Stockmann plenēra rezultāti

Jūnija sākumā noritēja starptautisks arhitektu un pilsētplānotāju plenērs Stockmann centra nākotnes vīzijas Rīgā, lai izstrādātu pilsētvides risinājumusi publiskajā telpā ap universālveikalu. Izvirzītajos projektos paustās idejas tiecas nevis mainīt universālveikalu, bet pielāgot pilsētu tam.

Plenērs tika organizēts ar mērķi iegūt arhitektoniski atraktīvas idejas universālveikala Stockmann jumta veidolam, izveidot pievilcīgu pilsētvidi ap Stockmann veikalu un virs apakšzemes autostāvvietām, kā arī ierīkot funkcionāli ērtu un pilsētbūvnieciski optimālu gājēju šķērsojumu Stockmann rajonā. Starptautiskā žūrija izvirzīja četras uzvarētāju komandas.

Plenērā piedalījās 7 arhitektu komandas no 4 valstīm — Latvijas, Somijas, Vācijas un Ungārijas. Latviju pārstāvēja arhitektu biroji Depo Projekts un Arplan, Somiju — Arkkitehtitoimisto Laatio un ALA Architects no Helsinkiem, kā arī Arkkitehtikonttori Petri Pussinen no Tamperes, Vāciju — Hoyer Schindele Hirschmüller Architektur no Berlīnes, bet Ungāriju — Erick van Egeraat associated architects Budapeštas birojs.

Risinājumus izvērtēja žūrija, kuras sastāvā strādāja tās priekšsēdētājs, Stockmann ārējo sakaru direktors Jussi Kuutsa, Pēteris Blūms (Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja padomnieks), Viesturs Brūzis (Rīgas pilsētas Kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļa), Eva Kalviņa (Rīgas domes Satiksmes departaments), Jānis Dripe (Rīgas pilsētas arhitekts), Sergejs Ņikiforovs (LAS priekšsēdētājs), igauņu arhitekte Laila Podra, Stockmann centra pārstāvji u.c.

Labākais priekšlikums

Tā kā noderīgas idejas iekļāvis katrs darbs, plenērā atzinīgi novērtēti vairāki piedāvājumi. Žūrijas vērtējumā veiksmīgākos risinājumus plenēra uzdevumiem izstrādāja Somijas arhitektu birojs Arkkitehtikonttori Petri Pussinen, kuri ir arī vieni no Stockmann ēkas līdzautoriem. Kā izteicies Jusi Kūtsa, šīs komandas stiprā puse bija perfekta uzdevuma specifikas izpratne, risinājums vienlīdz apmierinot Rīgas pilsētas un Stockmann universālveikala vajadzības.

Somu arhitektu kompānija piedāvājusi universālveikala dēļ pārorganizēt satiksmi Rīgas centrā. Mainīts 13.janvāra ielas platums un izvietojums — taisnajā posmā gar veikalu piedāvāts izveidots līkumu, kas krustotos ar Aspazijas bulvāri. Tādējādi Stockmann centra priekšpusē veidotos trijstūrveida publiskais laukums, kas kalpotu ne tikai pilsētas vajadzībām un pilsētnieku ērtībām, bet arī kā Aspazijas bulvāra noslēgums. Laukums dotu arī iespēju daļēji atsegt kanālu.

Arhitekti esot izpētījuši, ka šāds laukums un ielu kārtība Rīgā pastāvējusi arī vēsturiski, taču 20.gadsimtā 13.janvāra iela iztaisnota. Šādu risinājumu par labu esam atzinis arī arhitekts Pēteris Blūms: «Laukums rada pavisam citas telpiskās attiecības ar ēku un veidojas jauna publiskā telpa Rīgai. Atsegtais kanāla posms varētu būt vienīgi kā neliela kompensācija par aizbūvēto kanāla daļu, taču ne jau tajā mazajā posmiņā ir jēga, bet visā idejā.» Arhitekts norāda, ka Stockmann ir ēka, no kuras ar laiku vajadzētu tikt vaļā, bet pašreizējais projekts to fundamentāli nostiprina tur, kur ēkai nevajadzētu būt.

Gogoļa ielas gājēju parejas problēmas arhitekti risinājuši pārceļot pāreju uz 13.janvāra ielas pusi, zaļo laukumu ielas vidū izmantojot kā saliņu, uz kuras sagaidīt zaļo gaismu. Pavīdējusi arī ideja zaļo saliņu likvidēt, lai sašaurinātu krustojumu — Gogoļa ielas un 13.janvāra ielas krustojums būtu perpendikulārs.

No gājēju un pilsētvides viedokļa šāds risinājums liktos apsveicams — šaurāka brauktuve, nav vajadzīgs tunelis zem 13.janvāra ielas, veidojas labiekārtota publiskā telpa. Priekšlikumā ir mazliet no tās skaidrības, ko savulaik krustojumam starp autoostu un spīķeru kvartālu plenērā piedāvāja Snøhetta — sašaurinot brauktuves, uzbūvējot jaunu apjomu un parūpējoties par publisko telpu vieta tiktu sakārtota telpiski un iegūtu ievērojamu pievilcību.

Problēmas

Tomēr apzinoties pašreizējo satiksmes stāvoklī Rīgā, kļūst skaidrs, ka sašaurināt 13.janvāra ielu būs iespējams tikai tad, kad apkārt Rīgas centram būs izveidoti satiksmes loki, uzbūvēti vēl pāris tilti. Tātad — visai tālā un nepārskatāmā nākotnē.

Noprotams, ka Stockmann ar šo glīto, bet visai neīstenojamo priekšlikumu gribētu aizbildināties, lai viņiem tiktu ļauts sākt būvēt pazemes autostāvvietas zem 13.janvāra ielas. Uzvarētāju priekšlikums zem izveidotā laukuma piedāvā paplašināt Stockmann pazemes autostāvvietu divos stāvos, kurā būtu vietas aptuveni 460 automašīnām, kas stāvvietā varētu nokļūt pa divām iebrauktuvēm no 13.janvāra ielas un vienu no Aspazijas bulvāra. Uzņēmums šajā projektā plāno investēt aptuveni 7 līdz 8 miljonus eiro. Pazemes autostāvvietas būvniecību, ieskaitot projektēšanu, paredzēts pabeigt divu gadu laikā.

Autostāvvietas izbūvē uzņēmumam varētu rasties problēmas, jo Rīgas vaļņu paliekas zem zemes starp Radio ielu un dzelzceļa uzbērumu ir nesalīdzināmi lielākas nekā Triangula bastionā. Turklāt pilsētas interesēs ir iegūt stāvvietas, kuras izmantotu cilvēki, kas dodas uz Rīgas centru un Vecrīgu, nevis veikala klienti, skaidrojis arhitekts P.Blūms. Autonovietņu izbūve pretrunīga arī no pilsētvides viedokļa — stāvvietas varbūt atrisina auto novietošanas problēmas, taču diezin vai samazina satiksmes intensitāti. Drīzāk liekas, ka iela, kuru iecerēts sašaurināts, šādi piesaistītu vēl vairāk automašīnu.

Neņemot vērā šos apsvērumus, Rīgas dome jūlija sākumā vieglu roku deva stokmaniešiem zaļo gaismu autostāvvietas būvniecībai. Tas, kāpēc tik straujos tempos nepieciešams atļaut šī objekta būvi, kā arī akceptēt uzņēmēju vēlmi privatizēt zemi zem centra, ir neizprotami, zinot, ka investori tā arī nav izpildījuši savu solījumu par gājēju tiltiņa vai tuneļa izbūvi Gogoļa ielā.

Kā zināms, Stockmann zemes nomas līgumā ar Rīgas domi, kā arī tagad privatizācijas noteikumos ir teikts, ka uzņēmumam jāizbūvē divu līmeņu gājēju pāreja Gogoļa ielā, ko ikdienā šķērso tūkstošiem cilvēku. Gandrīz četru gadu laikā somu kompānija šo pienākumu nav varējusi izpildīt. Termiņi ir vairākkārt pārcelti, un domes struktūras pat izskatīja iespēju ar kompāniju līgumu lauzt. Patlaban dots laiks līdz 2008.gada beigām.

Kompānijai jārēķinās, ka vēl pirms būvatļaujas iegūšanas tai būs jāsaņem dažādu valsts un pašvaldības institūciju atzinumi un atbalsts. Stockmann var rēķināties ar to, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas akceptu pazemes autostāvvietas būvniecībai dos tikai pēc vairāku līdzšinējo nepilnību novēršanas. «Ja viņi nesāks ar neizdarītajiem darbiem, kāda mums var būt ticība, ka arī autostāvvietas gadījumā viņi nerīkosies līdzīgi,» sacījis VKPAI vadītājs Juris Dambis, ar to domādams, ka varētu notikt līdzīgi kā ar paša centra būvniecību — solīja visu ko, taču pēc ēkas uzcelšanas par pārējiem solījumiem izlikās neko nezinām.

Inspekcijas atzinumā teikts, ka Stockmann centrs «ir vērtējams kā nekvalitatīva arhitektūra, kas neiekļaujas pilsētvidē, centra realizācijas rezultātā ir izveidota neglīta jumta ainava un ignorēta pilsētas vēsturiskā plānojuma struktūra. Pašreizējais gājēju plūsmas risinājums caur dzelzceļa uzbērumu gar kanālu ir risināts, radot nepievilcīgu publisko ārtelpu, kā arī ir traucēta nākotnē iespējamā laivu kustība kanālā.»

Citi priekšlikumi

Bez Petri Pussinen biroja priekšlikuma tika izcelti vēl trīs darbi. Kā futūristiski vizionārs tika atzīts ALA Architects risinājums, kurš savā ziņā ir visradikālākais pret pašu Stokmann ēku. Arhitekti piedāvā tālākā nākotnē atstāt tikai to celtnes daļu, kurā ir kinozāles, nojaucot to, kur šobrīd ir veikals. Priekšlikums paredz nākotnē veikalam izbūvēt jaunu ēku dzelzceļa uzbēruma otrā pusē, daudzstāvu auto novietņu vietā. Tādejādi iespējams atbrīvot šobrīd pārsegto pilsētas kanāla daļu un izveidot nelielā gabaliņā parka turpinājumu, ko pārtrauc Stockmann ēka.

No funkcionālā un ekonomiskā viedokļa visaugstāk tika novērtēti Latvijas arhitektu biroja Arplan un Somijas Arkkitehtitoimisto Laatio piedāvājumi. Arplan risinājums iekļauj vairākas atraktīvas idejas un vienlaicīgi ir funkcionāli izdevīgs. Īpaši tiek izcelts veikala aizmugures sienas risinājums. Arkkitehtitoimisto Laatio piedāvātā risinājuma stiprā puse ir jumta konstrukciju risinājums.

Dalīties ar ierakstu:

11
Pievienot komentāru

avatar
10000
11 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
Jap.ligaIntsRSžoržs Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
šamējs
Guest
šamējs

Ļoti negatīvi vērtēju 1.vietas ieguvēja priekšlikumu!

Tā vietā, lai risinātu pilsētbūvniciskās problēmas (ieskaitot pašu t/c "Stockmann" ēku, kuru uzbūvēja nerēķinoties ne ar ko…) – mūsu ierēdņi bāž galvu (ne savu, protams) cilpā…

Kāpēc nevarēja paredzēt priekšlaukumu projektējot pašu "Stockmann" ēku, atstājot kādu "saliņu" – apstādītu ar kociņiem, ar atsegtu Rīgas kanāla daļu un labiekārtojumu?!

Un tagad, redzi, pilsētai būtu jādāvina "Stockmanim" laukums…

BEZPREDEL !!!

Ļoti žēl, ka atkal jāpauž negācijas, gribētos jau uzrakstīt ko pozitīvu…

pagaidām nav par ko 🙁

backs
Guest
backs

tas ka shaja pilseta viss notiek ar minusa, zimi tautas un pilsetas laba, ir zinams, mani uztrauc tas vai shobrid ar musu likumdoshanu un politisko eliti ir iespejams mainit lemumu un atbalstit rigas pilsetai piemerotako variantu!?

p.s. izskatas ka konkursa uzvaretajs jau ir bijis zinams agrak, manuprat ljoti labi vizuali to var redzet pec konkursantu iesniegtajam versijam. pedejiem arhitektu birojiem vizualizacijas veikshanai ir bijis dikti daudz laika……izskatas ka skola!

Gatis
Guest
Gatis

Ir uzņēmumi, kas rūpējas par sava vārda labo skaņu jebkurā pasaules valstī. Pirmām kārtām tas ietver pret sevi un citiem godīgu darbošanos. "Stockmann" pie tādiem nepieder. Somija ir pirmā vietā pasaulē pēc korupcijas uztveres indeksa, taču viens no šīs valsts karognesējiem uzņēmumiem – "Stockmann" – pie bezmaz saviem kaimiņiem nodarbojas ar acīmredzamu, atkārtotu krāpniecību. Tik klaja nekaunība pat pie pašmāju oligarheļiem nav novērota. Mani visvairāk uzjautrina tie somu arhitektu piedāvātie divi plāceņveidīgie stāvi. Tas nekas ka pieļaujamais augstums jau pārsniegts. Bliežam virsū vēl divus stāvus! Vizualizācijā parādām tos tādus plānus jo plāniņus – sak, tie jau būs tādi maziņi stāviņi.… Lasīt vairāk »

e_r_
Guest
e_r_

izskatās, ka somiem ir konkrēts plāns, kam gatavojušies jau sen…

bet vai tiešām šī pilsēta jūk prātā ? kam tas ir izdevīgi ?

izskatās, ka šībrīža transporta problēmas ap stokmanu ir tikai ziediņi…

tas tak galīgi nenormāli, sašaurināt 13. janvāra ielu, un vēl uzlikt virsū pašam aktīvākajam tramvaja krustojumam rīgā… jau tagad tramvaji pie 13. janvāra ielas šķērsojuma knapi izmainās un izgrozās! Un to visu savietot ar 6 joslu maģistrāli … murgi!

stokmans aug kā augonis! kas tālāk?

sākumā stāvvieta un laukums ielas vietā, pēc tam daži nemanāmi veikaliņi virsū?

vai varbūt nākamajā piegājienā arī vilcienu palaist ar līkumu ?!!

zemūdens veikalu pasāžu kanālā ?? 😉

k
Guest
k

pusi Rigas domes dereetu pie staba ar paatagaam npvicinaat par shitaadu attieksmi…….

vispaar shii lieta ljoti nelaagi izskataas…

peec buutiibas sashaurinaat ielu nav slikta ideja, tachu nekaadaa gadiijumaa ne pie shaada pamatojuma. turklaat tas jaaskata kontekstaa ar apkaart esosho transporta pluusmu risinaajumiem.

taa iela ir nejeedziiga. bet vispaar – nav jau jeegas runaat par taam transporta probleemaam – neticu ka jelkad kaut kas mainiisies uz labo pusi.

žoržs
Guest
žoržs

Par to Stokmaņa un pilsētas konfliktu. Īsti mani nepārliecina pieminekļu sargu un pilsētas iestāžu prasība pēc tā tilta pār Gogoļa ielu. Lai arī gājēju pāreja tai vietā ir drausmīga, tomēr man nešķiet, ka tiltiņš kaut ko atrisinātu. Tādam tiltam vajadzētu būt kādu 4-5m augstumā. Cik garām tad jābūt uzbrauktuvēm (invalīdiem, bērnu ratiņiem) galos? nepietiek tak ar kāpnēm vai liftiem vien. Bet tādām uzbrauktuvēm tur vienkārši nav vietas. Un vispār, mana dziļākā pārliecība tāda, ka pilsētas centrā triekt cilvēkus kaut kur augšā, pāri vai dzīt zem zemes tuneļos – tas ir nehumāni, jāatzīst, es pat brīnos, ka iestādes to uzskata par… Lasīt vairāk »

RS
Guest
RS

Jā būtu labāk iecerējuši tālā nākotnē vietu priekš metro stacijas vai pazemes tramvaja, bet tagad svarīgāk ir stāvvietas, kāmēr pilsētas infastruktūra iet uz grunti !

Ints
Guest
Ints

"Tomēr no pilsētvides viedokļa jēdzīgāks liekas risinājums, kas paredz nojaukt veikala ēku, atbrīvot kanālu un rekonstruējot kanālmalas parka turpinājumu."

Ēka pilnībā nav janojauca (vinealga cik mēs gribētos) tomēr redzam ka runa iet par savienojumiem; gan satiksmei, gājejiem, kanālam, delzceļam, utt. Skaidrs ka nevar no Pētera ņemt lai dot Paulam, ka tagad ir ar gājējiem un kanālam.

Kad RAP izdredzētais tunelis gar Daugavas krastmalu pārveidosi to par gājēju zonu ar pieejamību krastmalai bez nobraukšanas draudiem ka tagad, tad rekonstruēts kanāls kļūs par nozīmīgu zaļu un cilvēcisku savienojumu starp centru, tirgus, staciju un krastmalu.

Ints
Guest
Ints

Būtu naivi nedomāt piereizes par notekūdeņiem no šiem betonētiem un asfaltētiem platībām ap Stockmann, un tas iespējas ar rekonstruēto kanālu zonu tās noturēt un attīrīt ka tas būtu noticis pirmsattīstības laikā. Šādi notekūdeņu noteikumi ir visai normāli attīstītās zemēs, un ja jau nav Latvījā, tad drīz vien būs.

liga
Guest
liga

Zem ielas jātaisa nevis stāvvietas, bet automašīnām tunelis, kas arā iznāk tik aiz Lāčplēša ielas-visam tranzītam. Tad var gan ielu sašaurināt, gan laukumam vieta būs.

Jap.
Guest
Jap.

Te nu tas vienreiz ir MEGAURBANCIVILMURDS.

Tas taču ir tirgotāja sapnis, vienā no noslogotākajām vietām uzlikt vēl lielāku žņaugu, lai gribēdams tu to nevarētu apiet.