Šogad Siguldas centrs tika papildināts ar jaunu ēku — Jāņa tirgus jaunbūvi. Jaunais iestādījums gan nav publiska ēka, ko cēlusi pašvaldība, bet gan privāta iniciatīva — gastronomijas tirgus, kas zem viena jumta apvieno vairākas kafejnīcas, restorānus, pārtikas, suvenīru un ziedu veikalu, papildinot Ausekļa ielas funkciju klāstu.
Vēsturiski šai vietā pašā pilsētas centrā, Ausekļa un Krišjāņa Valdemāra ielu krustojumā, apmēram 200 metru attālumā no dzelzceļa stacijas un autoostas atradās tirgus laukums vietējiem zemniekiem, kā arī neliels dārzeņu veikals. Lai neaizsegtu blakus esošās trīsstāvu dzīvojamās mājas — arhitektūras pieminekļa, logus, jaunbūve ir veidota kā brīvstāvošs apjoms, atbīdot no ielas. Starp jauno ēku un Ausekļa ielu ir izveidots skvērs ar vides dizaina objektiem, proti, pilonu ar Jāņa tirgus un ēkā esošo kafejnīcu un veikalu logotipiem, kā arī metāla galdu ar svariem.
Jaunbūvei ir trīs ieejas, apmeklētāju ieejas no abām ielām, un ieeja darbiniekiem un piegādei ēkas ziemeļaustrumu daļā. Apmeklētāju ieejas rotā dekoratīvi slēģi un Jāņa tirgus logotips. Logotips ir ēkas veidola sastāvdaļa, ko izmanto gan eksterjerā, gan interjerā, gan reklāmas materiāliem.
Jaunais tirgus ir vientelpas celtne ar mezonīnstāviem abos galos. Ēkas centrā atrodas restorānu un kafejnīcu kioski, savukārt, gar sienām atrodas veikalu, restorānu un kafejnīcu nišas. Tirgū ir iespējams izīrēt arī īslaicīgas tirdzniecības galdus, kas ir domāti vietējiem zemniekiem, amatniekiem, ogotājiem un sēņotājiem. Mezonīnstāvā pasākumu laikā uzturas un uzstājas viesmākslinieki. Telpas organizācija ar nišām, kioskiem, galdiem un balkoniem rada tirgus kvartāla iespaidu.
Pret ielām vērstajās pusēs ēkai piekļaujas nojumes ar koka un stikla pārsegumu, kas ir domātas gan īslaicīgas tirdzniecības galdu izvietošanai, gan restorānu sēdvietām un galdiņiem. Āra terases ir savienotas ar iekštelpu ar trīs papildus ieejam, kas ļauj restorāniem un kafejnīcām strādāt arī ārpus ierastā tirgus darba laika.
Ēkai ir robusts interjers ar eksponētām melnā metāla profila nesošajām konstrukcijām. Sienu apdares daļu veido dekoratīvi saplākšņi ar vēsturiskām avīžu izdrukām. Dominējošo lomu interjerā spēlē gaismas ķermeni, kas ir izvietoti vairākos līmeņos. Katrai kafejnīcai un restorānam ir atškirgas formas gaismas ķermeņi, veido katra identitāti. Savukārt, vienotības sajūtu veido apaļas griestu lampas ar dekoratīviem stilizētiem latviskiem rakstiem, izgaismojot gan iekštelpu, gan āra terases.
Būvei ir lakoniska forma ar divslīpju jumtu, ko rotā vējrādis ar celtnes tapšanas gadu. Ēka ir veidota metāla konstrukcijās ar krāsotu melnu koka dēļu apšuvumu. Jumta un sienas savienojumā nav tradicionālo elementu, tādu ka dzega, pārkare un lietus ūdens notekas, jo tie ir paslēpti zem dekoratīvā koka dēļu apšuvuma. Inovatīvo jumta risinājumu ir izstrādājis pats ēkas arhitekts Kārlis Bedrītis sadarbībā ar RUKKI. Jumts ir veidots no skārda ar koka dēļu apšuvumu uz latām. Ūdens notekas ir iestrādātas sienā. Latas ir stiprinātas pie skārda izmantojot sniega barjeru stiprināšanas elementus. Sniega barjera tiek stiprināta pie skārda jumta šuvēm ar U profilu. Tādā veidā netiek veidota atvere starp jumta ārējo un iekšējo daļu.
Kopumā, Jāņa tirgus ir vērtējams ka labs mūsdienu arhitektūras paraugs, kur ir savietoti tradicionālie arhitektūras elementi ar inovatīvu inženiertehnisko risinājumu un novatorisku gastronomijas tirgus koncepciju.
Gastronomijas tirgus jaunbūve Siguldā
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 2, Sigulda
Attīstītājs — Loras Nami
Arhitekts — Kārlis Bedrītis / KB Architecture
Logotipu un izkārtņu dizains — mākslinieks Andis Gūtmanis
Metāla vides dizaina objekti “Galds” un “Vējrādis” — Andis Gūtmanis un metālmākslinieks Juris Zandersons
Nesošās un norobežojošās metāla konstrukcijas — SCW Baltic, RUKKI
2018.-2019. gads
Ēka, manuprāt, ir realizēta ļoti labā kvalitātē. Vel bik pie iekšējā komerciālā izpildījuma jāpiestrādā, bet tas ir laika jautājums. Šobrīd pasaulē ir ļoti populāri tā saucamie FOODCORT tirgi, kur katrs vienlaicīgi kko tirgo un piedāvā paēst uz vietas. Bik vietējos Siguldiešus mulsina ēkas šķūnīgums, pretstatā pārējai apbūvei. Bik bik varbūt varēja labāk novietot pilsētas telpā. Mani personīgi neapmierina kopējais stāvvietu risinājums šajā apkārtnē (kurš lai gan ir ietilpigāks, bet nav drošs, atvēl nepamatoti daudz vietas auto). Kopumā, projekts ir interesants. Ceru pircēji to ar novērtēs un būs vel viena vieta kopā ar Villa zaļā, kura centrā ienesīs dzīvību un kādu… Lasīt vairāk »
Jā, šis patiešām ir kaut kas simpātisks. mazliet gan kā no aizRietumiem nolaidies mūsu postsociālā īstenībā, mazliet tā kā neierakstās, ir tā kā pa lielu tas kurpju izmērs, – Jānis acīmredzot ir cilvēks ar ambīciju, nav nekāds knapinātājs, kapeiku bīdītājs un tirgosies ar vērienu. Ja šādi objekti nolaistos visā Latvijā ar apskaužamu regularitāti – te sāktu pamazām izskatīties mazākais kā Ulmaņa laikos jeb pēc 1.Republikas restaurētām drupām. Ulmanis pavisam noteikti atstieptu meijas, uzbīdītu mazu skatuvīti un savā ātrajā runā pateiktu pāris vārdu par latviešu zemnieku spītu, mūsu bišu čaklumu un tautumeitu tiklumu. Pēc 30 gadu mocībām ap internacionālās arhitektūras valodas… Lasīt vairāk »
Miķeli, zini jau, ka mana attieksme pret taviem komentāriem ir bijusi pretrunīga. Bet nu šādi – pietiekami īsi, lakoniski, bet reizē tik poētiski tēlaini un ietilpīgi, un vienlaikus tik trāpīgi, — par tādiem ļoti priecājos. Un reizēm nodomāju — o, es nu gan ar tā gribētu mācēt izteikties.
Mana sajūta par jauno tirgu ir ļoti līdzīga — mērogs un novietojums Siguldas centra pilsēttelpā ir tā kā diezgan mulsinošs, tomēr reizē tas šķiet jauks, varētu teikt arī — mīlīgs pienesums gan Siguldas pilsētainavai un dzīvīgumam, gan visai Latvijas mūsdienu arhitektūras scēnai.
Ēka labi iesēdusies centra kvartālos. Iepriekš būvētās veikalu ēkas nav izteksmīgas un kopā rada nesaderīgu “ne-centru”. Jāņa tirgus ir monumentāls, un labi ka tas ir koka un telpiski atvērts.
Piekrītu, šis ir labs. It kā jau pasen tie laiki pagājuši, kad kādu varēja pārsteigt ar šķūni melnu vai baltu un tomēr. Lai arī pagaidām tikai no bildēm, bet šķiet meistarīgi un gaumīgi nostrādāts. Lielākais prieks, ka iztrūkst tik ierastās paviršības un sajūtama profesionāla attieksme, skaidra kopējā ideja un cieņa pret detaļām.
Drusku gan samulsināja labiekārtojums, īpaši – zaļā rota, jo īpaši – apaļā dobīte priekšplānā:)
Netēmā un par to atvainojos. Arni, – šis taču nav Jūsu zīmēts? – https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/blakus-swedbank-buves-jaunu-biroju-centru-investejot-30-miljonus-eiro.d?id=51683825
Kāpēc nav?
MEZGLS attēlā – 24/28, kas īpašniekam skaidro ideju – “LESS IS MORE”.
Ja siltums ēkā būs neregulārs, iespējama iekšējā skārda virsmu rasošana.
Aiz ko ne Roterdamas Markthalle … miniatūrā, nacromantiski un bez pretenzijām uz arhiikonismu. Viss tiešām ir skaisti, bet bildēs nav tirgus (pasākuma, ne ēkas nozīmē) un neizskatās, ka arī paredzēts, pašlaik tādi rimčika aizgaldiņi gar sāniem. Gan pieļauju, ka tā ir mūsu realitāte ne speciāli lauksaimnieku neparedzēšana (skolas gados esmu pats ģimenes izaudzēto tirgū tirgojis un zinu kā tas izskatās).
Tas arī nav tirgus tādā tradicionālā nozīmē. Pašu autoru un laikam arī īpašnieka apzīmējumā tas ir ‘gastro-tirgus’. Man gan šis saliktais apzīmējums neliekas ļoti veiksmīgs un skanīgs (‘gastro’, kā zināms, nozīmē kuņģi), tāpēc atmetu. Skaidrs, ka būtībā tas ir līdzīgs tiem ģentrificētajiem tirgiem, kādi sastopami daudzās Eiropas lielpilsētās, kur vēsturiskajās tirgus ēkās tagad vairāk ir izsmalcināti un padārgi delikatešu veikaliņi un restorāni ar to, ko tagad arī latviski sauc par fūdkortu.
Gan šis, gan Hanzas perona mega šķūnis gribot negribot atgāina amišu noliktavas. Protams prieks, ka nav kārtējais krāsainais apmetuma monstrs.
Neko labāku par Miķeļa komentārā minēto nepateikšu. Vienīgi, mūsu tautumeitas savā tiklumā varētu vērtēt vismaz piecu kompetences punktu piešķiršanu sertifikāta uzturēšanā arī bez ekspertu līdzdalības. Tas būtu viens no stimuliem arhitektūras domas uzturēšanā. Paldies par komentāru, tikai , šķiet beigu frāzes, vai nav pretrunīgas.
Miķelis nav burvis, Miķelis vēl tikai mācās. Protams es kļūdos no visiem komentētājiem visvairāk, – šoreiz pieliku mazliet no privātā, emocionālā, – Ziemassvētki ir tuvu:) Katrā ziņā paldies Artim un Tev par labajiem vārdiem!
Vēl par veiksmīgajiem aspektiem — lai gan tāda lauku šķūņa interpretācija pilsētas centram šķiet ne ļoti iederīga, tomēr tieši terases ar pergolām, nojumēm palīdz lielo, pat monumentālo ēku “urbanizēt” — iekļauj labāk mazpilsētas vidē — bagātina ielas līmeņa telpu gan arhitektoniski, gan padara dzīvāku ar cilvēku klātbūtni. Arī logi vizuāli saista iekštelpu ar ārtelpu un piešķir telpisku daudzslāņainību un padara terases par pārejas telpu starp iekšu un āru, — vairs nav akla, gluda siena.
Teicami nostrādāts projekts. Tirgum trāpīgi izvēlēta forma. Var daudz spriest par rijas tipa ēkas iederību pilsētas centra arhitektonikā, bet ar šo celtni Siguldas centrs ir ieguvis pārliecinošus vaibstus un pietiekami interesantu tūrisma galamērķi. Terases atdzīvina līdz šim tukšās pilsētas centra ielas. Labs ieguvums pilsētai un centra attīstībai.