Daugavpils vasaras koncertzāles konkursā žūrija lēma piešķirt divas otrās vietas, un vienu no tām ieguva darbs, kura autori ir Mailītis arhitekti kopā ar Arhitekta J.Pogas biroju. Viņu priekšlikums iedvesmojies no Oskara Stroka komponētās mūzikas — tango ritmiem un ekspresijas, veidojot koncertzāli kā vieglu vasaras paviljonu ar izteiksmīgi viļņotu jumtu.
Tango ritmi
Koncepcijas pamatā ir “tango karaļa” Oskara Stroka daiļrade un Daugavpils ainaviskums. Tango mūzikas ritmi un dejas ekspresivitāte atspoguļojas jumta formā, vienlaikus sasaucoties arī ar reģiona unikālo vietzīmi — Daugavas lokiem.
Vasaras koncertzāles kodolu veido skatītāju auditorija 2000 vietām. Funkcionāli nepieciešamās telpu grupas vienā veselumā apvieno kopīgs viļņojošs jumts. Jumta gaismas caurlaidīgums piešķir tam vieglumu. Jumta konstrukcija — metāla kolonnas un līmēta koka siju režģis. Jumta iesegums — stikla šķiedras tekstilaudums – membrāna, kas auditoriju pasargā no lietus un tai pašā laikā gaismas caurlaidības dēļ nodrošina būves vieglumu. Fasādes veidotas dabīgos un vietējos materiālos, kas organiski iekļaujas parka vidē, bet pašu objektu veido vilinoši transparentu. Koka saplākšņu sienu apdari no ārpuses veido stikla paneļi, kas veido ventilējamo fasādes konstrukciju.
Koncertzālei pieguļošo aleju paredzēts izmantot kā galveno ieejas asi koncertzālē. Aleja veidota kā labiekārtota, daudzfunkcionāla ārtelpa — robežšķirtne starp parku un koncertzāli, atvērta daudzveidīgu aktivitāšu un pilsētvides pasākumu piepildījumam. Paralēli alejai izvietotā ieejas zona koncertzāles teritorijā veidota kā zaļš “nošu amfiteātris” ar skatu uz aleju. Visa ārtelpa plānota bez barjerām — pēc kopīgās telpas (shared space) principa, augstuma starpības pārvarot ar rampām, neveidojot ietvju un brauktuvju dalījumu ar apmalēm, izmantojot tikai atšķirīgu faktūru un toņu iesegumus.
Zāles akustiskā koncepcija risināta atbilstoši vasaras koncertzāles principiem. Sākuma posmā tiek plānots realizēt visu, lai nodrošinātu kvalitatīvu tiešās dzirdamības (dabīgā akustika) apstākļus. Skaņas vienmērīgo izkliedi auditorijā un skatuves daļā nodrošina viļņojošais jumts, tā izliekumi. Otrajā kārtā zāles konstrukcija tiek papildināta ar regulējamiem skaņas atstarojošiem vai slāpējošiem elementiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroakustikas skanējumu un atvieglotu zāles apskaņošanu. Tāpat ir ieplānotas grozāmās stikla sānu sienas skatītāju auditorijas abos sānos. Stikla sienas ne tikai kalpo kā sānu skaņas izkliedētāji, bet arī kalpo par skaņas barjerām pret āra trokšņiem, kā arī pasargā apkārtējo būvju iemītniekus no skaņām, kas nāk no koncertzāles.
Autori
Mailītis arhitekti — Austris Mailītis, Reidži Kobajaši, Žanete Bērziņa, Andra Odumāne, Laura Polkmane, Jānis Lielmanis
Arhitekta J.Pogas birojs — Juris Poga, Žanna Turova
Labiekārtojums — ainavu arhitekte Linda Zaļā
Būvkonstrukcijas — Aldis Grasmanis
Akustika — Andris Zabrauskis
Tīri neko! gandrīz Dzintaru koncertzāle- tāda salokojusies! 5p + žetons!
Ideja laba, bet koka konstrukcijas – mī un žē. Visu to var uztaisīt daudz elegantāk – skat paviljonu Frankfurtē. Jumts kā struktūra ar savu semantiku. Vizualizācija pierāda, ka tehniski kā arhitekti esam alu cilvēku līmenī salīdzinājumā ar to pašu Vāciju.
Nu un protams – Koncepcijas pamatā ir “tango karaļa” Oskara Stroka daiļrade un Daugavpils ainaviskums. Tango mūzikas ritmi un dejas ekspresivitāte atspoguļojas jumta formā, vienlaikus sasaucoties arī ar reģiona unikālo vietzīmi — Daugavas lokiem. Jautājumi: 1. Kā var apvienot daiļradi un Daugavas lokus? 2. Kādā veidā Tango mūzikas ritmi un dejas ekspresivitāte atspoguļojas jumta formā? Varbūt vis neatspoguļojas, un pat ne kopē, jo tās ir pilnīgi dažādas lietas, bet kalpoja par iedvesmas avotu – tā būtu korektāk. 3. Daugavas loki un jumts – tas pat Pēterim skaidrs, ka tās ir divas fiziski un metafiziski “citādas” lietas. Filozofijas priekšmets jau laikam… Lasīt vairāk »
Daba, ūdens, loki, vijīgums, ritms, mūzika un filosofija – tas viss iet kopā ideāli.
Skaists un gaisīgi patīkams projekts!