Red Line Ganību dambī

Postindustriālais laikmets pamazām izmaina arī Ganību dambja apkaimi, kas 20. gadsimtā bija viens no nozīmīgākajiem Rīgas rūpniecības rajoniem. Teritorijā Ganību dambja un Bukultu iela stūrī padomju laikos atradās rūpnīca Komutators, kas ražoja militārām vajadzībām paredzētas sakaru iekārtas, bet 90. gados tur izveidojās uzņēmums Dambis, kas samērā veiksmīgi piemērojās mūsdienu rūpniecības vajadzībām. Šodien nekustamā īpašuma nozare uzņēmumam Rīgas centra tuvumā ir izrādījusies daudz ienesīgāka nodarbe par ražošanu, un to reprezentē arī NRJA projektētais jaunais biroju nams RED LINE, kuru var uzskatīt simbolisku pārmaiņu zīmi. Strikti racionālajam apjomam piestiprinātā atraktīvi sarkanā kāpņu telpa ir kā uzmanību pievelkošs signāls, kas reizē devis nosaukumu arī visam namam, kas uzbūvēts pārizmantojot  nojauktā rūpnīcas korpusa pamatus.

 

Projekts RED LINE 2014. gadā  uzvarēja konkursā.  Veicot esošās ražošanas ēkas pamatu atsegumus un rūpnīcas teritorijā realizēto 20. gs. 70. gadu būvprojektu izpēti, tika provizoriski pieņemts, ka esošie pāļu-režģoga pamati ir pietiekami nestspējīgi, lai uz tiem varētu izbūvēt sešu līmeņu biroju ēku. Līdz ar to tika saglabāts esošais konstruktīvais asu tīkls 6x6m, kas arī noteica vienkāršo ēkas struktūru.

Visas ēkas fasādes sadalītas logu-sienu sekvencē ar soli 1 m, kas nākotnē paver iespēju maksimāli variēt ar izīrējamo biroju telpu dalījumu. Dienvidaustrumu un dienvidrietumu fasādēs  paredzēta āra galerija ar noēnošanas un fasādes uzkopšanas funkciju. Galerijas norobežojošo plakni starp ēku un ārpasauli veido pītu cinkotu stiepļu sieta paneļi. Lai uzsvērtu īpašnieka iesaisti projektā ne tikai kā pasūtītājam bet arī tērauda konstrukciju ražotājam, arī  visas pārējās pasūtītāja piegādātās eksponētās cinkota tērauda konstrukcijas paredzētas nekrāsotas.

Ēkas ārējā tēla nesējs — ārpus ēkas iznesta sarkana evakuācijas kāpņu telpa — ļauj saglabāt vienkāršu iekšējo telpisko struktūru. Ēkas stāvi savienoti ar ātriju, kurā izvietoti divi panorāmas lifti un koka latojuma un OSB plātņu apdarē risinātas atvērtās kāpnes. Centrālais ātrijs ar jumta logiem nodrošina plašuma sajūtu, vieglu orientēšanos, kā arī dabīgo vēdināšanu, izlietoto gaisu izvadot virs ātrija griestiem uz siltummaini. Savukārt, katram birojam izveidota sava autonoma ventilācijas sistēma ar svaiga gaisa ieņemšanu no fasādes un izlietotā gaisa izmešanu uz ēkas jumta. Tas ļautu katram īrniekam variēt ar sev nepieciešamo telpu komfortu. Pasūtītāja uzstādījums attiecībā uz relatīvi zema budžeta izbūvi noteica uzmanīgu pieeju pielietojamo materiālu izvēlei, atstājot pašus vienkāršākos un nepieciešamākos būves elementus bez nevajadzīgas izskaistināšanas vai šķietami nevēlamu būvelementu piesegšanas.

Kā neatkārtojams pasūtītāja veltījums projektētājiem ir pasūtītāja dzīvesbiedres  izstrādāts pirmā stāva vestibila interjera risinājums, interpretējot ideju par metāla režģa konstrukciju fraktālām struktūrām. Interjera akcents — autores apgleznoti krēsli ir sava veida veltījums arhitektūras un pilsētvides tēmai. Vienā gleznā — krēsla atzveltnē ieskanas arī NRJA arhitektūras tēma.

RED LINE: Ražošanas ēkas pārbūve par biroju ēku

Adrese — Bukultu ielā 11 (iepriekš — Ganību dambī 24a)

Pasūtītājs — A/S Dambis
Arhitekti — NRJA

Teritorijas platība — 5490 m²
Apbūves laukums — 1540 m²
Kopējā stāvu platība — 8701 m²
Stāvu skaits — 5 + jumta stāvs

Konkurss — 2014. gads
Nodošana ekspluatācijā — 2019. gads

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
2 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miks Kārkliņš

Tā vien liekas, ka Artis provocē, publicējot šo projektu tulīt pat aiz iepriekšējiem diviem. Tik pat labi, tā var būt arī ir parasta paranoja, bet nu, jebkurā gadījumā, ir vēlme kādu rindu šeit uzmest. Kā nekā, runa visos šajos projektos lielā mērā ir par reģionālismu. Arī NRJA darbs ir, lielā mērā, uzskatāms par reģionālu garadarbu. Šis gan piederētu vairāk pie vēlīno padomju/agrīno postpadomju laikiem. Tā sakot, par laiku pirms “Bē Bē Brokastīm”. Kad sāku savas arhitekta studijas RTU, 90to gadu sākumā, cieņā bija stāsts par UFO (Kaspars Upacieris) aizsāktajām arhitektūras studijām un viņa zīmētājām stafāžām – paškarikatūra un rozā cūka.… Lasīt vairāk »

Miķelis

Šodien braucu garām, Mik. Nav nemaz peļami. Tas sarkanais acīs arī nemaz negraužas pārāk. Cita lieta, ka tur sarkano kāpņu telpā iekšā esot varētu būt sajūta kā haluciogēnās sēnes saēdušamies. Šoka nav – pieklājīga biroja māja, kādas ir desmitiem tūkstošu Vācijā. Nekas īpašs, nekas ekstra. Viss vienāds, attālumi kā padomju blokmājās ar to starpību ka logi līdz zemei. Balkoniņi tādi tirlīgi, mardziņas varētu arī neizturēt kādu prāvāku klientu. Nav skaidrs gan – kāpēc tāda uzmanība pievērsta kāpnēm? Arī iekšējām. Laikam kādas arhitekta bērnības traumas – varbūt rotaļājās uz tām, kad vecāki nebija mājās, varbūt slaidi brauca lejā pa lenteri pusaudža… Lasīt vairāk »

2
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x