Stockmann projekti

Šajā publikācijā atspoguļotas metamorfozes, ko piedzīvojis viens no galvaspilsētas lielākajiem tirdzniecības centriem. Materiālus par projektu risinājumiem sagatavot tika lūgti katrs no trīs priekšlikumu autoriem — atbilde netika saņemta vienīgi no Postformprojekta, šajā gadījumā izlīdzējos ar nesenu publikāciju Latvijas Architektūra.

Raksta saturs: I. Arhitekts Ģirts Vanags un Postformprojekts (Latvijas Architektūra, #1(45)/03). II. Arhitekti: A.Kronbergs, J.Lasis, E.Beernaerts, V.Uzors, piedaloties B.Bulai, Ģ.Kilēvicam. Projektēšanas birojs Arhis (teksts no uzņēmuma mājaslapas). J.Gertmaņa piedāvātie sākotnējā un vissenākā projekta risinājuma materiāli apskatāmi četros attēlos bilžu slejas nobeigumā šā raksta augšpusē.

Lielas lietas nenotiek uzreiz. Lielas lietas notiek pamazām. Kā Raiņa pasakā par Stikla kalnu — jājis puisis vienu reizi, jājis puisis otru reizi — tikai trešajā reizē uzjājis! Šoreiz atšķirība gan tā, ka arī puisis nebija viens — viņu bija vismaz trīs, un katrs savu reizi jājis.

Toties Rīgai tagad ir savs Milzu kalns 13.janvāra ielā, pašā Vecpilsētas pievārtē — saukts par STOCKMANN Seppala vai tamlīdzīgi, un blakus tam kinoteātris — saukts par FORUM CINEMAS Coca—Cola PLAZZA vai tamlīdzīgi. Labi. Lai paliek teikas.

I. STOCKMANN — POSTFORMPROJEKTS

Rīgā tuvākajā laikā 13. janvāra iela mainīs savu izskatu. Kopš 2000.gada Somijas arhitektu birojs Arkkitehtikonttori Petri Pussinen sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju Postform Projekts Rīga strādā pie firmas Stockmann universālveikala un Forum Cinemas daudzzāļu kinoteātra projekta izstrādes. Kinoteātri apsaimniekos Latvijas un Somijas kopuzņēmums Baltic Cinema.

Projektējamais komplekss izvietots starp Prāgas un Gogoļa ielām un starp 13.janvāra ielu un dzelzceļa uzbērumu, blakus dzelzceļa stacijai, autoostai, Centrālajam tirgum un Vecrīgai.

Pirmie celtniecības darbi šajā gruntsgabalā tika iesākti jau 1998.gada martā, kad tika saskaņots projekts daudzstāvu autostāvvietas celtniecībai. Darbi pie pamatu izbūves tika iesākti, bet netika pabeigti. Tagad mainījušies gan īpašnieki, gan arī paredzētās ēkas funkcija.

Veidojot ēkas arhitektūru, uzsvars tika likts uz pieejamību cilvēkiem, uz ēkas aktīvas lietošanas funkciju. Ēkas funkcija pamatā arī noteica tās veidolu. Šobrīd projektētā ēka sastāv no diviem savstarpēji saistītiem būvapjomiem, kas izvietoti zemes gabalu sarkanajās līnijās un perimetrāli aptver tos vienotā būvmasā. Tas ir vienots, monumentāls objekts, kurš vienlaikus sadalās vairākās ēku, plakņu, materiālu un formu grupās.

Metāla režģis un sarkanīgi brūnās keramikas apdares plātnes, kas dominēs Stockmann da|ā, radīs interesantu kontrastu ar dzelzceļa stacijas ēkas apjomu Gogoļa ielā. Lielākā apjoma daļa, kas paredzēta 14 kinozālēm, pret 13. janvāra ielu pavērsta ar lielu stiklotu plakni, kas, izgaismota vakara stundās, pārvērtīsies par lielu, kustīgu skatītāju atspoguļojošu ekrānu.

Projektējamās ēkas apjoms ir ģeometriski tīrs un sagrupēts(?), lai ēkas dabīgie apdares materiāli papildinātu arhitektūras izteiksmīgumu un proporcijas. Dominējošie apdares materiāli ir betons, dabīgais akmens, keramikas flīzes, stikls, tērauda konstrukcijas. Šī ēka ar augstas kvalitātes ārieni sakārtos dzelzceļam piegulošo teritoriju.

Kinoteātru daļā fasāde pret 13.janvāra ielu tiek veidota stiklā, kas arī stingri nosaka paredzamo telpu izmantojumu šai daļai. Visas monolītās, lielizmēra kinoteātru sienu plaknes tiek maksimāli atvirzītas no ielas, atbrīvojot vietu plašiem vestibiliem. Ārējais stiklojums ir bez tonējuma – maksimāli caurspīdīgs. Pa dienu labi redzams ēkas interjers, bet vakara stundās līdz ar iekšējā apgaismojuma ieslēgšanu katrs no apmeklētājiem kļūst par filmas personāžu uz «stiklotā ekrāna» pret 13.janvāra ielu.

Daudzviet tradicionāli pēc kataloga izvēlētās detaļas un profili šajā projektā tiek aizstāti ar elementiem, kas izgatavoti pēc individuāliem rasējumiem. Kinoteātru kvalitāte tiek nodrošināta atbilstoši THX starptautiskam kvalitātes standartam. Tas nosaka skaņas, attēla un komforta līmeni kinozālēs.

Rīgā būs arī lielākā kinozāle, ar lielāko ekrānu Skandināvijā un Baltijā — ar 700 sēdvietām un 241 m2 ekrānu. Vairākās mazākās kinozālēs būs vietas 96 skatītājiem ar 35 m2 lielu ekrānu. Kinozāļu konfigurācija izveidota tā, lai vienā stāvā esošās kinozālēs būtu iespējams vienu filmu skatīties vairākās kinozālēs vienlaikus. Protams, lielākās problēmas, projektējot šādu daudzzāļu kinoteātri, rada sienu skaņas necaurlaidības nodrošināšana starp kinozālēm un skaņas zemās frekvences, pret kurām ir grūti cīnīties. Tas tiek atrisināts ar aprēķināta biezuma dzelzsbetonu un skaņas izolāciju.

Stockmann veikala daļas interjera būtiskākā atšķirība, salīdzinot ar citiem Rīgas lielveikaliem, ir telpas bez lieliem ātrijiem un vestibiliem. To nosaka veikala tips, kāds līdz šim Rīgā nav ticis būvēts pēdējos gados. Pirmais stāvs paredzēts pārtikas precēm un delikatesēm. Otrais stāvs paredzēts vīriešu precēm, trešais – sieviešu. Ceturtā stāvā būs arī restorāns ar skatu uz Vecrīgu un pilsētas kanālu.

Būtiskākā, sarežģītākā un atšķirīgākā, kā arī interesantākā šī gruntsgabala un ēkas īpatnība izrādījās pilsētas kanāls, kas šķērso gruntsgabalu. Par pamatu jaunajiem ēkas apjomiem tika ņemts iepriekš saskaņotais autostāvvietas projekts, kā arī pastāvošie pilsētas apbūves nosacījumi. Jau pašās pirmajās skicēs tika paredzēta iespēja piekļūt pie pilsētas kanāla. Kanāla šķērsojums akcentēts ar apjoma samazinājumu un baseina izvietojumu uz jumta, kā arī ar stiklojumu fasādes daļā, kurā atspīdēs kanāla ūdens. Šī akcentētā daļa arī norāda uz galveno ieeju ēkā.

Kanāls tiek paredzēts kā publiska ārtelpa ar brīvu pieeju no 13.janvāra ielas. Gājēju iela gar kanālu turpinās cauri dzelzceļa uzbērumam un beidzas pie Rīgas Centrālā tirgus un Prāgas ielā esošās daudzstāvu autostāvvietas. Papildus ir ieplānots rekonstruēt esošo autostāvvietu Prāgas ielā, izbūvējot liftus. Tas nozīmē, ka pazemes līmenī tiek veidota jauna gājēju iela, kas sākas pie 13.janvāra ielas un beidzas pie tirgus.

Ja nākotnē tiek atrisināta zemes izmantošana zem 13.janvāra ielas, tad gājēju kustība varētu sākties gar kanālu pazemes līmenī jau no Radio ielas. Izpētot apakšzemes komunikāciju izvietojumu, secinājām, ka ir iespējama attīstība arī zem 13.janvāra ielas, kur varētu papildus izvietot šim rajonam tik nozīmīgās autostāvvietas.

Būtiski tiek rekonstruēta 13.janvāra ielas braucamā daļa. Projektējot jaunās ielu līnijas, tiek ievērtēts nākotnē paredzētais tilts pāri Daugavai (13.janvāra ielas turpinājums). Risinot gājēju un transporta kustības organizāciju dotā projekta ietvaros, ir paredzēts izbūvēt jaunu gājēju galeriju virs Gogoļa ielas, kas savieno jauno kompleksu ar Rīgas centrālās dzelzcela stacijas kompleksu. Paredzēts rekonstruēt 13.janvāra ielu, kas paredz pārbūvēt ielu sadalošo saliņu un izbūvēt atsevišķu braucamo joslu sabiedriskam transportam.

Ēkas kopējā platība ir aptuveni 42 400 m2 (!) un apjoms 16 2500 m3 (!!).

Ģirts Vanags, arhitekts
Latvijas Architektūra, #1(45)/03

II. STOCKMANN — ARHIS — Daudzfunkcionāla ēka Rīgā, 13.janvāra ielā.
Novietnes analīzes projekts. 2000.gads.

Jaunās apbūves risinājums paredz, zemes gabalā Rīgas centrā (starp centrālo dzelzsceļa staciju un vēsturisko Vecpilsētas centru) ar kopējo platību 4 500 m², izbūvēt daudzfunkcionālu ēku ar izklaides un tirdzniecības funkcijām.

Izklaides funkciju attīstot kā:
-daudzzāļu kinoteātri ar kopējo apmeklētāju skaitu 3 227, kas izvietojas 14 kinozālēs ar kopējo platību 4 516 m²,
-restorāni/kafejnīcas, ēkas zemes stāva — «iekšējās ielas»  līmenī;
savukārt tirdzniecības funkciju saprotot kā:
-vairākas lielas tirdzniecības telpu grupas gan ēkas pirmajā, gan augstākajos stāvos.

Pilsētbūvnieciskais risinājums

Saskaņā ar pilsētas attīstības idejām, projektējamās daudzfunkcionālās ēkas būvapjoma kompozīcija, būvmasa un siluets ieskicē savu līdzdalību minētā pilsētbūvnieciskā ansambļa izveidē, kur ar pietāti organiski veidotā apbūves silueta līnija ievirza gar 13.janvāra ielas no vienas puses un Marijas ielas kvartāla no otras puses plānoto pilsētas silueta dinamiku, kurš savu kulmināciju sasniedz ar plānotu daudzstāvu torņa ēku Centrālās dzelzsceļa stacijas laukumā.

Telpiskā kompozīcija

Neskatoties uz ēkas daudzfunkcionālo raksturu, ēka veidota kā vienots būvapjoms, kas respektē zem būvapjoma esošā pilsētas kanāla klātbūtni ar izteiktu fasādes ierāvumu un akcentētu jumta siluetu virs tā.

Plānojuma risinājums uz atz. +1.50 (zemes stāvs).
Garenvirzienā izveidotā iekšējā «gājēju iela» , kas viegli integrējama tirdzniecības telpu platībā, sekmē cilvēku plūsmas kustību caur visu ēku dodot iespēju iekļūt ēkā vairākās vietās un līmeņos, tai skaitā arī daudzzāļu kinoteātra kasu vestibilā. Vienots un transparents plānojuma risinājums ar dažādu stikla starpsienu pielietojumu, kurš dažviet papildināts ar vertikālo komunikāciju mezgliem (pandusi un eskalatori), kas augstākos līmeņos attīstās kā daudzzāļu kinoteātra vestibili vai izvērstas tirdzniecības telpas.

Plānojuma risinājums uz atz. —1.50;—2.30 (apakšzemes stāvs).
Auto novietnes un apgādes stāvs. Šajā līmenī izvietotas apakšzemes autostāvvietas, apgādes telpu grupa, tai skaitā noliktavas, palīgtelpas un tehniskās telpas.

Plānojuma risinājums uz atz.+5.50;+8.50;+13.0;+17.50.
Šajos līmeņos galvenokārt attīstīta daudzzāļu kinoteātra funkcija, kas nodrošina skatītāju plūsmas kustību vairākos līmeņos t.i. skaidri nodalot ieejas vestibilu līmeņus no izeju līmeņiem, ļaujot apmeklētājiem viegli izkļūt (nepieciešamības gadījumā evakuēties) no kinozālēm un ēkas, izmantojot lēzenus pandusus «dubultajā»  stikla fasādes sistēmā, kuras galos tie pieslēdzas izejas/evakuācijas kāpņu blokiem.

Savukārt ēkas daļā pie Centrālās dzelzsceļa stacijas uz nedaudz atšķirīgiem līmeņiem:
+9.50;+13.50;+17.50;+21.50 attīstītas plašas tirdzniecības telpas.

Galveno telpu grupu eksplikācija
1. kinozāles skaits 14
2. skatītāju vietas skaits 3 227
3. tirdzniecības telpas m² 8 030
pavisam kopā m² 19 350

Projektēšanas birojs Arhis, arhitekti A.Kronbergs, J.Lasis, E.Beernaerts, V.Uzors, piedaloties B.Bulai, Ģ.Kilēvicam.
Teksts un attēli 1 un 2 — no uzņēmuma mājaslapas

Varbūt apraksts arī dod zināmu priekšstatu par ēkas izveidē dominējušajām arhitektoniskajām likumsakarībām, jo trūkst jebkāda cita veida publiski pieejamas informācijas. Arī Rīgas pilsētas Arhitektūras pārvaldē, vēl pat pēc būvdarbu uzsākšanas un Būvatļaujas stāšanās spēkā, nebija galīgas informācijas par būvējamās ēkas fasādēm un vizuālo risinājumu (pēc laikrakstu ziņām). Protams, ka par rezultātu, lai vai kāds tas būtu, nav atbildīgi tikai arhitekti — sava loma visā ir arī Domes pilsētbūvnieciskajai pozīcijai vai tās trūkumam tik svarīgos jautājumos, kā Vecpilsētas tuvums; transporta novietošanas iespējas un nepieciešamība; gājeju ērtības un drošība; transporta shēmu komplekss risinājums etc.