Dreiliņi 2

Vairāk nekā 2000 dzīvokļu 11 hektāros —  tāds ir kādreiz izdomātā Dreiliņu mikrorajona šodien iecerētais turpinājums. Četri kvartāli, kuros dažādība panākta ar ar divu veidu ēkām dažādos augstumos. Atšķirībā no nesen pabeigtajām ēkām šai vietā, Dreiliņi 2 nav pašvaldības projekts ar sociālajām mājām.

Mikrorajona Dreiliņi 2 dzīvojamo māju komplekss
izstrādāts ar mērķi izveidot kvalitatīvu, laikmetīgu dzīvojamo vidi,
kas apzināti kontrastē ar esošo Dreiliņu apbūvi. Piedāvāti risinājumi
vairākiem projekta līmeņiem: rajona un kvartālu
attīstībai, ēkām un dzīvokļiem. Kompleksu veido četri apbūves etapi,
kas atbilst projekta attīstībai laikā — paredzētajiem četriem
būvniecības etapiem.

Mikrorajona attīstības aspekti

Priekšlikuma izstrādē izvirzīti sekojoši virsuzdevumi:

• Radīt
  atpazīstamu, prātā paliekošu dzīvojamā rajona tēlu, nodrošināt tā
  atpazīstamību pilsētā — no rajona silueta līdz grafiskas piktogrammas
  līmenim.
• Izveidot skaidru funkcionālo zonējumu, kas uztverams telpiski un vizuāli.
• Apbūvi
  veidot no racionālām un reizē atšķirīgām dzīvokļu sekciju tipu
  kombinācijām, kuras atkārtojamas nākošajos būvniecības etapos
  modificētā veidā.
• Radīt humānu dzīves telpu, respektējot vides mērogu un no standartizētiem elementiem veidojot individualizētas ēku kombinācijas.

Projektētā ārtelpa

Kvartālu
ārtelpa veidota, nodalot transporta un rekreācijas zonas, kas panākts
ar būvapjomu izvietojumu, reljefa līmeņu starpību, stādījumu struktūru.
Transporta iebraukšana iekškvartāla telpā nav paredzēta, izņemot
neatliekamās palīdzības transportu. Katra apbūves etapa ēkas grupētas
ap zaļiem, reljefā izveidotiem pagalmiem.
Ārtelpas veidošanas principi:

• Nodalītas rekreācijas un transporta zonas: automašīnas kvartāla ārpusē, zaļi iekšpagalmi-parki kvartāla iekšpusē.
• Katra apbūves kārta veidota kā atsevišķa apbūves vienība.
• Katras apbūves kārtas pagalmam sava galvenā funkcija: mazo bērnu pilsētiņa, skeitparks, klusās atpūtas zona u.c.
• Katras apbūves kārtas pagalmam neliela zona katrai no mērķauditorijas grupām.
• Katras
  apbūves kārtas pagalmā — parkā savs dominējošais ainavas veidošanas
  elements — lielāka ūdenstilpne, apzaļumojuma raksturs u.c., vienlaicīgi
  veidojot vienojošus ainavas elementus.

Autostāvvietu risinājums

Autostāvvietas ir sadalītas zonās: atklātās, kas tuvinātas pilsētas ielām un segtās, kas risinātas divos līmeņos — virszemes un pazemes līmenī. Virszemes garāžās ar apzaļumotiem jumtiem ir reljefā veidoto pagalmu sastāvdaļa.

Apbūves raksturojums

Kvartālu
identitāti veido to izveidojums no tipizētu ēku modifikācijām, kas
pieslēdzas apzaļumotiem pagalmiem. Ēku savstarpējā novietojumā
ievērtēti skati pa dzīvokļu logiem un insolācija.

Dzīvojamā
rajona telpiskā dažādība iegūta no divu ēku tipu — apaļo un lineāro ēku
variācijām gan stāvu skaita, gan savstarpējā novietojuma ziņā (lineārās
vidus un lineārās gala sekcijas ar stāvu skaitu 6 līdz 10 un apaļās
sekcijas ar stāvu skaitu 9, kvartāla stūros 12). To savstarpējais
novietojums padara atšķirīgu katru ēku, ieeju, dzīvokli. Ēku fasādes
(6) ir vizuāli nozīmīgākais elements, kas ar savu plastisko un krāsu
risinājumu prezentē visa rajona raksturu.

Galvenie apbūves tehniskie rādītāji

Projektējamā teritorija — 110357 m²
Apbūves intensitāte — 200 %
Apbūves laukums — 32101 m²
Piebraucamo ceļu un āra autostāvvietu platība — 32200 m²
Brīvā teritorija — 25,7 %
Dzīvokļu kopējā platība, neto — 149421 m²
Maksimālais dzīvokļu skaits — 2050
Kopējais autostāvvietu skaits — 2236