Līksms un rotaļīgs priekšlikums kvartālam starp Lāčplēša, Satekles un Visvalža ielu, — teritorijai, kur 19./20. gs mijā tika uzcelta līmes fabrika, padomju okupācijas gados atradās saldēšanas ierīču rūpnīca “Kompresors”, bet nu jau gandrīz 20 gadus — tukšums ar skursteni vidū. ARHIS arhitektu priekšlikumu var apstrīdēt par nepietiekami pilsētniecisku pieeju kvartālam Rīgas centrā, tomēr tas piedāvā vērienīgu koncepciju, kas var raisīt vismaz diskusiju.
Pagājušā gada nogalē ARHIS Arhitekti saņēma uzaicinājumu izstrādāt konceptu apbūvei brīvajā teritorijā starp Lāčplēša, Satekles un Visvalža ielām. Tā kā šajā lauciņā bijām trenējušies jau agrāk (ne mēs vienīgie), tad nolēmām vismaz daļēji aprobēt un attīstīt savas iepriekš virzītās idejas — tās, kuras nenonāk pretrunā ar jauno apbūves programmu. Attīstītāju grupa kā šī brīža galveno mērķi ir nospraudusi konceptuāla pamatojuma izveidi detālplāna tālākai izstrādei, vienlaikus pievēršoties iecerētās apbūves funkcionālajam un arhitektoniskajam aspektam.
Status quo
Uzreiz jāsaka, ka mūsu piedāvātais teritorijas organizācijas risinājums ar diviem caurejošiem, nosacīti paralēliem ceļiem nav guvis vienprātīgu attīstītāju atbalstu un par tālāko notikumu gaitu vēl grūti spriest. Tomēr, saņemot pasūtītāja atļauju, esam atsaukušies A4D aicinājumam publicēt ARHIS Arhitekti izstrādāto metu.
Programmas esence
Jaunveidojamā apbūve — pašpietiekama, bet ne noslēgta pilsētbūvnieciska struktūra, ko raksturo daudzfunkcionāla izmantošana ar mūsdienīgu vides kvalitātes nodrošinājumu tās lietotājiem. Uzdevumā ir precīzi definēta katra funkcija un tās apjoms: dzīvojamā — pārdodamā, dzīvojamā — izīrējamā, publiskā, komercijas un biroji.
Investoru prasītā apbūves intensitāte ļauj pietiekoši daudz platības atvēlēt daudzveidīgi organizētai publiskajai ārtelpai. Autostāvvietas rekomendēts izvietot zem ēkām, bet neiedziļinot tās vairāk kā pus stāvu esošajā zemes līmenī. Apbūves un teritorijas organizācijas plānojumam jāatbalsta iespējamo būvniecību kārtās un zemesgabala parcelācija.
Priekšlikums
Lāčplēša un Visvalža ielas tiek savienotas ar diviem nosacīti paralēliem iekškvartāla ceļiem savstarpēji respektējošai gājēju, riteņbraucēju un autotransporta kustībai. Teritorijas līmeni starp šīm satiksmes joslām iecerēts paaugstināt, paslēpjot autonovietnes un nodrošinot ērtu piekļuvi tur plānoto ēku pirmajiem stāviem, kas pilnībā atvēlēti publiskai un komercijas funkcijai. Šī zona prioritāri domāta gājējiem, paredzot tikai atsevišķas vietas piegādes un operatīvā transporta piekļuvei. Būvniecība abpus piepaceltajai viduszonai plānojama teritorijas esošajās atzīmēs, paredzot arī nelielu virszemes autostāvietu skaitu.
Funkcionāli daudzveidīga apbūve telpiski ieskauj intensīvi apzaļumotu un labiekārtotu publisku laukumu ar vēsturisko Līmes fabrikas dūmeni tā centrā. Gar satiksmes ziņā aktīvo Lāčplēša ielu plānots izvietot biroju ēkas, klusākajā pusē — starp Visvalža ielu un publisko laukumu — dzīvojamos namus. Laukuma centrālajā daļā iezīmēta vieta publiska rakstura ēkai izplūdušas līmes formā.
Ēku arhitektoniskie risinājumi apzināti veidoti atšķirīgi, tomēr tos vieno materialitāte — apdarē izmantots dažādas tonalitātes un faktūras ķieģelis, kā atsauce uz vēsturiski industriālo apbūvi šajā pilsētas daļā.
Provizorisko plānojumu shēmas nebija iekļautas meta uzdevumā, tomēr tādas sagatavojām kā pamatojumu ēku apjomiem un fasādēm.
ARHIS Arhitektu komanda
Andris Kronbergs, Arnis Kleinbergs, Jānis Zvejnieks, Kārlis Prolis, Keita Siliņa, Laura Liepniece, Jānis Prusaks, Rihards Daniels Valts, Simona Ozola.
3D vizualizācijas — Mārtiņš Ziemanis
Priex par ARHIS’u !
Nezinu vai autori ir mēģinājuši ko izaudzēt pašu rokām, nu kaut vai 0.1% no virtuāli dāsni iestādītā šajā kvartālā? Šis nebūt nav viegls vingrojums + tāda viendabīga zaļā masa iedzīvotāju balkonos protams arī nekad nebūs, jo daži mēdz uz pusgadu doties prom. Zaļie jumti bija topā pirms gadiem 10-15, nu jau tie laiki garām. Lai visu to smukumu uzturētu vajadzēs 25-30 dārznieku komandu. Tātad zaļumus droši varam paņemt nost, neviens attīstītājs nebaros 25 dārzniekus kā Rundāles pilī. Kas atliek? Paliek 15 dažādas mājas, nu tā ka pilnīgi dažādas, nu pavisam dažādas. Un var uzdot retorisku jautājumu – vai tas ir… Lasīt vairāk »
Vai Riga ieviesies jauns ARHIS? Nav skaidrs, kā birojs, kuram pietika izpratnes par pilsētvidi veidojot Preses nama kvartalu, ir uzradijis kaut ko tik bezgaligi lidzigu disneilendai šeit! Varbut, ka Preses nama kvartālu bēc būtibas izveidoja “sabiedrotie”?
Mik, tas taču vingrinājums un nav uztverams pārāk nopietni. Vīri un sievas savācās un paspēlējās. Tur taču būs konkurss ar nopietnām sejām, kas sēdēs un vilks līdzi katram burtam, kas rakstīts apbūves noteikumos, beigās gan sanāks ēkas ar mansardstāvu, kur logi divās rindās, jo attīstītājs žmiegs visus kā traks, lai izspiestu kvadrātmetrus. Ik pa laikam vajag atlaist, lai visi nekļūst tik drūmi un zinot ekonomiku – tur vēl 20 gadus nekas netaps.
Paklau…var jau vingrināties, bet kapēc ir šitā jāmāžojas? Laika un tintes paliek žēl.
Ja par to kāds maksā, kāpēc neuzzīmēt komiksu? Labā ziņā komiksu, nereālu LR apstākļiem bez gala, bet kā jau Miķelis minēja, kaut kāda humora/prieka dimensija pasākumā ir. Tas nenoliedzami.
Nuuuu…tas nebūt nebija virziens kurā gribēju virzīties, bet labi…”Ja par to kāds maksā”…saprotu…ka erotiskas dejas ta erotiskas dejas, bet nu…varēja vismaz kādu elegantu Flashdance uzlaist, nevis konvulsēt kā Elane no Seinfeld. Te no urbanisma nav ne smakas.
Veiksmi darbos!
Mik, vispār Rīgā neviens ar urbānismu tā nopietni nenodarbojas, RTU Arhitektūras fakultātē pat nevar apgūt tādu profesiju kā pilsētplānotājs, LU var apgūt teritorijas plānotāja arodu. Līdz ar to – vecie kadri ir prom, lai viņiem vieglas smiltis, bet jaunie nav apmācīti. Tā kā uztaustīji sāpīgu tēmu.
Klausos, šef!
a r n i s ir atpakaļ? Cik ūdeņu aiztecējis, cik gājputnu aizlidojis, cik dzērvju kliedzienu nav nodzirdēts 🙂 Man vēl atmiņā kāda veca Tava diskusija ar Veco suitu Andi – tas bija stilā 🙂 Cilvēks ar labu humora izjūtu a4d.lv ir zelta vērts!
Dārgie kolēģi. Bez ironijas. Sāksim ar to, ka uzzīmēsim griezumus visām ielām un to pieguļošajām ēkām. Kāda ir šī pilsētvide? Skaļa, klussa, intensīva, pastorāla utt. Es ļoti vēlētos redzēt mērķtiecīgas diagrammas, un vizualizācijas, kas stāsta par šiem parametriem. Tas nemaz nav tik grūti.
Par “sabiedrotajiem” kļūdies. Ir jāpārzina projekta attīstības taimings, lai tā teiktu.
Ja pārzini, tad pastāsti.
Latviešu val. nav tāda vārdu savienojuma “par cik”
Paralēlās ielas ir galīgi garām, jo nav ieguvums gājējiem un neveidosies cilvēku plūsma.
Ceļiem ir jābūt duagonāliem, lai ir ietaupījums gājējam un riteņbraucējam, lai saīsinātu ceļu.
Tad būs cilvēku plūsma un attiecīgi biznesiem vairāk patiks, ka cilvēki grozās tur riņķī.
Esmu pa līdzīgiem kvartāliem šur tur Eiropā pavazājies, galvenokārt Berlīnē (no turienes pat teritorijas plānojuma kopīpeist Rīgai derētu). Pilnīgi nesaprotu ideju par divām šosejām kvartālā (bet varbūt mūsu dzimtie būvnormatīvi ko tādu prasa). Neatceros, kur bija novietotas autostāvvietas un iebrauktuves tajā/-s vienā līdzīgā kvartālā Berlīnē, bet iekšpusē motorizēts transports nebija paredzēts vispār (neattiecas uz operatīvo un tam pielīdzināmu transportu).
Ja uzdevumā ir prasība nodrošināt zemes īpašuma sadali 7 reālās daļās, tad nekas neatliek kā paredzēt piekļuves ceļus un katru šobrīd vēl nosacīto gruntsgabalu attīstīt atbilstoši TIAN burtam.
Hmm, bet vai tas (lieki ceļi/aizsargjoslas/utt.) neierobežo pārdodamās/iznomājamās/izīrējamas teritorijas platību?
Nezinām, Excel groži pilnībā ir attīstītāja rokās.
Iespējams, ka caurums pilsētas audumā ir tik liels, ka tā aizlāpīšanai jāapvieno plašāki spēki, sadalot darāmo vairāku juridiski nošķirtu investoru starpā.