Viena no iepriekšējā gada ievērojamākajām Rīgas būvēm ir Tallink viesnīca Elizabetes ielā, centrālās stacijas apkaimē. Ēka, kas izvietojas divos gruntsgabalos un daļēji slēpjas aiz vēsturiskas fasādes, ar jauno ielas daļu ievieš mazliet neierastus vaibstus Rīgas centra pilsētvidē.
Arhitektoniski telpiskais risinājums
Viesnīcas ēka atrodas uz diviem vēsturiskiem gruntsgabaliem Rīgas vēsturiskajā centrā — Elizabetes ielā 24/26. Ēkas Elizabetes ielā 26 fasāde veidota saskaņā ar arhitektūras ideju konkursu par labāko fasādes risinājumu, raisot asociācijas ar Latvijas ainavu — bērzu birzi, parādot fasādē stilizētu bērzu ritmu.
Ritmisko horizontālo dalījumu vertikāli sadala stilizēti bērzi, veidojot ieejas motīvu un dodot papildus akcentus fasādē. Spoži pulētie nerūsējošā tērauda «bērzu» stumbri stiepjas visu 7 stāvu augstumā līdz pat dzegai un pat nedaudz virs tās un raida pilsētas vidē saules zaķīšus. Esošās ēkas Elizabetes ielā 24 vēsturiskā fasāde tiek saglabāta un krāsota, jumta stāvā izbūvējot mansarda tipa logu ailas virs esošajām logailām. Kopējā fasādes kompozīcija parāda vēsturisko šīs vietas pilsētbūvniecisko situāciju — divas ēkas uz diviem gruntsgabaliem. Izmantots kontrastu princips — mūsdienu arhitektūra un vēsturiskā, savstarpēji viena otru papildinot. Jaunā fasādes daļa veidota kā kontrasts starp veco un jauno, harmoniski iekļaujoties pilsētas vidē un veidojot modernās Rīgas arhitektūru.
Novietne
Elizabetes ielā 24 tiek saglabāta Kārļa Felsko 1897. gadā projektētā vēsturiskā bijušās dzīvojamās ēkas fasāde, to attiecīgi nostiprinot un renovējot. Ņemot vērā, ka pati ēka bija avārijas stāvoklī, tā tika nojaukta, saglabājot fasādi saskaņā ar VKPAI un RKPAI prasībām, tā integrēta jaunbūvetās ēkas ārējā siluetā. Ēkas izvietotas ar fasādēm uz ielu sarkanajām līnijām, ēkai Elizabetes ielā 26 veidojot atkāpi 1. stāva līmenī. Katrai ēkai ir iekšpagalms, Elizabetes ielā 26 tas ir nosegts ar stiklotu jumtu. Iebraukšana pagalmā un pazemes autostāvvietā ir organizēta no Elizabetes ielas. Šis pagalms ir kopējs ar ēku Marijas ielā 4. Projekta tapšanas laikā tika panākta vienošanās ar īpašniekiem par tā kopīgu izmantošanu.
Interjers
Ēkas interjers tika veidots ciešā sadarbībā ar viesnīcas operatoru un īpašnieku — kuģniecības kompāniju Tallink. To izstrādāja igauņu dizaineri, izmantojot Spānijas — Alhambras motīvu, lai panāktu savdabīgu kontrastu starp ēkas vēso un ziemeļnieciski atturīgo jaunās daļas fasādi, kas sasaucas ar zilajiem jūras ūdeņiem un karsto Spānijas dabu — interjers ieturēts silti brūnos un baltos toņos.
Tallink Hotel Riga
Adrese: Elizabetes ielā 24/26
Autori: Uldis Mazais, Jānis Kļaviņš, Valdis Straustiņš, Māris Krūmiņš / STATIO arhitektūra
Piedalījušies arī Uģis Šēnbergs, Lauris Butāns u.c.
Viesnīcas interjera autors: M. Pressi Arhitektuuriburoo, galvenais dizainers — Meelis Press (Igaunija)
Projektēšanas laiks: 2006-2010
Būvniecības laiks: 2009-2010
Būvfirma: MERKS
Tehniski ekonomiskie rādītāji:
- apbūves laukums — 2087 m²
- platība — 14 000 m²
- kubatūra — 44 000 m³
- būvdarbu izmaksas ~Ls 14 milj.
Iekšpuses "motīvam" ar "spānisko Alhambru" ir tik pat daudz līdzības kā ārpusei ar "La sagrada familia". Igauņu asprāši būs tallinkam makaronus uz ausīm sakarinājuši.
Baigi gudri…nesapratīs!
Vai jel kāds, pirms šiem rakstiskiem paskaidrojumiem, ir spējis tur saskatīt aprakstītos motīvus? Varbūt nevajadzēja, tad vismaz padomātu, ka aiz bleķa dekora paslēpta kāda tehnoloģiska nepieciešamība, vai arī tas ir kaut kāds īslaicīgs, reklāmiska rakstura veidojums.
No satekles ielas puses ir pilnīga noslēgtība un pilsētas dzīves ignorēšana, tākā ar cirvi nogriests. Kuram gan patīk jaukais skats no viesnīcas loga otrā viesnīcas logā?
Vienmēr esmu brīnijusies par arhitektu spēju safantazēt motīvus, ideju pamatojumus un tamlīdzīgus tekstuālus "ūdeņus", ko piekarina objektam. Ja lasa tekstu un neredz pašu objektu, viss liekas kārtībā. Arī redzot būvi, bet nelasot tekstu viss ir kārtībā. bet kad saliek kopā un mēģina fasādē ieraudzīt bērzu motīvus….. Tad liekas, ka skaties uz citu objektu. Un skats uz iekšpagalmu i rvienkārši ūnikums. Patiesībā tas rosina asociācijas ar kuģi. Tikai iekštelpas pārāk drūmas un neatbilstošas jūras tematikai.
Kas tā ir par tendenci – katram utilitāram objektam par visu vari pielīmēt (bieži vien burtiski) kaut kādus mītus un leģendas? Tā taču būtībā ir visparastākā viesnīca ar gariem gaiteņiem un mazām vienādām istabiņām, vai ne? Priekš kam tur jāsacer Alhambra, bērzu birzis un vēl nez kas? Ko palīdz tajās zemo piekārto griestu telpās salikt rakstainas lustras, un stāstīt visiem, ka nu jājūtas kā Spānijā? Tāpat garlaicīgi, un neviens nekad tādās viesnīcās neuzturās pašas viesnīcas dēļ. Kādēļ nevar būt godīga viesnīcas fasāde ar daudziem vienādiem (bet labas proporcijas) logiem, vienkāršs, kvalitatīvs apdares materiāls bez sadomātiem raibumiem? Manuprāt, ja iekšpagalma fasāde… Lasīt vairāk »
tie bērzi , kas domāti visā garumā, vairāk izskatās pēc uzliktas / noņemamas vides instalācijas.
Latviešiem jau dikti tīk visādi murgojumi no sērijas Zelta Zirgs, tad nu projektē bērzu biztaliņas un citus brīnumus, tik ļoti LV dabai piesaistītos. Brīnos, kā vēl kāds kuģis par Nāves Ēnā nav nosaukts :D:D
Kuģis "Nāves ēnā" skan labi/uzjautrināji – asprātis un gudrinieks esi, un skaidri redzams, ka tik ļauni ar latviešiem nav, jo:
Tu, Jāni, taču arī, jādomā, esi latvietis, kas, pa īstam lietas saprot, tādēļ var daudz ko labu un labāku, kā izdevies kolēģiem no Latvijas un Igaunijas izdarīt:
gan arhitektūras, gan citās jomās, vai ne?
(PS: ja sāksi kritikās ar kaut ko par lietu un – kas citu darbā labi izdevies,
Tevī vairāk ieklausīsies arī par to, kas NE tik labi sanācis …)
Bet bērzu birztala bija obligāta ! Jo kā gan citādi a.god. žūrija būtu spējusi izvēlēties labāko no darbiem ? 🙂
Interesanta ir ķieģeļu siena ar koka pārsedzēm virs lifta, arī bārā šis tas izskatās smuki. Ļoti nepatīk griesti ar lēto dzesētāju blokiem, sprinkleriem un dažāda tipa gaismekļiem – īsts haoss. Pārējais uz 3 zvaigznēm.
Vai fasāžu risinājumi nepieder arch. Šēnbergam? Vismaz viņu mājas lapā stāv šis objekts kā "fasāžu risinājumi" . Tad jau tās "ūdenszāles" varbūt ir viņu nopelns?
Iekšpuses "motīvam" ar "spānisko Alhambru" ir tik pat daudz līdzības kā ārpusei ar "La sagrada familia". Igauņu asprāši būs tallinkam makaronus uz ausīm sakarinājuši.
Baigi gudri…nesapratīs!
Vai jel kāds, pirms šiem rakstiskiem paskaidrojumiem, ir spējis tur saskatīt aprakstītos motīvus? Varbūt nevajadzēja, tad vismaz padomātu, ka aiz bleķa dekora paslēpta kāda tehnoloģiska nepieciešamība, vai arī tas ir kaut kāds īslaicīgs, reklāmiska rakstura veidojums.
No satekles ielas puses ir pilnīga noslēgtība un pilsētas dzīves ignorēšana, tākā ar cirvi nogriests. Kuram gan patīk jaukais skats no viesnīcas loga otrā viesnīcas logā?
Vienmēr esmu brīnijusies par arhitektu spēju safantazēt motīvus, ideju pamatojumus un tamlīdzīgus tekstuālus "ūdeņus", ko piekarina objektam. Ja lasa tekstu un neredz pašu objektu, viss liekas kārtībā. Arī redzot būvi, bet nelasot tekstu viss ir kārtībā. bet kad saliek kopā un mēģina fasādē ieraudzīt bērzu motīvus….. Tad liekas, ka skaties uz citu objektu. Un skats uz iekšpagalmu i rvienkārši ūnikums. Patiesībā tas rosina asociācijas ar kuģi. Tikai iekštelpas pārāk drūmas un neatbilstošas jūras tematikai.
Kas tā ir par tendenci – katram utilitāram objektam par visu vari pielīmēt (bieži vien burtiski) kaut kādus mītus un leģendas? Tā taču būtībā ir visparastākā viesnīca ar gariem gaiteņiem un mazām vienādām istabiņām, vai ne? Priekš kam tur jāsacer Alhambra, bērzu birzis un vēl nez kas? Ko palīdz tajās zemo piekārto griestu telpās salikt rakstainas lustras, un stāstīt visiem, ka nu jājūtas kā Spānijā? Tāpat garlaicīgi, un neviens nekad tādās viesnīcās neuzturās pašas viesnīcas dēļ. Kādēļ nevar būt godīga viesnīcas fasāde ar daudziem vienādiem (bet labas proporcijas) logiem, vienkāršs, kvalitatīvs apdares materiāls bez sadomātiem raibumiem? Manuprāt, ja iekšpagalma fasāde… Lasīt vairāk »
tie bērzi , kas domāti visā garumā, vairāk izskatās pēc uzliktas / noņemamas vides instalācijas.
Latviešiem jau dikti tīk visādi murgojumi no sērijas Zelta Zirgs, tad nu projektē bērzu biztaliņas un citus brīnumus, tik ļoti LV dabai piesaistītos. Brīnos, kā vēl kāds kuģis par Nāves Ēnā nav nosaukts :D:D
Kuģis "Nāves ēnā" skan labi/uzjautrināji – asprātis un gudrinieks esi, un skaidri redzams, ka tik ļauni ar latviešiem nav, jo:
Tu, Jāni, taču arī, jādomā, esi latvietis, kas, pa īstam lietas saprot, tādēļ var daudz ko labu un labāku, kā izdevies kolēģiem no Latvijas un Igaunijas izdarīt:
gan arhitektūras, gan citās jomās, vai ne?
(PS: ja sāksi kritikās ar kaut ko par lietu un – kas citu darbā labi izdevies,
Tevī vairāk ieklausīsies arī par to, kas NE tik labi sanācis …)
Bet bērzu birztala bija obligāta ! Jo kā gan citādi a.god. žūrija būtu spējusi izvēlēties labāko no darbiem ? 🙂
Interesanta ir ķieģeļu siena ar koka pārsedzēm virs lifta, arī bārā šis tas izskatās smuki. Ļoti nepatīk griesti ar lēto dzesētāju blokiem, sprinkleriem un dažāda tipa gaismekļiem – īsts haoss. Pārējais uz 3 zvaigznēm.
Vai fasāžu risinājumi nepieder arch. Šēnbergam? Vismaz viņu mājas lapā stāv šis objekts kā "fasāžu risinājumi" . Tad jau tās "ūdenszāles" varbūt ir viņu nopelns?