumā. Šajā zonā pagalma līmenis paaugstināts attiecībā pret ielu, zem tā — autostāvvieta. Pagalms―pasāža nodrošina komerciāli iznomājamām telpām maksimālu skatlogu platību 90—100 metru garumā.
- Pazemes autostāvvietas izvietotas divos līmeņos. Zemākais līmenis paredzēts kā garāža tikai ēkas iedzīvotājiem. Augstākais līmenis zem paaugstinātās pagalma daļas iedziļināts attiecībā pret ielu par aptuveni 2 metriem. Tajā nodrošināta vienkārša iebraukšana un elastīgs izmantošanas režīms ― dienā kā autostāvvieta pasāžas apmeklētājiem, naktī kā garāža iedzīvotāju automašīnām.
Pasāžas — pagalma labiekārtojums
No E. Birznieka―Upīša ielas pasāžā — pagalmā nokļūst caur arku, kas ielas fasādes plaknē telpiski iezīmēta visā apbūves augstumā — pa pandusu, gar skatlogiem. Pagalma centrālajā daļā, visvairāk izgaismotajā zonā starp pasāžas ielu un daudzajām ieejām, izveidota apdzīvota telpa: bērnu rotaļu laukums, iespējams izvietot strūklaku kā pagalma labiekārtojuma elementu, āra kafejnīcas. Apzaļumojums: zālājā, atsevišķās zonās, nelieli, pārvietojami koki podos vai kastēs. Tiek saglabāti atsevišķi koki gar īpašumu E. Birznieka―Upīša ielā 15.
Galvenie apbūves tehniskie rādītāji
Gruntsgabala platība: virszeme: 2256 m²
Virszemes stāvu platība: 7551 m²
Stāvu skaits: 7
Apbūves laukums: 1139 m²
Apbūves intensitāte: 334%
Apbūves blīvums: 51%
Brīvā teritorija: 15%
Dzīvokļu kopējā platība: 5555 m²
Tirdzniecības platība ≈1000 m²
Maksimālais dzīvokļu skaits variantā, ja ēkas 2.―7.stāvā atrodas tikai dzīvokļi: 74
Pazemes autostāvvietu skaits: 90
gribētos uzzināt kurš ielika šo A4D?
upīša pasāža ir pelnījusi kautko labāku
Ja godīgi, manuprāt tāda, pilnīgi nekāda!
incanci, a kurs teica, ka pirms 100 gadiem uzsakta un nenobeigta pasaza butu janobeidz ar shedervu, vai otra galejiba, ka autors, pirmais, bija iecerejis, man skiet ka labi sez tur kur nosedinata.
tāda pati vien ir kā lielākā daļa jauno projektu.
nekas ļoti slikts, nekas labs.
Būs vēl priekšā skiču projekts un tehniskais, nav ko vārīties.
Šajā stadijā ir runa par apbūves principu, augstumu un iekļauānos pilsētvidē.
Nu ja – ir tachu labi! Gan jau visas nianses izkristalizeesies – un bus OK! Tieshaam juutams arhitektonkas rokraksts – un tas ir patiikams!
Nu tā upes piesaukšana gan bija pilnīgi lieka. Un vēl muļķīgāk, ka šādas „iedvesmas” rezultātā māja ieguvusi tik neizteiksmīgu formu un fasādi.
no pask. raksta "vienlaicīgi vārtu arkas augstums nodrošina iespēju izbraukt … īpaši reprezentatīvam transportam"
tas būtu maybach kabriolets ar spiedzošām blondīnēm, kas stāv kājas un vicina rokas? lai neaplauztu akrila nagus?
kas, ellē, par repr. transportu gājēju pasāžā? relatīvi īsā posmā starp Upīša un Čaka ielu… tā nav nekāda vieta, piemēram, aktieri 1977. gadā pārceļotu no Smiļģa nama uz jauno Dailes teātri ar O. Dreģi priekšgalā
ja reiz arh. pieteikums, tad var jau arī pārlasīt un pārdomāt to, ko vēlās vēstīt pārējiem
…kad vajadzees paarvest tikko dzimushu beerninju maajaas, sapratiisi..
Šis, liekas arī tajā pašā vietā.
paliek gan jautaajums – kaa ar apbuuves noteikumiem?
bet komentaars vareetu buut taads – ne katrs attiistiitaajs un ne katraa vietaa veelas redzeet plastiskas formas skulpturaalu apjomu. taa ir izveele. arii taa buuvnieciibas izmaksas ir ieveerojami augstaakas, ne tikai – nesaliidzinaami gruutaak tehniskaa projekta un uzraudziibas stadijaa realizeet
bet citaadi – gliiti (pasaazha laikam pa apakshu iziet?)
Loti monstriigs !!! – kvadraatmetru tur ir daudz!!! – pasuutiitaajiem vareetu patikt – ēka pa visu gr. gabalu.
Domaaju, ka ar apbuuves noteikumiem vareetu buut kaartiibaa, blakus zemesgabalaa peec attiistiibas plaana paredzeeta neapbuuveejama zaljaa zona un arii gar ielu koka maajas saglabaajamas. Droshi vien, ka projekta pamatdoma bijusi reageet uz blakus esosho zaljo zonu un arii domaats par eeku apjomu pakaapenisku paareju no augstaas uz (pret) zemo koka apbuuvi.
Protams, plastiskaa forma un taas realizaacijas izmaksas bijis speeciigs pretarguments augstaak mineetajai filosofijai.
šausmas
Patiešām, krēslas stundās Upīša pasāžā mani allaž pārsteidz kāda sajūta, tāda kā mirāža – škiet, ka tumsā aiz pēdējās arkas ir kaut kāds kanāls, vai upe, katrā ziņā krastmala un dzīvs ūdens (bet tas ūdens plūst perpendikulāri arkādei) Kaut gan zinu, ka tur ir tikai nožēlojama autostāvvieta. Lūdzu, vai autori nevarētu tur, tajā pēdējā, jaunveidojamajā pagalmā ieplānot vismaz strūklaku?
Līga,
baidos, ka visiem pazīstama un plaši pielietojama (arhitektu vidū) metode – kļūdu "apstādīšana ar efejām" strūklakas veidolā te nelīdzēs… 🙁
dziivojot upiisha pasaazhaa esmu noveerojies, ka nepiecieshams ir labs skanjas izolaacijas veids buuveejot naakoshaas maajas.. jo notiek diez gan aktuaala dziedaashana 4-6dienaas :))))
Man nekas prte struuklakaam nebuutu, vismaz kaukas prieceejosh 😀
..cik saprotu, Ingurds Lazdiņš ir autoru sarakstā
viņam gan meistarīgi padodas savu darbu komentēt no malas
No visiem iepriekšējiem komentāriem diskusija par objektu liekas kādi 10%, vēl Ingurds ar Saulīti izanalizēja Arhis piedāvāto, nu ok, tas vēl tuvu tēmai, tā analīze par citu objektu kādu pastarpinātu labumu varētu dot arī Arhitektonikai. Bet pārējie komenti – kā Delfos – patīk, nepatīk, sūds – ļoti palīdzoši objekta turpmākai projektēšanai. Tie kas grib labākos rezultātus – izsakiet konkrētas piezīmes, lai ir par ko diskutēt vai vismaz aizdomāties. Patika piezīme par Ūberkoolo arhitektūru – es arī domāju ka visur bāzties ar mēģinājumiem radīt brīvas formas jebkurai funkcijai, pieļauju ka tas ir mūsu kā arhitektu izpratnes un profesionalitātes atspoguļojums. Trāpīgi arī… Lasīt vairāk »
"Kas kokus apsmej vai greizi uzlūko, tam uzbrūk nelaime, slimība, zaudējumi pie lopiem, mantas, lopi nobeidzas, viņš nomaldās, sajūk prātā" ( Latviešu buramie vārdi. Sakārt. prof. K.Straubergs. 2.sēj. – Rīga, 1941. – 629.lpp.)
Šis projekts liekas nekāds. Pilnīgi bezpersonisks. Projekts kā projekts. Fasādes kā 80’mitajos. Un kas tur liels, ja U pasāza beidzas kārtējās daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Daudzdzīvoļu mājas tagad sprauž katrā brīvā kaktā. Šoreiz parāpījās U pasāžas tiešais tuvums. Ja tur būtu skvērs ar kokiem vairāk par 6, tad tos arī izcirstu. Kāda problēma?
koki, kas "atrodas ne savā vietā"… laikam ielas vidū ieauguši.
offtopiks, BET – kad jūsu pagalmā likumīgi izcērt "nevietā esošus kokus", jūs ĻOOOTI izjūtat to trūkumu. Emocionāli. Protams, ka pa lielam mums nevienam nav baigi svarīgi, kā psihoemocionāli mūsu būves uztvers apkārtnē dzīvojošie ļauži – svarīgāk ir izpildīt pasūtītāja vēlmes likuma robežās, a? Un naktī var mierīgi gulēt.
Šāds viedoklis gan man liekas nesaprotams. Rīgas centrā jēdzīgākas ielas ir tieši tās, kurās ir koki. Valdemāra iela, Tērbatas un Barona tajos posmos, kur ir kādi koki, Rīgas bulvāri. Proatmas, ne jau koki vien noska to, vai iela ir vai nav jauka, svarīgi arī, kas atrodas ēku pirmajos stāvos, cik tie publiski pieejami. Tomēr kokiem ir milzīga loma, sevišķi vsaraā. Saprotams, ka ģenerālgubernatoru Pauluči, Suvorova un arhitekta Felsko laikos Rīgas ielas projektēja pajūgiem, tāpēc tās ir par šauru, lai būtu vietas, gan vairākām mašīnu joslām gan kokiem. Taču koku trūkums ielās ir viena no lietām, ar ko Rīga sliktā nozīmē… Lasīt vairāk »
gribētos uzzināt kurš ielika šo A4D?
faktiski jau, laikam, jautājums ir nevis "kurš", bet "kāpēc" iemesli varētu būt vismaz divi: – a4d funkcija ir ne tikai informēt un diskutēt par arhitektūras notikumiem – gatavām ēkām, kad viss jau beidzies-, bet informēt savlaicīgi arī par procesiem un iecerēm, lai kādas tās būtu. šis ir apbūves priekšlikums, tam sekos arhitektūras skiču projekts un tehniskais jeb būvprojekts. šajā stadijā svarīgi bija izlemt par paredzētā apjoma lielumu, konfigurāciju un galvenajiem pilsētbūvnieciskajiem, konstruktīvajiem un apdares paņēmieniem -lai tie būtu pieņemami gan investoram, gan akceptēti pilsētā; – vieta pilsētā ir samērā tuvu centram, ar samērā komplicētu raksturu un sabiedrisko funkciju, būves apjoms… Lasīt vairāk »
upīša pasāža ir pelnījusi kautko labāku
Ja godīgi, manuprāt tāda, pilnīgi nekāda!
incanci, a kurs teica, ka pirms 100 gadiem uzsakta un nenobeigta pasaza butu janobeidz ar shedervu, vai otra galejiba, ka autors, pirmais, bija iecerejis, man skiet ka labi sez tur kur nosedinata.
tāda pati vien ir kā lielākā daļa jauno projektu.
nekas ļoti slikts, nekas labs.
Nav ne vainas, patīk, ka Arhitektonika, saglabājot savu rokrakstu, spēj ierakstīties tajā novietnē.
Kāds ta ir tas Arhitektonikas rokraksts?
laikam jau izteiktā neregularitāte plānā
bez tās – caurmērā konservatīvs risinājums; formālas fasādes; uzceļamības pakāpe – augsta /attīstītāja un būvnieka mati pasargāti no lieka sirmuma/
lai gan priekšlikums tiešām šķiet neiedvesmojošs /pasniegumam te arī būtiska loma/, tomēr jāatzīst, ka Upīša pasāža tiek pie tā, ko tā ir pelnījusi – tā nav nekāda Tērbetas iela vai Doma laukums, kur nu vajadzētu celt ar īpaši lielu pievienoto vērtību
iespējams, ka ažūrās margas piešķirs ēkai nepieciešamo odziņu, bet to varēs novērtēt tikai uzceļot
kapeec Upīša pasāža nav pelnījusi ko labāku? Ko viņa tādu sliktu izdarījusi?
aizdomājos ar – nez kāds tad ir tas Arhitektonikas rokraksts. Īstenībā, it kā birojs dzirdēts, bet ja tā jāatceras kāda māja, tad zinu tik to – ar jocīgo bunduli Ķīpsalā.
Bet šim projektam tas jūsu dotais raksturojums laikam diezgan trāpīgs. Vienīgi, nepiekrītu tai nievīgajai attieksmei pret Upīša pasāžu – man tā liekas diezgan eleganta, lai arī – stipri īsa un nepabeigta. Par Doma laukumu – tur nu vispār nekā nevaru piekrist, manuprāt tai stūrī nekādu māju būvēt nevajadzēja, tā bija kļūda, par ko atjēgsies vēlāk.
Tieši tā – "tā nav nekāda Tērbetas iela vai Doma laukums".
Latvju arhitektūras skolu raksturo tendence KATRU objektu JEBKURĀ novietnē radīt kā ūberkruto Pasaules Mēroga notikumu, formās un fasādēs tik, protams.
Priecē, ka tādi nav visi.
Kāpēc centieni kaut fasādēs un formās radīt ūberkruto Pasaules Mēroga notikumu katrā pažobelē būtu kas slikts?
Pats esmu redzējis tikai "Arha" piedāvājumu šim projektam – tas izskatījās daudz interesantāks – taču laikam arī krietni dārgāks.
Tāpēc, ka Pasaules Mēroga notikums ir iespējams tad, ja objektam paredzēta Pasaules Mēroga funkcija.
Čaulas foršums iekšējo saturu neradīs, lai kādus izsmalcinātus stāstus NĪ pārdevēji nesacerētu, tā tomēr būs dzīve pagalmā.
Būs vēl priekšā skiču projekts un tehniskais, nav ko vārīties.
Šajā stadijā ir runa par apbūves principu, augstumu un iekļauānos pilsētvidē.
Nu ja – ir tachu labi! Gan jau visas nianses izkristalizeesies – un bus OK! Tieshaam juutams arhitektonkas rokraksts – un tas ir patiikams!
Nu tā upes piesaukšana gan bija pilnīgi lieka. Un vēl muļķīgāk, ka šādas „iedvesmas” rezultātā māja ieguvusi tik neizteiksmīgu formu un fasādi.
no pask. raksta "vienlaicīgi vārtu arkas augstums nodrošina iespēju izbraukt … īpaši reprezentatīvam transportam"
tas būtu maybach kabriolets ar spiedzošām blondīnēm, kas stāv kājas un vicina rokas? lai neaplauztu akrila nagus?
kas, ellē, par repr. transportu gājēju pasāžā? relatīvi īsā posmā starp Upīša un Čaka ielu… tā nav nekāda vieta, piemēram, aktieri 1977. gadā pārceļotu no Smiļģa nama uz jauno Dailes teātri ar O. Dreģi priekšgalā
ja reiz arh. pieteikums, tad var jau arī pārlasīt un pārdomāt to, ko vēlās vēstīt pārējiem
…kad vajadzees paarvest tikko dzimushu beerninju maajaas, sapratiisi..
Šis, liekas arī tajā pašā vietā.
paliek gan jautaajums – kaa ar apbuuves noteikumiem?
bet komentaars vareetu buut taads – ne katrs attiistiitaajs un ne katraa vietaa veelas redzeet plastiskas formas skulpturaalu apjomu. taa ir izveele. arii taa buuvnieciibas izmaksas ir ieveerojami augstaakas, ne tikai – nesaliidzinaami gruutaak tehniskaa projekta un uzraudziibas stadijaa realizeet
bet citaadi – gliiti (pasaazha laikam pa apakshu iziet?)
Domaaju, ka ar apbuuves noteikumiem vareetu buut kaartiibaa, blakus zemesgabalaa peec attiistiibas plaana paredzeeta neapbuuveejama zaljaa zona un arii gar ielu koka maajas saglabaajamas. Droshi vien, ka projekta pamatdoma bijusi reageet uz blakus esosho zaljo zonu un arii domaats par eeku apjomu pakaapenisku paareju no augstaas uz (pret) zemo koka apbuuvi.
Protams, plastiskaa forma un taas realizaacijas izmaksas bijis speeciigs pretarguments augstaak mineetajai filosofijai.
izskatās, ka nav izpildīts brīvās teritorijas rādītājs, pagalma prasība un attālums līdz blakus mājai DR pusē
to pēdējo gan var interpretēt, jo viņiem tur pagaidām nav dzīvojamo telpu tai fasādē
No bildes gruuti spriest par briivaas teritorijas raadiitaajiem, izskataas, ka sapluustot kopaa ar blakus zemesgabala zaļo zonu cilveeka sajuuta tur ir briivaaka kaa brugjeetaa pagalmaa starp eeku blokiem.
Vispaar jau teema vispaar nav par to plastisko apjomu, kursh skjiet nav vinneejis konkursaa vai kaa savaadaak netiek taalaak attiistiits. ..
brīvās teritorijas rādītājs nevar ‘saplūst’ – tas tomēr ir diezgan eksakts cipars pēc formulas, kurā nav paredzēts ierēķināt blakus esošās teritorijas, ja pareizi sapratu iebildi
starp citu – interesanti sanāk ar to neapbūvējamo zaļo teritoriju – tā, faktiski, ir privāta iekšpagalma teritorija, līdz ar ko – skaistā, liektā fasāde iznāk pagalma fasāde
no lietderības viedokļa, tāpēc, svarīgāk attīstītājam ir, ka VIŅA mājas iemītnieki kā vienā, tā otrā gadījumā tomār bauda zaļumus un ainavisko skatu, bet nav ļoti lietderīgi būvēt arhitektūras šedevru sānu fasādē, ja tas redzams galvenokārt tikai no ārpuses, bet tomēr ne no publiskas ārtelpas – nav ziņu, ka tajā pusē veidotos publiski pieejama rekreācijas zona
man patika arī krāsainie balkonus nodalošie vairodziņi – tie plastiskajai formai piešķir nepieciešamo skaidrību un strukturējumu
Neapbuuveejamaa zaljaa zona un saglabaajamaas koka eekas ir lielaakaa taas vietas veertiiba kuru vajadzeetu ieveerteet.
Tam plastiskajam atradu vienu skici, izskataas, ka Upiisha pasaazas turpinaajums bijis iecereets caur eeku un savienots ar publisko zaljo aartelpu.
Loti monstriigs !!! – kvadraatmetru tur ir daudz!!! – pasuutiitaajiem vareetu patikt – ēka pa visu gr. gabalu.
šausmas
patiik
Patiešām, krēslas stundās Upīša pasāžā mani allaž pārsteidz kāda sajūta, tāda kā mirāža – škiet, ka tumsā aiz pēdējās arkas ir kaut kāds kanāls, vai upe, katrā ziņā krastmala un dzīvs ūdens (bet tas ūdens plūst perpendikulāri arkādei) Kaut gan zinu, ka tur ir tikai nožēlojama autostāvvieta. Lūdzu, vai autori nevarētu tur, tajā pēdējā, jaunveidojamajā pagalmā ieplānot vismaz strūklaku?
Līga,
baidos, ka visiem pazīstama un plaši pielietojama (arhitektu vidū) metode – kļūdu "apstādīšana ar efejām" strūklakas veidolā te nelīdzēs… 🙁
dziivojot upiisha pasaazhaa esmu noveerojies, ka nepiecieshams ir labs skanjas izolaacijas veids buuveejot naakoshaas maajas.. jo notiek diez gan aktuaala dziedaashana 4-6dienaas :))))
Man nekas prte struuklakaam nebuutu, vismaz kaukas prieceejosh 😀
..cik saprotu, Ingurds Lazdiņš ir autoru sarakstā
viņam gan meistarīgi padodas savu darbu komentēt no malas
Gribējās gan Jums cienījamā (-ais) tāpat paklapēt Ingurdu, bez iespējas ,ka šamējais ,ko nebūt saka pretī.
Vai gadījumā Jūs neuztverat šo iespēju (izlikt savus darbus) iekš a4d ,kā diskusiju, līdzīgi kā dipl.darba aizstāvēšanu ,kur ir iespēja oponēt, diskutēt, paust viedokli, pārliecināt, vienlīdzīgu dalībnieku attiecības.
Vai Jums pieņemamāka liekas iespēja kā skolas diktātā, uzraksti un nodod skolotājam labot, un galarezultātā redzi atzīmi, tā sacīt skolotājs gudrāks, tas izlems?
Kaapeec uzreiz "no malas"? Vai tad autoram nemaz vairs nav tiesiibu izteikties? Es visu laiku gaidiiju, kad paraadiisies autoru komentaari…
No visiem iepriekšējiem komentāriem diskusija par objektu liekas kādi 10%, vēl Ingurds ar Saulīti izanalizēja Arhis piedāvāto, nu ok, tas vēl tuvu tēmai, tā analīze par citu objektu kādu pastarpinātu labumu varētu dot arī Arhitektonikai. Bet pārējie komenti – kā Delfos – patīk, nepatīk, sūds – ļoti palīdzoši objekta turpmākai projektēšanai. Tie kas grib labākos rezultātus – izsakiet konkrētas piezīmes, lai ir par ko diskutēt vai vismaz aizdomāties. Patika piezīme par Ūberkoolo arhitektūru – es arī domāju ka visur bāzties ar mēģinājumiem radīt brīvas formas jebkurai funkcijai, pieļauju ka tas ir mūsu kā arhitektu izpratnes un profesionalitātes atspoguļojums. Trāpīgi arī… Lasīt vairāk »
1. Vidē projekts tiešām iekļaujas. Piekrītu par to, ka pāreja uz mazstāvu apbūvi, skatoties no Vecrīgas puses, varētu būt plastiskāka. 2. Lauzījums pārlieku pašmērķīgs. Tomēr tā ir daļa no laikmeta gara un autoru radošā rokraksta. Varbūt izteiktai racionalitātei /"es tak nevarēšu normālu skapi stūrī ielikt!"/ reizēm jāatkāpjas. 3. Vislielāko pamestību sajūtu man rada divstāvīgais stiklojums ielas fasādē, kas vislabāk redzams, skatoties Vecrīgas virzienā. Ēkai relatīvi daudz detaļu, dažādu logailu un te – pēkšņi – milzu plakne ar utilitāru pārsedz(īt)i, vienīgā vieta, kur piesaistīt aci būs veramo/neveramo logu rāmju ritms. 4. Man, savukārt, šis slaidais apjoms tieši liekas interesants. Pirmkārt, tāpēc,… Lasīt vairāk »
paldies par atbildi :o) uz 4. punktu – ok apjoms interesants, par gājēju virzību uz vārtiem arī. es gan drīzāk apsvērtu iespēju apbūves noteikumos apskatīt šādu iekšpagamos izvietojamu un ar kaimiņiem bloķējamu nelielu apjomu principus, proti pēc iespējas labāk izmantot gruntsgabalu liekas varētu nevis uzbūvējot iekšpagalmā augstu un šauru apjomu, bet bloķējot ar kaimiņu 2-3 stāvu apjomu – i mērogs iekšpagalmam humānāks, i sauli mazāk aizsedz! Noskaņa Rīgas apbūvē vispār ir vāji jūtama, bet tomēr – Berga bazārs, Upīša pasāža, SKAIDA (apsveicami ka jauns veidojums!), Rātsnama pasāža. Vēl jo mazāk saprotams kāpēc tāda veida apbūve neveidojas ņemot vērā Latvijas nemīlīgo… Lasīt vairāk »
Nelasot garos tekstus….NO MALAS – KAADEELJ RIIGAI TAA JAACIESH???? Izskataas, ka apdaree ir visurizmantotaas amens plaaksnites, bez nekaadas fasaades plastikas (dievs nedod puleetas veel), balkonu margas-neveiksmiigs Gaudi atdarinaajums….Kish Mish…, nekonsekvents teela risinaajums…nu vai tad nevareetu kaadreiz arhitekts buut arii arhitekts-teelnieks, maakslinieks, kursh rada kaut ko skaistu, ne tik tamdeelj, ka par to maksaa un atstraadaat pilniigi nekaadus objektus! Shis tomeer ir centrs, gribeetos tur redzeet arii ko taadu, kas buss iespaidiigs un skatienu veersts (pozitiivu) arii peec 20 gadiem?!!!
diez ko a.s. teiktu, ja zinātu, ka abi šie megabiroji paredz nozāģēt 6 liepas uz B.Upīša ielas..
ja paskatās Vēsturiskā centra apzaļumošanas kartē – Upīša ielas liepas nav iezīmētas ne kā saglabājamas ne kopjamas ne rekonstruējamas…… Paši uzkārāmies uz ši jautājuma uz 1/2 gadu – vides deptm. cirst kokus atļauj ārkārtīgi nelabprāt – pilsētas centram jābūt zaļam bla bla bla – nekāda konstruktīva saruna par to kā šādas lietas kārtot praktiski nav. domāju ka varētu rīkoties pēc sekojošas shēmas – novērtēt esošo kokus (ne)vērtīgumu, apsvērt vai nociršana dos apbūvei VAJADZĪGO vietu, t.i. šai vietai jāturpina esošās apbūves loģika – būvlaide, perimetrālā apbūve etc, un izstrādāt kompensējamo zaļumu lokālas shēmas. Tad Upīša ielā 13 nocērtot 6 liepas varētu… Lasīt vairāk »
1 Sliktii arhitekti vai ciniķi esat, ja neprotat respektēt esošo situāciju un saprast green pienesuma vērtību
2 Ja atļauj nocirst 6, tad pilsētai vaidzētu pateikt, kur ir plānoti jaunie koki. Tur tad arī par attīstītāja naudu iestādīt 12, piemēram Stacijas laukumā vai Ziedoņdārzā..
Koku noderību ielu malās prasītos izdiskutēt pa nopietno, izvairoties lietot argumentus: visi zin, ka koks ir labs.
Neapstrīdu koku un citu zaļumu nepieciešamību pilsētvidē, taču var diskutēt, vai koki ielas malā saražo skābekli, vai tieši pretēji – lielās lapotnes dēļ iela lokāli kļūst sliktāk vēdināma. Pieņemu, ka pats koks arī nav lielā sajūsmā par augšanu ierobežotu barības vielu daudzuma apstākļos.
Varbūt tomēr lai tā zaļā zona ir drusku tālāk, parkos un skvēros?
tas labi, ja iestādija.. gaidīšu bildes A4D
Koki nav betona stabi, kurus bīdīt pēc vēsturiskās kartes. Koki ir esoši, koki ir daļa no konteksta. Tad arī spēlējiet pēc noteikumiem, nevis piesedziet savas arhitektūras biklāko daļu ar vecu avīzi..
"Kas kokus apsmej vai greizi uzlūko, tam uzbrūk nelaime, slimība, zaudējumi pie lopiem, mantas, lopi nobeidzas, viņš nomaldās, sajūk prātā" ( Latviešu buramie vārdi. Sakārt. prof. K.Straubergs. 2.sēj. – Rīga, 1941. – 629.lpp.)
Šis projekts liekas nekāds. Pilnīgi bezpersonisks. Projekts kā projekts. Fasādes kā 80’mitajos. Un kas tur liels, ja U pasāza beidzas kārtējās daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Daudzdzīvoļu mājas tagad sprauž katrā brīvā kaktā. Šoreiz parāpījās U pasāžas tiešais tuvums. Ja tur būtu skvērs ar kokiem vairāk par 6, tad tos arī izcirstu. Kāda problēma?
U pasāža daudzdzīvokļu mājas pagalmā nebeidzas – tā iziet cauri. Vēl vairāk – visa U pasāža, arī vēsturiskā, sastāv no daudzdzīvokļu mājām. Līdzīgi kā jaunajā piedāvājumā – ar veikaliņiem, kafejnīcām un saloniem pirmajā – zemes stāvā. Par vērtējumu neizteikšos – tas ir vairāk personiskās gaumes jautājums. Bet ar kokiem problēma ir gan. Iespējams, ka kara tuvums bija tas, kas 30-o gadu beigās neatļāva līdz galam realizēt šīs teritorijas apbūves plānus, un tā palika brīva. Tāpēc izauga koki, kas citā gadījumā būtu stingri zem apbūves līnijām. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka arī patreiz Pilsētas attīstības plānos šī pati teritorija norādīta kā… Lasīt vairāk »
koki, kas "atrodas ne savā vietā"… laikam ielas vidū ieauguši.
offtopiks, BET – kad jūsu pagalmā likumīgi izcērt "nevietā esošus kokus", jūs ĻOOOTI izjūtat to trūkumu. Emocionāli. Protams, ka pa lielam mums nevienam nav baigi svarīgi, kā psihoemocionāli mūsu būves uztvers apkārtnē dzīvojošie ļauži – svarīgāk ir izpildīt pasūtītāja vēlmes likuma robežās, a? Un naktī var mierīgi gulēt.
Šāds viedoklis gan man liekas nesaprotams. Rīgas centrā jēdzīgākas ielas ir tieši tās, kurās ir koki. Valdemāra iela, Tērbatas un Barona tajos posmos, kur ir kādi koki, Rīgas bulvāri. Proatmas, ne jau koki vien noska to, vai iela ir vai nav jauka, svarīgi arī, kas atrodas ēku pirmajos stāvos, cik tie publiski pieejami. Tomēr kokiem ir milzīga loma, sevišķi vsaraā. Saprotams, ka ģenerālgubernatoru Pauluči, Suvorova un arhitekta Felsko laikos Rīgas ielas projektēja pajūgiem, tāpēc tās ir par šauru, lai būtu vietas, gan vairākām mašīnu joslām gan kokiem. Taču koku trūkums ielās ir viena no lietām, ar ko Rīga sliktā nozīmē… Lasīt vairāk »