Rīgas Ziemeļu pāreja

Ziemeļu pāreja ― tā ir saikne, kas vieno abus Daugavas krastus. Vienlaikus tā ir pāreja no pilsētas apbūves uz dabas teritorijām. Evelīnas Ozolas un Andra Rubeņa diplomdarbs apskata vienu no nozīmīgākajiem nākotnes Rīgas satiksmes mezgliem ― Ziemeļu šķērsojumu, piedāvājot veidot tā apkārtni kā pilsētvidi ar savu identitāti.

Vietas izvēle

Meklējot projekta tēmu, tika salīdzinātas Rīgas lielākās neapbūvētās un degradētās teritorijas ar Rīgas attīstības plānā 2006.―2018.gadam noteiktajām centru izbūves teritorijām, izvērtēts to izvietojums attiecībā pret pilsētas maģistrālēm un ūdensmalām. Par diplomprojekta vietu kļuva Spilve un Podrags Daugavas kreisajā krastā un Eksportosta un Vējzaķsala ― labajā krastā.

Jauni apstākļi

Projekta tapšanas laikā tika apstiprinātas Rīgas brīvostas jaunās robežas, kā arī aktualizējās Daugavas Ziemeļu šķērsojuma izbūve. Iepazīstoties ar līdzīgiem piemēriem citās Eiropas pilsētās, mūs pārsteidza Rīgas attīstības plāna vājā reakcija uz jaunajiem apstākļiem: plašām brīvām teritorijām, kuras nākotnē šķērsos Rīgas lielākā maģistrāle un kuru tiešā tuvumā atrodas gan Daugava, gan Mežaparks, gan Spilves pļavas. Tas paredz Podragu un Eksportostu pievienot Rīgas jauno centru pulkam, bet lielākajā daļā projekta teritorijas ostu nomainīt ar plašu rūpniecības apbūvi. Spilves pļavas un daļa kreisā krasta mežu pieskaitīti jaunām apbūves platībām, tomēr skaitliski zaļās teritorijas pilsētā izdevies palielināt.

Rīgas mācības

Tā kā Rīgas attīstības plānā 2006.―2018.gadam, mūsuprāt, trūkst skaidras idejas par pilsētas nākotnes iespējām, iepazināmies ar agrākām Rīgas plānošanas liecībām, lai noteiktu principus, kurus vērts saglabāt:

1) viduslaiku Rīga: blīvi apbūvēta, kompakta pilsēta, skaidrs iekšpuses ― ārpuses pretnostatījums;
2) A.Lamzes Liel—Rīga: pilsēta tieši pretēji ieņem milzīgas platības, tomēr ir skaidri definēti apbūves principi un viennozīmīgi lielas ambīcijas;
3) Rīgas 60.gadu ģenerālais plāns: ūdensmalas pilsētas centrālajā daļā paredzētas sabiedriskām celtnēm, vienkārša attēlošanas metode;
4) Rīgas attīstības plāns 1995.―2005.gadam: attīstīta zaļo teritoriju sistēma, silueta koncepcija izstrādāta saistībā ar pilsētas ievadceļiem.
Minētās nostādnes tika pieņemtas par pamatprinciem, izstrādājot projektu Rīgas Ziemeļu pāreja.

Osta

Lai gan Rīgas brīvostas robežu izmaiņa atspoguļo vispārējās ostu teritoriju izmaiņu tendences, tā ir nepietiekama Rīgas kā kompaktas pilsētas raksturam. No racionālas teritoriju izmantošanas, ilgtspējības principu un pilsētas tēla viedokļa vēlama vēl lielāka ostas optimizācija. Salīdzinājām vairākas Eiropas ostas: izdalot tām piederošās sauszemes platības ar pārkrauto kravu apjomu, ieguvām indeksu, ko izmantojām Rīgas ostas platības aprēķināšanā. Par mērķi tika pieņemts Eiropas vidējais rādītājs un Rīgas brīvostas vēlme palielināt apjomus līdz 35 miljoniem tonnu gadā. Projektā osta koncentrēta 770 hektāros sauszemes: Kundziņsalā (saglabājot dzīvojamo apbūvi), Krievu salā, Mangaļsalā un Ziemas ostā.

Ceļi

Noskaidrojot faktus par Ziemeļu trasi, projektā izvēlējāmies risināt iepriekšējā Rīgas attīstības plānā iestrādāto variantu, kur Daugavas kreisajā krastā maģistrāle no Spilves pagriežas Imantas virzienā. Šobrīd Ziemeļu trase plānota kā ātrgaitas maģistrāle ar ierobežotu pieslēgumu skaitu pilsētā, ievērojami atvirzīta no Pārdaugavas dzīvojamiem rajoniem. Tā ir izdevīga ostas apkalpošanai, bet grūti pieejama iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka Rietumu maģistrāles izbūve ir problemātiska. Paralēli Ziemeļu trasei piedāvājam veidot Rail Baltica ievadu Rīgā ar pieturām Brasā, Spilvē un starptautiskajā lidostā Rīga, tādējādi stiprinot starptautiska transporta koridora ietekmi šobrīd nenovērtētā pilsētas daļā. Gan autoceļš, gan dzelzceļš Daugavu šķērso tunelī, kas kreisajā krastā virszemi sasniedz pie Daugavgrīvas ielas, bet labajā ― krustojumā ar Gaujas ielu.

Zaļās teritorijas

Šobrīd izplatītākā Rīgas dabas teritoriju izmantošana ir to apbūve. Projekta teritorijā esošie meži, pļavas un parki ir daļa no sistēmas, kas ir ievērojami plašāka un nozīmīgāka par Rīgas robežām un attīstītāju interesēm, tādēļ nav pieļaujama Spilves pļavu, Kleistu meža un Kaķasēkļa dambja apkārtnes apbūve. Tie jāpadara pieejami un interesanti iedzīvotājiem, veidojot katrai teritorijai
atbilstošu rekreācijas programmu.

Rīgas ziemeļu daļa

Projekts Rīgas Ziemeļu pāreja, aplūko iespēju paplašināt pilsētas centrālo daļu, reizē saglabājot Rīgas kompakto raksturu. Projekts definē robeža ziemeļu virzienā, aiz kuras blīvu vienlaidus apbūvi nomaina plašas dabas teritorijas un nelielas apbūves grupas. Pilnvērtīgi izmantojot Ziemeļu trases un tās šķērsoto teritoriju potenciālu, iespējams ierosināt pilsētas pāreju jaunā attīstības formā.

Kreisais krasts

Esošā situācija

Projekta teritorija atrodas Daugavas kreisajā krastā, aizņem ap 720 hektāriem, un tās robežas veido Daugava austrumos, Hapaka grāvis ziemeļos, Kleistu mežs dienvidrietumos un Iļģuciems dienvidos. Šeit atrodas Spilves lidlauks, ģimenes dārziņi Beķermuižā, Rātsupē un Voleros, Krēmeru dabas parks un Podraga rūpnieciskā apbūve. Ziemeļrietumos apskatāmajai teritorijai piekļaujas zemās, applūstošās Spilves pļavas, kas ir lielākā griežu ligzdošanas vieta Rīgā.

Koncepcija

Projekta koncepciju veido trīs dominējoši faktori: Spilves pļavu kā unikālas dabas teritorijas saglabāšanas nosacījums, Daugavas klātbūtne un starptautiska līmeņa ceļu infrastruktūras radītā ietekme. Objekti, kas tos saista, ir hipodroms, Krēmeru dabas liegums un zinātnes muzejs Podraga krastmalā. Spilves grāvja parka galā, rietumu un ziemeļu maģistrāles krustojuma tuvumā izvietots izstāžu centrs, bet Spilves lidosta transformēta par dzelzceļa stacijas ieejas paviljonu, tādējādi turpinot celtnes kā starptautiska transporta mezgla mūžu. Trijstūrī, ko veido Daugavgrīvas iela un Lidoņu iela, koncentrējas starptautiskās transporta plūsmas, šeit izvietota blīva darījumu apbūve. Tā veido silueta augstāko punktu – Podraga krastmalas apbūves otro plānu skatā no Vecrīgas.

Ūdens un zaļās teritorijas

Drenāžas kanāli veidoti kā gājēju un riteņbraucēju kustības zonas, pret tām orientēti dzīvojamo ēku grupu sporta un rotaļu laukumi. Daugavmalā ir trīs krastmalas tipi: augsta betonēta mala ar pakāpieniem Podraga daļā, kas pavērsta pret Vecrīgu, laukakmeņu stiprinājums virzienā no Podraga uz ziemeļiem un Voleru – Krēmeru krastmalā, lēzena, smilšaina pludmale iepretim Eksportostai. Gar Hapaka grāvi un Spilves grāvi veidots dambis un parks. Saglabāti ģimenes dārziņi gar Daugavgrīvas šoseju, kā arī atsevišķi dārziņu bloki Rātsupē un Beķermuižā. Spilves pļavām būtiska to applūstošā forma, kas nodrošina dzīves apstākļus vairākām augu un dzīvnieku sugām. Tām jākļūst par dabas liegumu ar pastaigu takām, makšķerēšanas un putnu vērošanas vietām.

Ceļu tīkls

Ziemeļu šķērsojums zem Daugavas veidots tunelī, apvienojot to ar dzelzceļa pāreju. Dzelzceļa stacijā starp Daugavgrīvas un Lidoņu ielām sliežu ceļi paredzēti pazemē. Ieeja dzelzceļa tunelī atrodas pirms krustojuma ar Rietumu maģistrāli. Ziemeļu šķērsojuma tuneļa iebrauktuve atrodas pirms krustpunkta ar Daugavgrīvas ielu, līdz krustojumam ar Rietumu maģistrāli Ziemeļu trase daļēji iedziļināta. Ziemeļu trasei paredzēti pieslēgumi no Daugavgrīvas ielas, Rietumu maģistrāles un Kleistu ielas.

Apbūve

Visblīvākā dzīvojamā apbūve izvietota Podragā, savukārt biroji un viesnīcas koncentrējas Spilves dzelzceļa stacijas un Ziemeļu šķērsojuma tuvumā. Spilves lidlauka teritorijā projektētā dzīvojamā apbūve, pārsvarā daudzdzīvokļu bloki, ir 3 līdz 5 stāvus augsti, Rātsupes un Beķermuižas rindu ēkas – 2 līdz 3 stāvi. Biroju ēkas sasniedz 10 stāvu augstumu, izņēmums ir darījumu trijstūris, kur maksimālais augstums – 50 stāvi. Voleros un Krēmeros saglabāts esošais apbūves raksturs. Vietā, kur Spilves pļavas apstādina pilsētas apbūvi, veidota paaugstināta dzīvojamā apbūve uz izvirzījumiem dambī. Projektētās apbūves un zaļo koridoru strukturēšanas pamatā ir kanālu sistēma: atjaunots un papildināts polderis ar dambi gar Hapaka grāvi.

Labais krasts

Teritorijas dimensijas

Pievēršot uzmanību Eksportostas teritorijām, var novērot visā Eiropā populāru modeli ― bijušās industriālās teritorijas, kas šobrīd ietver pilnīgi nenozīmīgas funkcijas, tām nav nekāda sakara ar pilsētas centru. Galveno akcentu liekot uz industriālo mantojumu, ūdens malām un aizmirstiem dabas resursiem, plānojamās teritorijas dimensijas izauga no Eksportostas līdz Duntes ielai austrumu ― rietumu virzienā, un no Bukultu ielas dzelzceļa uzbēruma līdz Tvaika ieli dienvidu ― ziemeļu virzienā. Šajā teritorijā ir tikai viens arhitekūras piemineklis, taču, pēc autora domām, ir arī dažādi apbūves ansambļi, kas izceļas ar īpašām kvalitātēm, kā arī dabas vērtības.

Virzītājtēzes

Idejiski šo teritoriju varētu uzlūkot kā divu atšķirīgu virzītājtēžu krustpunktu: pirmkārt, austrumu ― rietumu virziens ir iespēja šo teritoriju iesaistīt austrumu puses zaļumu sistēmā, kas varētu turpināties otrā Daugavas krastā, taču ziemeļu ― dienvidu attīstības virziens nodrošina sasaisti ar pilsētas centru, ar iespējām augt ziemeļu virzienā.

Rīgas dzīvojamā fonda analīze

Lai precīzāk izprastu Rīgas telpisko un funkcionālo kārtojuma loģiku, pievērsu uzmanību Rīgas esošajām dzīvojamām struktūrām. Teritoriju izvēles pamatā ir atšķirīgie būvniecības laika posmi, rajonu dimensijas, izvietojums pilsētas mērogā (tuvu ūdeņiem vai zaļajām teritorijām) un kapacitāte.

1) Vecrīga ― ļoti blīva apbūves struktūra, visdažādākā jaukta tipa izmantošana, limitēts ēku augstums. Atrodas upes tiešā tuvumā, taču nekādas funkcionālās saistības ar to nav. Galvenā publiskā ārtelpa ir ielas.
2) Klusais centrs ― centra un upes tiešā tuvumā, to ieskauj parku zonas. Blīvs apbūves modelis, ar nelieliem iekšpagalmiem. Jaukta tipa izmantošana, pērsvarā dzīvojamais fondu. Nav publiskas ārtelpas.
3) Mežaparks ― klaja tipa apbūve, galvenokārt privātās dzīvojamās ēkas. Vienīgā publiskā ārtelpa ir ielas.
4) Mežciems ― izvietojas meža tiešā tuvumā. Izretināta apbūves struktūra, taču blīvi apdzīvoti apjomi. Galvenais akcents ir publiskā ārtelpa. Monumentāli, augsti apjomi. Problēma ir monofunkcionalitāte un neorganizētā publiskā ārtelpa.

Jaunie pilsētas modeļi

Izretinātās apbūves modelis
Pilsētas tradicionālais modelis ir mainījies uz daudzslāņainu ainavu. Dažādu funkciju kārtošana vienā apjomā paliek blīvajai pilsētas daļai. Šai gadījumā katrai funkcijai tiek atvēlēts atsevišķs apjoms, to izkārtojums ir brīvs, tikai lielākā kopumā veidojot noteiktu sistēmu. Privātais auto līdzvērtīgs sabiedriskajam transportam, ar to panākot vietas pašpietiekamību un minimalizējot migrāciju «mājas ― darbs».

Dzīvojamā apbūve (melna krāsa) kārtojas brīvā sistēmā, biroju apjomi (tumši pelēki) izvietoti paralēli viens otram, orientēti uz piemērotāko debespusi šāda tipa apbūvei (ZR). Biroju ēku apjomi ir augstāki nekā dzīvokļu ēkas, lai ar savu izkārtojumu veidotu sakārtotu vidi. Komerciālās ēkas (gaiši pelēkas) un arī auto stāvvietu apjomi izvietoti piebraucamā ceļa pusē, to daudzums var mainīties atkarībā no vietas. Starp dzīvojamām ēkām atrodas labiekārtots mežs. Meža pusē dzīvojamām ēkām atrodas pasīvās atpūtas daļa, bet ceļa pusē ― aktīvā daļa, ar spēļu un atrakciju laukumiem.

Modelis nr.2
Esošo ostas apjomu izmantošana, kas izceļas ar ievērojamām dimensijām. Šajās teritorijās paredzēta jaukta tipa apbūve. Izmēros lielie apjomi var ievert gan īpaši lielu platību dzīvokļus, gan arī pēc brīvā plānojuma principiem veidotas biroju telpas.

Maģistrālo ceļu tīkls

Par galvenajām ielām tiek izmantotas Duntes iela un Ganību dambis. Tām ir pieslēgumi Ziemeļu šķērsojumam. Ziemeļu šķērsojums projekta teritorijā risināts kā tunelis. Virszemē to iezīmē parku, sporta laukumu un atpūtas skvēru josla, kas ir šīs teritorijas akcents. Tajā iekļaujas arī esošā Kaķasēkļa apbūve un dīķis.

Apbūves augstums un akcentu vietas

Lai spēcīgāk definētu ziemeļu robežu, akcentētā apbūve nav izkaisīta, bet koncentrēta noteiktā joslā, sasniedzot 20― 50 stāvu augstumu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
6 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Gatis

Nepretendēju uz īpašām pilsētplānotāja zināšanām, taču kā ar šo projektu saistītam darbonim darbs šķiet gana interesants. Diemžēl nav sanācis laiks aiziet uz izstādi un aplūkot to klātienē – jācer, ka paspēšu. Dažas piezīmes: – Laikam jau pieder pie labā toņa pakritizēt varas iestāžu darbu, tomēr – Rīgas attīstības plāns reaģē uz jaunajiem apstākļiem Ziemeļu pārejas rajonā. Attīstības plānā ir ieskicēti vismaz divi jauni, ar Ziemeļu koridoru cieši saistīti centri, kas paplašina pilsētas centrālo daļu ziemeļu virzienā – Podrags un Mežaparks-Čiekurkalns (manuprāt, šim rajonam būtu jāatrod pašam savs nosaukums), ir piestrādāts pie ielu tīkla un citām detaļām. Tomēr viss nav saplānots… Lasīt vairāk »

evelīna

paldies par novērtējumu. diemžēl jāsaka, ka izstāde nesniegs vairāk informācijas – uz planšetes ir tikai daļa materiālu.

par attīstības plāna kritiku – mums ir mazliet atšķirīga izpratne par centra jēdzienu, kā arī iebildumi pret zaļo teritoriju apbūvēšanu.

paviršajai pieprasījuma analīzei izmantojām tos pašus datus, ko oma savam port city piedāvājumam – šo informāciju mums vienkārši palaimējās atrast zemē. pateicamies pazaudētājam.

Gatis

Nepretendēju uz īpašām pilsētplānotāja zināšanām, taču kā ar šo projektu saistītam darbonim darbs šķiet gana interesants. Diemžēl nav sanācis laiks aiziet uz izstādi un aplūkot to klātienē – jācer, ka paspēšu. Dažas piezīmes: – Laikam jau pieder pie labā toņa pakritizēt varas iestāžu darbu, tomēr – Rīgas attīstības plāns reaģē uz jaunajiem apstākļiem Ziemeļu pārejas rajonā. Attīstības plānā ir ieskicēti vismaz divi jauni, ar Ziemeļu koridoru cieši saistīti centri, kas paplašina pilsētas centrālo daļu ziemeļu virzienā – Podrags un Mežaparks-Čiekurkalns (manuprāt, šim rajonam būtu jāatrod pašam savs nosaukums), ir piestrādāts pie ielu tīkla un citām detaļām. Tomēr viss nav saplānots… Lasīt vairāk »

evelīna

paldies par novērtējumu. diemžēl jāsaka, ka izstāde nesniegs vairāk informācijas – uz planšetes ir tikai daļa materiālu.

par attīstības plāna kritiku – mums ir mazliet atšķirīga izpratne par centra jēdzienu, kā arī iebildumi pret zaļo teritoriju apbūvēšanu.

paviršajai pieprasījuma analīzei izmantojām tos pašus datus, ko oma savam port city piedāvājumam – šo informāciju mums vienkārši palaimējās atrast zemē. pateicamies pazaudētājam.

Gatis

Nopietni? – zemē nomestu? 🙂

Vispār jau interesanti – ja kāds specs saka, ka tāda jauna megaapbūve no ekonomiskā viedokļa ir iespējama – būtu interesanti to redzēt. Jācer, ka viņi ņēma vērā pārējos pārdesmit Rīgas megaprojektus, kas ir drusku tālāk tikuši savā attīstībā.

Gatis

Virsraksts "vērtīgs skats no malas" attiecās uz autoru darbu nevis uz manu komentāru 🙂

6
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x