Lielās gada balvas ieguvējs - atjaunotās, pārbūvētās ēkas Miesnieku ielā, ARHIS arhitekti

Gada balva — atjaunotajām ēkām Miesnieku ielā

Par Latvijas Arhitektūras lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta trīs ēku ēku komplekss Miesnieku ielā, suminot šīs pārbūves un atjaunošanas projekta autorus — ARHIS arhitektus. Balva tika pasniegta svinīgā ceremonijā RISEBA H2O 6 kvartāla Aisteres zālē. Arhitektūras gada balvas ieguva arī Viesturdārza kvartāls, Hanzas Perons, kā arī villa Kāpu ielā Jūrmalā.

Fināla žūrija, kuras sastāvā bija Andro Mends (Andro Mänd, Igaunija), Guste Kančaite (Gustė Kančaitė, Lietuva), Oktāvio Mestre (Octavio Mestre, Spānija) un Brigita Bula, savu izvēli pamatoja ar vārdiem: “Par delikātu iejaukšanos vēsturiskajā substancē un tās apstrādi. Par Vecrīgas atdzimšanas attīstīšanu un gudru dialogu starp vēsturisko un mūsdienu arhitektūru. Kā arī par meistarīgu plānošanu un sarežģītu detaļu izstrādi vēl sarežģītākā situācijā.”

Gada balvas pasniegšanu Viesturdārza kvartāla autoriem  (RUUME arhitekti) žūrija raksturoja sekojoši: “Par spēju izveidot daudzpusīgu kvartālu, ieaicinot jaunu ziemeļniecisku kvalitāti un funkcionalitāti, pretēji ierastajai dekoratīvajai un uz peļņu balstītajai pieejai, kura vērojama pēdējā laikā būvētajās ēkās Rīgas vēsturiskajā centrā.”

Turpretī pasniedzot balvu Hanzas perona arhitektiem žūrija komentēja: ““Tas ir laiks kuru esi izšķiedis uz savu rozi, kas padara tavu rozi tik svarīgu” (citāts no Antuāna de Sent-Ekziperī darba “Mazais Princis”).. Par veco ziloni kurš vienmēr izdzīvo iekš modernās čūskas. Par sarežģītu detaļu izstrādāšanu un uzmanīgu pieeju vēsturiskajai substancei.” Gada balvu par objektu saņēma autori — Reinis Liepiņš, Ilze Liepiņa, Ainārs Plankājs, Ieva Landmane, Mārtiņš Ostaņēvičs, Jurģis Prikulis no Sudraba arhitektūras.

Trešo gada balvu saņēma Sintija Vaivade par villu Jūrmalā Kāpu ielā. “Par mijiedarbības, starp oriģinālā darba nospieduma un apkārt esošās dabas atpazīšanu. Par augsta līmeņa funkcionalitāti un detaļām ēkas fantastiskajā interjerā, kurš šķiet kā daļa no apkārtējās ainavas.” pasniedzot balvu sacīja žūrija.

Kā Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 vienojošā tēma tika izvirzīta NEPAREDZAMĀS SEKAS. Tēma liek domāt par sekām, kuras nav iespējams iedomāties vai prognozēt zīmējot un domājot projektus. Par projektos neitrāli ierakstītiem būvgružu kubikmetriem kuri rodas, vai laimīgām nejaušībām, kuras notiek — iepriekš neplānotas un nesaskatītas. Tajā pašā laikā nepieciešams domāt arī par pandēmiju, kura padarījusi iepriekš funkcionālas lietas neizmantojamas, savukārt citas – par jauno standartu. Ir nepieciešams domāt no iespējami vairāk aspektiem, lai izvairītos no negatīvām sekām, tomēr vienmēr jārēķinās, ka neparedzamais notiks.

 

Šogad gada balvai tika saņemti 50 pieteikumi. Pirmajā kārtā darbus vērtēja atlases žūrija, kurā darbojās arhitekti Brigita Bula, Artūrs Lapiņš, Ināra Caunīte un Vita Škapare, arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs un mākslinieks Jānis Avotiņš. Atlases žūrija izvēlējās deviņus labākos darbus, kas pretendēja uz galvenajām balvām. Nominantu vidū bija Mellužu koncertdārza pārveide, Hanzas perons,  villa Kāpu ielā Jūrmalā, Dzirciema aptieka, Hagberg birojs, pārizmantošanas projekts Go(a)t waste?  Ādažos, mazdzīvokļu ēku komplekss Mūrnieku ielā, atjaunotās ēkas Miesnieku ielā un Viesturdārza kvartāls. Darbu izvērtēšanu turpināja fināla žūrija, izvēlētos gada balvas laureātus.

Fināla žūriju šogad veidoja arhitekti Andro Mends (Andro Mänd), kurš ir strādājis tādos arhitektu birojos, kā KAVAKAVA un SALTO, savukārt šobrīd ir Igaunijas Arhitektu savienības prezidents; arhitektu biroja KANČO STUDIJA  vadītāja Guste Kančaite (Gustė Kančaitė), kura 2018. gadā tika nominēta Kauņas gada arhitekta titulam; arhitekts un pasniedzējs Oktāvio Mestre (Octavio Mestre), kurš ir arī digitālā izdevuma t18 līdzdirektors, kā arī Brigita Bula, kura pagājušajā gadā saņēma lielo gada balvu par projektu mājai Pāvilostā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
20 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Žūrija kaut kā labi sāka, izceļot neelitārus objektus jeb arhitektūras vidusslāni, bet kaut kā slikti beidza – piešķirot visas balvas elitei. Latvijā, lai arhitektūra attīstītos, ir jābūt un balvas jāsaņem objektiem, kuri ir labi ar ierobežotu budžetu. Nē, protams Viesturdārzs, bet diez vai tur ir kas inovatīvs. Ja balvas saņem nauda un elite, tad neesam Ziemeļbalsts, bet aptuveni Latvijas turku republika. Pret to iestājas piemēram MAD. Ar MAD vispār ir interesanti, jo runāt pret politiskās varas spēlēm iedrošinās tikai rets drosminieks, jo vara ir elitāru objektu pasūtītāja un kā redzam gada balvu nodrošinātāja. Manas simpātijas nav mainījušās un liste ir… Lasīt vairāk »

Andris Celmalis

Pilnīgi piekrītu Miķelim, elitārajiem objektiem ir nežēlīga tieksme dominēt…. Tas protams nekādi neatceļ autoru izcilās spējas materiālo vērtību metamorfozi iedzīvināt arhitektūrā, par to cepuri nost! Vidusslāņa arhitektūrai būtu super stimuls tikt pamanītai. Pagājušā gada Mārupes MM māja man sirdij tuvāka kā Jūrmalas villas.

Miķelis

Elitāra arhitektūra dominē, jo galā dengi ne vopros vienmēr ir patīkami strādāt. Pamēģini iestāstīt RIMI, ka šiem nevajag standarta kasti, kā to izdarījuši Renārs un tagad arī Guntis ar RIMI Aleja. Elitāro objektu ir viegli iestumt “Latvijas Arhitektūrā” un gaidīt nākamos ezīšus uz pienu. Nupat liekas ka ezīši jau visi ir to pienu pārdzērušies, viņu Latvijā vienkārši nav tik daudz, kuri būtu gatavi iegrūst Lielo piķi arhitektūrā un dzīvot kā žurnālā. izskatās ka pat Z-torņi un Jaunais Mežaparks nīkuļo, jo logi visur tumši. Nemaz nerunājot par Jūrmalas elitāro galu, kurš jau 3-4 gadus nīkuļo. Viens no elitārajiem atbalstītājiem – banka,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Par balvām. Pārsvarā, izņemot sportu ( un arhitektūra cik zinu, nav sporta sacensības ), balvas piešķir lai iedrošinātu, novērtētu līdz šim izdarīto un dotu kādu “grūdienu” nākotnes darbiem. Vismaz tā līdz šim noticis, piemēram, ar “Arhitekta pēdu”. Gada balva izceļas visu arhitektūras balvu vidū ar zināmu nekonsekvenci vai pārsvarā pēdējos gados ar dažiem izņēmumiem ir “Balvas par mūža ieguldījumu” līdziniece. Ja gribējās iedot balvu elitārajam, tad tā bija jādod RL par Hanzas peronu. Reinis ir izcils rekonstrukciju arhitekts, kurš apēdis pudu sāls dažādās rekonstrukcijās un ir ļoti labs arhitekts, bet protams, lai sasniegtu nākamo līmeni bija nepieciešams padarītā novērtējums un… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Gulēt nav laika, arī te komentēt, bet, ja nu uzprasies, tad nepiekrītu ne Taviem lozungiem, ne spriedumiem. 1., “A” vienmēr ir bijusi un būs elitāra (skat šeit diskusijās n reiz malto atsauci uz 5% no visa uzbūvētā utml). Savukārt, ja izstrādājums no veciem dēļiem un domāts pīlēm vai dieszinkam, tad nepieciešams vismaz intelektuāls elitārisms, tas piemīt vēl mazāk procentiem. Savukārt par “a” un siltumizolācijas melodrāmu runāt nav interesanti. 2. Miesnieku vs Perons arī nav interesanti apspriest, personīgi es neredzu nekādu atšķirību (gan neesmu bijis Miesniekos iekšā) – godprātīgas pārbūves, līdzīgas citām no labā gala, nekas extra inovatīvs vai uberasprātīgs, vismaz… Lasīt vairāk »

Ilze Martinsone

Par citu – ja reiz rod iespēju uzturēt portālu, atrodi laiku arī komentāriem. Šķirojot muzejā vecus avīžu izgriezumus redzu, ka vēl ne tik senā pagātnē sava viedokļa publiskošana ir bijusi pašsaprotama arhitektu darba daļa. Rakstījuši ir visi vadošie un ne tik vadošie meistari. Domu apmaiņas trūkums rada robu kopējā arhitektūras procesā.

Miķelis

Pilnībā piekrītu, Ilze!!!

Miķelis

N.B. Ar večiem vajag skarbāk, Ilze, pa suitu modei. Jāpaņem aiz elkoņa kādā pasākumā, jāpaved maķenīt nostāk un jāpasaka: Ja nerakstīs, tad es gāzīs tā, ka pamodīsies kad tav biks būs izgājus no mod!
Tev dzelten un sarkan rūtotā seg i mās?
P.S. Tas joks protams, bet piebiksti arī Arnim, sen nav redzēts, redzēju Jūs trijatā ar Arņa kundzi vienā izstādē LNMM, tad jau to var draudzīgi izdarīt.

Last edited 27 dienas pirms by Miķelis
Ilze Martinsone

Ikurāt ar Sīli skarbāk neiedrīkstos, šamējais, kad aizkaitināts, mēdz būt agresīvs, un dzimumus tad nešķiro. Ir nācies raudāt! :))

Arnis Kleinbergs

Kāpēc Miķeļam pašam nepiebikstīt, rociņas taču ir?

Miķelis

Miķelis piebiksta – ar virtuālajām rociņām;-). Labs darbs, Arni, apsveicu!!! Ja nav noslēpums, kāda kvadrātmetra izmaksa? Zinu, ka esi projektējis CSDD Jūrmalā, – kā tas korelējas ciparos? Un ko domā par Rail Baltic stacijām, estakādēm un novēloto LAS reakciju?

Miķelis

Arn, Tu run skaļāk, es i bišk pakorls, – man tas spīdiens, vakar sievstēv lik ausē ielikt dzērven. Nu pašķīr to auss spalv un ielik, bet šodien lāga nedzird. Nēe korls galig nav, bet Tu nebaids, te tik mēs ar And i niknie, pārēj tā kā mierig jēriņ, stāv vis dien klus, pat Reins i kluss kā omams kapiņš. Tu runē bišk skaļāk, te neviens Tev a r n i nedzierd….

Arnis Kleinbergs

Manu uz ko velc, bet lomu spēles nav mana stiprā puse. Piedod!

Miķelis

Nav nekādu lomu spēļu, ir vēlme komunicēt un diskutēt,- man taču nepieder patiesība vienīgajam. Kopš kura laika arhitekti raustās izteikt savu viedokli? Pirms 5 vai mazāk gadiem diskutējām par Rail Baltic un še Tev rezultāts. No tā taču jāizdara secinājumi kaut kādi. Ir tik daudz lietu – par totālo kontroli, BIS, BIM, ko uzstiepj būvnieki utt. Aicinu uz diskusiju, cerams pietiekami atraktīvi, bet seko, nu saprotams. OK, arī viedoklis:(

Miķelis

Par Arhitektūras likumu, vispār nekā, ne vārda. Kurš var dot 100% ka nebūs vēl lielākā pakaļā kā jau ir ar būvniekiem? Ka autortiesības vairs nebūs kā suga un ka septiņi gudrie nekad nekļūdīsies? Kurš šitos podus vāra? Viss tas garnējās ar balvām, kur visi naski saņemt. Jēga no tā visa, ja Arhitektūra ir viens darbs skatē? Kāda jēga deklarētai pašpārvaldei ja nav demokrātiska procesa un gudru cilvēku, kuri spēj un māk spēlēt šahu? A Tu lomu spēles. Kam to vajag? Miķelim? 10000 gadu nevajag.

Miķelis

Nu ta beidzot;-) Apstājies labāk skrējienā un mirkli atpūties – nekas nav tā vērts. Skatē nav īsti A, jo īsts A ir ap 0.5%, ne 5%. Latvijā vispār 0.001%. Piedāvāju Miesnieku vs Dzirciema aptieku. Nav vaimanas – skaudrā realitāte, nupat pa radio vainanāja RERE priekšsēdis – objektu nebūs trīs gadu. Līdz ar to mans secinājums – elitārie laiki beidzās. MAD kā process, to biju domājis. Pati ēka OK, piekrītu Tev. Ziemeļvalstis? Tur elitārā procents ir ļoti zems. Nepiekrīti? Tur veseli kvartāli labas vidusslāņa arhitektūras. Apskatīšos, kas saņem balvas, bet šķiet reti kad būdas ar izmaksām 3-4k/m2 Varbūt par to ir… Lasīt vairāk »

Miķelis

Nu, Andi, ko ta tās bikses tik ilgi buktē? Vecums, vai?

Miķelis

P.S. Jā un apsveicu A R H I S – arvien esat mani favorīti, bet tas nedos kritikas brīvbiļeti. Labi, profesionāli nostrādāts darbs, redzēju kā objekts izskatījās pirms tam – saņemat nu divas Miķeļa mazās draudzīgās dunkas – Lielajam Andrim sssānos, Lielajam Arnim ar elkonīti, viegli pieskaroties….j o …. var d a b ū t atpakaļ…

Last edited 28 dienas pirms by Miķelis
Anna

1 Vai tad Miesnieku ielas ēkām pēc neveiksmīgi ilgās stāvēšanas bez jumta nebija iekšā palicis tukšums un tas , ko tagad redzam , ir jaunas sijas un spāres, nevis restaurētas?
2 Un šis pasūtītājs vai tad nav netīrais naudas mazgātājs?

Miķelis

Protams, ka jaunas sijas, tas varbūt pat labāk nekā vecās koka 1mX1m šķērsgriezumā. To nepateikšu, jājautā autoriem. Bet skaidrs ka tas nav arhitektu uzdevums un skaidrs, ka elitārajā galā tas % ir pietiekoši liels. Ar banku kurai filiāle Aizkrauklē to pateica Māršals Bilingskijs – banka ir atmazgājusi netīro naudu un ļoti ātri sekoja ASV Valsts departamenta sankcijas. Tur nav ko apvainoties, – pieķerts ir zaglis, neko darīt. Automātiski tas rezonē uz visiem bankas objektiem un automātiski strāvas triecienu saņem arhitekti, kuri ar banku sadarbojušies. Tāda tā demokrātija ir. Tā kā roze, ne roze, bet mēslojums Latvijas arhitektūrai nāk no netīrām… Lasīt vairāk »

Last edited 27 dienas pirms by Miķelis
20
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x