Lielupes tenisa centrs — NAMS

Pirmo vietu Lielupes tenisa kompleksa konkursā ieguva priekšlikums KAM, kura autori ir biroja NAMS arhitekti. Projekts paredz vienā apjomā apvienot esošo un jauno programmu, sevišķi lielu uzmanību veltot teritorijas dabiskām kvalitātēm un to attīstībai.

Jūra, priežu meži, kāpas, maigs klimats. Jūrmala. Un ir pārsteidzoši, cik dabīgi teniss saplūst ar šo Jūrmalai tik raksturīgo ainavu. Lielupes tenisa centra lielākā vērtība ir tieši esošajā dabiskajā vidē balstītā noskaņa, kuru gribam noteikti saglabāt un izcelt, realizējot darba uzdevumā izvirzītās prasības. Šo vidi veido atsevišķās tenisa kortu grupas, kas nodalītas ar priežu meža joslām, veido izteiksmīgu un mērogā cilvēcisku telpu. Apkārt esošās telpas pamat bāze ir zaļā struktūra (koki vertikāla, zemsedze horizontāla), kas uzskatāma arī par svarīgāko no esošajām kvalitātēm ilgtspējīgas vides attīstībai. Viendabīga zaļā telpa (priežu mežs) ar savu vienmērīgo un paredzamo apjomu ir kā vienojošais telpas elements teritorijā esošai un plānotajai, sasaistot to vienotā koptēlā.

Izvērtējot teritorijā esošos vērtīgos kokus un koku grupas un iekļaujot tās plānotajā apstādījumu sistēmā var panākt ainaviskus akcentus, kas papildinās un dažādos teritorijas zaļo struktūru. Vieta ar sev raksturīgu reljefu un zemes formu, sugu daudzveidību un raksturu mijiedarbojoties ar ēku apjomu, pati par sevi nosaka iespējamo ārtelpas plānojumu, stilu un attīstību.

Piedāvātais risinājums paredz ievest skaidru teritorijas zonējumu, strikti nodalot piebraucamo zonu ar autostāvvietām, zonu ap atklātajiem tenisa kortiem skatītāju un spēlētāju vajadzībām, saimniecisko zonu, nodrošināt fleksiblu ēku un teritorijas izmantošanu dažādu sporta (ne tikai tenisa) un kultūras pasākumu (koncerti gan brīvā dabā, gan telpās izstādes u.tml.) sarīkošanai. Projekta risinājumos, atbilstoši darba uzdevumam, paredzēti 7 atklāti tenisa korti ar tennisit segumu, tiem piekļaujas bruģētas zonas skatītāju izvietošanai. Teritorijas vizuālai sadalīšanai izmantotas ar vīteņaugiem apaudzētas pergolas un dzīvžogi. Paredzēts arī viens centrālais korts ar tennisit segumu un tribīnēm 2000 skatītāju vietām. Šim kortam paredzēts arī risinājums, kad to papildina ar transformējamām tribīnēm un kopējais skatītāju skaits sasniedz 4000. Atsevišķa zona pie centrāla korta paredzēta VIP personu izvietošanai.

Esošā kāpu joslu saglabāšana un kāpu joslu rekultivācija sevī ietver divus galvenus uzdevumus: vizuāli izcelt esošo kāpu apjomu un izveidot jaunu kāpu joslu. Esošās kāpas vietām papildinot ar nelielām, bet izteiksmīgām un vietai radniecīgām augu sugu grupām, piemēram, Viršiem (Salluna sp.) Sīkajām neļķēm (Diantus sp.) Madarām (Gallum sp.) Silpurenēm (Pulstilla sp). Mārsiļu (Thymus sp.), Laimiņiem (Sedum sp.) Kārkliem (Salix sp.) u.c., kā arī atsevišķas sūnu un ķērpju sugām. Tas veidos interesantu un vizuāli izteiksmīgu ainavas daļu.

Projektējamā teritorijā sastopamās kāpu joslas vairāk atbilst sekundāro kāpu tipam, kas saskārusies ar lielo antropogēno slodzi, tādēļ esošo, bet projektā neizmantojamo laukumu daļa tiks veidota kā jaunā šāda tipa kāpu josla. Šeit zemsedzē dominēs atsevišķās sūnu un ķērpju grupas, priedes (Pinus sp.) un zemi daudzgadīgi lakstaugi, kā arī atsevišķās krūmu grupas. Esošās zemsedzes sakopšana un rehabilitācija skars teritorijas R daļu, kur atrodas dabīgi izveidotais mitrājs. Kopšanas darbu laikā rūpīgi jāizvērtē esošā situācija, lai arī nākotnē tiktu nodrošināta konkrēta biotopa ilgmūžība, galu rezultātā iegūstot caurspīdīgu priežu audzi ar atsevišķās vietās ļaujot attīstīties pamežam ar tam raksturīgajām pamatsugām Kadiķi (Juniperus sp.) un Pīlādzi (Sorbus sp)un bioloģiski nozīmīgu mitrāja zemsedzi. Projektējot stāvlaukumu blakus tenisa kortiem zonu vizuālai nodalīšanai tiek izveidotas nelielas kāpu joslas, kas vizuāli tiek atdzīvinātas un papildinātas ar zemām krūmu sugām, kas ar savu krāsu un lapu struktūru eksponētos un organiski iekļaujoties vidē. Augu izvietojums paredzēts mazās neregulārās grupās. Iespējamās augu sugas, Kārkls (Salix sp.) Grimonis (Cornus sp), atsevišķās graudzāļu grupas un klājeniskie skujeņi u.c.

Apsekojot teritoriju tika apzināti atsevišķie vērtīgie koki, par novērtējuma kritērijiem izvirzot koka bioloģisko nozīmīgumu, vizuālo izteiksmīgumu un koka atrašanas vietu. Projektējot kopējo ārtelpu tie vizuāli akcentēti ar skatu punktu palīdzību virzot cilvēka skatu līnijas to virzienā. Īpaši izceļami ir projektējamās ēkas veidoti iekšpagalmi slēgta tipa teritorijās, ko ierobežo ēkas stiklotās fasādes, līdz ar to dodot vizuālu baudījumu ēkas un segto tenisa kortu apmeklētājiem. Būtībā ēkas arhitektoniskais risinājums veidots tā, lai teritorijas zaļā struktūra vizuāli tiktu ienesta arī ēkā. Ainavisko elementu kombinēšana šajos iekšpagalmos vairāk tiek izmantoti japāņu dārza principi veidojot harmoniski un vizuāli tīkamu skatu, taču kopējais dizains maksimāli tiek tuvināts dabiskai videi ar atsevišķiem izteiksmes elementiem, Iespējami augi Ērikas (Erica sp.), Virši (Caluna sp.), pavasarī krokusi u.c.

Aplūkojot nepieciešamo tenisa centra telpu programmu un izvērtējot jau esošo infrastruktūru, jaunu kompleksu piedāvājam veidot apvienojot vienotā kompozīcijā jauno un esošo. Tās pamatā ir divas paralēli novietotas vizuāli līdzīgi risinātas halles ar kopēju vienstāva palīgtelpu bloku un ieejas vestibilu vidū. Piedāvātā risinājumā vēlamies maksimāli eksponēt apkārt esošo meža vidi, cenšoties nojaukt robežu arī kā nozīmīgu iekštelpu veidojošo faktoru. Gan jaunajai, gan rekonstruējamai hallei fasāžu apdari paredzēts veidot kokā, kas ir raksturīgs Jūrmalas apbūvei, atsevišķas plaknes paredzot stiklotas. Iekštelpas paredzēts veidot gaišos toņos, ar kvalitatīviem apdares materiāliem, daudz izmantojot koku un stiklu, tā piešķirot tām vizuālu vieglumu, gaišumu, eleganci.