Mākslas muzejs — Arhis

Vienu trim 3. vietām Mākslas muzeja konkursā ieguva arī Arhis, piedāvājot parka pusē telpiski skaidru jauno apjomu maināmajām ekspozīcijām, publiskajām telpām un palīgtelpām, kas nākotnē varētu veidot saikni ar Mākslas akadēmijas ēku.  

Mērķis

Pilnībā respektējot Projekta nepieciešamības pamatojuma tēzes, kas izklāstītas konkursa projektēšanas uzdevumā, projekta grupas mērķis ir: «racionāli un pareizi izmantojot esošās muzeja ēkas telpu iespējas, uzlabojot to funkcionālo un tehnisko kvalitāti kopā ar jauno piebūves daļu izveidot labi funkcionējošu, tehniski drošu un kvalitatīvu mākslas muzeja kompleksu, ko nākotnē iespējams paplašināt, nodrošinot loģisku saikni ar mākslas izglītības (LMA) kompleksu un pieguļošo ārtelpu parkā».

Galvenā kompleksa rekonstrukcijas ideja

Galvenā kompleksa rekonstrukcijas ideja ir radīt vienotu, labi funkcionējošu, skaidri zonētu telpu kompleksu, kas viegli saprotams un uztverams no pilsēttelpas, integrē pieguļošo parku un, ko nākotnē iespējams paplašināt, veidojot loģisku savienojumu ar Latvijas Mākslas Akadēmijas ēku.

Tiek veidota SAIKNE.

SAIKNE starp mākslas krātuvi un mākslas kalvi.
SAIKNE starp «klasiķiem» un «jaunajiem».
SAIKNE starp meistariem un mācekļiem.
SAIKNE starp maņu pastiprināšanas un izrādīšanas institūcijām un publisko ārtelpu.

Kompleksa risinājums skaidri definē divas daļas:

• esošā ēka, kas restaurējama, konstruktīvi un inženiertehniski sakārtojama, iekārtojot publiski pieejamas telpas arī daļā no jumta stāva, kur izvietosies pastāvīgā ekspozīcija un otrā daļa;
• jaunā piebūve parka pusē – mainīgā ekspozīcija, palīgtelpas un publisko telpu grupa.

Funkcionālā risinājuma principi

Funkcionālā risinājuma pamatā ir pieņēmums, ka galvenā ieeja muzeja korpusā tiek saglabāta caur patreizējo galvenās ieejas mezglu, to optimizējot un papildinot ar nepieciešamajām telpām un zonām. Galvenās ieejas kāpnes tiek papildinātas ar uzejas pandusu Kr. Valdemāra — Elizabetes ielas pusē (tiek saglabāta arī zemes stāva ieeja). Ēkas centrālās daļas vestibils tiek atvērts uz parka pusi «pievienojot» jauno — mainīgās ekspozīcijas daļu centrālajam ieejas mezglam. Centrālais ieejas mezgls tiek «paplašināts» uz leju, veidojot tur garderobes telpas, tualešu telpas apmeklētājiem ar šā līmeņa «paplašinājumu» uz parka pusi, kur izvietojas kafejnīca, veikals, mācību telpas.

Tādējādi pārveidojot (papildinot) ēkas centrālo mezglu — esošo vestibilu, tiek panākts risinājums, kad no viena galvenā ieejas mezgla, kas atrodas kompleksa centrā, viegli sasniedzamas gan pastāvīgā ekspozīcijas zāles (kas visas izvietojas esošajā ēkā), gan mainīgās ekspozīcijas zāle (jaunajā daļā), gan publiski svarīgās telpas (veikals, kafejnīca, garderobe, mācību telpas).

Esošās ēkas divos galvenajos stāvos, kā arī daļēji izbūvētajā jumta stāvā izvietojas pastāvīgā ekspozīcija. Divi stikloti, brīvstāvoši lifti saista visus ekspozīciju līmeņus esošajā ēkā, un tie izvietoti tiešā galveno vestibilu tuvumā. Šāds risinājums ļauj pilnībā saglabāt vestibilu un zāļu arhitektoniski – mākslinieciskos risinājumus, minimāli iejaucoties vēsturiskās ēkas struktūrā.

Trīs ekspozīciju stāvos esošajā ēkā kopumā veidojas 2065 m² pastāvīgās ekspozīcijas platību. Centrālajā daļā — jumta stāvā paredzētas apspriežu telpas — konferenču zāle. Vienas sānu kāpnes tiek pagarinātas līdz jumta stāvam, nodrošinot evakuācijas prasības. Esošās ēkas zemes stāvā Elizabetes ielas pusē, plānotas administrācijas telpas un kopā ar jaunās daļas telpām, kas izkārtojas ap nelielu iekšējo gaismas pagalmu, pilnībā nodrošina administrācijas un mācību telpu vajadzības. Saglabājas arī esošā dienesta ieeja no Elizabetes ielas puses. Ēkas pirmajā stāvā — pa labi no centrālās daļas plānotās mākslas darbu apstrādes telpas, restaurācijas darbnīcas. Šajā pusē plānota arī piegādes zona ar pacēlāju – liftu, kas savieno šo līmeni ar glabātavu līmeni un pirmo ekspozīcijas līmeni. Jaunajā daļā, kas veidojas ap nelielu gaismas pagalmu izvietojas kafejnīca ar kafejnīcas palīgtelpu grupu.

Jaunais būvapjoms, kas veidots esošās ēkas aizmugurē, kā izstieptas formas būvapjoms, kura 2. stāvā, kas «pieslēdzas» galvenajam vestibilam, paredzēta mainīgās ekspozīcijas izstāžu zāle, kas uz abām pusēm no centrālās daļas, kur ir kafejnīcas zona, sniedzas līdz Elizabetes ielai Austrumu virzienā un līdz zemes gabala robežai Rietumu virzienā.

Būvapjoma galā, pie Elizabetes ielas, veidota ārējās ekspozīcijas daļa, kas integrējas ar terases un zemes līmenī izveidotajām ekspozīcijas zonām. Rietumu gals it kā apraujas uz robežas, gaidot turpinājuma – paplašinājuma iespējas – «saikni» ar LMA. Jaunā apjoma zemes stāvā – kafejnīcas, mācību, administrācijas telpas, kā arī publiskā (parka) tualete Austrumu galā. Krātuvju telpas izvietotas zem zemes stāva un to kopējā platība nodrošina programmas prasības.

Arhitektūras risinājumu principi

Kompleksa arhitektūras risinājums balstīts vienkāršā pieņēmumā:

• esošā, vēsturiskā ēka saudzīgi restaurējama, piemērojot to mūsdienīgu un funkcionālu principu vajadzībām ērta sasniedzamība
  • vides pieejamība un evakuācijas prasības
  • ēkas vēsturisko un māksliniecisku vērtību saglabāšana un restaurācija
  • mūsdienīgu inženiersistēmu pielietojums.

• jaunā kompleksa daļa veidojama lietojot mūsdienīgu arhitektūras valodu, izmantojot šīs dienas tehnoloģiju iespējas gan arhitektonisko, gan inženiertehnisko risinājumu veidošanā.

Parka konceptuālais risinājums

Parka pārveidošana galvenokārt saistās ar parka zonu, kas pietuvināta Mākslas muzeja un Mākslas akadēmijas ēku kompleksam. Konkursa projektā tiek piedāvāts parka zonu pie šīm ēkām pārveidot, transformējot no ģeometriskas formas (pusloka) struktūras uz ainaviskā dārza principos veidotu parka daļu, kas ir kā mākslas objektiem piesaistītā ārtelpa.

Te, līdztekus ar esošo bērnu laukumu paredzēts izveidot ārējās klases – bērnu, studentu un mākslinieku kopīgu ar mākslu saistītu aktivitāšu veikšanai. Āra ekspozīcijas vietas, priekšnesumu vietas, mācību klases ārtelpā utt. Tā būtu parka daļa «pie mākslas».

Esplanādes parka kopējas attīstības scenārijam projekta grupa iesaka parkā definēt atsevišķas, atšķirīgi attīstāmas daļas, radot tām atšķirīgas idejiskas programmas, nosaukumus un funkcionālās stratēģijas. Esplanādes parkā iesakām definēt atsevišķas zonas, kuru attīstība tiktu projektēta nākotnē sakarā ar zonas idejisko pamatojumu. Piemēram:

• O. Kalpaka laukums — tas jau praktiski izveidots un nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas;
• Dzejnieka laukums — šī laukuma turpmākajā attīstībā būtu nepieciešams atsevišķs projekts;
• Vēsturisko atribūtu zona — katedrāles teritorija, strūklaku teritorija un teritorija ar atjaunoto Barklaja de Tolli pieminekli;
•  Klusais parks — vidusdaļa, ko varētu rekonstruēt, likvidējot šķērsām uzsvērto traktējumu, pārveidojot šo parka daļu par brīvu, ainavisku apzaļumotu atpūtas teritoriju;
•  Parks «pie mākslas».