Veicināšanas prēmiju Mākslas muzeja konkrsā ieguva FBRK un 1,618 izstrādātais projekts, kas paplašinājumu piedāvā kā atvērtu būvi, parka ainavas turpinājumu.
Projekta ideja un arhitektūras koncepcija
Projektu raksturo 3 pamatnostādnes:
-
nodrošināt jaunās piebūves jūtīgu attieksmi pret vēsturisko ēku un vidi
-
nesamazināt parka publisko ārtelpu un nodrošināt mūsdienu muzeja prasības pēc atvērtas, sabiedrībai pievilcīgas mākslas un kultūras baudīšanas vides
-
rūpīgi izvērtējot laika un līdzekļu resursus, saglabāt mākslas un kultūras mantojumu
Katrai idejai ir atsevišķa arhitektūras koncepcija, kas dažādos līmeņos savstarpēji pārklājas.
1. Klasiskais muzejs vēsturiski veidots noslēgts, intraverts, jaunā piebūve savukārt veidota atvērta jeb ekstraverta. Abas ēkas tiek uztvertas kopā kā vienots ansamblis ar skaidru definējumu; vēsturiskais un jaunais, galvenais un pakārtotais (atbalsta funkcija), noslēgtais un atvērtais.
Vēsturiskā ēka izvietota virszemē, bet jaunā piebūve galvenokārt pazemē, kur veidots arī galvenais abu apjomu savienojums, atstājot esošās ēkas apjomu virszemē neskartu.
2. Jaunā piebūve ir veidota atvērta kā ainavas projekts, nesamazinot parka publiskās ārtelpas sabiedrībai pieejamo apjomu.
Piebūves viens no uzdevumiem ir nodrošināt mūsdienu muzeja funkciju sabiedrībā — informācijas apmaiņu, diskusijas, socializēšanos, demokrātisku un atvērtu pieeju mākslai un kvalitatīvai pilsētvidei, vietu brīvā laika pavadīšanai, kas savukārt nodrošina informācijas pieeju un kultūras līmeņa celšanu sabiedrībā. Šo funkciju nodrošinājumu pildīs «amfiteātris», labiekārtotā ārtelpa un iekštelpu risinājumi, kā arī jaunbūves jumta, ar ārtelpas ekspozīciju, pieejamība sabiedrībai.
3. Ēkas centrālās daļas kupola formas jumts veidots koka konstrukcijā, kura Latvijas un Eiropas mērogā ir unikāla. Balstošā konstrukcija balsta gan «kupolu», gan pārsegumu ar piekārto griestu dekoru virs vestibila, kam ir augsta mākslinieciskā vērtība. Saglabājot bēniņu vidus daļas nesošo konstrukciju un izbūvējot tikai bēniņu spārnus, nemainot jumta ģeometriju, nodrošinot normatīvo klimatu (vēdināšana, dzesēšana) un vides pieejamību, salīdzinājumā ar ieguldītajiem līdzekļiem, iegūtās platības pienesums būtu ļoti niecīgs un ne tuvu nenodrošina prasītās iztāžu telpu platības, kā arī griestu augstumi ir ļoti ierobežoti. Tāpēc lietderīgi būtu apgūt arī bēniņu vidusdaļu, veidojot jaunu pārsegumu, kas spētu uzņemt palielināto lietderīgo slodzi, virs vestibila un jaunu kupola konstrukciju, maksimāli atbrīvojot telpu no nesošajām konstrukcijām, kā rezultātā, diemžēl, tiktu zaudēta esošā koka konstrukcija. Jāatzīmē, ka jauna pārseguma izbūve un griestu dekora saglabāšana ir ļoti komplicēts pasākums, bet tomēr iespējams.
Konsultējoties ar vēsturiskā mantojuma aizsardzības speciālistiem, būvkonstruktoriem un būvniekiem, nācās secināt, ka mūsdienīgi interesantas kupola konstrukcijas izbūve, saglabājot vestibila mākslinieciskās vērtības, šodien Latvijā nav iespējama bez ārzemju speciālistu piesaistīšanas.
Cenu salīdzinājums starp bēniņu (ieskaitot vidusdaļas konstrukcijas maiņu) un -2. pazemes līmeņa (ņemot vērā hidroģeoloģiskos apstākļus) būvniecības izmaksām rāda, ka droša pazemes līmeņa izbūve ļautu ietaupīt līdzekļus (apmēram 22%) un netiktu apdraudētas esošās ēkas mākslinieciskās vērtības.
Projekta piedāvājumā paredzēta iespēja izbūvēt bēniņus nākotnē, tāpēc šajā būvniecības posmā tiek nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra līdz bēniņiem (lifts un kāpnes), paredzēts nomainīt laika gaitā nolietojušās konstrukcijas, veidojot tās no jauna un mūsdienīgas, respektējot nākotnes attīstības iespējas.
Projekta jaunā apjoma pilsētbūvnieciskais risinājums un apkārtējās teritorijas attīstības priekšlikums
Jaunais piebūves apjoms izvietots Esplanādes Z galā, paralēli vēsturiskai muzeja ēkai, panduss no parka līmeņa uz jumta līmeni izvietots gar Elizabetes ielu, veidojot segtu ārtelpu. Šādu apjoma izvietojumu noteica vairāki iemesli:
-
esošais Esplanādes asējums un celiņu sistēma;
-
esošais Esplanādes Liepu alejas izvietojums;
-
novietnes atrašanās pie intensīva transporta krustojuma pilsētā;
-
piebūves arhitektoniskā koncepcija.
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir veiksmīgi iesēdināt piebūvi esošajā parka celiņu un asējumu sistēmā, jo ēkai paredzēts liels sabiedriskais noslogojums tieši no parka puses. Galvenie jaunā apjoma uztveres punkti ir no Valdemāra un Elizabetes ielas krustojuma, kā arī no parkā esošās ietves gar Elizabetes ielu virzienā no Brīvības ielas, tādēļ pats piebūves apjoms novietots tā, lai tas būtu labi pārredzams no Valdemāra un Elizabetes ielu krustojuma, bet parka ainavas turpinājums — panduss, no parka puses, no gājēju ietves gar Elizabetes ielu. Projektā paredzēts saglabāt parkā esošo Liepu aleju un izveidot celiņu starp kokiem alejas un muzeja kompleksa ainavas baudīšanai. Lai gan projekta novietne ir parkā, tai Z pusē atrodas intensīvs satiksmes krustojums. Vēsturiskā ēka ir veidota izteikti noslēgta ar orientāciju un galveno ieeju pret Valdemāra ielu. Ņemot vērā to, ka piebūvē paredzēti dažādi sabiedriski pasākumi, tādēļ atpūtas un kultūras zonas orientētas pret parku, pats jaunbūves apjoms kalpo kā buferzona starp intensīvo satiksmi un parku.
Pilsētbūvnieciski jaunais apjoms izvietots paralēli esošajam, neveidojot Rīgai raksturīgo perimetrālo apbūvi gar Elizabetes ielu, jo novietne atrodas parkā, kā arī apjomus novietojot paralēli, abas ēkas vienmēr uztveras kopā, kā vienots ansamblis.
Labiekārtojums novietnē gan ap jauno apjomu, gan esošo ēku veidots mūsdienīgās formās un apdares materiālos. Labiekārtojuma ģeometrija veidota jauna apjoma formveides valodā, kā arī sekojot esošās novietnes kontekstam: esošajiem celiņiem un koku izvietojumam. Ņemot vērā piebūves atvērto sabiedrisko raksturu, novietnē paredzētas vairākas platformas-terases, sēdzonas integrējot nelielajā līmeņu maiņā. Paredzēts arī nakts izgaismojums terasēm, piebūvei, vēsturiskās ēkas priekšlaukumam, bērnu spēļu zonai, kas izvietota parkā esošā bērnu laukuma vietā. Zem bērnu spēļu zonas ir izvietotas sabiedriskās tualetes, saimniecības telpa, darbnīca un noliktava teritorijas apkopes vajadzībām.
Funkcionālie risinājumi
Projekta priekšlikuma funkcionālā organizācija ir tieši saistīta ar projektēšanas programmā definēto uzdevumu telpu izvietošanai. Piedāvājums paredz nelielas izmaiņas telpu sadalījumā pa apjomiem.
Sabiedriski pieejamās zonas — ekspozīcijas, bibliotēka un lasītava, lektorijs un telpa bērnu aktivitātēm un muzejpedagoģiskajām programmām, grāmatu veikals, kafejnīca un restorāns.
Lielākā daļa no pastāvīgajām ekspozīcijām nepieciešamajām platībām nodrošinātas esošajā apjomā, trūkstošās platības paredzēts kompensēt piebūvē. Saskaņā ar priekšlikumu, pēc vēsturiskās ēkas bēniņu stāva izbūves, kas būtu iespējama nākotnē, patstāvīgā ekspozīcija tiktu pārvietota un tiktu iegūtas papildus platības stacionārajām ekspozīcijām jaunbūvē.
Galvenā ieeja muzejā paredzēta caur esošās ēkas centrālo ieeju, ar kasi otrā stāva līmenī, kas nodrošinātu izstāžu apmeklētāju kontroli. Ieejai jaunajā apjomā no pagalma atvēlēta sekundāra nozīme, kur tiktu nodrošinātas informācijas, komunikācijas ar muzeja administrāciju un apsardzes funkcijas. Ieejas piebūvē zemes līmenī paredzētas, lai nodrošinātu lektorija, restorāna un bērnu aktivitāšu telpu autonomu izmatošanu, nesaistīti ar muzeja darba laiku. Piebūves sabiedriskās un izstāžu telpas izvietotas ap stikloto pazemes stāva pagalmu, kur nodrošināta pārvietošanās baudot skatus uz parku un ēku. Stacionāro izstāžu telpas izvietotas piebūvē, kas ir atvērta un dinamiska, šeit tiek nodrošinātas iespējas pasākumiem, tādiem kā izstāžu atklāšana, koncertēšana un cita veida performances.
Bibliotēka un lasītava izvietotas esošajā vēsturiskajā ēkā, oriģināli projektētajā vietā. Lektorijs un telpa bērnu aktivitātēm izvietotas jaunajā apjomā, jo tām ir paredzama liela sabiedriskā aktivitāte, tādēļ ir savienojamas ar ārtelpu. Bērnu telpas novietotas tuvu parkam un segtai ārtelpai, ko var izmantot bērnu pasākumu, nodarbību vajadzībām dažādos gadalaikos un laika apstākļos.
Sabiedriski nepieejamās zonas
Piegāde muzejam paredzēta caur segtu un slēgtu piegādes zonu jaunā apjoma pirmajā stāvā, kas ir, izvērtējot loģistikas slodzi un intensitāti, vērā ņemams noteicējs stacionārās ekspozīcijas zāļu izvietošanai tieši piebūvē.
Krātuves izvietotas piebūves apjomā pazemes — 2.līmenī, jo tām nav nepieciešams izgaismojums.
Restaurācijas darbnīcas un darba telpas administrācijas vajadzībām izvietotas esošā apjoma pirmajā stāvā, kur tiek nodrošināts dabīgais apgaismojums. Esošās ēkas logu dalījums un forma atbilst semantiski izvēlētajām funkcijām un veidojas laba sasaiste starp apjomiem.
