Rēzeknes koncertzāle — Arhis

Konkursā otro vietu ieguvušā projekta Mara Muza apbūves struktūra radusies, modificējot Latgales tautiskos ornamentus. Daudzfunkcionālā centra ēkas izvietotas uz platformas, saglabājot vietas topogrāfiju un dabiskās ūdensteces.

Daudzfunkcionālais centrs veidots tā, lai tas iekļautos kopīgajā
esošajā un nākotnē paredzamajā Rēzeknes sabiedriski nozīmīgo publisko
objektu struktūrā. Tas ieņemtu nozīmīgu vietu un kļūtu par vienu no
svarīgākajiem kultūras objektiem pilsētā.

Esošā situācija

Daudzfunkcionālā centra celtniecībai
paredzētā teritorija atrodas Rēzeknes centrālajā daļā, Rēzeknes upes
ielejā, zemā palienu pļavā, ko šķērso Kovšu ezeru ar Rēzeknes upi
savienojošs grāvis. Dabiskais reljefs pilsētā ir paugurains, kas mainās
no 130m līdz 187m virs jūras līmeņa. Ēku kompleksa būvniecībai atvēlētā
teritorija atrodas Rēzeknes viszemākajā vietā — ielejā.

Pašreiz teritoriju šķērso gājēju «trase» no Pasta ēkas tiltiņa
virzienā uz Brīvības ielu. Gājēju celiņš veidots arī skvērā gar
Rēzeknes upes krastu (Atbrīvošanas alejas pusē), tomēr tas neveido
nepārtrauktu sistēmu.

Plašajā priekšlaukumā — kultūras nama pakājē — ir izveidojusies
pilsētas «publiskā ārtelpa» ar aktivitāšu iespējām (estrāde, ūdens
baseins).

Teritoriju pa perimetru ieskauj pilsētas ielas, tomēr tiešas
piekļuves zemes gabalam, kur plānots daudzfunkcionālais centrs,
patlaban faktiski nav.

Pašreiz teritorija uzskatāma par nedaudz mežonīgu, dabisku, daļēji
applūstošu zonu, ko ieskauj Rēzeknes upes krasti, ZR pusē bērzu audze
un neliela bērzu aleja, kas iezīmē vienu no gājēju kustības virzieniem.

Būtisks dabas faktors — Rēzeknes upe.

Visu iepriekšminēto īpašo dabisko faktoru kopums kļūst par vienu no
jaunā ēku kompleksa arhitektoniskās idejas rašanās priekšnosacījumiem.

Pilsētbūvnieciskais risinājums

Pilsētbūvnieciskajā aspektā
risinājums daudzfunkcionālo centru paredz veidot kā svarīgu pilsētas
elementu, iesaistot to kopējā pilsētbūvnieciskajā struktūrā un
sasaistot ar apkārtnē esošajiem būtiskajiem elementiem.

Paredzēts iekļaut kopīgā sistēmā:

• esošo kultūras namu un tā plašo «priekštelpu» ar āra estrādi
• pilsētas galvenās ielas areālu (skvēru Austrumu pusē)
• dzīvojamo rajonu Rietumu pusē
• kā arī «atdzīvināt» zonu pie vēsturiskajām dzirnavām, veidojot
  atbilstoša mēroga amatniecības un komerciāla rakstura ēku grupas,
  sasaistot Brīvības ielu ar jauno kompleksu

Kompleksu svarīgi iesaistīt arī gājēju un transporta sistēmā.
Risinājums paredz saglabāt galvenos gājēju kustības virzienus, kas
teritorijā izveidojušies, kā arī papildināt tos, integrējot kompleksu
kopīgajā gājēju sistēmā, ko paredz veidot kā «mugurkaulu», izmantojot
Rēzeknes upes areālu.

Risinājums paredz papildināt esošo transporta sistēmu, atbalsta
tilta būvi pār Rēzeknes upi, tādā veidā saistot Pils ielu vienotā
veselumā, kā arī veidot divvirzienu brauktuvi, kas savieno Pils ielu ar
Brīvības ielu.
Autonovietne veidota ZR pusē. Šajā pusē arī
piegādes zona jaunajam kompleksam. Lielo autotransporta vienību
(autobusu) novietne — zonā pie Atbrīvošanas alejas. Paredzēta arī
vieglo automobiļu piebraukšana no Pils ielas puses.

Ēku kompleksa risinājums

Kompleksa strukturālās un
koloristiskās izveides pamatā ir Austrumlatvijas nacionālo rakstu
koloristiskās shēmas un ornamentālie kodi.

Atsevišķu kompleksa būvmasu proporcijas atvasinātas no konkrētā
ornamenta zīmējuma proporcijām. Atsevišķu ēkas daļu fasāžu zīmējumi
atvasināti no konkrētu ornamentu kodiem, tos modificējot, un tādējādi
radot oriģinalitātes faktoru, vienlaicīgi saglabājot konkrēta koda
pamatelementus.

Jaunā kompleksa pamatideja paredz to veidot kā būvi, kas iespējami maz izjauc pašreizējo īpašo situāciju.

Daudzfunkcionālā centra ēka veidota kā brīvstāvoša jauna struktūra,
kas ir kā piepacelta sala lielajā Rēzeknes upes ielejā. Tā piesaistīta
būtiskajiem funkcionālajiem un dabas elementiem ar laipu — tiltu
palīdzību. Pacelta virs esošā līmeņa, tā pieskaras zemei tikai
funkcionāli svarīgos punktos.

Sasaiste ar blakus teritorijām veidota ar laipām, pa kurām
daudzfunkcionālā centra apmeklētāji nonāk jaunā publiskajā telpā —
jaunā pagalmā, ap kuru un kurā izvietojas galvenie kompleksa elementi.
No jaunās publiskās telpas tiek arī veidotas ieejas zālēs. Pagalms
izvietots virs dabiskās vides. Paplašinot kanālu zemēkas daļā, dabiskā
palienu pļava nav būtiski pārveidota.

Iespējamā labiekārtojuma un apzaļumošanas izveide paredzēta tādā
veidā, lai tas būtu iespējami tuvs pašreizējai dabiskajai videi.

Pakalnā pie kultūras nama paredzēts attīstīt publisko ārtelpu,
rekonstruējot āra estrādi un iesaistot to vienotā publiskā telpā.
Plānojuma princips paredz visas galvenās funkcijas izkārtot ap jauno
publisko ārtelpu — pagalmu. Te veidotas arī ieejas atsevišķās
funkcionālajās zonās — galvenā ieeja, ieeja laulību namā, ieeja
administrācijas daļā, ieeja restorāna daļā, ieeja horeogrāfijas centrā,
kā arī ieejas — izejas no lielās un mazās zāles, ko var atvērt
starpbrīžos vai kopīga pasākuma laikā. Pagalmam būtu jākļūst par
daudzfunkcionālu publisko ārtelpu ar dažādām aktivitātēm.

Tieši zem publiskā ārējā laukuma pēc tāda paša principa veidots ēkas
galvenais vestibils, ap kuru, nu jau iekštelpā, izkārtojas tās pašas
funkcionālās zonas. Šim vestibilam veidota atsevišķa ieeja no
piebrauktuves. Saistība starp stāviem veidota ar kāpnēm katrā no zonām
(dažās paredzēti lifti).

Ēku apdarē tiek paredzēts izmantot koku kā galveno dominējošo
apdares materiālu, pielietojot to visdažādākajos veidos, tonalitātēs un
faktūrās saskaņā ar kopējā koncepta principiem. Tas tiktu lietots
publiskā pagalma — ārtelpas grīdas veidošanai, iekštelpu grīdu
veidošanai, fasāžu apdarei, to veidojot telpiskā struktūrā saskaņā ar
ornamentu kodu sistēmu.