«Reaģējot uz šāgada vasarā plašsaziņas līdzekļos publicētajām atklātajām vēstulēm dažādām varas pārvaldes institūcijām, mēs, Ikšķiles novada kultūras centra projekta autori, uzskatām par nepieciešamu izskaidrot situāciju no arhitektūras un pilsētbūvniecības viedokļa, jo tā tiek atspoguļota neiedziļinoties un lielākoties — nepatiesi.» Lasi Zanes Karpovas, biroju INDIA un 1.618 arhitektu atklāto vēstuli par projekta attīstību.
Ikšķiles novada kultūras centra būvniecības iecere līdzīgi kā
daudzas citas sabiedriskas būves Latvijā, kas tiek realizētas par
valsts un pašvaldības līdzekļiem, ieguvusi neviennozīmīgu sabiedrības —
Ikšķiles iedzīvotāju — vērtējumu. Lai gan sabiedriskajā apspriešanā un
domei rakstītajās iedzīvotāju vēstulēs būvniecības iecere tika
novērtēta pozitīvi, ilgu laiku pēc tā sabiedriskās apspriešanas, kad
jau bija parakstīts līgums par projekta izstrādi, Latvijas plašsaziņas
līdzekļos tika publicētas vairākas atklātas vēstules, kurās daži
Ikšķiles iedzīvotāji un domes deputāti pauda protestu pret Ikšķiles
novada vadības plāniem esošās Ikšķiles brīvdabas estrādes vietā būvēt
jaunu kultūras nama ēku un estrādi. Viņi kritizēja arī izvēlēto
novietni, konkursa norisi un arhitektūras risinājumus, iestājoties pret
esošās brīvdabas estrādes nojaukšanu. Atklātās vēstules tika adresētas
dažādu valsts institūciju vadītājiem, presei un arī Ikšķiles novada
domei [IND]. Tā kā lielākā daļa no vēstulēs paustās informācijas ir
nepatiesa un uz vietējām, novadā notiekošajām politiskajām nesaskaņām
balstīta, un nelikumības konkursa organizācijā un norisē līdz šim nav
konstatētas, darbs pie kultūras centra projekta realizācijas turpinājās.
Ikšķilē ir vairāki mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Ir arī
Novada centrālā bibliotēka, kam nepieciešamas jaunas telpas. Esošā
estrāde ir fiziski novecojusi. Pašreizejā Ikšķiles Kultūras biedrības
[IKB] ēka ir ļoti sliktā tehniskajā stavoklī, tajā nav vietas lielu
pasākumu rīkošanai, tā nespēj nodrošināt telpas visu pulciņu un
pašdarbības kolektīvu vajadzībām, turklāt tā nav pašvaldības īpašums.
Tāpēc pilsētas vadība un kultūras komiteja pieņēma lēmumu sākt jaunā
kultūras centra projekta realizāciju. Kultūras centra būvniecības
iecere IND attīstāmo projektu sarakstā ir jau kopš 2001.gada pašvaldību
vēlēšanām.
Metu konkurss un sabiedriskā apspriešana
2006.gadā, no
7.jūnija līdz 28.jūlijam norisinājās IND izsludinātais arhitektūras
metu konkurss par jaunas kultūras centra ēkas un brīvdabas estrādes
vīziju Lībiešu ielā 2 (esošās IKB ēkas novietne un tās īpašums) un
Lībiešu ielā 4 (Ikšķiles brīvdabas estrādes novietne, pašvaldības
īpašums). Sekojoši, apgalvojumiem
par saīsinātu konkursa piedāvājuma izstrādes laiku nav pamata. Skiču un
tehniskais projekts tika izstrādāts novietnei Lībiešu ielā 4, nedaudz
saīsinot konkursā piedāvāto ēkas apjomu, jo pēc konkursa IKB atteicās
no īpašuma nomas līguma ar IND. Arhitektūras metu konkursā tika
iesniegti divi priekšlikumi. Informācija par to, ka konkursā tikai
iesniegts tikai 1 priekšlikums ir maldinoša. Konkursa žūrija un IND
pieņēma lēmumu realizācijai izvirzīt vienu no iesniegtajiem 2
projektiem, kas likās atbilstošs paredzētajai novietnei un iecerei par
mūsdienīga kultūras centra būvniecību pilsētā.
Konkurss tika izsludināts laikā, kad būvniecības nozare piedzīvoja
ievērojamu kāpumu, pārslogojot arī nelielo Latvijas arhitektu
sabiedrību, tāpēc sludinājums tikai dažos likumā noteiktajos
plašsaziņas līdzekļos izrādījās nepietiekošs, lai panāktu lielāku
pretendentu atsaucību. Iespējams, izsludinot konkursu arhitektu
iecienītajos medijos — tādos kā A4D vai Latvijas Arhitektu savienības
[LAS] mājas lapa, būtu vairāk priekšlikumu un, iespējams, citi
uzvarētāji. Daudzas pašvaldības Latvijā nav informētas par šo mediju
esamību, tāpēc vairums konkursu tiek sludināti likumā noteiktajos.
Informācija par konkursu bija pieejama arī www.building.lv un IND mājas lapā. LAS diskusiju kluba ietvaros pagājušā gada pavasarī norisinājās diskusija
par konkursu situāciju Latvijā. Var secināt, ka Ikšķiles situācija
neatšķiras no vispārējās situācijas Latvijā, konkursu vide nav
sakārtota, nav vienota sistēma, principi to rīkošanā, izsludināšanā un
vērtēšanā. Atliek cerēt, ka drīz tomēr tiks apstiprināts Latvijas
arhitektūras kvalitātes likums, ko LAS sadarbībā ar LR Kultūras
ministriju un LR Saeimu izstrādā kopš 2005.gada. Tas nepieciešams, lai
reglamentētu kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošanu un sakārtotu
arhitektūras nozari, tai skaitā arī regulētu un uzlabotu konkursu
norisi Latvijā. Pašlaik tiek strādāts arī pie dokumenta Arhitektūras
politikas pamatnostādnes 2008.—2015.gadam. Tā mērķis ir precizēt
arhitektūras lomu un nozīmi ilgspējīgas valsts attīstībā, izstrādāt
valsts politiku arhitektūras kvalitātes celšanā un kopējās dzīves
telpas uzlabošanā. Lielākā daļa ES dalībvalstu, piemēram, Dānija,
Nīderlande, Francija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Somija un citas jau
ir izstrādājušas savu valstu arhitektūras politikas pamatnostādnes, kas
ir viena no Eiropas Arhitektu padomes prioritātēm, un tās veiksmīgi
tiek realizētas dzīvē. Piemēram, Nīderlande šādu dokumentu bija
izstrādājusi jau deviņdesmito gadu sākumā, to realizēšanai tika
pievērsta īpaša uzmanība, tāpēc šodien dzīves telpas un arhitektūras
kvalitāte šajā valstī ir augstā līmenī.
Daudzkārt izskanējušais apgalvojums, ka Ikšķiles izpilddirektors
Jānis Karpovs, arhitektes Zanes Karpovas tēvs, ir bijis konkursa
priekšlikumu vērtēšanas un iepirkuma komisijas loceklis, nav patiess,
jo Karpova kungs ar konkursu saistītajās aktivitātēs nepiedalījās,
komisijā nebija un darbus nevērtēja. Ikšķile ir maza pilsēta un Latvija
ir maza valsts, tāpēc bieži sastopamies ar situācijām, kas no malas
varētu izskatīties pēc interešu konflikta. Tiesībsargājošās iestādes ir
pārbaudījušas iespējamā interešu konflikta apstākļus un nekādus
pārkāpumus konkursa organizēšanā nav konstatējušas. Zane Karpova kopā
ar kolēģiem konkursam iesniedza savu redzējumu pilsētas kultūras centra
ēkai un estrādei, rīkojoties kā ar atbildību apveltīts savas pilsētas
iedzīvotājs. Jājautā, kāpēc Ikšķilē dzīvojošie arhitekti un
mākslinieki, kas masu medijos asi kritizē projektu, neiesniedza
konkursā savus priekšlikumus kultūras centra vīzijai?
Mūs kā projektētājus pārsteidz fakts, ka pirmās ar kultūras nama
projekta izstrādi un būvniecību saistītās negācijas un protesti uzsākās
tikai pēc IND un SIA INDIA līguma par tehniskā projekta izstrādi
parakstīšanas. Minētā līguma sagatavošanas un tā parakstīšanas
procedūra ilga 3 mēnešus.
Visā projektēšanas darba laikā autori nesaņēma nevienu oponentu
iebildi vai papildus ieteikumu par risinājumiem, kurus būtu lietderīgi
iestrādāt projektā, apmierinot dažādās nākamo kultūras centra lietotāju
vajadzības. Tā vietā masu saziņas līdzekļos regulāri parādījās
neprecīza, sagrozīta un brīžiem pat klaji apmelojoša informācija par
projekta autoru, projektēšanas gaitu, kā arī arhitekta un pasūtītāja
līguma niansēm.
Konstruktīva dialoga trūkums ir ne tikai Ikšķiles, bet visas valsts
problēma, par to liecina gan rīkotās informatīvās aptaujas, gan
iedzīvotāju sūdzības, gan sabiedrisko aptauju rezultāti. Īpaši
sarežģītā situācijā ir teritorijas plānošanas jautājumi, likumdošana ir
mainījusies vairākas reizes, pašvaldībās trūkst izglītotu speciālistu
darbam pie pilsētas attīstības, sabiedrības interese un izpratne par
liela mēroga plānošanas jautājumiem ir minimāla, tādēļ, piemēram,
Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija 2008.gadā kā vienu
metodiskajiem materiāliem telpiskās plānošanas politikas sadaļā
publicējusi izglītojošu materiālu pašvaldību vadītajiem un sabiedrībai Sabiedrības iesaistīšana pašvaldību teritorijas plānošanas procesā.
Tehniskais projekts
2008.gada februārī un martā atbilstoši
noslēgtajam līgumam IND ekspertīzei tika iesniegts kultūras centra un
teritorijas labiekārtojuma tehniskais projekts. Ikšķiles novada
kultūras nama, estrādes un skatuves jaunbūves, kā arī teritorijas
labiekārtojuma tehniskais projekts Ikšķilē, Lībiešu ielā 4 izstrādāts,
pamatojoties uz zemes īpašnieka un pasūtītāja, IND, prasībām (līguma
Nr.358 pielikums nr.1), izsniegtā plānošanas un arhitektūras uzdevuma
Nr.39i. prasībām, kā arī atbilstoši izsniegtajiem tehniskajiem
noteikumiem un Latvijas Būvnormatīviem. Tehniskais projekts izstrādāts
saskaņā ar valstī spēkā esošajiem būvniecības nozares likumdošanas
aktiem. Mēdijos izskanējušie apgalvojumi, ka, «lai izvairītos no
objektīva vērtējuma, dome ir iesniegusi ekspertīzei nepilna apjoma
būvprojektu — tikai būvprojekta inženiertehniskā risinājuma daļu. Ir
pamats uzskatīt, ka tiek sagatavota formāla būvprojekta ekspertīze, lai
formāli būtu izpildītas Vispārējo būvnoteikumu sadaļas 4.8. Būvprojekta
ekspertīze 99.punkta prasības» ir nekorekti un sabiedrību maldinoši.
Nav pamatojuma arī apgalvojumiem, ka skiču projekts neatbilst LBN
202—01 prasībām. Informācija par konkursu.
Brīvdabas estrāde
Lielākie biedrības Par sakārtotu un
laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē iebildumi ir par esošās brīvdabas
estrādes nojaukšanu un Daugavas senā krasta, kurā pašlaik iebūvēta
estrāde, izpostīšanu. Šajā sakarā jāmin daži fakti par pilsētu.
Ikšķilē, galvenokārt, ir mazstāvu apbūve ar lielu dārzu un parku
īpatsvaru, bet Daugavas upe ar daudzveidīgām atpūtas iespējām nodrošina
pievilcīgu vidi dzīvošanai. Pēc II Pasaules kara, īpaši pēc Rīgas—Ogres
dzelzceļa elektrifikācijas Ikšķile turpināja attīstīties kā Pierīgas
vasarnīcu rajons. Savrupmāju apbūvē dominē tādi apdares materiāli kā
dažādos toņos veidots apmetums, nedaudz dolomīts un koks. 1968.gadā
Ikšķile ieguva pilsētciema statusu.
Pēc Rīgas HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves uzpludināšanas 70.gados
tika izbūvēta jauna automaģistrāle, kas funkcionāli un telpiski
pārdalīja Ikšķili divās daļās — Daugavas pusē turpinājās savrupmāju
celtniecība, bet dzelzceļa pusē tika izvērsta Ikšķilei agrāk
neraksturīga daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku būvniecība institūta
Meliorprojekts darbiniekiem. Tika uzbūvēts arī lielveikala un restorāna
komplekss. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas un lielveikala, restorāna
komplekss tika izbūvēts ar padomju laika arhitektūrai raksturīgo
sarkano un balto ķieģeļu apdari, betona blokiem. Tajā pašā laikā
dzelzceļa pretējā pusē ražošanas ēku celtniecību aktīvi veica kolhozs
Juglas zieds. 80.gados turpinājās individuālo ēku būve Jaunikšķilē un
Ādamlaukā. Automaģistrāles Daugavas pusē 1966.gadā uzbūvētās 2—3 stāvu
skolas un IND ēkas veidotas ar baltiem apdares ķieģeļiem. 80.gadu
sākumā kolhozs uzbūvēja brīvdabas estrādi. Celtniecības talkās
piedalījās daudzi Ikšķiles iedzīvotāji. Jāpiezīmē, ka brīvdabas estrāde nav nedz vietējas, nedz valsts nozīmes arhitektūras vai kultūras piemineklis.
Pašlaik estrāde ir morāli un fiziski novecojusi un tās izejmateriālu
specifisko īpašību dēļ nav atjaunojama. Pēc tehniskās apsekošanas
atzinuma estrādes sienām — brīvstāvošai dolomīta mūra konstrukcijai —
nav apmierinošs tehniskais stavoklis. Dolomīts ir mīksts, mitruma un
temperatūras ietekmē drūpošs materiāls. Estrādes teritoriju
norobežojošās mūra konstrukcijas ir izgāzušās, laukumu iesegumi un
skatītāju soliņi — nolietoti. Jaunajā kultūras centra projektā esošo
estrādes sienu dolomītus plānots attīrīt un izmantot jaunās estrādes
gabionu sienās, tā būtu piemiņa un emocionāla sasaiste ar esošo estrādi
un tajā notikušajiem nozīmīgajiem Ikšķiles vēstures mirkļiem.
Brīvdabas estrādes apkārtne no Lībiešu ielas līdz pat Daugavai ir
upes senleja, kam raksturīga ievērojama reljefa starpība visas pilsētas
teritorijā. Tā apbūvēta ar savrupmājām. Esošā estrāde izbūvēta Daugavas
krastā, estrādes aizmugures daļā veidojot nogāzi pret Peldu ielu.
Nogāze ir atvērta, tajā ir minimāli apstādījumi, tā nodrošinot iespēju
no estrādes aizmugures pārredzēt Daugavu, kas ir unikāla šīs vietas
sastāvdaļa. Jaunajā projektā paredzēts saglabāt nogāzes ainavu, atvērto
telpu un skatu uz Daugavu, paredzēts izveidot teritorijas
labiekārtojumu — parku. Jaunās estrādes aizmugures daļa atradīsies
tikai 9,6m tālāk par esošo, minimāli iejaucoties reljefā. Reljefs šajā
posmā tiks veidots stāvāks, nodrošinot vietu jaunās estrādes aizmugures
atbalsta gabionu sienai, pārvietošanās zonai un sēdvietām estrādē.
Esošais kalns netiks pagarināts vai norakts, kā tas apgalvots iepriekš
publicētajos rakstos.
Pilsētbūvnieciskā situācija
Ikšķiles novads ir viena no
vissenāk apdzīvotajām teritorijām Latvijā. Ikšķiles pilsēta ir centrs
apkārtējām apdzīvotajām vietām, tādām kā Tīnūži, Saulkalne, Turkalne,
utt. Uz pasākumiem pilsētā ierodas viesi gan no Salaspils, gan Ogres,
uz lielākiem — arī no Rīgas un visas Latvijas. Ikvienai kultūrā aktīvai
pilsētai ir nepieciešams mūsdienīgs kultūras nams un brīvdabas estrāde
sabiedrisko pasākumu organizēšanai. Pasaules pieredze rāda, ka pēc šādu
nelielu kultūras centru realizācijas apdzīvoto vietu centros attīstās
arī pati pilsēta, tās apkārtne, infrastruktūra un labiekārtojums.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.—2013.gadam nosaka
policentriska attīstības modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz attīstīt
pilsētu tīklu, stimulējot pilsētas kļūt par katra reģiona un visas
valsts attīstības virzītājspēku, tādā veidā veicinot līdzsvarotu valsts
attīstību. Lai gan Ikšķile nav starp izvēlētajiem 17 attīstības
centriem, kam tiks piešķirts valdības finansiālais atbalsts, tomēr
pilsētai ir liela nozīme savas teritorijas attīstībā un kultūrvides
saglabašanā, īpaši ņemot vērā lielo dziedātāju, dejotāju un jauno
mākslinieku skaitu. Jaunais kultūras centrs un estrāde nodrošinās
kultūrvides saglabāšanu un attīstību.
Skolas iela posmā no Lībiešu ielas līdz dzelzceļa pābrauktuvei
uzskatāma par Ikšķiles pilsētas centru. Jaunā kultūras nama ēka
papildinās centrā jau esošo sabiedrisko ēku kompleksu, kopā veidojot
jaunu, savā ziņā noslēgtu ēku telpisko kompozīciju ap pļavu un padarot
to par galveno «laukumu» pilsētā. Mēs šo laukumu pilsētā redzam kā
Ikšķiles iedzīvotāju pulcēšanās vietu svētku svinēšanai un dažādu
sabiedrisku pasākumu norisei. Jaunajā Ikšķiles centra Skolas ielas
kvartāla detālplānojumā, kas pašlaik tiek izstrādāts IND vadībā, tiek
plānots satiksmi novadīt pāri pilsētas centrā esošajai pļavai no Birzes
un Skolas ielas krustojuma taisni uz Peldu ielu. Izskatot sabiedriskajā
apspriešanā izlikto projektu, mēs vēstulē IND ierosinājām Lībiešu ielu
šajā posmā atstāt kā gājēju ielu un Skolas ielu kā pazeminātas
intensitātes satiksmes ielu. Autostāvvietām būtu jāmeklē vieta
teritorijā līdz pat dzelzceļa pārbrauktuvei, jo šī zona līdz jaunā
kultūras centra novietnei ir ērti apgūstama, ejot kājām. Jaunajā
detālplānojumā nepieciešams atrast arī vietu divriteņu stāvvietām.
Jaunais kultūras centrs
Jaunais kultūras nams un estrāde
paredzēti kā kultūras un mākslas centrs Ikšķiles pilsētai un tās
novadam. Ēka būs dinamisks, skulpturāls objekts, nogāzes turpinājumam
un pilsētvides akcentam. Apjoms un tā ārējā apdare ir galvenie
izteiksmes līdzekļi šī mērķa realizēšanā. Apjomu kompozīcija
veidojusies, ņemot vērā projekta koncepciju, novietnes kontekstu un ēkā
paredzēto telpu savstarpējo funkcionālo saistību, sasaisti ar estrādi.
Ēkas kompakto risinājumu un formu noteica gruntsgabala ģeometrija un
telpiskā saistība ar estrādi. Galvenā fasāde (pret Lībiešu ielu)
veidojusies, fasādes plaknei aizliecoties gar ielu un gājēju ietvi ap
līkumu — pagriezienu uz Peldu ielu, atstājot vietu esošajiem kokiem,
akcentējot bibliotēkas apjomu cokola stāvā un veidojot atvērtu telpu —
sasaisti ar ainavas telpisko atvērumu aiz estrādes. Ēkas aizmugures
fasādes plakne veidota, lai nodrošinātu skatu uz Daugavu no ēkas
augšējiem stāviem, kā arī darbotos kompozīcijā ar estrādes skatuves
apjomu un terasi. Ierāvums ēkas Peldu ielas fasādē nodrošina telpu
izgaismojumu, atsevišķu ieeju bibliotēkā, kā arī telpiski uzirdina ēkas
lielo apjomu 2 mazākos apjomos, turpinoties virsgaismā virs otrā stāva
atpūtas un izstāžu telpām. Virsgaisma akcentē arī galveno ieeju, kura
ieved gan ēkā, gan estrādē, funkcionāli atdalot kultūras nama apjomu no
Ikšķiles novada informācijas centra. Ēkas plānojums veidots, gandrīz
visām telpām paredzot vairākas funkcionālās izmantošanas iespējas, kas
nodrošina lietderīgu telpu izmantojumu.
Ar savu kultūras centra projekta priekšlikumu esam pauduši viedokli
par izvēlētās novietnes atbilstību paredzētajiem mērķiem. Kultūras
centram jāatrodas pilsētas centrā, pie brīvdabas estrādes, tuvu pie
skolas un IND. Tam jābūt viegli sasniedzamam gājējiem un sabiedrisko
pasākumu organizēšanai funkcionāli ērti novietotam. Ikšķile ir neliela
pilsēta, tāpēc novietot galveno kultūras būvi ārpus tās centra, tālu no
brīvdabas estrādes, būtu neloģiski, jo tiktu dalīti kultūras pasākumi
un netiktu nodrošināta atbilstoša lietošanas intensitāte nedz kultūras
namam, nedz estrādei.
Ikšķiles novada kultūras centra projekta attīstības gaita:
2006.gadā no 7.jūnija—28.jūlijam — arhitektūras metu konkurss
2006.gadā no 21.septembra—20.oktobrim — sabiedriskā apspriešana
2007.gada 8.februārī parakstīts līgums par projekta izstrādi
2007.gada septembrī IND izstādē izlikts skiču projekta vizuālais materiāls un makets, kā arī 12 septembrī tika nopublicēts www.ikskile.lv
2008.gada 26.februārī tehniskais projekts iesniegts ekspertīzei
2008.gada 15.maijā tehniskais projekts iesniegts IND skaņošanai
2008.gadā no 9.jūnija—21.jūlijam izsludināts konkurss par Ikšķiles novada kultūras nama būvniecību
2008.gada jūlijā IND izstādē izlikts tehniskā projekta vizuālais materiāls, apjomu makets skiču projekta stadijā
