Stacija. Labākais priekšlikums Miera 58

1. vietu Kultūras ministrijas rīkotajā ideju konkursā, kas paredz attīstīt
jaunu kultūras centru bijušajā tabakas fabrikā Miera ielā 58, ieguva projekts Stacija, kura autori ir ekonomists Oļegs
Ņikitins, starptautisko attiecību specialiste Liene Kuplā, industruālais
dizainers Fions Dobins, arhitekti Nataļja Doždeva un Aleksejs Birjukovs.

Ņemot vērā, ka Tabakas fabrikas plašā teritorija dod iespēju veidot
centralizētu un fizisku telpu, projekts STACIJA paredz izveidot platformu, kas
veicina zinātkāri par radošo darbību, dod iespēju attīstīties, eksperimentēt,
iemācīties strādāt komandā, iedrošina iziet ārpus ierastajiem rāmjiem un
izmēģināt jaunas lietas, vienlaikus sniedzot iespēju iesaistīties radošajā
procesā un nodrošinot kompleksu atbalstu kultūras un radošajai industrijai.

Kultūras un radošās nozares rada augstu pievienoto vērtību caur inovāciju —
jaunu produktu, tai skaitā kultūras produktu, un pakalpojumu izstrādi, kuru
pamatā ir zināšanu radīšana un pielietojums.

STACIJA kalpo individuālai attīstībai, sadarbībā ar vadošajām augstskolām
piedāvājot interešu, profesionālās, starpdisciplinārās izglītības un
mūžizglītības tālākizglītības programmas ar plašu eksperimentālo laboratoriju
bāzi, kas veicina izpēti, tās rezultātu ieviešanu industriālā pielietojumā un
jaunu uzņēmumu veidošanos. Stacija veic topošo uzņēmēju sagatavošanu tirgus
apstākļiem un jaunu uzņēmumu inkubāciju zinātnieku un nozaru ekspertu
uzraudzībā.

STACIJA ir kultūras mezgls ar plašu infrastruktūru – izstāžu, teātra,
koncertu, kino zāles, galerija, mākslinieku rezidences un telpas mēģinājumiem.
Apvienojot visas šīs darbības vienuviet, Stacija kalpo kā katalizators
sadarbībai starp industriju, pētniekiem un studentiem, veidojot inovācijai
labvēlīgu atmosfēru.

STACIJA ir iespēja mācīties, sadarboties, eksperimentēt, radīt un realizēt.

Apzinot citu valstu pieredzi radošo kvartālu izveidē un apsaimniekošanā,
projekta STACIJA autori iedvesmojās no tādiem kvartāliem kā Hyper Island (Karlskrona, Zviedrija), Strelka Institute (Maskava, Krievija), Konstfack (Stokholma, Zviedrija), Cornerhouse (Mančestera, Lielbritānija),
Nida Art Colony (Nida, Lietuva), La Central del Circ (Barselona, Spānija)
un citiem, kas atbalsta radošo uzņēmējdarbību un kalpo kā mākslas, kultūras un
izglītības centri. Līdz ar to par galveno STACIJAS mērķi tika izvirzīts radīt
zināšanu pārneses centru akadēmiskām iestādēm, industrijai, studentiem,
māksliniekiem, zinātniekiem, uzņēmējiem un investoriem, sniedzot informāciju
par jaunumiem radošajās nozarēs, piedāvājot karjeras attīstības iespējas,
izveidojot spēles laukumu, nodrošinot izpēti un inkubāciju, kā arī jaunu
mākslas darbu veidošanos.

1. attistības kārta

Tiks izveidota darba grupa, kuras uzdevumi būs: ārvalstu prakses izpēte,
mācību programmas izstrāde, starptautiskā ekspertu tīkla veidošana, partneru,
atbalstītāju un  investoru piesaiste, ES
struktūrfondu piesaiste, projekta lobēšana ministrijās un sabiedrībā,
sadarbības izveide ar profesionālām asociācijām radošajā industrijā,
apakšuzņēmēju piesaiste.

Tiks sagatavota mācību pilotprogramma pirmajai mācekļu grupai, kuras
uzdevumos ietilps ar Stacijas labiekārtošanu un mārketinga komunikācijām
saistītie pasākumi. Tiks veikts dažu telpu kosmetiskais re­monts. Kompleksa
teritorija tiks izīrēta kultūras pasākumu — izstāžu, koncertu un festivālu —
rīkošanai, lai sekmētu Stacijas pozitīvā tēla veidošanos sabiedrībā.

2. un 3. attistības kārta

Izstrādāti detalizētie arhitektūras plāni,
veikti iekšējie rekonstrukcijas darbi, izstrādātas apmācību program­mas
vairākās disciplīnās, ierīkotas vairākas eksperimentālas laboratorijas un
darbnīcas, datoru zāle, atvērto biroju telpas, izveidota profesiju datubāze. Veikts telpu remonts, iekārtotas darbnīcas un mācību telpas, konferenču centrs.
Labiekārtota teritorija — demontētas noliktavu celtnes.

Veidojot teritorijas ahitektoniski telpiskās
vīzijas aprakstu, galvenais uzsvars tika likts uz industriālās atmosfēras
saglabāšanu. Ir plānots, ka ražošanas ēkas, kas ir kompleksa centrālā būve,
pirmajā stāvā atradīsies  publiskā telpa
ar kafejnīcu, atvērtā tipa bibliotēku, informācijas un karjeras konsultāciju
centru. Otrā stāva lielā zāle tiks pārveidota par multifunkcionālu telpu, kas
būs piemērota, gan atvērta tipa birojiem darbam komandās, gan semināru
rīkošanai. Trešais stāvs tiks atvēlēts mākslinieciskai darbībai: lielā zāle
tiks pārveidota par darbnīcām rezidējošiem māksliniekiem, bet kreisajā spārnā
atradīsies paviljoni jaunu teātra uzvedumu mēģinājumiem, kā arī deju studija.
Ceturtais stāvs kalpos kā multifunkcionāla zāle jeb Black Box, kas var tikt pielietota kā izstāžu, koncertu vai teātra
uzvedumu zāle. Uz ēkas jumta iecerēts ierīkot vasaras terasi. Papildus esošajām
ēkām paredzēti 4 jauni apjomi, izbūvējot un iekārtojot izstāžu zāles,
galerijas, rezidenču viesnīcu ar restorānu, kinoteātri un darbnīcas.

 

Žūrijas vērtējums

Saturiskais redzējums

Kopumā ļoti labs stāsts – interesanti pamatota projekta
ideja, izmantojot vārdu „stacija” kā metaforu. Ar staciju šajā projektā tiek
saprasta RI atbalsta platforma, ar kuras palīdzību tiek radīti labvēlīgi
apstākļi RI attīstībai visos posmos. Radošais kvartāls tiek redzēts kā vieta,
kur radošais cilvēks, radošais uzņēmējs saņem atbalstu: izglītību,
konsultācijas, iedrošinājumu un padomu no domubiedriem, atrod partneri, mācas
no citu pieredzes, var veikt eksperimentus un izmēģinājumus, veido
starptautiskus kontaktus, iegūst sava produktā patērētāju u.tml. Šī projekta
autori iezīmējās ar labo teorētisko izpratni. Ir veikuši ļoti plašu ešošo prakšu
analīzi dažādās pasaules vietās. Projektā ir piedāvāts detalizēts pakalpojumu
apraksts, mēģināts katrai darbībai atrast finansiālu pamatojumu. Ir veikta arī
plaša analīze par to, kur ir iespējams pieteikties uz finansējumu dažādām
plānotajām nozaru un starpnozaru aktivitātēm. Šī projekta lielais plus ir jau
projekta gatavošanas stadijā izveidotās spēcīgās partnerības. Viegli saprast.
Laba pasniegšanas maniere. Ieguldīts liels darbs. Šeit tiek domāts par RI attīstības
nepieciešamajiem elementiem: izglītība, konsultācijas, iedrošinājums, vieta,
kur atrast domubiedrus, iedrošināties, eksperimentiem paredzēta vieta (bāze), pre-incubation, kas ir trūkums Latvijas
radošajā vidē, inkubatora ideja un ilgtspēja. Diemžēl nav informācijas par
kopējo produktu mārketingu. Tomēr principā ir atrunātas visas fāzes, kas
nepieciešamas, lai attīstītos RI. Labi mēģināts saprast īstenošanas periodu.
Precīzi definētas plašas auditorijas un piedāvājums tām.

Apsaimniekošanas
modelis

No projekta nav redzams subjekts (tā juridiskā forma), kas
realizēs projektu, uzņemoties saistības un atbildību, kā arī nevar spriest par iespējām
apsaimniekot īpašumu sākotnējā projekta stadijā. Vērtējot radošā kvartāla
potenciālo nomnieku struktūru, nerodas pārliecība par naudas plūsmas
pietiekamību pie plānotajām investīcijām (saistībā ar četru jaunu būvapjomu
būvniecību). Bez tam risinājums par atlikto nomas maksājumu pilnā apmērā
pēdējās kārtas īstenošanā prasa normatīvo aktu grozījumus. No projekta nevar
izsecināt, kādā veidā tiek piesaistīts valsts un pašvaldību finansējums. Valsts
finansējuma piesaiste tiešo dotāciju veidā valsts budžeta konsolidācijas periodā
uzskatāma par projekta mīnusu. Darbības modelī ir akcentēts nekomerciālā bloka
darbības modelis. Diemžēl trūkst spēcīga biznesa skatījuma, lai potenciālajiem
investoriem būtu interese investēt šajā projektā. Jo pretējā gadījumā radošā
kvartāla darbība nebūs ilgtspējīga (ja vien galvenais finansētājs nav valsts,
pašvaldība). Būtu jāizvērtē jau izveidotā radošās industrijas infrastruktūra un
esošā nozares pieprasījums pēc kino, koncertzālēm, teātra skatuvēm, izstāžu
zālēm, viesnīcām u.tml. (jo projekta pieteikumā tiek aprakstīts, ka tas būs
viens no galvenajiem ienākumu avotiem).

Arhitektoniski
telpiskā vīzija

Ambīcija uz nacionālā līmeņa kompetences centru globālā
radošo industriju arhitektūrā ir nepārspēta šī priekšlikuma iezīme un
kvalitāte. Priekšlikums atspoguļo tā autoru zināšanas un izpratni šajā jomā,
kas vērstas un stratēģisku nozares kapacitātes paaugstināšanu. No
arhitektoniski telpiskā aspekta pirmās un otrās kārtas risinājumi veicina
kvartāla darbības kvalitatīvu uzsākšanu. Kopumā projekts paredz pakāpenisku 4
jaunu apjomu attīstību, tajā skaitā «info point» ar veikalu un galeriju pie
ieejas kvartālā no Miera ielas, kuram ir būtiska loma jau kvartāla
funkcionēšanas sākumā. Turpmāko apjomu attīstības funkcionālie un
arhitektoniskie risinājumi rūpīgi apsverami kvartāla biznesa modeļa un
arhitektonisko risinājumu kontekstā, tāpat kā esošo tehnisko būvju nojaukšanas
lietderība /būtiski nepazaudēt pašu autoru akcentēto „industriālo atmosfēru” un
vietas raksturu/. Samērībai un pakāpenībai telpiskās struktūras izmaiņās ir
jāpapildina šī projekta veiksmes formula.

Projekts kopumā respektē tā atrašanos RVC SAP aizsardzības
teritorijā un jaunveidotais apjoms ar «info point» Miera ielas frontē pilnveido
ielas telpu ar funkcionāli pamatotu kvartāla vizītkarti.

Grafiskais pasniegums detalizēti izstrādāts un labi nolasāms
/4 grafiskās lapas /

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
10 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
janis

pedejaa laikaa elertes konkursi vairaak rada sashutumu nekaa welmi piedaliities, bija jav taads koknkurs par mara liepas pieminekli, kur nauda bija iztereta citur, tagad konkurs pat tabakas fabriku, kur 100% ir zinaams ka neko nebuvees.. tas vis ir ljoti divaini… par sho konkreeto piedavajumu, izteikshos kritiski, 3 briesmiigas vizenes un mistiski plaani tur kkaadaa staavaa pa vidu buus izstaazhu zaale… pa lielam neko nepaskaidro. – tapeec labi vien ir ka shito nebuuvees. shaubos vai ir vajadziibas peec veel 1 degradeetas vietas kaa spikjeri, vef un andrejsala… ir jav forshi iedzert alu un uzkuriit zaali, bet labaak lai tajaa fabrikaa kko… Lasīt vairāk »

novērotājs

Nu nav jau tik traki šoreiz – nebija tas arhitektūras konkurss, nebija! diemžēl.

Vērtēta, acīmredzot, ir kopējā "ekšena" koncepcija, kompleksa filozofija un, pats galvenais – finansu piesaistes iespējas, apsaimniekošanas un biznesa plāna pieteikums.

Taisnības labad gan jāsaka, ka no konkursa nolikuma to tā nemaz tik droši nevarēja nolasīt…un uzvarētāju darbos man arī drusku pietrūka arhitektoniskā redzējuma un funkcionālā risinājuma skaidrības, taču – viss žūrijas rokās!…

Tagad realizācijai svarīgākais – vai uzvarētājs, viņš arī turpmākā darba grupas vadītājs, šiem pagaidām visai neskaidrajiem arhitektūras aspektiem piešķirs pienācīgi lielu nozīmi.

Vai arī tiešām viss var palikt tikai "labo nodomu un filozofiski-ekonomisko koncepciju" līmenī…

Svemps

jā, trakas tās bildes. Informācija nenolasās.

**

vai janis var atbildet, kas ir razosana 21 gadsimta ? 🙂 ieteiktu palastiit kadu musdienigu literaturu.

nus man netrauce tik daudz bildes, cik kads apstiprinajums, ka tiesi sada proporcija ar komerc/nekomer. bus ilgstspejiga. iedvesmoties no dazadiem avotiem ir labi, bet kapec tiesi tie un ka tas redzams esosaja modeli. man gribejas arii pasu modeli tadu ka diagrammu redzet… mazliet nepamet sajuta, ka tikusi izgriesti kvadratinji ar funkcijam un biditi pa novietni.

True Mason

Vai bija kāds piedāvājums atjaunot Tabakas Fabriku kā Tabakas fabriku???

janis

pedejaa laikaa elertes konkursi vairaak rada sashutumu nekaa welmi piedaliities, bija jav taads koknkurs par mara liepas pieminekli, kur nauda bija iztereta citur, tagad konkurs pat tabakas fabriku, kur 100% ir zinaams ka neko nebuvees.. tas vis ir ljoti divaini… par sho konkreeto piedavajumu, izteikshos kritiski, 3 briesmiigas vizenes un mistiski plaani tur kkaadaa staavaa pa vidu buus izstaazhu zaale… pa lielam neko nepaskaidro. – tapeec labi vien ir ka shito nebuuvees. shaubos vai ir vajadziibas peec veel 1 degradeetas vietas kaa spikjeri, vef un andrejsala… ir jav forshi iedzert alu un uzkuriit zaali, bet labaak lai tajaa fabrikaa kko… Lasīt vairāk »

novērotājs

Nu nav jau tik traki šoreiz – nebija tas arhitektūras konkurss, nebija! diemžēl.

Vērtēta, acīmredzot, ir kopējā "ekšena" koncepcija, kompleksa filozofija un, pats galvenais – finansu piesaistes iespējas, apsaimniekošanas un biznesa plāna pieteikums.

Taisnības labad gan jāsaka, ka no konkursa nolikuma to tā nemaz tik droši nevarēja nolasīt…un uzvarētāju darbos man arī drusku pietrūka arhitektoniskā redzējuma un funkcionālā risinājuma skaidrības, taču – viss žūrijas rokās!…

Tagad realizācijai svarīgākais – vai uzvarētājs, viņš arī turpmākā darba grupas vadītājs, šiem pagaidām visai neskaidrajiem arhitektūras aspektiem piešķirs pienācīgi lielu nozīmi.

Vai arī tiešām viss var palikt tikai "labo nodomu un filozofiski-ekonomisko koncepciju" līmenī…

Svemps

jā, trakas tās bildes. Informācija nenolasās.

**

vai janis var atbildet, kas ir razosana 21 gadsimta ? 🙂 ieteiktu palastiit kadu musdienigu literaturu.

nus man netrauce tik daudz bildes, cik kads apstiprinajums, ka tiesi sada proporcija ar komerc/nekomer. bus ilgstspejiga. iedvesmoties no dazadiem avotiem ir labi, bet kapec tiesi tie un ka tas redzams esosaja modeli. man gribejas arii pasu modeli tadu ka diagrammu redzet… mazliet nepamet sajuta, ka tikusi izgriesti kvadratinji ar funkcijam un biditi pa novietni.

True Mason

Vai bija kāds piedāvājums atjaunot Tabakas Fabriku kā Tabakas fabriku???

10
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x