Rīgas cirka pārbūve

2022. gada nogalē svinīgi tika atklāta Rīgas cirka atjaunotā arēna, noslēdzot ēkas pārbūves pirmo kārtu un apmeklētājiem paverot NRJA biroja paveikto. Arhitektūras un dizaina risinājumos NRJA ir sekojis principam «pielikt noņemot» — atklājot slēptus vēsturiskos slāņus, ir radīts jauns telpas raksturs, kas sevī iemieso cirka ēkas līdzšinējos 135 pastāvēšanas gadus.

Atjaunotā arēna ir radikālas saglabāšanas piemērs — nolobīti tie kultūrslāņi, kas laika zoba rezultātā jau paši bija gatavi atdalīties, izvairoties no šķietami neestētisku lietu slēpšanas aiz apšuvuma vai nearhitektonisku elementu izlabošanas. Ēkas slēptā dimensija — laiks — ir atklāta šķietami nejaušā veidā, atsakoties no tiešas autorības pār to, ko atsegt un ko paturēt aizklātu. Akumulētie vēsturiskie kultūrslāņi ir galvenais sensorās pieredzes autors pārbūvētajā cirka ēkā.

Rīgas cirka ēka, kas projektēta 1888. gadā pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta, ir viena no vecākajām Eiropā, vienīgā pastāvīgā cirka ēka Baltijas valstīs, kā arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir celta kā ķieģeļu mūra ēka ar arēnu, ko sedz nesiltināts kupols 24 metru diametrā, kas īpaši piemērots cirka numuriem ar zirgiem. Vēsturisko kupola konstrukciju veido 16 kolonnas, kas izbūvētas no dzelzceļa sliedēm. Vienīgo pārbūvi cirka ēka piedzīvo 1953. gadā. 21. gs. ēkas tehniskais stāvoklis ir tik kritisks, ka cirka darbība šajās telpās tika vairākkārtīgi apturēta.

Līdz ar Rīgas cirka vadības maiņu 2017. gadā, rodas izmaiņas arī domāšanā par cirka saturu un izrādēs vairs netiek nodarbināti dzīvnieki. Lai atspoguļotu saturiskās izmaiņas un novērstu ēkas kritisko tehnisko stāvokli, 2018. gadā tiek izsludināts arhitektūras konkurss par vēsturiskās ēkas atjaunošanu un teritorijas attīstības vīziju. Tajā uzvarējušais NRJA priekšlikums, kas izstrādāts sadarbībā ar arhitekti Ilzi Mekšu, paredz cirka kvartālu pārbūvēt par daudzfunkcionālu kultūrvietu.

Cirka kvartāla pārbūves 1. kārtā veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kas ir arī projekta finansējuma avots. Projekta lielākais izaicinājums bija vienlaicīgi ar siltināšanas projekta īstenošanu paveikt fundamentālus darbus ēka pārbūvē, pie kuriem nebūtu jāatgriežas, īstenojot nākamās pārbūves kārtas, kā arī nodrošinot arēnas funkcionēšanu jau tagad.

Rīgas cirka sākotnējais īpašnieks un dibinātājs Alberts Salamonskis bija zirgu dresētājs un cirka mākslinieks, kura profesija noteikusi attieksmi pret būvniecības procesu. Vēsturiskās ēkas izpētes gaitā atklātas gan sienas bez pamatiem, gan nesiltināti jumti, gan citas neparastas būvniecības metodes. 130 gadus nokalpojušās arēnas tribīnes ir izrādījušās pagaidu konstrukcija no atkalizmantotiem kokmateriāliem. Turpinot nestandarta būvniecības tradīciju, NRJA kopā ar inženieriem un būvniekiem ir realizējuši neparastu, pasaules mērogā unikālu pilnkoka kupola konstrukciju, kas ir spējīga uzņemt gan konstruktīvās, gan darba slodzes, ko radīs dažādi izrāžu scenāriji.

Tā kā vēsturiskā kupola metāla konstrukcija ir zaudējusi nestspēju, tai paralēli veidots jauns kolonnu tīkls un CLT paneļu kupols, vēsturisko konstrukciju saglabājot nenoslogotu un eksponētu. CLT paneļu kupolas ir īpaši sarežģīta konstrukcija, jo paneļi savstarpēji savienoti ar individuāli izstrādātiem elementiem un, darbojoties savstarpējā sasaitē, veido sfērisku, pašnesošu formu. Ar CLT paneļiem tiek vienlaikus nodrošināta kupola konstruktīvā noturība, izveidota gluda, masīva iekšējā plakne, kurai nav nepieciešama tālāka apdare, kā arī, pateicoties materiāla viengabalainībai, uzlaboti energoefektivitātes rādītāji.

Papildus realizēta jauna, droša iekaru sistēma, kas rada iespēju veikt visus nepieciešamos stiprinājumus kupola zonā, kā arī nodrošināta ērta piekļuve tai. Kupolā ir 76 iekaru punkti, no kuriem katrs iztur 6t lielu slodzi. Kupolu noslēdz tērauda konstrukciju gredzens un vēl viens Rīgas cirka atpazīstamības elements — atjaunotā vēsturiskā laterna. Tā ir pilnībā rekonstruēta un ieguvusi jaunus, mūsdienu prasībām atbilstošus uzlabojumus — automātiski veramus logus un attālināti darbināmas žalūzijas.

Iekštelpās saglabāti un eksponēti dažādie vēsturiskie uzslāņojumi, pēc iespējas izmantoti vēsturiskie demontētie materiāli. Tribīņu balsta baļķi sazāģēti dēļos un lietoti arēnas perimetra sienu apdarē, saglabāti arī savulaik kokā veidotie iecirtumi, robi, kas uz sienām tagad stāsta par vēsturi. Lai saglabātu ķieģelu mūra fasādes ārtelpā, perimetra sienas tiek siltinātas no iekšpuses, iekšējo apdari veidojot no saglabātiem, saudzīgi demontētiem vēsturiskajiem dēļiem, aiz kuriem atstāta gaisa sprauga, saplākšņa un siltinājuma slānis – sienas sastāvs, kas akustiķu žargonā tiek saukts par basu slazdu. Demontētas tehniskās kāpnes lietotas kā simbolisks ieeju akcentējošs elements, demontētie labā stāvoklī esošie ķieģeli vēlāk izmantoti atjaunošanai.

Cirka ēkas galvenajai fasādei veikti tikai nepieciešamākie pasākumi energoefektivitātes nodrošināšanai, pilnu fasādes atjaunošanu paredzot nākamajā kārtā. Ir atjaunots vēsturiskās fasādes siluets, likvidējot 1953. gadā izbūvētos sānu parapetus, kas daļēji aizsedza kupolu skatā no ielas. Fasāde apmesta ar sanējošu kaļķa apmetumu, kas atveseļos vēsturisko ķieģeļu mūri un sagatavos fasādi pilnai atjaunošanai.

Turpmākajās būvniecības kārtās cirka kvartālā paredzēts izbūvēt jaunu «Black Box» zāli, cirka skolu, mākslinieku rezidences, administrācijas un infrastruktūras telpas, kā arī gājēju pasāžu, kas caur pagalmiem savienos ielas abpus kvartālam, veidojot sabiedrībai atvērtu, publisku vidi. Ievedot apmeklētājus cirka pagalmā, vieta lēnām pārvērtīsies no kultūrtelpas ēkā par atvērtu cirkam līdzīgu struktūru pilsētvidē, sevī apvienojot gan telpisku, gan urbānu pārdzīvojumu.

Visas pārbūves kārtas paredzēts realizēt ar pietāti pret vēsturisko mantojumu, neveidojot atdarinājumus, bet gan mūsdienīgas konstrukcijas. Dažādu laika posmu vēstures slāņu kopums spēj radīt patiesu priekšstatu par vēsturiskas ēkas dzīves ciklu. Arhitektūras risinājumu radīti ar pārliecību, ka laikmetīgā cirka būvei arī vizuāli jāatspoguļo unikālā funkcija, kam tā domāta. Rīgas cirka pārbūve ir uzticīga sākotnējai unikālajai funkcijai, piepildot to ar jaunu, laikmetīgāku saturu. Jaunā cirka arēna jau tagad ir ietvars bagātīgai kultūras programmai, kas cirka dzīvniekus aizstājusi ar ballīšu dzīvniekiem, un nišas kultūras produktu aizvieto ar dažādāku un mūsdienīgāku kultūras piedāvājumu.

Rīgas cirka vēsturiskās arēnas pārbūve

Projektētājs: NRJA (no rules just architecture)
Izpēte: Ilze Mekša
Būvkonstrukcijas: ARENSO

Būvuzņēmējs: PS AIDACO GROUP
Galvenais apakšuzņēmējs : NORDBERG CONSTRUCTION

Pasūtītājs: Valsts SIA RĪGAS CIRKS
Projekts: 2019-2021
Būvniecība 2021-2022

Tehniskā informācija:

• Kopējā ēkas platība: 3875 kvm
• Arēnas platība: 780 kvm
• Nesošās pamatplātnes biezums – 43cm.
• Kupola CLT biezums – 25cm
• Kupola centra augstums 22m, kupola diametrs 24,6m