Žūrija Daugavpils Oskara Stroka koncertzāles konkursā piešķīra arī divas veicināšanas prēmijas, vienu no tām — priekšlikumam, kura autori ir A PART. Viņu piedāvāto ēkas plānojuma struktūru žūrija novērtēja kā loģisku un saprotamu, atzīmējot, ka arī no konstruktīvā viedokļa šāda būve būtu viegli īstenojama un tās būvizmaksas mazākas, kā citiem konkursa piedāvājumiem. Tomēr uzsvērtā modularitāte un centieni visur izmantot regulāras ritmiskas kvadrātiskas formas — gan plānojumā, gan fasādes apdarē, gan labiekārtojumā, gan detaļās rada shematisku un neizteiksmīgu iespaidu, un, neraugoties uz mēģinājumiem būvkonstrukcijas un fasādes apdari radīt iespējami vieglu un gaisīgu, kopējā ēkas arhitektūra ir vizuāli smagnēja.
Koncertzāles tēlu iedvesmojusi Oskara Stroka ritmiskā tango mūzika: jumta dalījumi veido savu ritmu, sadalot to mazākos apjomos, kas tajā pašā laikā atgādina koku struktūru un iekļaujas apkārtējā vidē — Daugavpils vēsturiskajā centrā.
Ēkas apjoms respektē esošu parka struktūru — fasādes turpina esošās parka līnijas — celiņus, apkārt esošās ēkas, esošos kokus. Ēkas novietota iespējami tālāk no Ledus halles, tādējādi abu ēku apmeklētāju plūsmas nekrustosies. Būvapjomi ir veidoti funkcionāli un telpiski kā atsevišķi elementi zem vienota jumta. Koncertzāle piekļaujas teritorijā esošajam pauguram, uz kura veidotas kāpnes, kas paveras uz galveno laukumu un parku. No centrālās parka ass plānota galvenā skatītāju ieeja un publisks laukums.
Ēkas iekšējais plānojums veidots divos neatkarīgos blokos, atdalot apmeklētājus no darbiniekiem un māksliniekiem. Darbinieku un mākslinieku bloks veidots apkārt skatuves zonai, kur organizēta plaša dekorāciju glabātava (iedziļināta parkā esošajā kalnā), mākslinieku ģērbtuves un administrācijas telpas. Apkārt skatuvei plānota plaša apeja, nodrošinot māksliniekiem netraucētu piekļuvi skatuvei no jebkuras puses.
Koncertzāles jumta konstrukcija veidota no trīs dimensionāla telpiskā režģa (jeb space frame), jumta apdare ir paredzēta puscaurspīdīga, gaišos toņos, ar vieglām perforētām loksnēm un sieta, padarot jumta konstrukciju vieglu un gaisīgu, kā arī samazinot vēja un lietus ietekmi apmeklētāju zonās. Galvenie materiāli ir koks, metāls un betons.
Akustika zālē risināta ievērojot telpas proporcijas — atbilstoši telpu un iekšējo virsmu ģeometriskajiem parametriem (akustiskā pēda). Ievērojot to, ka brīvdabas akustikā reverberācijas procesi nav izplatīti, projektēšanā uzsvars tika vērsta ģeometriskajai akustikai — korektam tiešās un atstarotās skaņas sadalījumam. Jumta konstrukcijā un skatuvē izvietotie akustiskie paneļi paredzēti regulējami un pielāgojami dažādiem scenārijiem.
Autori
A PART – Toms Loris, Deniss Maruhļenko, Agnese Mālniece, Pēteris Švēde, piedaloties Kasparam Līdumam un Raivo Paulam
Sadarbības partneris – OZOLA&BULA
