Arhis arhitektu veidotais ēku komplekss, kas aptver trīs atjaunotās, pārbūvētās ēkas Miesnieku ielā Vecrīgā pirms nedēļas ieguva Latvijas arhitektūras gada balvu. Balvas žūrija ļoti atzinīgi novērtēja delikāto iekļaušanos vēsturiskajā substancē, veidojot gudru dialogu starp vēsturisko un mūsdienu arhitektūru, un veicinot vecpilsētas atdzimšanu, tāpat arī uzsverot meistarīgo plānojumu un sarežģīto detaļu izstrādi komplicētajā situācijā.
Trīs ēkas atrodas Vecrīgā, kultūrvēsturiski nozīmīgā un autentiskā pilsētas teritorijā, un ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Gruntsgabals, kurā ietilpa pašreizējo ēku zeme, piederēja pie Livonijas ordeņa Rīgas pils staļļu teritorijas un ziņas par apbūvi saglabājušās no 1450. gada. Divu ēku būvapjomi Miesnieku ielā 17 un 15 veidojušies 17. gadsimtā, kad tās celtas kā dzīvojamās ēkas. Savukārt, kompleksa noslēdzošais apjoms, Miesnieku 13 jau oriģināli 19. gadsimtā būvēts kā noliktava. Pēdējo gadsimtu laikā ēkās tika veiktas neskaitāmas pārbūves, un noliktavu vajadzībām tās tika izmantota līdz pat 20.gadsimta vidum.
“Ilgstoši pamestības stāvoklī atstātās, Vecrīgas tēlam ļoti nozīmīgās ēkas bija avārijas stāvoklī un laika gaitā zaudējušas oriģinālās substances nozīmīgu daļu. Arhitektūras risinājums bija kompromisu meklējumi starp vēsturisko vērtību skrupulozu saglabāšanu, ēku izmantošanas lietderību, ekonomisko izdevīgumu un radītās vides estētisko kvalitāti.
Pēc iedziļināšanās konkrētajā situācijā, plašām diskusijām, konsultācijām, projekta autori ir radījuši veiksmīgu konceptu vēsturisko noliktavu ēku jaunai dzīvei. Kvalitatīvas restaurācijas rezultātā saglabāta objektu nozīmīgākā oriģinālā substance – fasādes, ar dažādu laiku uzslāņojumiem, vēsturisko mūru fragmenti, akmens apdare, konstrukcijas, detaļas, oriģinālais kravu pacelšanas rats.
Lietotie materiāli un restaurācijas metodes dod attaisnojumu aktīvas mūsdienu arhitektūras klātbūtnei. Veiksmīgs plānojums, jauno materiālu lietojums, kvalitatīvs detaļu dizains, ēku kompleksa kopējā noskaņa un vietas jaunais tēls radījis piemēru mūsdienu arhitektūras lomai kultūras mantojuma saglabāšanā.”
Juris Dambis, Restaurētie kultūras pieminekļi Latvijā
Pārbūves galvenais izaicinājums bija radīt mūsdienu prasībām un dzīves kvalitātei atbilstošu risinājumu, maksimāli saglabājot vēsturisko substanci un nezaudējot senatnes auru. Pēc ēkas attīstītāja ieceres atjaunoto ēku augšējos stāvos izbūvēti 12 dzīvokļi. Tiem visiem ir vienota interjera koncepcija, izmantojot laikmetīgus risinājumus un apmierinot šodienas komforta prasības. Lai nodrošinātu nepieciešamo izgaismojumu un vertikālos savienojumus, Miesnieku 13 un 17 ēkās veidoti jauni gaismas pagalmi ar kāpnēm un liftiem.
Ēkas ieejas stāvs atvēlēts restorānam, kas aizņem arī kompleksa pazemes stāvu, kur apmeklētāji var aplūkot dažādu laikmetu un periodu būvdetaļas un vēsturiskos uzslāņojumus. Centrālās ēkas vestibils kalpo kā saikne starp blakus ēkām un nodrošina piekļuvi publiski pieejamam pagalmam, kas ir savienots ar Aklo ielu un Anglikāņu baznīcu.
Miesnieku iela 13, 15, 17
Attīstītājs: Luxury Living Latvia
Arhitektūra: Arhis Arhitekti — Andris Kronbergs, Raimonds Saulītis, Anita Šnitko, Andis Alksniņš, piedaloties Vilnim Uzoram, Edgaram Janeļunam, Kristapam Šulcam
Vēsturiskā izpēte, restaurācijas sadaļa: Arhitektoniskās izpētes grupa — Ilmārs Dirveiks, Artūrs Lapiņš, Ilona Markuse
Arheoloģiskā uzraudzība: Aldis Pravornis, Rūdolfs Brūzis
Dzīvokļu un restorāna interjera koncepcija: Sākotnēji «ART interior studio» — E. Ivanova, tālākā gaitā sadarbība ar «Neoklasika» (restorāna daļā)
Būvkonstrukcijas: Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs — V. Celmiņš, J. Broņka
Inženiertīkli: J+K Arhis inženieri — I. Karlaps, L. Koroļova; J. Kalniņa inženieru birojs — J. Kalniņš, I. Vāvere; O3FM Inženieru birojs — U. Pelīte, R. Reunovs, Intra PS — I. Medne
Būvuzraudzība: Fabrum — I. Lejaskrūmiņš
Būvdarbi: RCBS — darbu vad. N. Vasiļevska
Projektēšana: 2012-2017
Būvniecība: 2014-2019
Ēku kopējā platība – 2687 m²
Mēs, Vecie Suiti visu mērām naftas barelos, jo pārvietojamies ar 4.0 litrīgajiem V8. Tāpēc novērtēju autoruzraudzības ilgumu un izmaksu vesela naftas sastāva ar 60 vagoniem cenā. Das ist wunderbar, Kollegen! Pie vēsturiskās substances zaudējuma, kāpēc fasādes pret Miesnieku ielu ir tik plakanas? Ēka iegūtu, ja parādītos vai precīzāk izbīdītos kāds apjoms. Pie tā ka NKMP neatdzīst modernisma pieminekļus – šeit šķiet dakstiņš nebija obligāts. Fasāde pret sētu ir daudz interesantāka par ielas fasādi. Vai pagalmā var iekļūt parasts interesents no ielas, respektīvi – tas ir publisks? Īru paba koka paneļu atribūtika – kurš gadsimts? Respektīvi ir daudz mazu nianšu, kuras… Lasīt vairāk »
Katra ēka ir celta savā laikmetā un vairākas reizes arī pārbūvētas. Līdz ar to, fasādes, kādas tās ir redzams tagad, ir atjaunotas uz kādu no laika posmiem, pa pamatu ņemot arhīva materiālus un arh. māksliniecisko izpēti. 80os gados poļu restauratori bija iesākuši ēku pārveidi uz veco noliktavu koncepciju, pārbūvējot lielāko no ēkām (Nr.17). Tajā brīdī bija uzskats, ka Historisma fasāde nav tik vērtīga, tāpēc likvidējama. Dakstiņu jumti, ja tagad nemaldos, bija visām ēkām. Var redzēt fotogrāfijās. Tā kā ēkās tika mainīta funkcija atpakaļ uz dzīvojamo, tad bija jāmeklē kompromiss starp jau izbūvētajām noliktavas ailām un dzīvokļiem nepieciešamo apgaismojumu. Jaunie logi… Lasīt vairāk »
Bet lielās līnijās protams izcili. Tā inteliģence kas strāvo no šī darba, spēja izsist cauri cietajām pieminekļu sargu bruņām savus risinājumus ir apbrīnojama. Kā veids, kā pieeja šādā veidā transformēt viduslaiku drupas, tas ir absolūts paraugs. Gribējās vēl mazliet vairāk drosmes, titāncinka jumtu, citas jumta izbūvēs, jumta terases kā Itālijā sētas fasādē utt, bet protams redzu Dambja k-ga sejā pārsteigumu ieraugot jau visu šo. Tas viss ir pelnīti, jo viss šis, atšķirībā no Plāns uz fasādes nama, iesēžas Vecrīgā kā cimds rokā. Bravo, Meistar!
Informācijai – ne jau vienmēr viss “jāsit cauri cietajām pieminekļu sargu bruņām…”. Kādēļ “jāsit”? Vai kaut kas nav kārtībā, ka jāiet ar agresiju, nevis profesionālu un inteliģentu piedāvājumu? Šajā projektā Miesnieku ielā bija ļoti patīkama savstarpēji izdiskutēta forša sadarbība, balstīta uz koleģialitāti un savstarpēju sapratni un cieņu. Tas vispār raksturīgi ARHIS kolēģiem un šis birojs jau nu galīgi nav specializējies uz vēsturiskā glorificēšanu. Katrs darīja to, ko vinš vislabāk prot. Manuprāt nevajadzētu to darbošanos vēsturiskajā vidē dramatizēt un tāda nepārtrautas nesamierināmas cīņas sajūta portāla komentāros pa laikam jūtama. Pēdējos gados ir bijuši vairāki šādi labas sadarbības projekti, ko tikai var… Lasīt vairāk »
Es jau tikai par dialogu, bet dažas lietas mani patiesi pārsteidz. Nu kaut vai Operas nama lauva ar spārniem, oriģināls, no 19.gs., kas savā laikā tika izmests miskastē un aizstāts ar betona kopiju. To pa sastāvdaļām var aplūkot pie Operas nama skvērā izstādē “Metamorfozes”. Ik pa laikam parādās kau kādi jocīgi lēmumi – nu piemēram nepiešķirt pieminekļa statusu CK namam vai piešķirt pieminekļa statusu Vanšu tiltam un to skaļi reklamēt presē kā gadsimta notikumu. Jābūt jau kaut kādām elementārām konsekvencēm. Savukārt neko sliktu par piemineklu sargiem nevaru teikt, viss patiešām notiek profesionāli un neviens jau neko sliktu nekad negrib. Bet…… Lasīt vairāk »
Redz kā iet ar to dialogu – kā sāpīgs jautājums, tā, Ilmār, plinte krūmos, patronas grāvī un naģene uz acīm – mumsim te nav bijuš, to zaķ šāvuš, to stirn bendējuš. Mēsim cien tos muižkungs, aber ar to fein dzīvošan un wein, bauer nemācīs mumsim dzeivot! To arhitekt pa daudz zin priekš vien neizglitot zemniek! Mūs cienīg rāt dos to bizzāl, to puis un to …. pa tūkstot dālder. Kam padooties un atdot to Rig atsleg?
P.S. Joks, protams.
P.S. Vēl tikai viena lieta, ko vajadzētu sākt praktizēt pie gada skates – mezgli un detaļzīmējumi. Tas ir arhitektūras kultūras jautājums. Saprotu ka pie mums mazajā ciematiņā eksistē meistaru kults, kur katrs savus mezglus slēpj zem deķa. Bet piedodiet, nevajadzētu aloties – visa mūsu skate ir kādas vācu mazpilsētas veikums. Jo ātrāk dalīsimies ar “noslēpumiem”, jo ātrāk piedzims latviešu Rems Kolhāss. Arhitektūras dievs skopos un augstprātīgos nemīl – dalīšanās notiek pat žurnālos. Tas tā – lai lauru vainagi nesāk spiest…