Izdzīvošanas laboratorija. Miera 58

Viens no priekšlikumiem kultūras centram kādreizējā tabakas
fabrikā godalgotās, kas ieguva vieni no trim 2. vietām,  ir ideju projekts ar nosaukumu Izdzīvošanas laboratorija, kura autori
ir Sandra Muižniece, Asnate Bočkis un Ilgvars Gravnieks. Projekta pamatā ir
radošo industriju tehnoloģiju laboratorijas izveide.

Bijušās Tabakas fabrikas telpas
piedāvātajā vīzijā ir vieta daudzām dažādu mākslas nozaru laboratorijām, kurās
rodas mākslas darbi, dizaina inovācijas, kustību eksperimenti kā idejas ilgtspējīgai
dzīvei nākotnē. Projekts izvirza vietas virsuzdevumu: ilgtspēja, zaļā domāšana, patērēšanas ierobežošana, radošums kā
līdzeklis šo mērķu sasniegšanai.

Radošo industriju tehnoloģiju laboratorija aprīkota ar
visdažādāko, galvenokārt ar datoru vadāmu, mūsdienīgu aprīkojumu, kas
māksliniekiem ļauj radīt industriālajai kvalitātei pietuvinātus darbus mazos
metienos. Tas rada iespējas eksperimentēt, ātri un efektīvi pārbaudīt savas
idejas praksē un radīt unikālus mākslas darbus. Šāda laboratorija, kas piedāvā
vienuviet izvietotus visus mākslas projekta darba realizācijai nepieciešamos
resursus, taupa daudz laika un līdzekļu un nodrošina kvalitāti. Šī ideja par
radošo industriju tehnoloģiju laboratoriju ir aizgūta no analogiem, veiksmīgi
funkcionējošiem projektiem daudzviet pasaulē, piemēram, FabLab Nīderlandē. Pielāgojot šo ideju Latvijas situācijai un
vajadzībām, par prioritāti tiek
izvirzīta vietējās radošās industrijas
attīstīšana, starpnozaru kontaktu stiprināšana, starpreģionu kontaktu
dibināšana un starptautiskas
konkurētspējas
veicināšana.

Projekts paredz:

  • izveidot urbāno
    saimniecību
    ar bišu dravu un dārzkopības iespējām un tai piesaistītu ēdināšanas programmu,
  • izveidot radošo
    industriju tehnoloģiju laboratoriju
    ar iespējām pilnvērtīgi un ātri pārbaudīt
    idejas praksē,
  • izveidot jauno profesionāļu izaugsmi un sadarbību
    veicinošu atvērto biroju,
  • organizēt mākslinieciskas,
    izglītojošas un sabiedriskas aktivitātes
    , kurās aicināti līdzdarboties esošie
    un topošie radošo industriju pārstāvji, kā arī jebkurš interesents,
  • izveidot un realizēt rezidenču
    programmu
    , kas nodrošina starptautisku talantu apriti,
  • izveidot īpašu izstāžu
    zāli
    , kurā mērķtiecīgi tiek realizēti projekti, kuros dažādos veidos tiek
    reflektēts par dzīvi un dzīvošanu nākotnes perspektīvā,
  • iekārtot kvalitatīvu dizaina priekšmetu veikalu, kura klāstā plaši pieejamas
    būtu arī tehnoloģiju laboratorijā izstrādātās un nelielās tirāžās saražotās
    preces,
  • iekārtot
    dažādu veidu kultūras, izglītības un izklaides pasākumiem viegli pielāgojamas,
    dažādos veidos modificējamas, plašas telpas un nodrošināt to noslogojumu.

Izdzīvošanas laboratorijas darbību nodrošina rūpīgi pārdomāta sistēma, kuras
centrā ir vadoša struktūra – piedāvātajā variantā – nevalstiska organizācija,
kas uz saistošiem noteikumiem pilda valsti un sabiedrību pārstāvošas funkcijas.
Nevalstiskā organizācija izveido ideju banku un realizē radošos
projektus, piesaistot investīcijas un kvalificētus izpildītājus, piedāvājot
visus nepieciešamos resursus un informāciju. Investīcijas tiek piesaistītas
ņemot vērā pieprasījumu, izmantojot visas iespējas iesaistīt sponsorus,
piedāvājot sponsoriem dažādus saistošus sadarbības priekšlikumus. Projektiem
tiek izraudzīti kvalificēti izpildītāji, ņemot vērā viņu pieredzi, potenciālu
un darbaspēju kvalitāti, piedāvājot sadarbības līgumu, kurā paredzēts, ka
mākslinieks var izmantot visus laboratorijas resursus ar atvieglotiem
nosacījumiem un tādā veidā iegūt jaunu pieredzi strādājot ar augsto tehnoloģiju
aprīkojumu. Galvenais ieguvums ir realizētais projekts un mākslinieku
konkurētspējas palielināšanās, kas savukārt ilgtermiņā arī valstij kopumā
nodrošinās konkurētspējas pieaugumu un ekonomikas izaugsmi.

Arhitektoniskā
koncepcija
ir projekta idejiskā moto: mazāk ir vairāk… <=> iemiesojums.
Arhitektūra kā iespēja apzināties, ka «mazāk ir vairāk». Tas nozīmē radīt
telpu, kura pilnvērtīgi kalpos nospraustajiem mērķiem un gan tapšanas, gan
ekspluatācijas laikā patērēs nelielu resursu daudzumu, izmantojot laikmetīgas
tehnoloģijas un ilgtspējīgus risinājums.

Ilgtspējīga
arhitektūra, uzsvaru liekot uz lokāliem materiāliem un laikmetīgām
tehnoloģijām, ir tāda, kura ne tikai gudri patērē resursus (apkure,
siltumizolācija, ūdens sistēma, elektroenerģija), bet arī rada alternatīvo
enerģiju, pārtikas produktus, un kalpo cilvēkam. Šī vieta dod mājvietu urbānai
saimniecībai, īpašu vērību pievēršot šobrīd apdraudētajām, bet cilvēcei
eksistenciāli svarīgajām bišu saimēm. Līdz ar to telpa kļūst ne tikai par vietu
radošām, laikmetīgām, inovatīvām izpausmēm, telpa pati kļūst par nākotnes
pieminekli un paraugu, kuram līdzināties laikmetīgas un videi draudzīgas
dzīvošanas  Telpiskā
koncepcija — atbrīvot iekšpagalmu no tehniskajām, vienstāvīgajām būvēm, padarot
to piemērotu dažādām publiskām funkcijām – no tirdziņiem līdz kinolektorijiem
un koncertiem.

Jaunie telpiskie apjomi un
konstrukcijas paredzētas viegli modificējamas un dažādojamas – sākot ar «celtniecības
vagoniņu» krāvumiem beidzot ar sezonāliem demontējamiem segumiem virs lielā
priekšpagalma un pagalmā aiz ēkas.

 

Žūrijas vērtējums

Saturiskais redzējums

Projekts balstās uz šobrīd
aktuālo tēmu „Mazāk ir vairāk” (Less is more), piedāvājot ar nelieliem
resursiem veikt lielus darbus. Projektu caurstrāvo eko domāšana, kas ir ļoti
būtiska RI attīstības filozofija. Tiek piedāvātas interesanti urbānās
saimniecības risinājumi. Pozitīvi vērtējama doma par radošo industriju
tehnoloģiju laboratorijas izveidi, kas piedāvā iespējas pārbaudīt radošās
idejas praksē. Projektā lielāks uzsvars uz radošo darbību un galvenā mērķgrupa
ir mākslinieki. Tiek domāts par sadarbības veidošanu ar augstskolām. Pozitīvi,
ka autori izprot kvalificētas, motivētas personas izšķirošo lomu kvartāla
veidošanā un izvirza tiem kritērijus. Labs ierosinājums veidot Ideju banku.
Projekts akcentē nepieciešamību ar radošu līdzekļu palīdzību aktualizēt sociāli
jūtīgus jautājumus. Liels akcents uz bērnu iesaistīšanu radošā darbībā.
Pārvaldības modelī izvirzīti sponsoru piesaistes principi un teorētiski skarts
risku menedžments.

Apsaimniekošanas modelis

Projekta idejā piesaista tās
inovatīvais raksturs. Darbības modelī ir aptverti visi pīlāri, bet nav pilnīgs
idejas izklāsts. Darbības modelī ir akcentēts nekomerciālā bloka darbības
modelis un atzinīgi vērtējama ir ideja par radošo industriju tehnoloģiju laboratoriju
un atvērto biroju. Detalizēti izstrādāta apsaimniekošanas modeļa
organizatoriskā struktūra un tā izklāsts, līdz ar to projekta autoriem ir
izdevies radīt priekšstatu, ka viņiem ir skaidrība par nepieciešamo investīciju
apjomu un to atmaksāšanās avotiem un formu, detalizētāk to neaprakstot.
Neskatoties uz finanšu modeļa analīzes trūkumu, ir radīta pārliecība, ka
projekts ir ilgtspējīgs.

Arhitektoniski telpiskā vīzija

Šis ir viens no nedaudziem
projektiem, kas būtiski izmaina visa kvartāla arhitektūras /telpisko/ koptēlu.
Pieeja no Miera ielas un iekškvartāla telpa tiek atbrīvota no tehniskajām
būvēm, radot plašu pieeju centrālajam iekšpagalmam un arī salīdzinoši lielu
pašu pagalma teritoriju. Ieejas vārtu veidols un funkcionalitāte diskutabla.

Jauno elementu pienesums —
dubultā piekārtā fasāde stikla/metāla konstrukcijās, stikla galerijas tipa
piebūve, stikla jumts šaurajā pagalmā un transformējams jumts galvenajā pagalmā
ir tehnoloģiski sarežģītas un salīdzinoši dārgas /citādi tām nav jēgas no funkcionalitātes
viedokļa / ir zināmā pretrunā ar autoru grupas pamatnostādni «mazāk ir vairāk».

Var pieņemt, ka vērienīgie
kvartāla tēla un telpas pārveidojumi būs elegantā kontrastā ar piedāvāto bišu
dravu un vistu fermu, bet klasisko pretrunu starp formu un saturu tas nemazina.

Konteineru arhitektūras apjoms ir
labs piedāvājums un precīzi atbilst, piemēram, Amsterdamā īstenotam tāda paša
rakstura un satura objektam. Arī šajā kvartālā tāds varētu būt /semantiski gan
labāk bijušajās ostas teritorijās !/, ja paši autori pārējo kvartāla telpu
nerisinātu citā stilistikā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
4 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
vārds

Kā īsti funkcionēs tā milzīgā "stikla sprauga" gar visu fasādi? Un kāds no tās labums?? – interesants domu gājiens žūrijai…

Brix

Patiešām izdzīvošanas laboratorija. Nez ko tās nabaga vistas un truši darītu uz asfaltēta milzu laukuma starp autostāvietām.

vārds

Kā īsti funkcionēs tā milzīgā "stikla sprauga" gar visu fasādi? Un kāds no tās labums?? – interesants domu gājiens žūrijai…

Brix

Patiešām izdzīvošanas laboratorija. Nez ko tās nabaga vistas un truši darītu uz asfaltēta milzu laukuma starp autostāvietām.

4
0
Lūdzu, komentējietx