Nemiernīca. Miera 58

Noslēdzot Miera ielas 58 priekšlikumu apskatu, pēdējais projekts,
kas liek uzsvaru ne vien uz mākslām, bet uz plašu sociālu iesaistīšanu un sadarbību.
Autori— Kristaps Gulbis un Ilze Miķelsone, sadarbībā ar vairākām nevalstiskām
organizācijām.

Kas tas ir

Kultūras un
radošais kvartāls bijušās cigarešu fabrikas atrašanās vietā, tiek radīts ar
mērķi izveidot Rīgā starptautiski atpazīstamu mūsdienu mākslu centru ar
atbilstošām telpām un pakalpojumiem, aktivizējot Latvijas kultūras dzīvi,
veicinot starpdisciplināru un multinacionālu projektu realizāciju par
prioritāti izvirzot dažādu sociālo slāņu līdzdarbošanos un aktīvu iesaistīšanos
sabiedriskos, kultūras un sociālos procesos.

Princips

Radošo
Kvartālu paredzēts veidot, izmantojot sociālo
tīklu uzbūves principus — veicinot piederības sajūtu, atvērtu,
komunikācijai gatavu vidi, kas izmantojot vienotu pamatprincipu, veicina aktīvu
visu iesaistīto organizāciju līdzdarbošanos centra programmās. Kvartāla
darbībai jānodrošina inovatīvu darbību veicinošu vidi un apstākļus visu tā
īrnieku radošo un saimniecisko aktivitāšu īstenošanā un jāpiedāvā pakalpojumi
un iespējas, kas citur Latvijā nav pieejami.

Ko tas ietver

Idejas pamatā ir paplašināt jēdzienu kultūra — ar to saprotot gan
mūzikas, mākslas, dizaina un arhitektūras, teātra un literatūras, lietišķās un
tautas mākslas, gan zinātnes, inovatīvus sadzīves/sociālos pakalpojumus
sabiedrības veselības jomā (sociālā palīdzība, sabiedrības integrācija,
medicīna, skaistumkopšana un sports, kulinārija, uc.), gan tradicionālā
latviskā dzīvesstila jomas — amatniecību, zaļo un netradicionālo
lauksaimniecību, eko tūrismu, uc.

Radošais Kvartāls piedāvā arī indivīda ikdienas funkcijām
nepieciešamo — apģērbu un apavu remontdarbnīcas, skaistumkopšanas pakalpojumus,
sociālās palīdzības organizācijas, grāmatvedības un nodokļu konsultantu,
juristu pakalpojumus, sporta klubu, tūrisma informācijas centra, restorānu un
viesnīcas iespējas un pakalpojumus, kurus var izmantot gan kvartāla īrnieki,
gan visi interesenti.

Žūrijas vērtējums

Saturiskais redzējums

Projekta ideja interesanta, dinamiska un aptveroša. Detalizēti un
inovatīvi izstrādāts piedāvājums. Pozitīvi, ka vienā vietā apvienota izdzīvošanas
skola, mobilā autobusā iekārtota mākslas skola, zinātnes parks, Birojnīca.
Pakalpojumu dažādība. Kopējā ideja ir vienojoša. Kvartāla redzējums ne tikai Rīgas
teritorijā, bet visas valsts un pilsoniskās sabiedrības griezumā. Uzstādījums
labs: jebkurš cilvēks ir radošs un nepieciešams tikai viņam dot iespēju. Domāts
par sociālo iekļautību, vietu, kas veido sabiedrisko domu, kas nebaidās izcelt
sociāli aktuālas tēmas, izmantojot radošus līdzekļus. Ar sinerģijām saprot ne
tikai tradicionāli izglītību un uzņēmējdarbību, bet arī zinātni. Pozitīvs ir bērnu
un jauniešu iesaistīšanas elements. Labi parādās sociālo tīklu uzbūves
izpratne. Autori saprot, cik liela nozīme ir sociālajiem tīkliem un horizontālajai
saziņai un sadarbībai. Labi sabalansēti pakalpojumi, nav daudz, bet ievērota
daudzveidība. Labi var just RI un uzņēmējdarbības raksturu. Ieviešana: pietrūkst
detalizēta ieviešanas struktūra. Ir minēts, ka izmantos Rīgas Ekonomikas
augstskolas menedžmenta modeli, taču projekts nedod iespēju iztēloties, kā tiks
iekšēji veidotas struktūras, kā šos pakalpojumus ieviesīs praksē. Starptautiskās
sadarbības dimensija skaidri definēta, ka jāiekļaujas starptautiskajos tīklos,
apritē. Nav izmantoti vēsturiskās vietas elementi. Pozitīvi atzīmējama
pakalpojumu sabalansētība un pakalpojumu detalizēts apraksts. Birojnīca patiešām
šobrīd ir vajadzīga – kā RI attīstībai paredzēta vieta, lai mikrouzņēmēji varētu
strādāt.

Apsaimniekošanas modelis

Projekts neietver redzējumu un ekonomisko pamatojumu, kā finansiāli
nodrošināt projekta ideju realizāciju un mērķu sasniegšanu un piesaistīto
investīciju atmaksāšanos. Apsaimniekošanas modeļa apraksts ļoti vispārīgs, bez
detalizācijas, tajā veicamie pasākumi ir vēlējuma izteiksmē un piedāvātā
projekta vadības juridiskā forma ir novecojusi un nav tiesiski iespējama. Modelī
nepietiekami atspoguļoti radošo industriju uzņēmējdarbības iesaistīšanas un attīstības
aspekti. Apsaimniekošanas modelī pārsvarā aprakstīta tikai organizatoriskā
struktūra, nav raksturots finansēšanas modelis un sniegts tam ekonomiskais
pamatojums.

Arhitektoniski telpiskā vīzija

Priekšlikumā kopumā dominējošais sociālo tīklu uzbūves princips
nerod konkursa formātā vērtējamu arhitektoniski telpisko risinājumu kopu.
Atsevišķas idejas ar lokāliem risinājumiem ļauj noprast par autoru neviennozīmīgo
un selektīvo attieksmi pret vēsturiskā būvju kompleksa atsevišķām sastāvdaļām.
Projekta ideja nepretendē uz inovācijām arhitektoniski telpiskā risinājuma
kvalitātē, tomēr kompensē to ar izvērstu un detalizētu plašai auditorijai mērķētu
funkcionālo, kvartālā pieejamo nākotnes pakalpojumu un aktivitāšu klāstu.

Funkcionālais risinājums pozitīvi ietekmēs
apkārtējās vides attīstību.