Starp labākajiem, ar otro vietu novērtētajiem projektiem bija arī priekšlikums, kura autori ir biroji TRĪS ARHITEKTŪRA un SUDRABA ARHITEKTŪRA. Viņu darbā ir uzsvērta rūpīga esošā vēsturiskā mantojuma izpēte, jauno turpinājumu veidojot harmoniskā mijiedarbībā, tiecoties saglabāt vienotu cirka kompleksa tēlu.
Kopējā projekta vīzija
Projekta pamatā ir rūpīga, sensitīva ēkas izpratne, kas balstīta ēkā uzkrāto liecību izpētē un analīzē. Ļoti svarīga bija arī ēkas funkcionālo prasību izprašana un spēja nodrošināt «dzīvu» mijiedarbību starp ēkas tiešajiem lietotājiem, apmeklētājiem un pilsētu.
Restaurācijas (saglabāšanas) stratēģija paredz izcelt laika ritējuma atstātās pēdas un atklāt ēkas substances komplicēto vēsturi. Papildus esošās ēkās restaurācijai un pielāgošanai, mūsdienu cirka prasībām atbilstošs paplašinājums veidots kā turpinājums esošajai vēsturiskajai substancei un kvartālā pieteiktajiem apbūves principiem. Jaunā un vecā attiecības tiek formulētas kā harmoniska mijiedarbība, tiecoties saglabāt vienotu cirka kompleksa tēlu, nesaraujot saikni ar esošo. Jaunais pakļaujas vēsturiskajai apbūvei, drīzāk to papildina, pielāgo un izceļ mantojumu, — atklāj apslēpto, bet izvairās kopēt vai atdarināt to, kas laika gaitā ir zudis. Restaurācijas vadmotīvs neparedz saglabāt cirka ēku vai veidot tai piebūvi, bet piedāvā esošās substances pārtapšanu / metamorfozi no viena ēkas cikla nākamajā.
Kvartāla attīstība
Abas cirka kvartāla puses tiek savienotas, izveidojot cilvēka mērogam atbilstošu pasāžu un pagalmu sistēmu, piesakot skaidri definētu publisku pilsētvides telpu, tādejādi spēcinot saikni starp cirku un pilsētu. Divi dažādā izmēra pagalmi, savienoti ar pasāžām, kalpo kā saskarsmes telpa starp cirku un pilsētu un atklāj jaunu pieredzes perspektīvi gan uz esošo cirka ēku un tā vainagojošo kupolu, gan uz cirka kopienu un tās tradīcijām.
Funkcionālais plānojums
Komplekss organizēts, turpinot iedibināto funkcionālo shēmu:
- apjomi gar ielām veidoti divu stāvu apbūves augstumā, paredzēti publiskajai cirka funkcijai un komercplatībām;
- cirka arēna / jaunveidotā black box zāle un ieejas vestibils pirmā stāva līmenī atkāpjas no ielas frontes un kalpo par vietu, kur cirks satiek skatītāju;
- kompleksa vidus korpuss atvēlēts cirka kopienai — mākslinieku telpām, cirka skolai, kā arī rezidencēm ēkas augtākajā stāvā.
Plūsmas organizētas caur jaunveidotajiem pagalmiem — publiskā pagalmu sistēma nodrošina ērtu savienojamību starp abām ielām un atrisina loģisku ieejas zonu shēmu.
Cirka arēna
Cirka arēnu un sēdvietas piedāvāts iedziļināt, izveidojot transformējamu un multifunkcionālu skatuves izkārtojumu un ievērojami paplašinot telpas izmantošanas iespējas. Apkārt kupolu nesošajām metāla konstrukcijām tiek piedāvāta savietojuma sienu sistēma, ļaujot pielāgot arēnas ietilpību atkarībā no pasākuma lieluma. Savukārt, lai telpu pielāgotu pasākumiem, kur nepieciešama plaša zāle vienā līmenī, iedziļinātais amfiteātris tiek pārsegts (mehāniski vai manuāli) un savietojamo sienu sistēma atvērta.
Dažas nianses: Man jāsāk ar to, ka esmu turējis rokās Sudraba arhitektūras būvprojektu un spējis vien pārsteigumā noelsties – Ohhh, Uhhh – detalizācijas pakāpe, nu tas ir pilnīgs kosmoss. Par šo projektu – ir izdevušās un neizdevušās vietas: 1. Izpēte – nu tur ir ko iedziļināties – perfekti. 2. Grafika un vizualizācijas – kā vienmēr – smalki un līmenī. 3. Jaunie apjomi – pavisam noteikti zaudē NRJA ( kur jaunais apjoms Black box tiek integrēts ļoti meistarīgi pilsēttelpā, cita lieta ka par daudz vienmuļš liekas, bet tas labojams projektēšanas laikā ). Ar formveidi šoreiz nav gājis labi – ir pārāk… Lasīt vairāk »
Tā pirmajā acu uzmetienā nav pārliecības, vai programma ir salīdusi tajos nelielajos apjomiņos.
Radikālākais godalgotais darbs attiecībā uz arēnas pārbūvi – nojaucot balkonu un tribīnes iedziļinot zem zemes līmeņa, zāles telpiskums un raksturs izmainīts fundamentāli. Drošs solis – ņemot vērā ka arēna tiek vienprātīgi saukta par vērtīgāko. Varbūt tiešām šāda pārbūvētā telpa būtu iedvesmojošāka un iespaidīgāka par esošo, saglabāšanai var pieiet brīvāk un nav vēsturei jāierobežo iespējas. Bet tas gan galīgi neatspoguļojas Kalniņa ielas fasādē ar iemūrēto sarga būdiņu.
SOS!!! Pēterim Bajāram. Netēmā. Tikko pabraucu garām Carl Zeiss. Tiek jaukts nost. Vēsturiskā pirmā dzelzbetona ēka Latvijā! Pēteri, kāpēc nenosargāji?
Vācu projekts, latviešu izpildījums – rezultāts – bāliņi tālajā 1912. gadā dažās kolonnās armatūru vispār nebija ielikuši. Plus kopš deviņdesmitajiem ēka stāvēja tukša ar daļēji bojātu jumtu, tas piebeidza atlikušo betonu. Plus tas arī vairs nav OOB projekts. Žēl protams ēku, bet… šis ir tikai loģisks rezultāts. Eirokods, saprotiet…
Kāpēc loģisks? Ar tempu divas ēkas nedēļā ( šī un zīda karaļa rezidence ) , drīz ļoti ātri kārta pienāks Daneršterna namam. VKPAI – neko? Būvvalde – neko? Laikam ātri jāsastāda saraksts kam vēl buldozers var pārbraukt pāri un vismaz jāsabildē. VKPAI varēja vismaz ar 3D lāzeri ieskanēt, kādreiz varētu vismaz uz dienu uzprojicēt zudušo Rīgu Gaismas festivālā. Eiropas nauda visādām stulbībām ( rokdarbnieču pulciņiem, stikla apkrāsošanai ) ir , bet kultūras mantojuma saglabāšanai nav. Bēdīgi…
VKPAI savu piekrišanu nojaukšanai deva jau 2008. gadā. Tas mēs, ideālisti, pa vidu ūdeni saduļķojām. Cik zinu, ēka kā reiz tika 3d uzmērītā un tiks atpakaļ vietā uzcelta.
Tas gan garām, īstā substance šobrīd tiek pārvērsta būvgružos. Varēja palikt tikai 3D. Ko tad pie mums sargā VKPAI? Vācu mantojumu?
Divi gadījumi – Zīda karaļa māja un Carl Zeiss pierāda VKPAI nespēju saglabāt kultūras mantojumu, ja tas ir privātās rokās. Pirmkārt – VKPAI atsevišķas ēkas, kas nav vēsturiskā centrā, īpaši neinteresē, ko tur saspringt. Otrkārt, lai tiktu no kaut kā vērtīga vaļā – norauj tam jumtu, atstāj uz 10 gadiem un daba pati paveiks. Nu ja vēl tu uzklāj galdiņu, ierīko guļvietas un pie tevis ievācas bomži, tad rēķini esi uzvarējis loterijā 2 no 2, jo šie kā likts sildīsies ziemā, kurinot ugunskurus un visu to štelli nodedzinās. Tā ēkas iznīcināšanas laiku var saīsināt līdz 5 gadiem. Šis varētu būt… Lasīt vairāk »