Nacionālā teātra piebūve — TRĪS ARHITEKTŪRA un SUDRABA ARHITEKTŪRA

Ažūra ‘koku stumbru’ kolonāde un stiklojums — centieni saplūst ar parku, veidojot ciešu vizuālo saikni starp parka ārtelpu un vestibilu iekštelpu, kā arī smalka sasaiste ar vēsturisko ēku apjomos un materiālos, — biroju TRĪS ARHITEKTŪRA un SUDRABA ARHITEKTŪRA priekšlikums Nacionālā teātra piebūves konkursā, kas ieguva 2. vietu. Viņu darba apakšvirsrakstā likts latīņu teiciens “Dum spiro, spero” (Kamēr elpoju, tikmēr dzīvoju) — devīze, ar kādu 1897. gadā Rīgas pilsētas II teātra, tagadējā Nacionālā teātra ēkas konkursā startējis un uzvarējis arhitekts Augusts Reinbergs.

Dum spiro spero

Esošā Nacionālā teātra ēka, lai gan atrodas pilsētai svarīgu un noslogotu ceļu krustpunktā, ir iesēdināta parkā. No apkārt esošajiem daudzstāvu namiem tā atšķiras ar izteikti monumentalitāti un zemu, horizontālu būvapjomu gleznaini saplūst ar parka ainavu, reizē kontrastējot ar smacīgo un skaļo Krišjāņa Valdemāra ielas satiksmi.

Jaunā teātra piebūve risināta kā saruna starp parku un pilsētu. Piedāvātais apjoms, respektējot bulvāra loka apbūves tradīcijas, iejūtīgi iesēdināts starp alejas kokiem un konceptuāli turpina koku stumbru tēmu arhitektūrā. Piebūves būvapjoms veidots, to kompozicionāli un funkcionāli dalot divos apjomos, kas kārtoti viens virs otra. Pamata apjomā kārtotas telpas, kam nepieciešams divu stāvu augstums — darbnīcas, noliktavas un ‘black-box’ zāle, kā arī apmeklētāju vestibils ar balkonu.

Augšējais apjoms atkāpjas no zemesgabala robežas, veidojot terasi ar skatu pār pilsētas kanālu un parku. Šis apjoms ir no viegla, zaļa kapara, asociatīvi sasaucoties ar koku lapotnēm, kas to ieskauj. Piebūves apjomu kompozīcija un fasādē izmantoto krāsu gamma veido atsauci uz vēsturisko teātra ēku, kā arī turpina parka stāstu un iekļaujas apkārtējā parka vidē.

Teātra ēkas piebūve ar jau esošajām ēkām veido izteikti garu fasādes fronti pret ielu un parku. Vēsturiskās ēkas fasādes veidotas dekoratīvi ornamentālas, salaužot ēkas lielo mērogu. Jaunās piebūves fasādēs izmantotie ‘koku stumbri’— dzelzs kolonnas, kā arī stiklotie atvērumi aiz tām sadala garo fasādes fronti un sapludina ēku ar apkārt esošo koku aleju. Kolonnas ēkas perimetrā izvietotas ar atkāpi no sienām un stiklojuma, tādējādi radot dziļuma sajūtu.

Apmeklētāju galvenā ieeja ēkā paredzēta caur segtu āra galeriju Simtgades alejas pusē. Kāpnes un ieejas panduss kalpo kā alejas lineārās sajūtas turpinātājs. Caur vējtveri apmeklētāji nokļūst plašā vestibilā, kur skatam paveras interjera ‘sirds’ — organiskas formas balkons un kāpnes ar siltu ozolkoka apdari. Kāpnes savieno ieejas vestibilu ar pagraba stāvā esošajām garderobēm un tualetēm, kā arī ved uz balkonu un kafejnīcu, kas atrodas ēkas trešajā stāvā. No kafejnīcas paredzēta izeja uz terasi, no kuras paveras unikāls skats uz Kronvalda parku.

Vestibils nodrošina piekļuvi ne tikai ‘black-box’ zālei, bet ir savienots ar mēģinājumu zāli, dodot iespēju zāli izmantot mazākām izrādēm. No ieejas vestibila apmeklētāji nokļūst ‘black-box’ zāles apejā — 4 metrus plašais, stiklotais gaitenis nodrošina ieeju zālē no visām telpas pusēm. Stiklotā apeja teātra izrāžu starplaikos funkcionē kā vestibila paplašinājums, no kura paveras skati uz parku. Apeju iespējams pilnībā aptumšot ar rullo tipa black-out žalūzijām.

Ēkas masīvo iekšējo būvapjomu ieskauj ažūra ‘koka stumbru’ kolonāde un stiklojums. ‘Stumbrus’ veido dažāda diametra tērauda kolonnas, kas kodinātas gaiša misiņa/kapara tonī. Nesošās kolonnas ar lielāko diametru izvietotas galerijas iekšpusē – uz tām balstās terase ar integrētu margu. Savukārt, mazākā diametra kolonnas ir izkārtotas unikālā rakstā; tās veido pasīvu noēnojuma sistēmu un atraktīvu gaismēnas spēli. Fasādes apdares kolonnas ir viegli veidojama modulāra konstrukcija un sastāv no metinātiem tērauda cauruļu posmiem.