Diplomprojekti 2010: Engures telpiskā stratēģija

Pievēršoties nozīmīgām lauku un mazpilsētu
problēmām, analizējot Engures situāciju un attīstības dokumentus, Agate Kalnpure savā diplomdarbā piedāvā
stratēģiju, kas lūkojas tālāk un dziļāk par lauku tūrisma klišejām un
ekodraudzīgu retoriku, tiecoties radīt ilgtspējīgas un līdzsvarotas
ciemata attīstības scenāriju.

Engures iespējas

Engure vēsturiski
bijis plaukstošs ciems. Sabrūkot padomju savienības tirdzniecības modelim tā
līdzīgi kā citi ciemi kļūst par «izstumtajiem» globālajā tirgū. Līdz ar finanšu
plūsmas samazināšanos Engurē, iestrādātais telpiskais modelis nonivelējas līdz
minimālām izdzīvošanai nepieciešamām funkcijām. Šeit situācijas ieguvēji ir
nekustamā īpašuma tirgus spekulanti. Sakārtojot sociālos un ekonomiskos
iedīgļus vienotā stratēģijā, ir iespējams radīt Engurei ilgtspējīgu attīstības
scenāriju, skatoties pāri vispārpieņemtajai ekodraudzīgajai retorikai.

Situācija un
problēmas

1. Iedzīvotāju
pārcelšanās uz dzīvi pilsētās, kā rezultātā lauku teritorijas paliek tukšas un
tajās esošais potenciāls (iespējas) paliek neizmantots.

2. Ostas — šobrīd
Latvijas ostu vienīgais peļņas avots ir tranzīts. Taču šādā situācijā ostas ir
konkurenti savā starpā, kas neveicina attīstību. Projektā piedāvāju sadalīt ostu
darbību pēc to iespējamā potenciāla: 3 lielās ostas — tranzītkravas, 3 mazās
ostas — komerckravas un pārējās 4 mazās ostas — atpūta un zvejniecība.

3. «Ciema dzīve»
jeb sociālais modelis. Ik pārdienas, noteiktā laikā ierodas auto no blakus ciemiem, kas
tirgo pašu saimniecībās ražotu pārtiku. Tās ir socializēšanās vietas un
galvenais ziņu avots.

4. Ciema
attīstības plāns. Tas paredz Engures teritoriju paplašināt divas reizes, pārvēršot to
par nedēļas nogaļu māju ciemu.

Stratēģija

Lai
risinātu šo projektu, saimnieciskais modelis, telpiskais modelis, ciema dzīve
ir jāskata vienotā stratēģijā.

Saimnieciskais
modelis

Lai
atrastu piemērotāko risinājumu, pirmkārt, modelēju saimnieciskos scenārijus.

Jūras
scenārijs, kur ciema galvenā saimnieciskā un sociālā dzīve
saistītas tikai ar jūru.

Enerģijas
scenārijs apskata iespējas ciemu nodrošināt ar atjaunojamo
energoresursu enerģiju.

Netradicionālās
lauksaimniecības scenārijs apskata Engures iespējas audzējot dažādas
netradicionālās lauksaimniecības kultūras — iespējams latviešiem nevajadzētu
braukt uz Īriju, bet uz Enguri.

Festivālu
scenārijs. Kas būtu, ja Jauno Vilni un dažādus citus mūzikas, kino
un citus festivālus pārceltu uz Enguri.

Risinājums
ir pa vidu visiem. Ja šos scenārijus nepārvēš par pašmērķi, tad tie viens otru
neizslēdz, bet dažādo Engures saimniecisko darbību.

Telpiskais
modelis

Pilsētbūvnieciskās
formas un sistēmas modelēšana, lai arī teorētiski, mēģina atrisināt esošās
ciema problēmas un piedāvāt sruktūras jaunām funkcijām. Tas ir arī veids kā
skaidri definēt apbūvēto un neapbūvēto teritoriju attiecības.

Lineārā
pilsēta — paralēli jūrai. Garenvirzienā izvietotas sabiedriskās,
pakalpojumu un administrācijas funkcijas, bet šķērsvirzienā — rekreācijas un
dabas struktūras, kas saista jūru un mežus.

Salas/arhipelāgi
— Salas veido apbūve, starp tām ir rekreācijas un sabiedriskās funkcijas.

Bezgalīgā pilsēta — blīvi apbūvēts centrs, kurā
atrodas galvenās administrācijas iestādes. Tam apkārt plešas skraja apbūve, kur
ēkas izvietotas pa kvartālu perimetru, kuru viducī atrodas lauki
(lauksaimniecībā izmantojami vai rekreācijai).

Galvenā šo modeļu
vērtība ir telpiskie principi, kuri tiek saglabāti un pielāgoti esošajai  apbūves situācijai. Tādējādi rodas simbioze
starp esošo un vēlamo situāciju.

Konceptuālās
nostādnes

Infrastrukūras
tīkls — Engurei svarīga laba saikne ar blakus apdzīvotām
vietām, tādēļ izveidoju ceļu tīklu, kas ietver gan esošus, gan jaunus ceļus.

Zaļās
struktūras. Pilsētvidi palīdz veidot labiekārtotas publiskās telpas
joslas, uzirdinot ciema privātās apbūves raksturu.

Sociāli
ekonomiski aktīvi skvēri — lai attīstītu sabiedrisko dzīvi un
tirdzniecību, tiek plānoti jauni laukumi, kuros tiek tirgoti tīra lauku
pārtika, izmantojot esošo tirdzniecības tīklu. Pārējā laikā tie kalpotu
rekreācijai un kopā sanākšanai.

Plānojumā ievērotas
visas šīs nostādnes. Iesākumā noteicu vietas, kur būvēt un kur nebūvēt. Robežas  nosaka mežs. Galvenie elementi ir osta un
ciema centrālā daļa. Pārējā ciems veidots vienmērīgi blīvs.

Zaļās joslas plānotas vietās,
kuras nedrīkst apbūvēt, kā arī jau esošās dabas teritorijās. Tās paredzētas ar
dažādu atmosfēru.

Engurē
plānoti 4 nelieli laukumi — skvēri un 1 lielāks ostā sabiedriskās un
tirdzniecības dzīves aktivizēšanai.

Elementi

Ielu tīkls.
Galvenās ielas saista ciemu ar citām apdzīvotām vietām un
tie izmanto esošu ielu trases un fragmentus. Tikai atsevišķi posmi veidojami
pilnīgi no jauna.

Pārējās
ielas plānotas tā, lai pēc iespējas retāk šķērsotu publiskās zaļās teritorijas,
bet tajā pašā laikā nodrošinātu labu saikni starp ciema daļām.

Vietējie
iedzīvotāji pa ciemu visbiežāk pārvietojas ar velosipēdu vai kājām, radot
nepieciešamību pēc  veloceliņu tīkla.
Galvenie celiņi plānoti zaļo joslu tuvumā un ir pēc iespējas šķirti no
autoceļiem.

Pārējie
veloceliņi sakrīt ar ciema ielu tīklu.

Publiskā
zaļā ass centrālajā daļā ietver pārvaldes, kultūras, izglītības,
sporta un atpūtas funkcijas.

Lielākā
daļa ēku ir jau esošas, bet tās eksistē katra pati par sevi. Piedāvāju tās
saistīt vienotā parku, apstādījumu un laukumu struktūrā.

Osta plānota kā
zvejas un atpūtas osta. Ostā tiek izdalītas vairākas funkcionālas daļas —
jahtām, zvejai un zivju pārstrādei. Ostas Z daļā paredzēts jauns kanāls, kas
savieno Vecupi ar ostu — tiek atjaunota Vecupes kā ostas funkcija. Pussalā
attīrīšanas iekārtu vietā plānots jahtklubs.

Pārejas
perioda apbūves modeļi

Pārejas
perioda apbūves modeļi jaunajās apbūves teritorijās var mainīties
līdzi situācijai un tai pielāgoties.

Plānoti
brīvdienu māju — netradicionālās lauksaimniecības modeļi, kur pamatā ir
sadarbība starp šo māju īpašniekiem — pilsētniekiem un Engurniekiem. Sadarbības formas var būt dažādas,
tamdēļ piedāvāju vienu no iespējamajiem variantiem.

1. posms. Vietās, kur šobrīd ir
atsevišķas savrupmājas un neattīstīta infrastruktūra, tiek veidota jauna ceļu
struktūra.

2. posms.
Brīvajos zemesgabalos pilsētnieki būvē brīvdienu mājas. Viņiem nav laika kopt
savus dārzus, tamdēļ viņiem ir kopīgs dārzs, par kuru rūpējas vietējais
dārznieks. Dažos dārzos audzē netradicionālās lauksaimniecības kultūras, kurus
kopj vietējie lauksaimnieki.

3. posms. Engurē
ir attīstīta ekonomiskā un sabiedriskā dzīve. Iedzīvotāju skaits palielinās un
daļa brīvdienu māju kļūst par pastāvīgām dzīvesvietām. Citviet rodas jaunas brīvdienu
mājas ar kopdārziem.