Maikapara fabrika. Miera 58

Priekšlikums Maikapara fabrika, kas līdz ar diviem citiem konkursā ieguva 2. vietu,
kādreizējās fabrikas nākotnes ekonomisko modeli redz hibridizācijā, radošo
industriju klātbūtni līdzsvarojot ar «tradicionālām nodarbēm un amatiem» un
rodot jaunas nozares. Autori — Liene Jākobsone, Manten Devriendt, Emīls Rode.

«Radošo
kvartālu» pievienotā vērtība ir tieši kopdarbībā, kas rodas no kopā būšanas.
Taču atrašanās vienuviet gan implicē, bet pati par sevi vēl negarantē sadarbību
un sinerģijas starp «radošajiem aģentiem». Lai «radošajos kvartālos» veidotos
dzīvotspējīgas un pelnošas «radošas industrijas», ir svarīgi nodrošināt arī
izglītības un pētniecības sektoru iesaisti, privāto investoru līdzdalību, un valsts
atbalstu subsīdiju veidā.

Iespējama
«radošo industriju» nākotne ir hibridizācijā, kad tās savienojas ar «tradicionālām
nodarbēm un amatiem» — tādām kā rūpniecība, lauksaimniecība, amatniecība —
radot jaunas nozares, kur lielu pievienotās vērtības veido zināšanas. Mūsu
skatījumā, objekts Miera ielā 58 būtu attīstāms kā «zilo apkaklīšu»,
ekonomiskās klases «radošais kvartāls», kura pievienotā vērtība ir nevis
reprezentatīvā funkcija, bet izmaksu un ieguvumu līdzsvars.

Miera
ielas 58 teritorija ir piemērota izmantošanai biroju un vieglas ražošanas
funkcijām. Tā ir piemērota arī specializētai mazumtirdzniecībai, un specializētām
atpūtas, rekreācijas un kultūras funkcijām. Citiem vārdiem, šo teritoriju
cilvēki izmantos vai nu darbam, vai, lai iegādātos tādas preces un pakalpojumus,
kas nav pieejami citur pilsētā.

Tā kā
Tabakas fabrikas teritorija veidojusies kā noslēgts ražošanas komplekss, šobrīd
tā ir izolēta no trim debesspusēm, izņemot ieeju/iebrauktuvi no Miera ielas.
Tālākā nākotnē ir vērts apsvērt šīs teritorijas savienošanu ar blakusesošajiem zemesgabaliem,
padarot to pieejamu gan gājējiem, gan riteņbraucējiem, gan arī autotransportam.

Pēdējos
100 gadus šī teritorija ir spēlējusi arī divdomīgu lomu Rīgas un plašākas
pasaules dzīvē kā tabakas fabrikas mājvieta. Tabakas fabrika nodrošināja
darbavietu un iztiku tūkstošiem strādnieku, bet tā arī vairāku paaudžu garumā
apgādāja miljoniem dažādu sociālo šķiru smēķētāju ar pretrunīgajiem tabakas
labumiem. Mūsu skatījumā, ar tabaku un smēķēšanu saistītā vēsture ir pelnījusi
vietu arī mūsdienu teritorijas attīstības vīzijā.

Lai
gan Tabakas fabrikas ēkām pēc daudzkārtējām pārbūvēm pārsvarā nepiemīt liela
vēsturiska vērtība, tās ir noteiktu laikmetu liecinieces. Kontrasts starp
teritorijas iepriekšējo un nākotnes izmantošanu rada intrigu un atbrīvo radošu
enerģiju. Pat dažādas sīkas iepriekšējās dzīves detaļas rosina iztēli —
piemēram, Tabakas fabrikas darbinieku ēdnīcas dekors.

Mēs
redzam šo fabrikas teritoriju pirmām kārtām kā mūsdienīgu, nākotnē vērstu
darbavietu 21. gadsmita Rīgai. Plānojot Maikapara fabrikas attīstību, mums ir
izdevība veidot vidi, kura ir vairāk kā tikai ēku komplekss, bet kas darbojas
kā vienots organisms ar savstarpēji papildinošām funkcijām, un kur veidojas
noteikta darba- un domubiedru kopiena. Mijiedarbojoties «radošām» un «ikdienišķām»
aktivitātēm un nozarēm, veidojas jaunas, negaidītas telpas un profesiju
mutācijas.

Žūrijas vērtējums

Saturiskais redzējums

Projektā
visvairāk domāts par vēsturisko vietu un vēsturisko elementu izmantošanu gan
saturā, gan arhitektoniskajos risinājumos. Diskutabla ir dilemma par veselīgo
un neveselīgo dzīvesveidu vienā vietā, lai gan tas ir ļoti radoši. Šajā vietā
tiek paredzēti pakalpojumi, kas domāti bērniem, ir plānota sasaiste ar Dzemdību
namu.

Ļoti
laba analīze par radošajiem kvartāliem Rīgā. Šo darbu caurvij spēcīga radošo
industriju teorija, jo RI kā koncepts ir ļoti mainījies pēdējā laikā. Projekts
skatās uz priekšu, kā RI attīstās un pielāgo tam savu satura piedāvājumu. Ļoti
labi saprot un orientējas RI praksēs un teorijās. RI ievirzes ceļš, kā to
definē darba autori, ir jaunas netradicionālas radošas partnerības un mutācijas
– saplūšana ar tradicionālajām nozarēm, kuru rezultātā rodas daudzi inovatīvi,
radoši produkti. Savu nišu definē kā 21.gadsimta darba vieta. Kopiena, kur
sanāk kopā dažādas kompetences, nozares kopradei un kopdarbam. Pieteikumu
caurvij eko domāšana, kas ir spēcīga iezīme RI, savā ziņā pamatojums tam, kāpēc
RI ir radušās, lai nodrošinātu ilgtspējīgu dzīvesveidu un ražošanu – tas šajā
darbā ir labi pārstāvēts.

Piedāvātie
pakalpojumi interesanti, tomēr nav tik ļoti detalizēti izstrādāti. Pietrūkst
detalizēta plāna, kā visi pakalpojumi tiks ieviesti dzīvē. Formas ziņā teicams
darbs, bet saturiskais redzējums ir nepietiekami izstrādāts. Centrālā kultūras
un mākslas funkcija ir nepamatoti sašaurināta.

Apsaimniekošanas modelis

Projekts
interesants ar plašu un daudzpusīgu piedāvājumu. Idejas realizēšanai nekustamajam
īpašumam tiek plānoti salīdzinoši nelieli būvniecības izdevumi un maksimāla
teritorijas izmantošana ar daudzveidīgiem izmantošanas priekšlikumiem, kas
vedina secināt, ka projekts ir realizējams un ilgtspējīgs.

Projekta
izstrādē ņemti vērā arī citi kvartāla iemītnieki un iespējamās to vajadzības un
vēlmes. Vērtējot potenciālo īpašuma nomnieku struktūru, rodas priekšstats par
regulāras naudas plūsmas īpašuma uzturēšanai, pilnveidošanai un
apsaimniekošanai pietiekamību. Nav piedāvāts detalizēts apsaimniekošanas
modelis, tāpēc visi secinājumi balstīti uz pieņēmumiem, kas izriet no projekta
idejas apraksta.

Vienīgais
projekts, kas apsaimniekošanas modelī uzsver, ka būtiski ir renovācijas
apsaimniekošanas un uzturēšanas funkcijas deleģēt privātajam sektoram,
vienlaicīgi paredzot pārvaldes modeli ar plašu nozares pārstāvju iesaisti
idejas attīstīšanai un pilnveidošanai. Darbības modelis paredz veidot telpas un
objektus, kas varētu piesaistīt plašu klientu loku un līdz ar to nodrošināt
centra ilgtspēju.

Arhitektoniski telpiskā vīzija

Projekta
arhitektoniski telpiskais pieteikums, kā arī funkcionālais risinājums demonstrē
autoru spēju inteliģenti pārkāpt tradicionālos priekšstatus /izaicina
stereotipus/ par kultūrvēsturiskas telpas attīstības iespējām /skrejceļš cauri
ēkai, biolielveikals, basketbola laukums uz jumta, veselības nams sinerģijā ar
kaimiņos esošo Dzemdību namu un Tabakas kultūras muzejs, vēsturiskais un
jauns/, izmantojot kontrastu principu. Šķietami nesavienojamas funkcionālas,
telpiskas un saturiskas kombinācijas ietver pārsteiguma elementu, kas piesaista
uzmanību un demonstrē radošu pieeju.

Uzteicama
visu tehniski pieņemamā stāvoklī esošo ēku turpmāka iekļaušana kvartāla dzīvē /
būvēm tiek piemeklētas atbilstošas rakstura «lomas»/. Jaunbūvju un kapitālo
pārveidojumu īpatsvars ir neliels un to ieviešanā autori paredz pakāpenību un
demonstrē saudzīgu attieksmi pret detaļām /piemēram, padomju laika interjers/.
Protams, vērtējot arhitektūras kvalitātes, nevar nepieminēt Latvijas
Arhitektūras Institūta izveidošanas un izvietošanas piedāvājumu, kas kopā ar
piedāvātajiem risinājumiem demonstrē autoru izpratni un pieeju arhitektūras
lomai projekta kontekstā.

Ļoti
pozitīvi vērtējamas plānotās funkcionālās un telpiskās saites ar apkārtējo vidi
un blakus kvartāliem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x